Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotā monetārā politika dažkārt asu kritiku izpelnās Vācijā. Tiek norādīts, ka rekordzemās procentlikmes soda tos, kas krāj.

Vācijas Centrālā banka nupat ziņojusi, ka no katrām 10 banknotēm, kas emitētas šajā valstī, veselas deviņas netiek izmantotas maksājumiem. Tā vietā tās tiekot noglabātas mājās vai ārzemēs. Proti, tas esot veids, kā vācieši reaģē uz zemo likmju laikiem.

To pašu depozītu likmes pēdējo gadu laikā piespiedušās tuvu nullei, kur pašām Vecā kontinenta bankām par noguldījumiem ECB nu jau kādu laiku ir jāmaksā 0,4% liela likme (tādējādi bankas, uzglabājot naudu ECB, cieš zaudējumus. ECB cer, ka šādi laiki finanšu iestādēm liks aktīvāk izsniegt aizdevumus un arī uzņēmumus tas mudinās veikt investīcijas). Rezultātā populāra komercbanku prakse Eiropā ir pat negatīvu likmju noteikšana uzņēmumu līdzekļiem bankās un dažos gadījumos - arī lielajiem privātajiem noguldītājiem. Valdot šādam fonam, zināma ieguldītāju nepatika ir saprotama, un Vācijas Bundesbanka skaidro, ka pagājušogad šīs valsts iedzīvotāji no bankām izņēmuši skaidru naudu 12 miljardu eiro vērtībā, lai to paši fiziski noglabātu. Kopumā pagājušogad pieprasījums pēc skaidras naudas eirozonas lielākajā tautsaimniecībā esot audzis par 7% (vēl pirms kāda laika bija ziņas, ka Vācijā vērojams pieprasījuma bums pēc seifiem).

Tas noticis, neskatoties uz to, ka daudzu pasaules valdību un centrālo banku izteikumi un jau veiktās darbības pēdējo gadu laikā liecina, ka izvērsts pilnvērtīgs karš pret skaidro naudu.

Visu rakstu Vācieši krāj zeķē lasiet 21. februāra laikrakstā Dienas Bizness.