Cik ērti jūtas cilvēks, ja darba vietā visi datori ir pieslēgti sistēmai, kas darba devējam ļauj viegli kontrolēt darbinieku aktivitātes - cik daudz laika atvēlēts tiešajiem darba pienākumiem, cik bieži ieiets
vai
Raksti par tēmu
Draugos
, cik minūšu pavadīts, spēlējot spēles vai sērfojot internetā? Attīstoties IT jomai, šādi novatoriski informāciju sistēmu risinājumi darba efektivitātes celšanai kļūs par ierastu praksi. Tikmēr Latvijas uzņēmumos joprojām visai lēni tiek ieviestas pat pasaulē tradicionālās un sen zināmās programmatūras detalizēta darba laika uzskaitei, kas ļauj būtiski ietaupīt resursus. Nereti prasību skrupulozi atskaitīties par darba laikā paveikto Latvijā mēdz kritizēt, jo darbinieki uzskata to par darba devēja jaukšanos viņu privātajā dzīvē, aizmirstot, ka darba vietā pavadītais laiks nav privāta lieta.
Darba laika uzskaite jebkurā uzņēmumā ir efektīvs veids, kā samazināt ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas izmaksas, optimizēt uzņēmuma resursus, vienlaikus palielinot uzņēmuma konkurētspēju. Pēckrīzes laikā uzņēmumi īpaši meklē iespēju ekonomēt un ar esošajiem resursiem saražot lētāk, taču tas nozīmē ne tikai samazināt budžetu vai darbinieku skaitu. Samazināt produkta vai pakalpojuma pašizmaksu sekmīgi ļauj arī pareizi un efektīvi izmantots darba laiks – vērtība, kuru Latvijā vēl bieži izmantojam neapdomīgi. Piemēram, lai izpatiktu klientam, uzņēmums ir gatavs strādāt virsstundas, strādāt brīvdienās, vēlos vakaros, konsultēt pa telefonu, uzņemties mazus papildus darbiņus ārpus līguma ietvariem. To visu summējot, veidojas milzīgs cilvēkresursu patēriņš un samazinās uzņēmuma efektivitāte kopumā. Tāpēc mūsdienīga darba laika uzskaites sistēmas ieviešana daudziem Latvijas uzņēmumiem ir vēl neapzināta iespēja optimizēt iekšējos resursus.Jaunākās tendences darba laika uzskaitē ir automātiski kontroles instrumenti, kas ļauj sekot visu darbinieka lietoto datorprogrammu un interneta lapu izmantošanai visas dienas garumā. Līdz ar to darba devējam ir precīza informācija par to, cik produktīvi darbinieks izmanto darbā pavadīto laiku – piemēram, cik laicīgi ieradies vai atstājis darba vietu, cik laika pavadījis, rakstot dokumentus Word vai Excel, cik – runājis pa darba telefonu utt.Nav runa pa to, ka darba ņēmējs vispār nedrīkst lasīt internetā ziņas vai uzrakstīt kādu privātu vēstuli – to aizliegt nav reāli un arī nevajag. Taču, ja no astoņām darba stundām, četras cilvēks nododas izklaidei internetā un darba pienākumi tiek atstāti novārtā, darba devējs ir tiesīgs to zināt. Tāpat darba laika uzskaite ļauj sekot tam, cik daudz laika tiek ieguldīts konkrētu projektu izpildē, līgumu gatavošanā u.tml., un, ja darba apmaksa tie rēķināta pēc stundu skaita, klientam ir viegli piestādīt rēķinu un paskaidrot, cik stundu katrs konkrētais darbs prasījis.Darba laika uzskaites sistēmas īpaši efektīvas ir pakalpojumu sniegšanas sfērā, kur aktuāla darbu plānošana. Tāpat svarīgas šīs sistēmas ir arī tirdzniecības uzņēmumos, kur notiek sadarbība ar aģentiem - sistēma ļauj fiksēt veiktos zvanus un noteikt katra aģenta lietderības koeficientu. Darba laika uzskaites programmatūras noteikti lietderīgi būtu ieviest arī valsts iestādēs, palielinot valsts pārvaldes efektivitāti. Būtiski, ka darba laika uzskaites mērķis nav autoritāra uzraudzība un vainīgo sodīšana, bet gan stimuls darba dienu izmantot efektīvāk. Lai to panāktu, sistēmu izmanto visu līmeņu darbinieki, sākot jau ar uzņēmuma vadītāju.Darba laika precīza uzskaite ir plaši izplatīta Amerikā, kur darbā pavadītājam laikam tradicionāli piešķir lielāku vērtību – ik stunda maksā naudu. Ja gribam kļūt konkurētspējīgāki globālajā tirgū, darba laika izmantošanai arī mūsu valstī ir jākļūst efektīvākai.
