Pirms kāda laika rakstīju par izteicieniem, ko vadītājiem nevajadzētu veltīt saviem darbiniekiem. Šoreiz nolēmu apkopot uzvedības modeļus un izteikumus, ko nekādā gadījumā nevajadzētu izmantot darbiniekam, ja viņš vēlas saglabāt darba attiecības vai tiekties uz karjeras izaugsmi.
Izteicieni:
Es šeit esmu tikai tāpēc, ka nevaru atrast labāku darbu
Šķiet, ka šis teikums ir ātrākais veids, kā atbrīvoties no esošā darba. Nevaru iedomāties vadītāju, kurš vēlētos darbinieku, kurš atklāti paziņo par savu nolūku doties prom, bet kaut kādu iemeslu dēļ to nedara, piedevām skaļi to deklarējot. Šādi darbinieki vadītāja apziņā tikai „saindē” darba vidi ar nevajadzīgām negatīvajām emocijām un neefektīvu darbu. Būtībā šāds darbinieks uzņēmumam nozīmē zaudējumus.
Es neesmu šajā vietā laimīgs
Protams, var būt situācijas, kad darba vidē radītie apstākļi veido cilvēkā šo sajūtu un atklāti to nokomunicējot vadītājam, ir iespējams nonākt pie uzlabojumiem, kas paaugstinās darbinieka laimes sajūtu ar darbu un līdz ar to arī darba efektivitāti. Taču, ja esat vadītājam pateicis, ka vienkārši jūtaties nelaimīgs un tāpēc nevarat veikt savu darbu kvalitatīvi, jums jārēķinās, ka vadītāja pirmā doma: un? Vai man būtu jāparūpējas par Tavu laimi? Ne jau tāds ir darba uzdevums! Labākais, ko vadītājs var pajautāt: vai varu kā palīdzēt? Taču var gadīties, ka nonāksiet pastiprinātā uzmanības lokā, lai izvērtētu jūsu atdevi.
Es biju pelnījis šo paaugstinājumu
Kad nostrādāts zināms laiks kādā kompānijā, mēs agri vai vēlu sākam domāt par virzību uz augšu. Protams, paaugstinājumu saņem nedaudzi un, iespējams, ka jūsu kārotajā vietā ir iecelts kāds cits. Sliktākais, ko varētu darīt, doties pie vadītāja, lai dalītu savu vilšanos, meklētu mīnusus konkurenta personībā, tos salīdzinot ar plusiem savējā. Vadītāju tas varētu nokaitināt, jo acīmredzami nespējat ar godu pieņemt situāciju, kurā kāds ir atzīts labāks par jums.Uzvedība:
Raksti par tēmu
Raudāt
Darba vidē gadās dažādas situācijas un dažas no tām tik sāpīgas, ka izsauc asaras. Lai, cik iejūtīgs būtu vadītājs, nemēģiniet raudāt uz viņa/-s pleca. Labāk to izdarīt vienatnē, pēc tam nopūderēt degunu un atgriezties ierindā it kā nekas nebūtu bijis. Diemžēl publiska raudāšana par darba situācijām, atklāj to, ka netiekat galā ar emocijām, līdz ar to nevarat būt par paraugu kolēģiem vai darbiniekiem. Izņēmums var būt, ja jūs saraudinājusi ziņa par kādu nelaimes gadījumu, kas skar jūs, ģimeni, draugus. Tādā situācijā asaras ir dabiska reakcija un kolēģi to sapratīs.
Nepiedienīgi jokot
Joku dzīšana organizāciju neformālā vidē ir dabiska, un arī tad labāk sekot līdzi joku saturam, ko stāstāt saviem kolēģiem. Vēl nopietnāk jāuzmana sava vēlme jokot vadītāja klātbūtnē, Lai arī jokošana var būt adekvāta un kalpot kā ledlauzis, tomēr robeža, kur sākas un beidzas piemērots joks, ir ļoti plāna. Tā būtiski var iedragāt jūsu profesionālo stāju un reputāciju.
Klačoties un rādīt ar pirkstu uz kolēģu kļūdām
Grūti iztēloties vadītāju, kurš būs laimīgs, ja pie viņa nāktu darbinieki, lai izklačotu, ko runā darbinieki, kurš, ko par vadītāju teicis, kas nokļūdījies kādā nozīmīgā projektā. Ja arī vadītāja interesēs ir uzzināt, kas notiek viņa uzņēmumā vai struktūrvienībā, viņa galvenais instruments ir individuālas sarunas, kuru centrā ir sarunas biedrs, nevis kolēģis. Vadītājam ilgtermiņā darbinieks-klačotājs, ir laika kavēklis, traucēklis, nevis palīgs.
Rīkoties pretrunā uzņēmuma vērtībām
Ja strādājat uzņēmumā, kurā ir skaidri definētas vērtības un tās tiek aktīvi komunicētas, tad lielākā kļūda ir darboties un runāt pretrunā šai vērtību sistēmai. Jūs esat pieņemts tāpēc, ka atbildāt šīm vērtībām un jums kā darbiniekam tās jāatbalsta arī ikdienas darbā. Ja kādā brīdī pārstāsiet to darīt, vadītājs to noteikti pamanīs, sāks vērot un saruna par nākotni uzņēmumā ir garantēta. Un tam ir pamats, jo jūs ar savu darbību graujat uzņēmuma pamatu, uz kura balstās pārējo darbinieku sniegums un līdz ar to visa uzņēmuma stabilitāte.
ievakukule.com
