Alus darītava «Valmiermuižas alus» radījusi atkārtoti lietojamu plastmasas glāzi, kas ieņem Valmiermuižas klasiskās glāzes formu, sociālajā tīklā Facebook informē «Valmiermuižas alus darītava».

Daudzkārt lietojamā plastmasas glāze ir videi draudzīga glāze, jo aizvieto un tādējādi samazina vienreizējās plastmasas glāžu apjomu. Pirmās depozītglāzes būs pieejamas no 15.jūnija.

«Depozītglāzes radījām rūpēs par vidi, kas Valmiermuižā mums vienmēr bijis svarīgi. Esam radījuši īpašā dizaina Valmiermuižas klasisko alus glāzi, no kuras piedāvājam baudīt mūsu brūvējumus restorānos, tādējādi nodrošinot vispilnīgāko garšas un aromāta buķeti. To nodrošināt brīvdabas pasākumos bija izaicinājums, tamdēļ arī depozītglāze tika radīta tādā pat dizainā kā Valmiermuižas klasiskā tulpes formas glāze,» stāsta Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis.

Depozītglāzes būs pieejamas visos brīvdabas pasākumos Valmiermuižā, kā arī mūsu izbraukuma pasākumos, kur citkārt tika izmantotas vienreizējās lietošanas plastmasas glāzes. Pats nosaukums vēsta, ka lai pasākuma laikā varētu alu baudīt no šīs glāzes, būs jāiemaksā depozīts. «Tas tādēļ, lai alus baudītājs glāzi tiešām atgrieztu, nevis tā nonāktu atkritumos. Depozīts nebūs liels, vien 3 eiro, kurus, viesim dodoties prom, atgriezīsim,» skaidro A.Ruņģis.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš 13. janvāra grautiņu vērojis TV, malkojot vīnu, jo uz notikuma vietu neesot bijis iespējams nokļūt, tāpēc, ka sava auto ministram nav, savukārt šoferis tobrīd jau bijis mājās, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Vecrīgas attīrīšanas no protestētājiem pa īstam sākās vienīgi tad, kad ieradās pretterorisma vienība Omega, suņu dienests un daudz policistu no Rīgas dežūrdaļām. Kopējiem spēkiem viņiem izdevās Vecrīgu ieņemt. Kad Smilšu ielā nekārtības bija galā, pats savām acīm fiksēt notikumus ieradās arī iekšlietu ministrs Mareks Segliņš. Apskatījis grautiņa sekas, Segliņš devās uz Ministru kabinetu, kur līdz vieniem naktī pārrunāja notikušo ar premjeru Ivaru Godmani un valsts policijas priekšnieku Aldi Lieljuksi.

SIA Uniform iegulda 300 tūkstošus latu papīra glāzīšu ražotnē

Uzņēmums tirgū mēģinās iespiesties, piedāvājot individuālu krūzīšu dizainu un nelielus apjomus vietējām kompānijām. Līdz šim individuāli apdrukātas krūzītes bija tikai lielu uzņēmumu privilēģija, saka Kristaps Turauskis, SIA Uniform vadītājs. Uzņēmums ražo ne tikai krūzītes, bet arī plastmasas vāciņus tām.

Uzņēmumā ieguldīti aptuveni 300 tūkstoši latu, kas ir Latvijas Pasta bankas izsniegtais kredīts.

Šī gada plāns ir saražot dažus miljonus glāzīšu un apgrozīt 50 tūkstošus latu. Uzņēmumam jau ir vairāki nelieli pasūtījumi (līdz 50 tūkstošiem vienību), kā arī viens liels pasūtījums, kur jāsaražo divi miljoni krūzīšu.

Latvijā bārus un kafejnīcas lielākoties apmeklē īpašos gadījumos, tomēr vinotēkai Fiesta ir izdevies iegūt lojālus klientus.

«Neesam populārākais bārs, bet nevaram sūdzēties – mums ir sava publika. Uz dažām vietām iet tikai tad, kad tur ir kāds notikums, piemēram, koncerts. Uz citām iet vienkārši pasēdēt, parunāt – mēs esam tāds bārs,» saka Ksenija Ščedrova, vinotēkas Fiesta (SIA Vino.lv) līdzīpašniece.

Kopš atklāšanas pirms diviem gadiem Fiesta ir veidojusies kā satikšanās vieta un vīns ir tās papildinājums. «Šis ir nevis klubs vai bārs, bet vīna bārs kopā ar iespēju izklaidēties. Pie mums dejo arī uz galdiem, tas ir OK. Cilvēki zina, ka var te atnākt un būt tādi, kādi viņi ir, un uzvesties dabiski. Neviens neteiks, ka tu slikti uzvedies. Protams, visam ir savas robežas,» viņa gan piebilst.

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Pandēmijas apstākļos gan pasaulē, gan Latvijā pieaudzis vīna patēriņš.

To atzīst Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins, kurš ieguvis prestižo WSET augstāko "Diploma" kvalifikācijas līmeni Burgundijā, Francijā un Austrijā.

Kā šajā laikā kopumā mainījusies industrija?

JV: Vīna tirdzniecības industrija turpina cīnīties par izdzīvošanu. Online servisi piedzīvo uzplaukumu - krīzes fons mums ar "WineTeach" komandu bija ļoti motivējošs fons, lai steigšus strādātu ar mūsu izglītības platformas attīstību. No vairākiem importētājiem esmu dzirdējis, ka virkne arogantu ražotāju esot stipri mainījuši attieksmi un mīkstinājuši stingros importa noteikumus. Visi mācās pielāgoties - tā ir patiesība. Nekas vēl ne tuvu nav beidzies. Par to, kā šis laiks veidos jaunu komunikācijas ētiku, tirdzniecības modeļus un tiešsaistes vidi vīna tirdzniecībā, varēs veikt aizraujošus pētījumus 2029. gadā, svinot Covid-19 10 gadu jubileju.

Aizvadītajā gadā pasaulē pārdoti septiņi miljoni konjaka Hennessy kastu (vienā kastē ir deviņi litri konjaka), informē uzņēmuma pārstāvji.

Pagājušajā nedēļā Rīgā viesojās konjaka pazinējs Žans Mišels Košē, kas 26 gadus ir pastāvīgais Hennessy nama vēstnieks 26 gadus.

«Izplatīts priekšstats par to, ka konjaku malko dzimtas īpašuma kamīnzālē, vienlaikus smēķējot cigāru, jau sen vairs nav aktuāls. Piemēram, ASV konjaku malko vienkārši tāpat, pēc darba, ar ledu vai sodu, bet Ķīnā – vakariņu laikā. Savukārt Eiropā šobrīd ir populāri kokteiļi, piemēram, Hennessy ar kolu», - stāsta Žans Mišels Košē.

Kā liecina Hennessy nama vēstnieka pieredze, dažādās valstīs ir pieņemts dzert konjaku dažādos veidos.

Konjaks «iznāk» no kamīnzālēm ielās un kļūst par mūsdienu kustību, piemēram, strītarta, ballīšu, prezentāciju, sastāvdaļu, viņš skaidro. Baltijas valstīs ir pieejama ierobežota Hennessy sērija, kuras pudeles dizainu veidojis slavens strītarta mākslinieks JonOne, - tikai 1000 pudeles.

Valdība šodien, 31.jūlijā, apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2011.gada 1.februāra noteikumos Nr.106 Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu piena produktu piegādei izglītojamiem vispārējās izglītības iestādēs, paredzot bezmaksas glāzi piena ne tikai 1.-4.klases skolēniem, bet arī 5.-9.klases skolēniem.

Patlaban MK noteikumi Nr.106 noteic, ka valsts līdzfinansējumu atbalsta pretendents var saņemt par piena piegādi pirmsskolas un 1.–4.klases skolēniem, tādējādi nodrošinot tiem saņemt bezmaksas glāzi piena ik dienu. Savukārt par piena un piena produktu piegādi pārējiem, 5.–12.klases vispārējās izglītības iestāžu audzēkņiem, atbalsta pretendents saņem tikai Eiropas Savienības (ES) noteikto atbalsta likmi 0,1815 EUR/kg jeb aptuveni Ls 0,13 par litru, kas paredz, ka šiem skolēniem piens un piena produkti programmas ietvaros bija pieejami par pazeminātu cenu.

Noteikumu grozījumu mērķis ir ne tikai palielināt Skolas piena programmā iesaistīto izglītības iestāžu un skolēnu skaitu, bet arī veicināt piena patēriņu skolēnu starpā kā pareiza un veselīga uztura tradīciju.

Cilvēki lielākoties uzskata, ka ekskluzīvus vīnus ražo Vecajā pasaulē — Francijā, Spānijā vai Itālijā —, un šie vīni parasti pamatā arī veido premium, super premium un ultra premium klases segmentu. Taču daudzi bieži nezina, ka Jaunajā pasaulē — Čīlē, Argentīnā, Dienvidāfrikā un Jaunzēlandē — ražo daudzus ekskluzīvus vīnus. Šis ekskluzīvo vīnu klases segments pagaidām vēl nav guvis plašu atpazīstamību, taču minēto valstu vīndari aktīvi iekaro savu tirgus nišu, intervijā DB pastāstīja Liene Avotiņa, alkoholisko dzērienu izplatītāja un tirgotāja SIA Amber Distribution Latvia vīnu zīmolu vadītāja.

Kāds ir Latvijas ekskluzīvo vīnu segmenta tirgus īpatsvars procentos?

Precīzi nevaru pateikt, jo Latvijas ekskluzīvo vīnu tirgus segments ir neliels un fragmentēts — izplatītāju ir daudz un šādus vīnus eksportē arī daudzi restorāni. Domāju, ka tie varētu būt aptuveni 5-7 %.

Cik liels ir ekskluzīvo vīnu īpatsvars Jūsu uzņēmuma portfelī?

Mūsu portfelī ir vairāk nekā 450 dažādu vīnu no kuriem 200 ir ekskluzīvie vīni.

Kā Jūs izvēlaties ekskluzīvos vīnus?

Mēs saņemam retu un dārgu vīnu pasūtījumus no restorāniem un viesnīcām, ar kuriem sadarbojamies. Tāpat arī mūsu vīnu speciālisti atrod un atved uz Latviju ekskluzīvus vīnus. Mūsu uzņēmumā ir HoReCa nodaļa, kurā strādājošie speciālisti uztur kontaktus ar starpniekiem Eiropā, kur mēs iepērkam vīnus, bet šādi pirkumi negadās bieži, jo tie ir apjomīgi un dārgi. Chateau vīnus — vīni no slavenām darītavām — mēs iegādājamies, pamatojoties uz pasaulslavenu vīnziņu reitingiem, kā arī atkarībā no pieprasījuma pēc ražas gada. Kā arī veicam aprēķinus, lai mūsu vīna pagrabā uzglabāto vīnu vērtība ik gadu pieaugtu. Taču dažkārt pieeja vīna izvēlei atšķiras — kastes Miko Chardonnay baltvīna atvešanai uz Latviju vajadzēja 2 gadus.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Bordo pilsēta ir viens no populārākajiem tūristu galamērķiem Francijā, taču Latvijas tūristu popularitāti šī vieta iemantojusi tikai nupat, jūnijā, kad airBaltic ieviesa tiešo reisu Rīga-Bordo.

Akvitānijas reģions, okeāna tuvums, slavenais bordo vīns un austeres katrai gaumei – tas viss sola neaizmirstamu ceļojumu, taču visdrīzāk atmiņā tas visvairāk paliks tieši ar gastronomiskajiem piedāvājumiem. Bordo apmeklēja arī DB redaktore.

Galvenās Bordo tirdzniecības ielas nosaukums ir Rue Saint-Catherine, un tā ir garākā gājēju iela Francijā. Uz tās atrodas gan veikali, gan restorāni, gan vīna bāri, gan citas tirdzniecības vietas, un saskaņā ar gida teikto, kopējais to skaits pārsniedz 250. Bordo saviem viesiem piedāvā plašu preču klāstu, taču, lielākoties uz šo Francijas pilsētu tūristi dodas tieši gastronomijas piedāvājuma dēļ. Reģions popularitāti pasaulē guvis tieši, pateicoties vīnam. Bordo ūdens pudeli ir grūtāk iegādāties nekā pudeli vīna. Šī vīna cena ir, sākot no 15 eiro, taču iespējams atrast arī lētākus un dārgākus vīnus. Patīkami ir tas, ka lielākoties visur vīnu iespējams degustēt, tādējādi tūrists iegādāsies tieši to vīnu, kurš viņam vislabāk garšo. Starp citu, lai labāk izprastu vīnu, iespējams apmeklēt arī Vīna skolu blakus Lielajam teātrim, kur degustācijas laikā par vīnu izstāstīs visu. Tāpat iespējams doties uz vīna dārziem, kuru šeit ir ne mazums, un iegādāties vīnu tieši no vīndariem.

Latvijas Mākslas akadēmijas absolvente Marta Prēdele kā savu materiālu jūt porcelānu, no tā rada funkcionālus dizaina traukus, kas attēlo ainavu.

M. Prēdeles bakalaura darba pamatdoma ir vērst uzmanību uz ainavas estētiskajām vērtībām. "Es atradu veidu, kā varu savu iedvesmu – ainavu – izpaust telpiskā funkcionālā objektā caur radošu un arī glezniecisku procesu – radot porcelāna glāzes. Katras glāzes ainavas attēls ir unikāls un, grozot glāzi uz riņķi, var redzēt pilnu ainavas loku. Īpašais dizaina moments šajā darbā ir tas, ka, saliekot visas 12 glāzes joslā, tās veido vienu kopīgu ainavas attēlu, jo glāzes savā starpā ir saistītas ar ainavas attēlu, kas attīstās no vienas glāzes otrā. Glāzes var sadalīt arī mazākās grupās un radīt mazākas gleznas. Rezultātā šis darbs ir gan kā konceptuāla kolekcija un eksponējams izstāžu darbs, gan ikdienā kalpojoša māksla, no kuras baudīt dzērienus un padarīt savu vidi estētiskāku," viņa teic.

„Šis izaicinājums bija kā eksperiments, vai mēs, būvniecības un ražošanas kompānija, varam tikpat veiksmīgi strādāt arī citās biznesa nozarēs”, tā par UPB holdinga jaunāko ideju – Vīna Studijas atvēršanu – saka uzņēmuma viceprezidente un Vīna studijas valdes priekšsēdētāja Ilze Freimane.

,,Interjeru uzticējām veidot jaunajiem arhitektiem Mārtiņam Pīlēnam un Niklāvam Paeglem no 1 plus 1 Studijas. Tā bija veiksmīga izvēle, jo viņi ļoti ātri uztvēra un izprata koncepta būtību un palīdzēja to realizēt. Darba procesā daudz balstījāmies un joprojām balstāmies uz savu intuīciju, mēģinām paši iejusties klientu lomā. Ikdienā Vīna Studijas darbību nodrošina zinošs personāls vīna nozarē, no kuriem daži darbinieki ir ar vairāk kā 15 gadu pieredzi šajā jomā. Lielākā daļa no vīna piedāvājuma tiek veidots lielākajā vīna mesē pasaulē Diseldorfā, uz kuru arī šogad dosies komanda no Vīna Studijas. Sev piemērotāko no apmēram 500 dažādiem vīniem Vīna Studijā var atrast gan cilvēks ar izsmalcinātu gaumi un augstām prasībām pret vīnu, gan tas, kurš vienkārši izvēlas labu vīnu par ekonomisku cenu”, stāsta Ilze.

Divdesmit gadus kaldinājusi karjeru izglītības biznesā Londonā, Sandra Zīrāpe ar entuziasmu nu darbojas ēdināšanas jomā Valmierā

Trīs kafejnīcas – Ceturtais cēliens Valmieras Drāmas teātrī, Jauna saule pašā pilsētas centrā un sporta bārs Vidzemes olimpiskajā centrā – un pazīstamais naktsklubs Multiklubs – tas ir Sandras Zīrāpes bizness Valmierā, pilsētā, ko viņa par savām mājām sauc vien divus gadus. Bizness aug, un viņa ar entuziasmu stāsta par dažādiem uzlabojumiem, kas gaidāmi, un plāniem, ar ko viņai pilna galva. «Kaifs biznesā ir izskaitļot, kas varētu izdoties, un pie tā strādāt,» tā Sandra. Vienlaikus viņas pieeja biznesam ir samērā atbrīvota – visu pasaules naudu nenopelnīsi, viņa saka. Galvenais, lai no darbošanās rastos prieks klientiem, pašiem un arī ilgtermiņā būtu redzams, ka bizness ir rentabls. Viņa ir ļoti aktīva, daudz un ātri runā, papildinot teikto ar žestiem, un ir daudz vairāk atvērta nekā citi uzņēmēju, kas dzīves un biznesa mācības guvuši tepat. Vēlāk sarunā arī viņa pati atzīs – tā kā pieredzi guvusi Londonā, nevis pēcpadomju Latvijā, viņas saskarsme gan ar darbiniekiem, gan klientiem ir balstīta citās vērtībās.

Francūzis Rišārs Ažži (Richard Hajji) marta sākumā Rīgā, Viesturdārzā, iecerējis atvērt šampanieša namiņu Joseph ar mērķi iepazīstināt latviešus ar šī dzēriena pasauli.

Viņš vēlas, lai tas kļūtu par Latvijas iedzīvotāju ikdienas sastāvdaļu.

Pelnīt ar hobiju

Jau vairākus gadus Rišārs savu dzīvi organizē starp Latviju un Franciju. Viņš ir precējies ar latvieti, audzina jauno paaudzi, mācās latviešu valodu un nodarbojas ar kokmateriālu eksportēšanu, kā arī izstrādā programmatūru, ko ievieš Anglijā un Vācijā. Lai gan pēc izglītības Rišārs ir inženieris, tomēr par savu hobiju viņš sauc visu, kas saistīts ar šampanieti, un tajā vēlas dalīties ar Latvijas iedzīvotājiem. Arī namiņam piešķirtais nosaukums Joseph ir Rišāra vārds, kad viņš nododas šim hobijam.

Lai gan šī ir viņa aizraušanās, tomēr Rišārs norāda, ka tas būs bizness. «Šobrīd vēlos vairāk laika pavadīt Rīgā, gribu vēl labāk iemācīties latviešu valodu, tāpēc arī jāpaliek šeit. Tas ir viens no maniem sapņiem,» stāsta Rišārs, kurš jau šobrīd saprot, bet vēl brīvi nerunā latviski, taču namiņā viņš ar klientiem runās latviski.

Restorāns «KOYA» Andrejsalā vēlas kļūt brīvāks un pieejamāks, mainot gan restorāna interjeru, gan piedāvājumu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Uzņēmējs restorānu iegādājies pirms četriem gadiem, sākotnēji tas piederēja futbolistam Kasparam Gorkšam un, pēc M.Kreiļa stāstītā, bijis ļoti pieprasīts restorāns. Gadu gaitā jaunais īpašnieks nolēmis restorānu padarīt brīvāku un pieejamāku apkārtējiem cilvēkiem, kā arī vēlas, lai cenas būtu demokrātiskākas.

Laikā, kad nolēmis iegādāties restorānu «KOYA», viņa īpašumā jau bija kafejnīca un bārs «Andalūzijas suns». «Vienu brīdi man likās, ka vēlos kaut ko citādu – restorānu. Bija jau domas – meklēt esošu vai veidot jaunu. Tajā brīdī man piezvanīja Kaspars Gorkšs, sakot, ka viņa dzīves mērķis nav nodarboties ar restorānu biznesu un varbūt es vēlos iegādāties. Vienojāmies par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un es nošāvu divus zaķus ar vienu šāvienu – ieguvu to ko gribēju un man nebija jāmeklē jauns restorāns, jāriskē ar jaunatvērtu vietu, kad nevar zināt - aizies vai nē. Ar tirgū jau esošu restorānu ir vieglāk. Protams, tā pārveidošana ir daudz smagāka, ar cilvēku pieradināšanu ir daudz grūtāk, nekā izveidojot jaunu,» teic M.Kreilis.

Jaunā laika deputātes Sarmītes Ķikustes nodoms, iesniedzot priekšlikumu Alkoholisko dzērienu aprites likumā, bija grādīgo dzērienu pārdošanas aizliegums 1.septembrī tikai veikalos. «Mans priekšlikums bija tikai par veikaliem. Tāda bija mana doma,» portālam Diena.lv sacīja S.Ķikuste.

Jautāta, vai ir pārsteigta par rezultātu, kas nozīmē, ka arī, piemēram, vakariņojot restorānā nevarēs pasūtīt glāzi vīna, viņa atbild: «Likuma grozījumu sagatavošanas kvalitāte ir atkarīga no Tautasaimniecības komisijas.»

S.Ķikuste uz 2.lasījumu iesniedza priekšlikumu likuma 6.pantam, kurā uzskaitīti alkohola mazumtirdzniecības ierobežojumi. Viņa rosināja papildināt pantu ar vēl vienu punktu – aizliegumu tirgot grādīgos dzērienus 1.septembrī.

«Nevajag mani taisīt par galveno vainīgo,» uzsver S.Ķikuste. Viņa norāda, ka Saeimas komisijā par to diskutējuši «padsmit» cilvēku, bet Saeimā balsoja simts deputātu.

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Astoņus gadus pēc Abavas vīna darītavas izveidošanas tā ir kļuvusi par vadošo Latvijas vīna darītavu, taču šobrīd tā atrodas izaicinājuma priekšā – vai ar Latvijā darinātiem dzērieniem izdosies iekarot ārvalstu pircēju sirdis.

Izdevniecības Dienas bizness informācijas platformas DB HUB projekta Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts ietvaros interesentiem šoreiz bija iespēja paviesoties netālu no Tukuma, vīna darītavā Abavas, kuru Mārtiņš Barkāns izveidojis un vada kopā ar sievu Lieni Barkāni.

Tūkstoši konsultantam

«Mēs dzīvojam mazā valstī ar ne pārāk lielu pirktspēju, turklāt mūsu ražojumi nav plaša patēriņa prece. Līdz ar to vietējais tirgus ir ierobežots,» pamatojot eksporta nozīmi, teic M. Barkāns.

Abavas vīna darītavas stāsts sākās ar vīnogu dārza iestādīšanu Abavas ielejā netālu no Sabiles, tomēr vīnogu vīnu darināšana pagaidām ir dārgs eksperiments un uzņēmums pagaidām tajā tikai investē un cer uz atdevi pēc gadiem desmit. Tikmēr Latvijas un nu jau ārvalstu tirgi tie iekaroti ar 22 dažādiem dzērieniem no Latvijā audzētiem augļiem un ogām. Tie tiek darināti visdažādākajām gaumēm, tomēr vispārdotākie Abavas vīna darītavas produkti pērn bijuši ābolu sidrs un upeņu karstvīns. Šajā dzērienā izmantoti Latvijas āboli un upenes, veidojot tādu garšu kompozīciju, kura acīmredzot uzrunā latviešu pircēju. Vīna darītavas saimnieks atklāj, ka patērētāji, kuri dzērienus pērk lielveikalos, labprātāk izvēlas nedauz saldākus, savukārt, restorānu klienti - sausākus dzērienus.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Klavierskolotāja radījusi mācību līdzekļus ar spēles elementiem, lai atvieglotu mūzikas apgūšanu

Tiem, kas padziļināti apgūst mūziku, bez mācību grāmatām ir pieejami vēl dažādi rīki – digitālie materiāli, aplikācijas. Kristīne Ozola ir izstrādājusi nošu puzli un tonalitāšu domino, ko var izmantot bērnudārznieki, mūzikas skolu audzēkņi, kā arī tie, kuri zinības apgūst pašmācības ceļā.

Interese liela

Individuālā uzņēmuma Sanctus vadītāja K. Ozola astoņus gadus ir strādājusi par mūzikas pedagoģi, skolojot dažāda vecuma audzēkņus. Viņa ir meklējusi dažādas iespējas, kā padarīt mācīšanos interesantāku, bērniem saistošāku un aizraujošu. «Strādājot ar sešgadniekiem, kuri gatavojās doties uz mūzikas skolu, vajadzēja mācīt notis atpazīt nošu līnijās. Sagriezu bērniem notis no papīra gabaliņiem, un tā, kopā dziedot, krāsojot, meklējot atšķirības starp notīm, radās ideja par nošu puzli. Sāku to veidot, sākumā no papīra, bet gabaliņi labi neturējās kopā, ātri nobružājās. Radās ideja izveidot mācību līdzekli – spēli, kas būtu gana praktiska un palīdzētu apgūt mūzikas teorijas pamatelementus,» stāsta K. Ozola. Viņa uzmeklēja uzņēmumu, kas piedāvāja šo spēli ražot no organiskā stikla. «Šis materiāls neplīst, ja nosmērējas, var viegli notīrīt, uz puzles gabaliņiem var pat izliet glāzi dzēriena, jo šķidrums tam nekaitē,» vērtē K. Ozola. Vēlāk radās ideja par domino, ar kura palīdzību bērniem var mācīt salikt augošā secībā tonalitātes. Tāpat mūzikas mācīšanos atvieglo arī kvintu un kvartu aplis, kas ir špikeris tonalitātēm. Mācību līdzekļus ražo SIA For all Tastes. Šobrīd tos izmanto Gulbenes mūzikas skolā, Siguldas mūzikas un mākslas skolā Baltais flīģelis, Ropažu mūzikas skolā, Berģu mūzikas un mākslas skolā, Augusta Dombrovska mūzikas skolā u.c., kā arī interešu izglītības pulciņos. Tos iegādājas vecāki, lai kopā ar bērniem mūziku mācītos mājās, kā arī tos izmanto dažādās radošajās darbnīcās, kuras K. Ozola organizē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Kalnciema kvartāla mākslas galerijā u.c. Ar mācību līdzekļiem viņa iepazīstina dažādos reģionālos mūzikas semināros, kā arī sociālajos tīklos. Tie tika prezentēti arī Latvijas Nacionālajā kultūras centrā Latvijas mūzikas skolu mūzikas pasniedzēju un direktoru vidū. K. Ozola atzīst, ka mācību materiāli skolās ir novecojuši, tiem vajadzētu būt interesantākiem, uzmanību piesaistošiem un vairāk motivējošiem.

Vīriešu žurnāls Playboy jūnija numurā saviem lasītājiem centrālajā atvērumā piedāvās trīsdimensionālu fotogrāfiju, ziņo Associated Press.

Uz Associated Press jautājumu, ko cilvēki vēlētos redzēt 3D bildē, žurnāla dibinātājs Hjū Hefners (Hugh Hefner) atbildēja: «Visticamāk, kailu sievieti.»

Jāatzīmē, ka H. Hefners atklāti norāda, ka viņš nav 3D piekritējs. «Es neesmu 3D piekritējs. Es pametu reālo dzīvi, lai aizietu uz 2D filmu un tas mani apmierina,» uzsver H. Hefners.

Taču, tai pat laikā, viņš uzsver, ka jauninājums varētu palielināt žurnāla pārdošanas apjomus.