To intervijā DB uzsver Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds. Viņa ieskatā privātā medicīna ir vienīgā pienu dodošā govs visā veselības sistēmā, piemērs ir slimnīcas, kas tiek būvētas kā sēnes, tāpēc valstij nevajadzētu kavēties ar šī potenciāla izmantošanu, bet notiek pretējais.
Fragments no intervijas:
Cik plaši pašlaik ir izplatīta kukuļu došana un ņemšana?
Raksti par tēmu
Ticiet man, absolūti pietiekoši, turklāt – jo tuvāk Stradiņa slimnīcai, jo šis process ir izteiktāks, jo tālāk no tās – jo mazāk jūtams. Protams, ir ārsti, kas ir izņēmums. Sistēmu faktiski glābs hobijārstes, kurām ir labi pelnoši veči, tāpat daži trakie vecie misionāri un pa kādam jaunajam entuziastam. Vēl ir tādi, kas naudu patiesībā pelna privātajā sektorā, kurš sāk pārklāties ar publisko. Zelta standarts ir trīs darbības vietas – universitātes slimnīca, laba privātkompānija un vēl sava privātprakse. Pacients starp tām tiek dzenāts un pa ceļam atbrīvots no naudas. Pacients ārstu sastop privātā klīnikā, kur saņem solījumu pa kluso tikt izoperēts valsts slimnīcā, un pēc tam ārsts aicina atkopties viņa privātpraksē. Tā dara daudzi, uzvārdus varam skaitīt pulka, un tie ir visi lielākie valsts medicīnas sektora aizstāvji. Rezultātā sistēma stagnē un pūst, tai ir sociālisma ekonomikas pūstošie elementi visā savā spožumā, plus pa virsu vēl ir vājš menedžments, šeptēšanās ar iepirkumiem, kā arī šīs organizētās izspiešanas shēmas. Pretī šai sistēmai ir bezproblēmu zona – privātais sektors, kuram vienu reizi samaksā un kurš izdara visu kā uz burvju mājiena. Paši maksājam savus kredītus, nekādu publisku investīciju nav, bet mūsu darbinieki saņem labākas algas, mums ir mazākas problēmas ar pelēkās naudas apriti. Valsts ieņēmumu dienests savās pārbaudēs ir laimīgs, jo mums ir izcili caurspīdīga sistēma. Pelīte neizspruks! Tai pašā laikā publiskais sektors daudzus gadus, kvintesence bija pie ministra Belēviča, ir mēģinājums mūs iznīcināt kā neērtu konkurentu, kā efektīvas saimniekošanas piemēru. Tas ilgstoši ir bijis mēģinājis nokaut vienīgo govi, kas vēl dod pienu.
Kādas ir sekas veselības aprūpes sistēmas vājumam?
No vienas puses ir radusies telpa privātās medicīnas iniciatīvām un veselības brīvprātīgajai apdrošināšanai. Taču telpa ir ļoti deformēta no visas sistēmas nekārtībām kopumā. Mēs nespējam sasniegt atbilstošu cenu līmeni, esam ekonomiskie bomži, salīdzinot ar citām nozarēm. Līdz ar to atbilstošas cenas ir tikai tajos pašu pacientu apmaksātajos segmentos, kur nav bezmaksas alternatīvu – zobārstniecībā, plastiskajā ķirurģijā, estētiskajā ķirurģijā, neauglības ārstēšanā. Pārējā sadaļa ir smagi ietekmēta no milzīgās intervences, no tā, ka iekšā tiek gāztas miljonu investīcijas no Eiropas un pašvaldību naudas, kas rada tirgus deformāciju. Cenu ziņā arī brīvajā tirgū Latvija atpaliek no abām Baltijas kaimiņvalstīm.
Visu interviju Grib nokaut pienīgo govi lasiet 26. septembra laikrakstā Dienas Bizness.
