Kopš ABLV Bank slēgšanas banku sektors piedzīvo dramatiskas pārmaiņas, taču ne vienmēr tās ir pamatotas, un Latvija pārmērīgās klientu sijāšanas dēļ zaudē ne tikai riskanto nerezidentu naudu, bet arī vietējo, ilggadīgi strādājošo uzņēmēju līdzekļus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Pati ABLV Bank, savukārt, vēl gaida uzrauga lēmumu par pašlikvidācijas plānu, FKTK sola to paziņot maija vidū. DB jau iepriekš rakstīja, ka, neļaujot bankai pašlikvidāciju, pastāv risks, ka pieslēgsies maksātnespējas administratori un, pēc iepriekš piedzīvotiem piemēriem, arī ABLV Bank var tikt izlaupīta, kas būtu vēl viens ļoti nevēlams un Latvijas uzņēmējdarbības vides reputāciju graujošs precedents.
Dodas projām
Šā gada aprīļa beigās banku piesaistīto noguldījumu apjoms bija 17,792 miljardi eiro, kas ir par 13% mazāk nekā februāra sākumā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. Tas nozīmē, ka kopš februāra no banku sektora aizplūduši 2,6 miljardi eiro. Notikumi saistībā ar ABLV Bank slēgšanu veicinājuši aktīvāku klientu sijāšanu, taču ir pazīmes, ka konti tiek bloķēti ne tikai riskantiem ārvalstu klientiem, bet arī Latvijā strādājošiem uzņēmumiem. Tas ir negatīvi vērtējams faktors, jo jau vairāki uzņēmēji paziņojuši par to, ka pārcels savu naudu uz ārvalstīm. Tas kārtējo reizi rada sāpīgu triecienu valsts reputācijai un pastiprina ārzemju investoru šaubas par vēlmi šeit ieguldīt, ņemot vērā apziņu, ka pat vietējo uzņēmumu nauda nav vēlama un pastāv šķēršļi netraucētai darbībai.
Šajā gadījumā mums kā konsultantiem rodas darbs, taču valstij kopumā uzņēmumu aiziešana nebūt nav kompliments.
Ņemot vērā Latvijas valdības izziņoto šī brīža nostāju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, kā arī risku nonākt kritiskā situācijā jaunu FinCEN paziņojumu gadījumā, bankas pastiprināti pārtrauc sadarbību ar aizdomīgiem klientiem, norāda BDO Korporatīvo finanšu direktors Oskars Cimermanis. Viņš gan atzīst, ka «diemžēl rodas situācijas, kad bankas, neesot drošas par klientu riska lielumu, izvēlas nesadarboties arī ar likumīgi strādājošiem uzņēmumiem. Lai varētu turpināt veiksmīgi darboties, šie uzņēmumi būs spiesti izvērtēt savas darbības pārcelšanu uz citām valstīm». «Šajā gadījumā mums kā konsultantiem rodas darbs, taču valstij kopumā uzņēmumu aiziešana nebūt nav kompliments,» piebilst eksperts.
Arī FKTK atzīst, ka bankas šobrīd slēdz kontus dažādu nozaru uzņēmumiem. «Iespējams, daļa labo nodomu tiek realizēti tādā «pārcenšanās režīmā», kas liek dažiem tirgus dalībniekiem finanšu sektorā atraidīt klientus, kuru biznesa aktivitātes nav mirklī izprotamas un reputācijai ir kaut mazākais ēnojums saistībā ar AML risku, un viņu darījumus,» uzsver FKTK vadītājs Pēters Putniņš.
Visu rakstu Uz kārts likti daudzi miljoni lasiet 7. maija laikrakstā Dienas Bizness.