Valdība februāra laikā plāno lemt par izejas no Covid-19 pandēmijas pasākumu stratēģiju, izvērtējot visus drošības pasākumus, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc politiķa vārdiem, svarīgi izvērtēt visus drošības pasākumus, lai secinātu, kuri nav pieciešami un var tikt atcelti.

"Mēs vēlamies, lai skaidrība šajā jautājumā būtu līdz ārkārtējās situācijas noslēgumam februāra beigās," norādīja premjers, "nepieciešams iet kopsolī ar saslimšanas un hospitalizācijas gaitu, bet, šķiet, ka pašlaik hospitalizācijas līmenis pie omikrona varianta ir citādāks, nekā pie iepriekšējā dominējošā deltas varianta, un slimnīcas nepildās ļoti strauji." Valdības vadītājs atzīmēja, ka viens no iemesliem tam ir daudzie cilvēki, kas vakcinējās pret Covid-19.

Kariņš norādīja, ka šo piektdien tikšanās laikā Rīgā ar Igaunijas un Lietuvas valdību vadītājiem tiks runāts gan par drošības situāciju, gan par Covid-19 ierobežojumiem. Latvijas premjera mērķis ir pie iespējas saskaņot to, kā visās Baltijas valstīs varētu izskatīties ierobežojumi pēc februāra beigām - šāda mērķa sasniegšanai gan būtu nepieciešams garš process.

No 6.decembra, veicot darba pienākumus klātienē, kur ir iespējams kontakts ar citiem darbiniekiem, pakalpojuma saņēmējiem vai apmeklētājiem, būs jāveic regulāra Covid-19 testēšana divas reizes nedēļā, izmantojot antigēna paštestus, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Prasība attieksies uz visiem darbiniekiem - gan pret Covid-19 vakcinētiem, gan nevakcinētiem.

Veselības ministrija (VM) rīkojuma anotācijā norāda, ka, neskatoties uz to, ka pašlaik Latvijā ir novērojama Covid-19 gadījumu samazināšanās tendence, kā arī pakāpeniski samazinās Covid-19 pacientu skaits slimnīcās, joprojām pastāv augsti riski atkārtotam saslimstības pieaugumam. Tas ir saistīts ar to, ka novērojama ļoti strauja Covid-19 izplatība Eiropā, kā arī tiek prognozēta pastiprināta cilvēku mobilitāte pirmssvētku perioNo 6.decembra, veicot darba pienākumus klātienē, kur ir iespējams kontakts ar citiem darbiniekiem, pakalpojuma saņēmējiem vai apmeklētājiem, būs jāveic regulāra Covid-19 testēšana divas reizes nedēļā, izmantojot antigēna paštestus, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Noslēdzoties Ministru kabineta noteiktajam pārejas periodam, no 2021. gada 1. augusta stājas spēkā izmaiņas pieaugušo Covid-19 laboratoriskajā testēšanā, paredzot, ka turpmāk testēšanu pasākumu apmeklēšanai un dažādu pakalpojumu saņemšanai varēs veikt tikai par maksu, informē Nacionālais veselības dienests (NVD).

Samaksa par laboratorisko testu būs jāveic atbilstoši laboratorijas maksas pakalpojumu cenrādim.

Savukārt Covid-19 simptomu gadījumā, epidemioloģiskajai izmeklēšanai laboratorisko testēšanu tāpat kā līdz šim apmaksās no valsts budžeta līdzekļiem.

Ārpus ģimenes ārsta darba laika pacienti ar Covid-19 infekcijai raksturīgiem simptomiem to varēs veikt bez ārsta nosūtījuma. NVD vērš uzmanību, ka turpmāk šādos gadījumos pēc testēšanas nevarēs izveidot digitālo Covid-19 sertifikātu un iedzīvotājs saņems tikai laboratorijas izrakstu par rezultātu, lai nepieciešamības gadījumā tiktu nodrošināta ģimenes ārsta uzraudzība vai ārstēšana.

Digitālā Covid-19 sertifikāta izveide un izmantošana būs iespējama, ja iedzīvotājs ir vakcinējies pret Covid-19; pārslimojis Covid-19; veicis maksas laboratorisko testēšanu. Digitālais Covid-19 sertifikāts būs izveidojams arī gadījumā, ja iedzīvotājs bez Covid-19 simptomiem ir veicis maksas laboratorisko testēšanu ar mērķi doties ceļojumā ārpus Latvijas Republikas robežām.

Saeima ceturtdien pēc garām debatēm uzdeva valdībai izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētajiem un slimību nesen pārslimojušajiem ļautu klātienē vērot pasaules hokeja čempionātu Rīgā.

Saeima atbalstīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izstrādāto lēmumprojektu, kas uzdot Ministru kabinetam "nekavējoties izstrādāt kārtību", kādā pasaules hokeja čempionāta spēles klātienē drīkstētu apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 un ir pagājis nepieciešamais vairāku nedēļu laiks, lai būtu izveidojusies imunitāte, un personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 pārslimošanu.

Sākotnēji figurēja iecere uz spēlēm ļaut laist arī personas ar negatīviem Covid-19 testiem, kas izsauca vislielāko veselības nozares pretreakciju, jo testi negarantē nesaslimšanu ar Covid-19, taču lēmumā šī personu grupa nebija iekļauta. Čempionāta organizētāji savukārt ir atzinuši, ka tieši personas ar negatīviem Covid-19 testiem tiem būtu visvieglāk pārbaudīt, savukārt mehānismu, kā pārliecināties, ka biļetes pircējs tiešām ir pārslimojis Covid-19 vai pret to vakcinējies, viņiem pašlaik vēl nav.

Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, iekļūšanai ārstniecības iestādēs ikvienam apmeklētājam turpmāk būs jāveic Covid-19 "ātrais antigēnu tests", paredz Veselības ministrijas (VM) informatīvais ziņojums, kuru šodien atbalstīja valdība.

Šādu sistēmu plānots ieviest no 1.novembra un īstenot visu ārkārtējās situācijas laiku - līdz 2022.gada 11.janvārim.

VM paredz, ka straujā Covid-19 izplatība, visticamāk, tuvākajā laikā sekundāri skars arī ārstniecības iestādes, un vēl vairāk ierobežota veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana var radīt negatīvas sekas nākotnē, tai skaitā palielināt potenciāli novēršamo nāves gadījumu skaitu no neinfekciju slimībām.

Ministrija uzskata, ka ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk ieviest papildu epidemioloģiskās drošības prasības ārstniecības iestādēs - ieviešot visu apmeklētāju izmeklēšanu uz Covid-19.

VM atzīmē, ka ir ierobežots ārstniecības personu skaits, kas jau ilgstoši veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai ir nepietiekams, tādējādi ir būtiski samazināt saslimušo vai mājas karantīnā esošo ārstniecības personu skaitu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik nav sasaucis valdības ārkārtas sēdi, kurā tiktu lemts par Saeimas uzdevumu valdībai nekavējoties izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie cilvēki klātienē varētu skatīties pasaules hokeja spēles.

Kā aģentūru LETA informēja premjera birojā, Kariņš "Saeimas paziņojumu" par skatītāju klātbūtni hokeja čempionātā ar savu rezolūciju ir nodevis Veselības ministrijai (VM).

Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumam, VM būšot jāizvērtē Saeimas paziņojumā paustais un nepieciešamības gadījumā jāsniedz priekšlikumi valdībai.

Valdības ārkārtas sēde netiek plānota, teiks Kariņa paziņojumā.

Komentējot Kariņa paziņojumu, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans aģentūrai LETA pauda cerību, ka, ja ne šodien, tad nākamās nedēļas sākumā tomēr sekos vai nu valdības ārkārtas sēde vai arī aptaujas kārtībā tiks pieņemti konkrēti lēmumi, lai izpildītu Saeimas pausto gribu.

No aprīļa tiek atcelta lielākā daļa Covid-19 ierobežojumu, spēkā paliekot tikai atsevišķām epidemioloģiskās drošības prasībām.

Valdības lēmumi paredz atcelt prasības par Covid-19 sertifikātu nepieciešamību darbam lielākajā daļā nozaru, par masku nēsāšanu publiskās vietās, kā arī par sertifikātu nepieciešamību pakalpojumu saņemšanai. Covid-19 drošības sertifikāti turpmāk nepieciešami tikai darbam medicīnā, izglītības iestādēs un ieslodzījuma vietās, savukārt maskas jāvalkā veselības un sociālās aprūpes iestādēs un sabiedriskajā transportā, bet citviet to lietošana saglabāta rekomendāciju līmenī.

No 1.aprīļa pakalpojuma sniedzējam vai pasākuma organizatoram tiek noteiktas tiesības noteikt konkrētas epidemioloģiskās drošības prasības savai pakalpojuma sniegšanas vietai vai pasākuma norises vietai, piemēram, sejas masku lietošanu, distances un plūsmu ievērošanu, tāpat arī var tikt noteikts, ka pakalpojums tiek sniegts vai pasākums tiek organizēts epidemioloģiski drošā vidē. Tomēr šie epidemioloģiskie ierobežojumi vairs nav īstenojami obligātā kārtībā.

Uzņēmumam SIA "Ekspress laboratorija", ar kuru Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs (VALIC) nesen lēma noslēgt pirmo līgumu par Covid-19 slimību izraisošā vīrusa (SARS-CoV-2) antigēna paštestu piegādi, ir pietiekami liela pieredze šajā jomā, apgalvo "Ekspress laboratorijas" valdes locekle Jeļena Putviķe.

Kompānija kopš tās dibināšanas piegādājusi vairākus tūkstošus šāda veida testu dažādām iestādēm, uzņēmumiem un privātpersonām, norāda J.Putviķe.

Lai arī publiski izskanējušas bažas par to, ka firma dibināta vien šā gada martā, pēc Putviķes teiktā, šāds fakts nevar būt par pamatu pieņēmumam, ka uzņēmums attiecīgajā sfērā nav darbojies. "Ekspress laboratorija" kopš marta esot piegādājusi antigēna testus dažādiem klientiem. Piegādēs tiekot nodrošinātas nepieciešamās specifikācijas visām prasībām un izpildīti dažādi klientu norādījumi un prasības.

Uzņēmuma valdes locekle stāstīja, ka "Ekspress laboratorija" ir vairāku antigēnu testu izplatītājs, kā arī ekskluzīvais kompānijas "Anhui Deepblue Medical Technology Co" izplatītājs. Kā liecina internetā pieejamā informācija, Putviķes pieminētais uzņēmums tika dibināta 2010.gada 4.februārī un atrodas Ķīnas Anhui provinces Hefei pilsētas augsto tehnoloģiju zonā. "DeepBlue Medical" ir Ķīnas augsto tehnoloģiju uzņēmums, kas specializējas pētniecībā un attīstībā, diagnostikas reaģentu un bioloģisko izejvielu ražošanā, tirdzniecībā un pēcpārdošanas servisā.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šodien sasauktajā Krīzes vadības padomē rosinās noteikt Latvijā stingrus drošības pasākumus, kuri nekavējoties samazina kontaktu skaitu sabiedrībā par vismaz 40%, informēja ministra komunikācijas padomniece Lāsma Bindere.

Saskaņā ar analīzi, kuru aizvadītajās dienās veikuši Veselības ministrija un speciālisti, kontaktu skaits sabiedrībā ir samazinājies tikai par 5% līdz 10%. Līdz ar to infekcija aizvien izplatās nekontrolēti, turklāt slimnīcās ir jau vairāk nekā 1100 Covid-19 pacientu.

Zinātnieku modelētās prognozes liecinot, ka pie nemainīgas attīstības slimnīcu pārslodze, plānveida pakalpojumu apturēšana ilgs trīs mēnešus, kuru laikā Covid-19 "prasīs tūkstošiem cilvēku veselību un dzīvību".

Veselības ministrs rosinās ieviest drošības pasākumu kopumu ārkārtējās situācijas ietvaros, pamatojoties uz tā dēvēto "D+ konceptu", kas pēc ministrijas iniciatīvas tika izstrādāts Krīzes vadības padomes sekretariātā jau šā gada martā alfa koronavīrusa paveida uzliesmojuma gadījumam. "Nekavējoties jānosaka stingrs "lokdauns". Mums jāsakopo visi spēki un uz brīdi jāapstājas, lai apstādinātu vīrusu," tviterī vēsta D.Pavļuts.

Lai no 1. septembra varētu saņemt friziera, manikīra, pedikīra un podologa, kā arī skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumus, ir nepieciešams uzrādīt vakcinācijas pret Covid-19, pārslimošanas vai negatīvu testēšanas sertifikātu; uzņēmēji pieļauj ēnu ekonomikas uzplaukumu.

Jāatgādina, ka šā gada maija nogalē valdība nolēma, ka šā gada 1. septembrī beidzas noteiktais pārejas periods friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumu sniedzējiem un no šī datuma visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniedzējiem ir jāvar uzrādīt derīgu Covid-19 sadarbspējīgu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu.

Derīgs Covid-19 sadarbspējīgs vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts būs jāuzrāda arī visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu saņēmējiem. Izņēmums no minētās prasības ir individuālu pakalpojumu (atsevišķā telpā) sniegšana, kad klients, lietojot mutes un deguna aizsegu, varēs saņemt pakalpojumu bez sadarbspējīga sertifikāta pie pakalpojuma sniedzēja, kas būs vakcinējies vai pēdējā pusgada laikā pārslimojis Covid-19. Testēšanas sertifikāts pakalpojuma sniedzējam šajā gadījumā nebūs pietiekams. Šādā režīmā vienas mājsaimniecības pārstāvjiem var tikt sniegti arī pirts un saunas pakalpojumi.

Valdības šonedēļ pieņemtais lēmums par ceļošanas atvieglojumiem personām ar Covid-19 sertifikātu, varētu palielināt no Latvijas izceļojošo tūristu skaitu par aptuveni 15 -20%, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes locekle, Igaunijas tūrisma kompānijas "Estravel" filiāles Latvijā vadītāja Anta Jokste.

"Principā esam apmierināti ar sen gaidīto un ilgi diskutēto valdības lēmumu. Ņemot vērā kopējo ainu EEZ valstīs, un īpaši tuvajos kaimiņos - Igaunijā, šis lēmums par atvieglojumiem testu un pašizolācijas ziņā ir atbilstošs un pamatots," sacīja Jokste.

Tomēr viņa uzsvēra - jāņem vērā, ka ceļošanai ir svarīga epidemioloģiskā situācija galvenokārt galamērķī un pašreiz vēl arvien ir valstis arī EEZ, kurās nebūtiska ieceļošana no valstīm ar saslimstības rādītāju virs 50 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju nav atļauta vai ir krietni ierobežota. Kā piemēru Jokste minēja Somiju.

"Protams, ka populārie Vidusjūras galamērķi - Grieķija un tai piederošās salas, Spānija, Bulgārijas un Turcijas kūrorti, ir atvērti vakcinētiem ceļotājiem, un viennozīmīgi tie vakcinētie vai izslimojušie Latvijas valsts piederīgie, kuri iepriekš kavējās ar ceļojumu iegādi maksas testu dēļ, tagad varēs šos testus neveikt, kā arī neizolēties, atgriežoties arī no Turcijas un citām trešajām valstīm. Domājams, ka šis apstāklis varētu palielināt izceļojošo tūristu skaitu par aptuveni 15-20%," minēja Jokste.

Valdība otrdien lēma no 15.novembra atjaunot kultūrvietu darbību klātienē, kā arī iespēju organizēt un apmeklēt publiskus kultūras pasākumus, ievērojot epidemioloģiskās drošības nosacījumus, informē Kultūras ministrijas pārstāve Dace Vizule.

Kultūras un mediju jomā darbība līdz ārkārtējās situācijas beigām nākamā gada 11.janvārim, turpināsies "zaļajā" - drošajā režīmā.

Pasākumi un kultūras pakalpojumi klātienē sniedzami un pieejami tikai ar derīgu vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu.

Maksimālais pieļaujamais apmeklētāju skaits kultūras pasākumos noteikts līdz 500 personām.

Kultūras pasākumos būs jāievēro vairāki drošības pasākumi - apmeklētājiem jāatrodas fiksētās, personalizētās sēdvietās, tostarp blakus sēdvietās varēs atrasties ne vairāk kā divas personas.

Starp katrām blakus esošajām sēdvietām būs jānodrošina ne mazāk kā divu sēdvietu distance vai aizsargbarjera. Sēdvietas rindās būs jāizkārto pamīšus - šaha laukuma veidā.

Darbinieku Covid-19 testēšana ar ātrajiem testiem būs brīvprātīga, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi ārkārtējās situācijas rīkojumā.

Grozījumi nosaka iespēju darba devējiem, lai nodrošinātu epidemioloģiski drošu vidi darba vietās, veikt visu klātienē strādājošo darbinieku testēšanu uz Covid-19. Ja darba devējs šādu testēšanu organizē, tad arī izstrādā kārtību testēšanas veikšanai, paredzot testēšanas norisi, uzraudzību par testu veikšanas kvalitāti, testēšanas rezultātu fiksēšanu, kā arī rīcību pozitīva testa gadījumā.

Pozitīva testa gadījumā darbinieks ir jāatstādina no darba pienākumu veikšanas, un pārējie darbinieki, kas ar šo personu bijuši ciešā kontaktā pēdējo trīs dienu laikā, piemēram, strādājušas vienā telpā, kopīgi veikušas darba pienākumus, piedalījušās kopīgā klātienes sanāksmē, ir uzskatāmi par kontaktpersonām. Šādos gadījumos darba devējam ir jāapzina arī kontaktpersonas un vai nu jāorganizē ik dienas kontaktpersonu testēšana, vai arī darbiniekam ir jāievēro mājas karantīna.

Ātrie siekalu testi Covid-19 noteikšanai nav pietiekami uzticami, tāpēc labāk būtu, ja pret Covid-19 nevakcinētie cilvēki šāda testa rezultātu nevarētu izmantot par pamatu, lai, piemēram, varētu saņemt kādu pakalpojumu, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Norādot uz ātro siekalu testu relatīvi zemo precizitāti, premjers atsaucās uz kāda epidemiologa pausto, ka tie esot "ļoti neakurāti". "Ir ļoti liela varbūtība, ka viņi ir kļūdaini," par ātrajiem siekalu testiem izteicās Kariņš.

Līdz ar to viņš uzskata, ka labāk tomēr būtu, ja pret Covid-19 nevakcinēta persona noteiktus pakalpojumus varētu saņemt, uzrādot vienīgi negatīvu polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) testa rezultātu.

Kariņš atzina, ka, viņaprāt, Latvijai būtu jāseko Lietuvas piemēram un tuvākajā laikā jāievieš iespēja daudzus pakalpojumus saņemt tikai personām, kurām ir derīgs Covid-19 sertifikāts. "Es domāju, ka šis ir virziens, kurā mums jāskatās. Lietuva ir priekšā mums saslimstības, hospitalizācijas un mirstības ziņā. Tas šķiet viens loģisks solis, ko viņi ir spēruši. Es domāju, ka tas arī ir virziens, kurā mēs iesim," rezumēja valdības vadītājs.

Grieķijā tiek noteikti jauni ierobežojumi iedzīvotājiem, kas nav vakcinējušies pret Covid-19, kā arī izbeigta nevakcinēto bezmaksas testēšana, otrdien pavēstīja valdība, šādi cenšoties sekmēt vakcinācijas gaitu.

Sākot ar 13.septembri, privātā un valsts sektora darbiniekiem būs atkarībā no profesijas jāveic testi par saviem līdzekļiem vienu vai divas reizes nedēļā.

Augstskolu studentiem būs pašiem jāmaksā par diviem ātrajiem testiem nedēļā, bet skolēniem tiks bez maksas izdalīti testēšanas komplekti.

Bezmaksas testi valsts struktūrās tiks nodrošināti tikai tiem, kas ir vakcinējušies vai kam ir skaidri koronavīrusa simptomi.

Ātrie testi turpmāk maksās desmit eiro, kas valstī, kur minimālā bruto alga ir 650 eiro, ir samērā liela summa.

"Šie nav soda pasākumi," sacīja veselības ministrs Vasilis Kikilijs. "Tas ir mūsu pienākums pret visiem tiem, kas 18 pandēmijas mēnešus dzīvojuši piesardzīgi, tiem, kas zaudējuši veikalus, darbu, kam bijis jāstrādā no mājām, lai sevi aizsargātu."

Parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā deputāti 25.augustā konceptuāli vienojās atbalstīt iespēju ļaut pakalpojuma sniedzējiem strādāt ar pašu apmaksātu negatīvu Covid-19 testu, tomēr tas varētu neattiekties uz veselības un sociālās iestāžu darbiniekiem.

Komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) rosināja uzlabot opozicionāres Regīnas Ločmeles (S) priekšlikumu, kas ļautu pakalpojuma sniedzējiem strādāt ar negatīvu Covid-19 testu.

Rancāns piedāvāja likumā noteikt, ka pakalpojuma sniedzējiem katras darba dienas sākumā jāuztaisa ekspress tests, kura izmaksas būtu jāsedz pašam darba ņēmējam. Tāpat viņš rosināja šādu normu neattiecināt uz sociālās aprūpes centriem un veselības aprūpes iestādēm, attiecīgi šajā sektorā ļaujot strādāt tikai vakcinētām vai infekciju izslimojušām personām.

Konceptuāli pret šo ieceri bija veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) partijas biedrs Mārtiņš Šteins (AP), savukārt pret izmaksu segšanu no pašu kabatas iebilda deputāti Raimonds Bergmanis (ZZS) un Ivans Klementjevs (S).

Ņemot vērā pašreizējos saslimstības ar Covid-19 rādītājus, nepieciešams noteikt moratoriju turpmākai drošības pasākumu un ierobežojumu mīkstināšanai, valdības sēdē pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ministrs atzīmēja, ka šobrīd 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju atkal pārsniedzis 400 gadījumu robežu. Vienlaikus septiņu dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju stagnē, pēdējās dienās situācijai nedēļas griezumā nepasliktinoties.

Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 688 Covid-19 gadījumi un saņemtas ziņas par 15 sasirgušo nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Jau vairāk nekā nedēļu Latvijas divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju turpina pieaugt - arī vakar tika novērots pieaugums, šim rādītājam palielinoties no 383,3 līdz 403,2 gadījumiem. Pēdējā laikā zemākais šis rādītājs bija 7.aprīlī - 330,6.

Koalīcijas partneri šodien vienojušies, ka Covid-19 ātrie antigēnu testi nebūs obligāti, pirmdien pēc sadarbības sanāksmes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Politiķis norādīja, ka šodien koalīcijas partneri diskutēja par antigēnu testu plašāku ieviešanu un lēma, ka, ņemot vērā to, ka vēl nav pilnas skaidrības par testu izdales kārtību un pieejamību iedzīvotājiem, Ministru kabinets atcels prasību darbavietās obligāti veikt antigēnu testus.

Nacionālās apvienības pārstāve, Saeimas deputāte Ilze Indriksone sacīja, ka šis jautājums aizņēmis lielu daļu no šodienas sanāksmes diskusijām, kā rezultātā tapusi "skaidra ziņa uzņēmējiem, kuri nepacietīgi gaidīja risinājumu". Koalīcija vienojusies, ka iecerētā obligātā prasība tiek pārvērsta par rekomendējošu, ļaujot darba devējam izsvērt riskus un veikt skrīninga testus, ja to uzskata par vajadzīgu.

Ministru kabinets šodien nolēma grozīt Epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, paredzot, ka visi individuālo pakalpojumu sniedzēji, kuru darbība ir ierobežota, no 1.jūnija varēs atsākt darbu, ja būs vakcinēti vai pārslimojuši Covid-19.

Līdz ar to no 1.jūnija varētu strādāt arī skaistumkopšanas nozare un citi pakalpojumi, kas saistīti ar labsajūtu un izklaidi.

Veselības ministrija iepriekš atzīmēja, ka cilvēkiem, kas nav vakcinējušies, drošības pasākumi tiks pakāpeniski mazināti atbilstoši iepriekš lemtajam un krītoties saslimstības līmenim.

Ja pakalpojuma sniedzējs ir vakcinējies pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā pārslimojis šo slimību, no 1.jūnija tas drīkstēs individuāli sniegt visa veida skaistumkopšanas pakalpojumus, sporta nomas un fotopakalpojumus, kā arī saimnieciskos pakalpojumus klātienē, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu.

Savukārt no 15.jūnija cilvēki, kuri būs vakcinējušies pret Covid-19 vai to pārslimojuši, varēs piedalīties publiskos pasākumos, apmeklēt kafejnīcas, kino un teātra izrādes, koncertus, klubus un saņemt citus līdzīgus pakalpojumus, nelietojot sejas maskas un neievērojot divu metru distanci.

Ķīna piektdien atvieglojusi daļu no stingrajiem ierobežojumiem, kas noteikti cīņā pret Covid-19, saīsinot karantīnas periodu iebraucējiem no desmit līdz astoņām dienām un atsakoties no prakses pēkšņi atcelt avioreisus, ja noteiktam pasažieru skaitam konstatēts Covid-19.

Nacionālā veselības komisija arī paziņoja par atteikšanos no prasības identificēt un izolēt "sekundārās tuvās kontaktpersonas".

Valdība televīzijā paziņoja, ka ietekmīgā Politbiroja pastāvīgā komiteja, ko veido septiņi locekļi, ceturtdien apstiprinājusi šos aizliegumus.

Ieceļotājiem joprojām būs jāveic seši nukleīnskābju testi un astoņas dienas būs jāievēro karantīna.

Taču ceļotājiem turpmāk būs jāuzrāda tikai viens negatīvs Covid-19 tests 48 stundu laikā pirms iekāpšanas lidmašīnās uz Ķīnu. Līdz šim tika prasīti divi testi.

Jaunie noteikumi paredz, ka atsevišķas ceļotāju grupas, piemēram, svarīgi uzņēmēji un sportisti, varēs neievērot karantīnu, kamēr vien uzturas noteiktā ierobežotā teritorijā.

Lai gaidāmajā 2021./2022.mācību gadā skolēni gan vispārējās, gan profesionālās izglītības programmās varētu piedalīties klātienes mācībās, viņiem būs nepieciešams sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai negatīvs Covid-19 tests, otrdien nolēma Ministru kabinets.

IZM grozījumi Ministru kabineta noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai izstrādāti ar mērķi noteikt izglītojamo testēšanu kā priekšnoteikumu izglītības procesa īstenošanai klātienē, sākot 2021./2022.mācību gadu.

Ja skolēniem netiks veikta minētā testēšana, attiecīgais skolēns nevarēs nedz uzsākt, nedz arī turpināt izglītības ieguvi klātienē. Ņemot vērā izglītības ieguves obligātumu un vecāku atbildību par tās ieguvi, tad šādā gadījumā pamatizglītības ieguve būs jāturpina ģimenē. Covid-19 testu neveiks izglītojamiem ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Apliecinājumu papīra vai digitālā formā būs jāuzrāda izglītības iestādes atbildīgajai personai.

Veselības ministrija (VM) rosina Covid-19 testa veikšanu pirms ielidošanas prasīt arī no Spānijas, Francijas, Itālijas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), liecina satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Testus arī turpmāk, tāpat kā pašlaik, plānots prasīt, valstī ieceļojot no Dānijas, Lielbritānijas un Zviedrijas.

Tikmēr obligāta testa prasību paredzēts atcelt ieceļotājiem no Beļģijas, Īrijas, Norvēģijas, Vācijas un Krievijas, vēsta Linkaits.

Ministra sniegtā informācija aģentūrai LETA liecina, ka, izvēloties konkrētās valstis, VM vērtējusi saslimstības rādītājus. Prasība par jaunajām valstīm varētu būt spēkā no 12.janvāra un visām sarakstā esošajām valstīm tikt noteikta līdz 23.janvārim.

Tāpat kā iepriekš, arī līdz 23.janvārim, VM rosina par derīgiem atzīt pēdējo 72 stundu laikā veiktu RNS testu vai pēdējo 48 stundu laikā veiktu antigēna testu, un testa rezultāts ir negatīvs, kas jāuzrāda pirms iekāpšanas transportlīdzeklī.

Otrdien valdība skatīs izstrādāto jauno Covid-19 pārvaldības regulējumu jeb pilnveidotos Ministru kabineta noteikumus Nr.360, pēc Sadarbības sanāksmes atklāja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka konkrēti trīs jomās regulējums kļūs daudz skaidrāks.

Paredzēts, ka jaunie noteikumi noteiks pienākumu vakcinēties konkrētām profesijām. "Par to ir ilgi runāts un diskutēts. Plānojam to rīt valdības sēdē apstiprināt," akcentēja premjers.

Kariņš piebilda, ka trīs profesiju grupās noteikti būs pienākums vakcinēties, tomēr spēkā stāšanās datums tikšot precizēts otrdien gaidāmajā valdības sēdē. Vienlaikus plānots, ka starplaikā aizvien būs nepieciešama testēšana.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka attiecībā uz testiem būs dažādas situācijas. Viņš stāstīja, ka cilvēkiem, kuriem darba pienākumu izpildei vajadzēs vakcinēties, laikā līdz prasība stāsies spēkā - būs jāveic Covid-19 testi. Gadījumos, kad trīs noteikto profesiju pārstāvji būs uzsākuši vakcinācijas procesu, valdība apņemas viņiem testus apmaksāt.

Jaunzēlandes lielākajā pilsētā Oklendā Covid-19 uzliesmojuma dēļ ieviestie ierobežojumi pamazām tiks atviegloti, pirmdien pavēstīja premjerministre Džasinda Ārderna.

Pilsētā ar 1,6 miljoniem iedzīvotāji ieviesti ierobežojumi kopš 18.augusta, kad tika konstatēts viens Covid-19 gadījums. Šobrīd Covid-19 gadījumu skaits uzliesmojumā sasniedzis 1357.

Ārderna izklāstīja "ceļa karti" ierobežojumu mazināšanai.

"Mēs pārejam no mūsu pašreizējās stratēģijas uz jaunu veidu, kā darīt lietas. Bet mēs tur vēl neesam," sacīja premjere. "Mums ir jāturpina izmantot instrumenti, kas mums ir. Mums ir jāvakcinējas, mums ir jāveic testi, mums ir jāizolējas, mums ir jāizseko kontakti."

No otrdienas Oklendas iedzīvotāji varēs tikties ārpus telpām ar citas mājsaimniecības cilvēkiem, skaitam nepārsniedzot desmit, un no jauna durvis vērs bērnudārzi, ievērojot desmit personu "burbuļus".

Pagājušajā mēnesī varasiestādes 92 valstīs slēgušas 113 000 mājaslapu un interneta tirgus vietu, kurās pārdotas viltotas vai nelegālas medicīnas preces un medikamenti, tostarp neīsti Covid-19 testi un nekvalitatīvas sejas maskas, otrdien paziņojis Interpols.

Pandēmija piespiedusi daudzus cilvēkus aktīvāk izmantot interneta tirdzniecības vietas, un noziedznieki ātri reaģējuši uz to, norādīja globālās policijas organizācijas vadītājs Jirgens Štoks.

Neīsti Covid-19 testi veidoja vairāk nekā pusi no visām medicīnas precēm, kas tika konfiscētas laikā no 18.maija līdz 25.maijam, paziņoja Interpols. Itālijas varasiestādes atklāja vairāk nekā 500 000 neīstas ķirurģiskās maskas un 35 mašīnas, ar kurām tās ražotas un iepakotas.

Tiesībsargājošo iestāžu operācijas ietvaros visā pasaulē aizturēti 227 cilvēki un konfiscēti produkti 23 miljonu ASV dolāru vērtībā.

Štoks norādīja, ka daļa pircēju apzināti izvēlējās iegādāties viltojumus, bet dauzi tūkstoši cilvēku ir apkrāpti.