Tīrākas degvielas pārdošanas apjomi būs komersantu atbildība; pārkāpējus sodīs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Valsts mērķis transportā, ietverot autotransportā, dzelzceļa transportā, ūdens transportā (tostarp kuģos, kas kuģo iekšējos ūdeņos) patērēto enerģiju, izņemot gaisa transportu, ir panākt, lai no atjaunojamiem energoresursiem (AER) saražotās enerģijas īpatsvars transporta enerģijas bruto galapatēriņā Latvijā 2020. gadā ir vismaz 10%. To paredz Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais Transporta enerģijas likuma projekts, ko pirmdien paredzēts skatīt Ministru kabineta komitejā (MKK). Dažādu segmentu nozares spēlētājiem gan ir vairākas iebildes.
Vienīgie atbildīgie
EM nav ņēmusi vērā nozares iebildumus un ierosinājumus, par likumprojektu saka Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis. Viņš uzsver, ka vienīgie, kam ir uzlikta atbildība par likuma prasību ievērošanu un sods (0,1% apmērā no degvielas piegādātāja pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, kas attiecas uz naftas izcelsmes degvielas apriti) par to neievērošanu, ir degvielas tirgotāji. Arī Degvielas ražotāju un tirgotāju savienības prezidents Sergejs Semjonovs atzinumā norādījis, ka paredzētās soda sankcijas nevar attiecināt uz degvielas mazumtirdzniecību. Savukārt Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asocācija atzīmējusi – lai transporta enerģijas tirgus dalībnieki savlaicīgi varētu plānot iepirkumus, nepieciešams veikt grozījumus vairākos Ministru kabineta noteikumos.
Var nepietikt
Problēma ir tā, ka Latvijā nepārstrādā naftu auto degvielās, neražo degvielas, uzver nozares pārstāvis. Vienīgais palikušais ražotājs ir Bioventa, bet nu ir skaidrs, ka pirms 10 gadiem perspektīvais biodīzelis nebūs nākontes degviela, jo direktīva un līdz ar to arī likumprojekts paredz, ka tādas enerģijas īpatsvars, kas iegūta no tādām biodegvielām, ko ražo no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kas lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, nepārsniedz 7% no enerģijas galapatēriņa transportā 2020. gadā, bet vēlāk tie būs 2%, saka LDTA vadītājs. Savukārt ūdeņraža gadījumā jāiepērk viss – sākot ar autobusiem un beidzot ar iekārtām, ja neskaita atsevišķus celtniecības materiālus. Pēc viņa teiktā, Rīgas iniciatīva šajā jomā uzskatāma vien par pilotprojektu, kam uz likuma prasību ievērošanu būs maza pozitīva ietekme.
Visu rakstu Uzliks slogu degvielas tirgotājiem lasiet 28. maija laikrakstā Dienas Bizness.
