Pārmaiņas uzņēmējdarbības vidē veicina dažādi procesi, tostarp kultūrapmaiņa, vietējiem iedzīvotājiem dodoties ceļojumos, mācībās, darbā ārvalstīs, kā arī ārvalstu ekspertiem un uzņēmējiem strādājot Latvijā. Arī šī gada Dienas Bizness veidotajā efektīvāko vadītāju sarakstā iekļuvuši vairāki uzņēmumu vadītāji – ārzemnieki.
«Lai cik tas banāli būtu, galvenais šķērslis ārzemju vadītāju piesaistīšanai ir nepieciešamība mainīt iekšējās saziņas, dokumentu aprites valodu, kas tomēr ir nopietns solis,» atzīst Viesturs Lieģis, personālatlases kompānijas
Amrop
partneris. Viņš gan piebilst, ka šī situācija mainās, jo robežas pamazām izzūd un arvien vairāk uzņēmumu strādā nevis Latvijas, bet gan Baltijas mērogā un eksportē uz Skandināviju, Krieviju un Vāciju.Māris Silinieks, personāla atlases kompānijas
WorkingDay Latvia
mārketinga direktors, norāda, ka ārvalstu pilsonis Latvijas uzņēmuma valdē vairs nav nekāds retums – it īpaši, ja šis uzņēmums ir kādas ārvalstu kompānijas meitasuzņēmums vai filiāle. Eksperti atzīst – Latvijā vēl joprojām ir sastopams visai autoritārs vadības stils, bet arvien lielāka citu valstu pieredze kompāniju vadībā varētu nozīmēt drīzas pārmaiņas.Liams Ulvhags, Stokholmas konsultāciju uzņēmuma
Consultatum
vadītājs un
Raksti par tēmu
Stockholm School of Economics in Riga
pasniedzējs, atzīst, ka Latvijas uzņēmumos pastāv daudz izteiktāka hierarhija un dažkārt darbiniekiem pat jāsaskaras ar visai nežēlīgu un neiecietīgu vadības attieksmi. «Tā es teicu, un tā tev ir jādara, tev būtu jāpriecājas, ka tev vispār ir darbs. Mums ir briesmīga recesija, tāpēc aizveries un dari, kā es saku,» galēji autoritatīvu vadības stilu ilustrē L. Ulvhags. Viņš gan atzīst, ka, būdams vadītājs, var saprast arī šādu vadības stilu, tomēr ilgtermiņā tas noteikti nav augļus nesošs veids, kā vadīt savu komandu. «Dažreiz vadot nodarbību (
SSE Riga
) man jākož mēlē, lai es neteiktu – tā jūs nevarat strādāt. Ir jānotiek vērtību maiņai, bet tas nāks ar laiku.» Viņš piebilst, ka saprot gan vietējos uzņēmējus, kuri jūtas neapmierināti ar, piemēram, vadītājiem vai kolēģiem no Zviedrijas.Pati svarīgākā lieta vadības komandā ir emocionālā inteliģence, proti, spēja ieklausīties un arī dzirdēt pārējos komandas dalībniekus, spēja saskatīt cilvēku spējas un potenciālu un to, kā šīs spējas vislabāk izmantot darbā, uzsver L. Ulvhags. Ja komandā valda šāda inteliģence, tad efektīvākās ir tās grupas, kuras ir pēc iespējas dažādākas – gan kulturāli, gan vecuma un dzimuma ziņā.Freds Renčaks,
Bite Latvija
vadītājs, skaidro, ka Latvijā darbaspēks neizceļas ar kādām īpašām kaprīzēm vai vajadzībām. Līdz šim viņš strādājis septiņās dažādās valstīs, un savus darbiniekus Latvijā raksturo kā labi izglītotus, ar labu darba ētiku un attieksmi pret darbiniekiem. «Pastāv atšķirīga dinamika attiecībā uz latviešu un krievu kultūrām, bet šis faktors ietekmē tikai produktu mārketingu un reklāmu,» teic F. Renčaks.Viņš atklāj, ka lielāko daļu vadības komandas
Bitē
veido sievietes. «Es to neplānoju – viņas vienkārši bija piemērotākie cilvēki,» viņš taisnojas. Savukārt nepieciešamo iemaņu un prasmju klāstu viņš raksturo četros «tipāžos»: viens no tiem ir ļoti radošs un dumpiniecisks, otrs ir ļoti praktisks un tādēļ rada būtisku pienesumu ideju ieviešanā, vēl cits tipāžs ir ļoti strukturēts un augsti organizēts. Apvienot visas šīs prasmes ir vadītāja uzdevums, uzsver Bites boss: «Iedomājieties, ja visi būtu vienādi. Sapulcēs nebūtu nekādu debašu un tās būtu garlaicīgas, bet, kas vēl svarīgāk, tas novestu arī pie ļoti neizteiksmīga un garlaicīga uzņēmuma un produkta.»Pilnu rakstu lasiet Dienas Bizness izdevumā
Latvijas efektīvākie vadītāji 2013.
