Vācija brīdinājusi, ka nespēja samazināt valstu parādus varētu izraisīt vēl vienu pasaules ekonomisko krīzi, kā arī apgalvojusi, ka tās plānotais izdevumu samazinājums neapdraudēs globālo izaugsmi, vēsta ft.com.
Runājot mazāk kā nedēļu pirms G20 valstu pārstāvju tikšanās Toronto, Vācijas kanclere Angela Merkele sacījusi, ka valsts ekonomikas stimulēšanas programmas tiks atceltas atbildīgā tempā.
Piektdien publicētā ASV prezidenta Baraka Obama vēstulē G20 valstu līceri mudināti koncentrēties uz izaugsmi un mācīties no pagātnes kļūdām, kad stimuli tika atcelti pārāk ātri.
Daži uzskata, ka šī vēstule ir slēpta norāde Vācijai, bet ASV amatpersonas sacījušas, ka tās Berlīnes plānus neuzskata par draudu izaugsmei.
«Tā nav radikāla taupības programma,» sacījusi A. Merkele, domājot 80 miljardu eiro vērto četru gadu programmu, kas ietver izdevumu un subsīdiju samazināšanu. «Bet jums nav jāturpina tās pašas stimulēšanas programmas tad, kad turpinās tautsaimniecības atveseļošanās,» piebildusi Vācijas kanclere.
Viņa arī norādījusi, ka, ja Vācija nesasniegs ilgtspējīgu izaugsmi, bet tā vietā tikai radīs kārtējo uzpūsto izaugsmi, «mēs samaksāsim par to ar vēl vienu krīzi».
Raksti par tēmu
Kancleres pozīciju atbalstījis gan finanšu ministrs Volfgangs Šeible, gan ekonomikas ministrs Rainers Brūderle.
«Neviens nevar nopiteni apstrīdēt, ka pārmērīgie valstu deficīti, ne tikai Eiropā, ir viens no galvenajiem šīs krīzes iemesliem,» sacījis V. Šeible, akcentējot: «Tas ir iemesls, kāpēc tie ir jāsamazina.»
R. Brūderle savukārt sacījis, ka «monetārajai stabilitātei ir absolūti nepieciešams, lai valstu budžeti atgrieztos līdzsvarā». «Tas ir kaut kas, kas mums ir jāpasaka mūsu amerikāņu draugiem,» viņš piebildis.
Taču ASV amatpersonas apgalvo, ka tās nav noraizējušas par plānoto stimulu atcelšanu attīstītajās ekonomikās, norādot, ka retorika par ātru fiskālo «jostu savilkšanu» vienmēr ir spēcīgāka nekā realitāte.
Vācijas pozīciju pirmdien atbalstījis arī Eiropas Centrālās bankas prezidents Žans Klods Trišē. Stingra valdības izdevumu un nodokļu politikas kontrole ir nepieciešama, lai atjaunotu mājsaimniecību, uzņēmumu un investoru uzticību, viņš sacījis Eiropas Parlamentā.
«Mēs esam situācijā, kad uzticības trūkums darbojas pret atlabšanu. Budžeta politika, kuru jūs varētu raksturot kā ierobežojošu no konkrēta redzes viedokļa, patiesībā ir politika, kuru mēs varētu saukt par uzticību veidojošu,» skaidrojis Eiropas Centrālās bankas vadītājs.
Ja valsts finanses būs uz neilgtspējīga ceļa, «mājsaimniecības baidīsies. Tās netērēs vai nepatērēs tik daudz, kompānijas negatavosies nākotnei un investori zinās, ka viņiem būs grūtības gūt peļņu,» sacījis Ž. K. Trišē.