«Krīzes pārvarēšana un tās efekti būs izaicinājums visu nākamo desmitgadi,» sarunā ar Wall Street Journal sacījis J. Vīdmans. Vācijas Centrālās bankas vadītājs aicināja Eiropas valstis apņēmīgi ieviest nepieciešamās fiskālās reformas un norādīja, ka patlaban tirgos esošais mierīgums varētu būt mānīgs.
Tikmēr eirozonas iekšzemes kopprudukta izaugsmei vajadzētu atjaunoties jau šogad, kas daļēji saistāms ar pasaules norisēm. Tomēr kavēšanās ar fiskālām izmaiņām nacionālos un Eiropas līmeņos varētu tam kaitēt.
Komentējot Kipras starptautisko aizdevumu, J. Vīdmans atzina, ka lēmums piemērot nodevas noguldījumiem, kas ir lielāki par 100 tūkstošiem eiro, esot bijis labs. «Kipras piemērs apliecina, ka ir iespējams sekmīgi samazināt bankas. Būtībā tā ir laba lieta, jo nozīmē, ka nodokļu maksātājiem nav obligāti jāpiedalās banku glābšanā,» sacīja Vācijas Centrālās bankas vadītājs.
Raksti par tēmu
Ideālā gadījumā noguldītāju naudu nevajadzētu aiztikt, tomēr Kiprā investoriem bijušas daudz labākas procentu likmes nekā citās valstīs.
Sarunā ar laikrakstu Vācijas baņķieris arī atzina, ka Eiropas Centrālā banka tuvākajā laikā varētu samazināt procentu likmes, ja atklāsies, ka tāda rīcība ir pamatota. Tomēr viņš arī brīdināja, ka šāds solis automātiski nemainītu monetārās savienības ekonomikas stāvokli.
Db.lv jau vēstīja, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pazeminājis pasaules izaugsmes prognozes, norādot, ka šogad tā varētu sasniegt aptuveni 3,3%, savukārt nākamajā gadā – 4%.
Fonds norāda, ka Eiropa aizvien grimst recesijā un pasaulē joprojām ir augsts bezdarba līmenis, tomēr iepriekšējie riski, piemēram, iespēja, ka valstis pametīs eirozonu vai fiskālās politikas neskaidrības ASV, ir būtiski samazinājušās.