Vācijas veselīgais eksporta pieaugums padarījis Vāciju par eirozonas ekonomiskās atlabšanas galveno dzinuli. Kamēr valsts valdošā koalīcija priecājas par šādu sasniegumu, Vācijas iedzīvotāji ir norūpējošies par neskaidrībām ekonomikā šā gada otrajā pusē, raksta Wall Street Journal.
Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, Vācijas ekonomiskā izaugsme bijusi 1,1% apmērā, tādējādi uzrādot straujāko iekšzemes kopproduktu (IKP) kāpumu eirozonā, liecina ekonomiskās izpētes institūta DIW veiktie aprēķini. Oficiālie dati par Vācijas ekonomisko izaugsmi otrajā ceturksnī gaidāmi 13. augustā.
Vācijas ekonomikas ministrs Rainers Brūderle norāda, ka Vācija ir uz pareizā ceļa, kas ved tiešā virzienā uz atlabšanu no smagās krīzes, un gaidāms, ka bezdarbnieku skaits valstī jau šogad samazināsies zem 3 miljoniem. «Mums patiešām ir ilgtspējīga izaugsme. To veicina tas pats, kas iepriekš – eksports,» tā R. Brūderle, norādot, ka šāda situācija panākta, pateicoties lielām reorganizācijām Vācijas kompānijās.
Sociālās aptaujas liecina, ka Vācijas iedzīvotāji gan nav tik optimistiski attiecībā uz savas valsts ekonomiku. Sociālo aptauju veicēja Amnid pārstāvis Klauss Pēters Šopners, komentējot aptauju rezultātus norāda, ka cilvēki neredz šo Vācijas izaugsmi savā ikdienas dzīvē, jo situācijas uzlabošanās ir novērojama tikai atsevišķās nozarēs un daudzi darbi joprojām ir mazapmaksāti. «Nenoteiktība joprojām saglabājusies, turklāt novērojama erozija uzņēmumu vidū, jo tie atkal gūst peļņu, taču iekasēto naudu kūtri izmanto darbavietu nodrošināšanai,» skaidro K.P. Šopners.
Jau ziņots, ka 2009. gadā Vācijas ekonomika saruka par 4,9%.