Sākas remontdarbi uz vairākiem ceļiem Kurzemes piekrastē, bet Aglonas apkārtnē svētku laikā tiks slēgta tranzītsatiksme, informē Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Darbi notiek reģionālā autoceļa Ventspils–Grobiņa (P111) posmā no Sārnates līdz Ošvalkiem (21,7.-27,3. km), uz ceļa Valdgale–Roja (P126) posmā no 27. līdz 31. km, uz ceļa Tukums–Ķesterciems–Mērsrags–Kolka (P131) no 71. līdz 73. km. Tāpat notiek Līgupes tilta periodiskā uzturēšana uz Rucavas–Papes ceļa un Ālandes tilta uzturēšanas darbi uz autoceļa Grobiņa–Bārta–Rucava (P113). Šajos posmos jau ir vai tuvākajā laikā tiks ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ievērojami satiksmes ierobežojumi saglabājas uz Liepājas šosejas (A9), kur darbi notiek kopumā uz vairāk kā 70 kilometriem ceļa:

Plānojot nedēļas nogales braucienus, autovadītājiem jārēķinās, ka visā valsts autoceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezona un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ar pilnu būvdarbu karti var iepazīties VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājas lapā.

Piektdienas pēcpusdienā autobraucējiem jārēķinās ar to, ka Pierīgā, kā arī Jūrmalas un Saulkrastu virzienā satiksme var būt palēnināta, aicinām ieplānot papildu laiku ceļam vai arī izvēlēties braukšanai laiku ārpus sastrēgumstundām.

Ilgstošā sausā laika dēļ uz grants autoceļiem turpina pastiprināti veidoties putekļi, tāpēc aicinām autovadītājus ievērot atbilstošu distanci un braukšanas ātrumu, lai izvairītos no negadījumiem. Latvijā vairāk kā puse no valsts autoceļiem ir ar grants segumu, no tiem lielākā daļa ir vietējās nozīmes ceļi.

Valsts autoceļu tīklā turpinās aktīva remontdarbu sezona, tāpēc aicinām autovadītājus rēķināties ar ieviestajiem satiksmes ierobežojumiem, brīdina VAS Latvijas valsts ceļi.

Arī šajā nedēļā turpināsies asfalta ieklāšanas darbi Tallinas šosejas (A1) sākumā, kuru laikā satiksme caur Baltezeru, jo īpaši pēcpusdienas un vakara stundās, var būt stipri apgrūtināta, tāpēc autovadītājiem ir jārēķinās ar papildus laiku ceļā. Asfaltēšanas darbus plānots uzsākt pēc plkst. 9, satiksmi organizējot ar satiksmes regulētājiem.

Lai izvairītos no iespējamiem sastrēgumiem un apbrauktu šo remontposmu, iesakām izmantot autoceļu Rīga–Carnikava–Ādaži (P1).

Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, asfaltēšanas darbi šajā nedēļā tiks pabeigti un reversa satiksmes organizācija ar regulētājiem vairs netiks pielietota.

Nedēļas nogalē Valmierā notiks Latvijas IV olimpiāde, bet Jūrmalā - Jūrmalas krāsu skrējiens, tādēļ šajās pilsētās jārēķinās ar vairākiem satiksmes ierobežojumi, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.

Tiem, kas dosies uz Valmierā notiekošo olimpiādi, jārēķinās, ka uz autoceļa Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (A3) ceļa posmā no Rubenes līdz Mellupes tiltam notiek vērienīgi būvdarbi, un satiksme tiek regulēta ar luksoforiem, tāpēc jārēķinās ar papildu pusotru stundu ceļā.

Vidzemē būvdarbi turpinās arī uz Vecpiebalgas ceļa (P30), kur autovadītājiem ir jārēķinās ar diviem luksoforu posmiem un papildus 40 minūtēm ceļā.

Kurzemē uz Klaipēdas šosejas (A11) posmā no Nīcas līdz Rucavai autovadītājiem jārēķinās ar trim luksoforu posmiem, kā arī papildu pusstundu ceļā. Šo ceļa posmu iespējams apbraukt pa autoceļu Rucava-Bārta-Dubeņi-Grobiņa (P113).

Šodien, 13. martā, atsākas būvdarbi posmā no Jūrmalas šosejas līdz Varkaļiem (20,06.-23,84. km) un posmā no tilta pār Lielupi (36,49.-38,57. km) līdz pagriezienam uz Jūrmalas centru pie Statoil benzīntanka, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šonedēļ vēl tiks veikti sagatavošanās darbi – uzstādītas brīdinājuma zīmes un noteikti ātruma ierobežojumi. Plānots, ka būvdarbi tiks izvērsti no nākamās pirmdienas, 20. marta, un tad uz Lielupes tilta tiks ierīkots viens ar luksoforu regulējams posms.

Remontdarbus šajos posmos veic AS A.C.B. ar apakšuzņēmējiem SIA Tilts un AS LNK Industries, un būvdarbu izmaksas ir 11 miljoni eiro (ar PVN).

Kā jau ziņots iepriekš, vēl pagājušajā piektdienā atsākās ceļa remontdarbi arī uz Ventspils šosejas posmā no Ozolpils līdz rotācijas aplim krustojumā ar ceļu Tukums–Kuldīga (P121) (57,76. – 68,60. km).

Valsts ceļu tīklā turpinās būvdarbi, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Visvairāk būvdarbu posmu uz valsts autoceļiem joprojām ir uz Ventspils šosejas (A10). Tur darbi turpinās četros posmos no Jūrmalas šosejas līdz Tukuma rotācijas aplim. Lai izvairītos no iespējamiem sastrēgumiem, ieteicamie apbraucamie ceļi ir caur Jūrmalu vai pa Liepājas šoseju (A9).

Kurzemē remontdarbi notiek arī uz reģionālā autoceļa Talsi–Stende–Kuldīga (P120), sākot no Talsiem, ir pieci luksoforu posmi, un paredzamais būvdarbu posma šķērsošanas laiks ir viena stunda.

Darbi turpinās uz Liepājas šosejas (A9) uz tilta pār Kauguru kanālu; satiksme novirzīta pa pagaidu tiltu, to regulē luksofors; atsevišķos gadījumos satiksme var būt palēnināta.

Iestājoties rudenīgiem laika apstākļiem, valsts autoceļu tīklā vairs nebūs atļauts paaugstinātais braukšanas ātrums 100 km/h, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šīs nedēļas laikā ceļa zīmes, kuras ļāva braukt ar 100 km/h, tiks demontētas.

Sākušies būvdarbi uz valsts reģionālā autoceļa Rīgas HES–Jaunjelgava (P85) posmā no krustojuma ar autoceļu Bauska–Linde (P88) līdz Enkurniekiem jeb krustojumam ar valsts vietējo autoceļu Enkurnieki–Birzgale (V979) (40,20.-48,80. km). Remontdarbu posms atrodas Ķeguma novada Birzgales pagasta teritorijā.

Būvdarbu rezultātā tiks nomainīta autoceļa sega, tiks nojaukts un no jauna uzbūvēts tilts pār Dīriķupīti un nomainītas caurtekas ar kopējo garumu 650 m, no tām piecas lielizmēra 120 m kopgarumā.

Šobrīd jau ir uzsākta vecā seguma frēzēšana un satiksme tiek regulēta ar luksoforu vienā līdz trim posmiem. Būvdarbus veic AS A.C.B., to līgumcena ir 9,42 miljoni eiro (ar PVN). Projektu līdzfinansē ERAF. Būvdarbi objektā turpināsies līdz pat nākamā gada augustam, kopumā tiem jānotiek 240 kalendārās dienās. Ziemā, sakarā ar nepiemērotiem laika apstākļiem būvnieki ņems tehnisko pārtraukumu.

Valsts autoceļu tīklā vairākos būvobjektos ir atsākti remontdarbi un turpinās bedru masveida remonts, tāpēc VAS Latvijas Valsts ceļi aicina autovadītājus rēķināties ar satiksmes ierobežojumiem un garāku ceļā pavadīto laiku.

Šodien sākas būvdarbi Valmieras šosejas (A3) posmā no Rubenes, ieskaitot Valmieras apvedceļu, līdz tiltam pār Mellupi Strenču virzienā. Jau šodien satiksmi tur sāks regulēt viens luksoforu posms, to skaits šīs nedēļas laikā var pieaugt līdz trim.

Būvdarbi turpinās uz Liepājas šosejas (A9) pār Lielupes tiltu, satiksme tur tiek regulēta ar luksoforiem, bet divos citos posmos - ar luksoforiem vai satiksmes regulētājiem. Darbi atsākti arī Tallinas šosejas (A1) posmā no Salacgrīvas līdz Ainažiem.

Klaipēdas šosejas (A11) posmā no Nīcas līdz Rucavai autovadītājiem jārēķinās ar trim luksoforu posmiem, kā arī papildu pusstundu ceļā. Šo ceļa posmu iespējams apbraukt pa autoceļu Rucava-Bārta-Dubeņi-Grobiņa (P113).

Bez ziemas pārtraukuma turpinās būvdarbi topošā Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trasē, tā arvien redzamāk iezīmējas apvidū. Būvdarbi jau ir ievērojami pavirzījušies un notiek abpus Rīgas apvedceļam (A5), kur nākotnē būs satiksmes pārvads.

Patlaban tiek izbūvēta Ostvalda kanāla caurteka trases 14,78. kilometrā, uz caurtekas izbūves laiku upīte ir novirzīta no tās gultnes (foto DJI_0065). Uzsākta arī pašvaldības autoceļa C12 pārvada pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) un pašvaldības autoceļa C13 tuneļa zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) izbūve. Tiek būvēts arī ceļa pārvads pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km). Trasē turpinās zemes darbi, materiālu pievešana, apauguma noņemšana u.c. sagatavošanas un demontāžas darbi. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus.

Šonedēļ veikta būvdarbu defektu labošana uz autoceļa Sloka–Talsi (P128) posmā no Apšuciema līdz krustojumam ar autoceļu Tukums–Kolka (P131), informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Pērn šajā posmā tika pabeigti būvdarbi, taču šogad pavasarī posma seguma virskārtā vairākās vietās tika konstatētas sīkplaisas.

Ņemot vērā būvdarbu līguma nosacījumus un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) kvalitātes prasības, konstatējot šos defektus, dažos ceļa posmos no pasūtītāja puses (LVC) būvniekam tika pagarināts garantijas laiks līdz sešiem un septiņiem gadiem regulāro piecu gadu vietā. Savukārt atsevišķās vietās būvniekam bija jāpārbūvē seguma virskārta.

Lai samazinātu risku, ka sīkplaisas attīstās arī turpmāk, būvnieks – SIA Strabag, par saviem līdzekļiem visā posmā veica arī virsmas apstrādi, pēc kuras posmā ir noteikts ātruma ierobežojums 50 km/h. Šis ierobežojums saglabāsies aptuveni nedēļu, kamēr nebūs noformējusies jaunā ceļa virskārta un no ceļa virsmas nenoslaucīs pie izlietās bitumena emulsijas nepielipušās šķembas. Virsmas apstrāde ir seguma uzlabošanas veids, kas uzlabo ceļa saķeri ar auto riepām, uzlabo ceļa spēju pretoties nodilumam, kā arī nodrošina virsmas hidroizolāciju. Pirmās divas nedēļas pēc virsmas apstrādes ieklāšanas uz autoceļa autobraucējiem jābūt piesardzīgiem un jāievēro samazinātais maksimālais braukšanas ātrums. Kad liekās šķembas tiek noslaucītas, bet palikušās satiksmes ietekmē iestrādājas bitumenā, ceļa segums ir komfortabls braukšanai un pasargā seguma apakšējās kārtas.

Starp Turaidu un Siguldu kopš maija vidus notiek valsts reģionālā autoceļa Inciems-Sigulda-Ķegums (P8) pārbūve (8,3. km-12,50. km), informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Būvdarbu ietvaros paredzēts pārbūvēt esošo ceļa konstrukciju un veikt pilnu segas pārbūvi, izbūvējot salturīgo slāni, pamatus un ieklājot asfaltbetonu. Apgaismota gājēju ietve tiks izbūvēta Turaidas nogāzē līdz esošajai gājēju takai pie Gūtmaņa alas, kā arī Siguldas nogāzē līdz Gaujas tiltam. Tāpat tiks izbūvēta drenāžas un lietusūdeņu kanalizācijas sistēmas, lai nodrošinātu kontrolētu ūdens atvadi no ceļa konstrukcijas un mazinātu nogāžu eroziju.

Patlaban no Turaidas līdz Siguldai būvdarbi uz ceļa braucamās daļas notiek trīs posmos - pamīšus vienā vai otrā ceļa joslā. Visos trijos posmos satiksmi regulē ar luksoforiem. Remontdarbu posma šķērsošana var prasīt līdz pat 55 min. Kravas transportam būvobjektu šķērsot ir aizliegts, pirms būvdarbu zonas ir uzstādītās attiecīgās ceļazīmes.

Topošā Ķekavas apvedceļa būvdarbi patlaban tiek veikti gandrīz visā trases garumā. Vairākos posmos jau notiek smilts drenējošās kārtas un šķembu pamata kārtas izbūves darbi, tiek būvēti vairāki satiksmes pārvadi. Šonedēļ sākušies arī pārvada pār Rīgas apvedceļu (A5) būvdarbi.

Patlaban notiek intensīvi būvdarbi Ķekavas ielā, uz kuru jūnija beigās plānots pārslēgt satiksmes plūsmu no Bauskas šosejas (A7) posma no Krustkalniem līdz Katlakalnam (8.- 11. km), lai veiktu šī posma pārbūvi.

Apvedceļa trasē tiek veikta drenāžas, caurteku un drenāžas kolektoru izbūve, dīķa rakšana trases sākumposmā pie Dūņu ielas. Ķekavas apvedceļa robežās turpinās arī ūdens un gāzes vadu pārbūve, kā arī vājstrāvu tīklu, sadales un augstsprieguma tīkla pārbūve.

Ķekavas apvedceļa būvdarbu dēļ ieviesti satiksmes ierobežojumi 

No 30.maija uz Rīgas apvedceļa pie Ķekavas, posmā no Ziemeļu ielas līdz...

Tiek būvēti četri pārvadi pār Ķekavas apvedceļu, kā arī gājēju un velobraucēju satiksmes pārvads pār Bauskas šoseju un pārvads pār Rīgas apvedceļu (A5).Būvdarbu zonā uz Rīgas apvedceļa (A5) ir ieviesti satiksmes ierobežojumi un mainīta satiksmes organizācija. Šīs izmaiņas būs spēkā ilgstoši.

Satiksmi tur organizē pa lokālu apbraucamo ceļu, posmā noteikts augstuma ierobežojums 4,5 m, platuma ierobežojums 3,5 m, maksimālais braukšanas ātrums no Ziemeļu ielas līdz krustojumam ar vietējo ceļu Ķekava–Plakanciems (V6) ir 50 km/h stundā, uz apbraucamā ceļa – 30 km/h.

Realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, tiks izbūvēti gandrīz 100 km joslas kilometru un ieklātas 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā arī tiks izmantots 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 m3 smilts.

Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks pielietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Metāla barjeru kopgarums visā trases garumā sasniegs 40 000 m, bet betona barjeru – 4000 m. Tiks izbūvētas arī 14 mākslīgās būves un prettrokšņu risinājumi. Tāpat projekta laikā pārbūvēs maģistrālo ūdensvadu, gāzes vadus un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumus, kā arī izbūvēs lietus ūdens kanalizācijas tīklus. Tiks uzstādīti aptuveni 900 apgaismes ķermeņu.

Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā (virsmas kvalitāte, braukšanas apstākļi u.c.), tiks izveidots satiksmes vadības centrs, kuru veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma.

Būvdarbu aktīvākajā fāzē būvlaukumā strādās līdz pat 450 cilvēku, kā arī vairāk nekā 100 autotransporta vienību un 50 mehānismu vienību.

Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē/būvē/finansē/uzturi. Privātais partneris nodrošina gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk. brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām (2043. gadā) Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.

Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja ir vienīgais valsts galvenais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Ķekavas apvedceļa, t.sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS Kekava ABT un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA Firma L4. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa PPP projekta pabeigšana plānota 2043. gadā.

No šodienas līdz svētdienai, 19. jūlijam, laikā, kad Salacgrīvā norisināsies festivāls Positivus, uz Tallinas šosejas ir noņemta lielākā daļa satiksmes ierobežojumu, bet saglabājas ātruma ierobežojumi, kurus autovadītājus aicinām ievērot, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

No Baltezera līdz Ādažiem no šodienas, 17. jūlija līdz svētdienai, 19. jūlijam ieskaitot darbi tiks pārtraukti un saglabāsies vienīgi ātruma ierobežojumi.

Taču pirmdienas, 20. jūlija rītā būvdarbi šajā posmā atsāksies plkst. 9:00 un satiksmi nodrošinās regulētāji. Tāpēc tiem, kas no festivāla paredz atgriezties pirmdien, jārēķinās ar papildu laiku ceļā, vai arī jāizmanto apvedceļš caur Carnikavu (P1).

Būvdarbu posmā no Svētciema līdz Salacgrīvai festivāla norises dienās ir paredzēti tikai ātruma ierobežojumi.

Savukārt tiem Positivus apmeklētājiem, kas uz Salacgrīvu dosies no Ainažu puses, jārēķinās, ka būvdarbu posmā no Ainažiem līdz Salacgrīvai no šodienas, 17. jūlija līdz svētdienai, 19. jūlijam aizkavēšanos varētu radīt atstātie divi luksoforu posmi. Paredzamais šī posma šķērsošanas laiks nedēļas nogalē būs 20 min.

Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas un pilnsabiedrība E.R.B. Rail JV PS noslēguši līgumu par Rail Baltica pamattrases būvniecību.

Starptautiskā konkursā uzvarēja uzņēmumu apvienība, ko veido Eiffage Génie Civil SAS (Francija), Budimex S.A. (Polija) un Rizzani de Eccher S.p.A (Itālija). Katrs no kopuzņēmuma dalībniekiem ir ar pieredzi stratēģiskās nozīmes objektu būvniecībā Eiropā.

Rail Baltica pamattrases būvniecības darbu uzsākšanai veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi – pieejami nekustamie īpašumi, finansējums pirmajai būvdarbu kārtai, būvprojekts, kā arī starptautiski atzīts un pieredzējis būvuzraugs un būvnieks. Pašlaik tehniski gatavākais un arī stratēģiski nozīmīgākais, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu savienojumu ar Eiropu, ir dienvidu posms Lietuvas virzienā, kur arī sāksies pirmie būvdarbi.

Šonedēļ sākas būvdarbi divos posmos uz valsts galvenā autoceļa Rīga-Ventspils (A10): tilta pār Lielupi rekonstrukcija un ceļa posma no Varkaļiem līdz Jūrmalas šosejai atjaunošana. Remontdarbi abos ceļa posmos paredz satiksmes ierobežojumus, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šodien, 2. augustā sākas ceļa būvdarbi vairāk nekā trīs kilometru garā posmā no Varkaļiem līdz izbraukšanai uz Jūrmalas šoseju (20,06 - 23,84 km). Remontdarbu laikā slēgs ceļa posmu ar vienvirziena satiksmi (rampa uz Rīgu). Autovadītāju ievērībai - satiksme uz Rīgu tiks nodrošināta pa apbraucamo ceļu, braucot virzienā uz Jūrmalas centru (Priedaini). Tāpat uz šosejas tiks noteikts ātruma ierobežojums 70 km/h. Šajā ceļa posmā paredzēts frēzēt asfaltu un atjaunot ceļa segu.

No ceturtdienas, 4. augusta sāks remontēt arī Lielupes tiltu līdz pat pagriezienam uz Jūrmalu. Satiksmi uz tilta organizēs ar luksoforiem pārmaiņus pa vienu brauktuves joslu. Ceļa posmā būs ātruma ierobežojumi 50 km/h stundā. Saskaņā ar līguma nosacījumiem, būvdarbu izpildes termiņš ir 310 dienas, kas nozīmē, ka darbi turpināsies arī nākošgad.

Pirmdien sākušies būvdarbi divos posmos uz Ventspils šosejas (A10), informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Posmā no pagrieziena uz Smārdi un Slampi līdz Ozolpilij pie Tukuma (52,74-57,76. km) tiks veikta seguma atjaunošana, bet secīgi nākamajā ceļa posmā (57,76.-68,60. km) tiks uzsākta ceļa pārbūve ar rotācijas apļa izbūvi Ventspils šosejas krustojumā ar Jelgavas–Tukuma ceļu (P98).

Pirmajā no posmiem (52,74.-57,76. km) paredzēts frēzēt asfaltu un atjaunot ceļa segumu. Remontdarbu laikā ceļu satiksme tiks virzīta pa divām sašaurinātām joslām, bet asfaltēšanas laikā satiksmi nodrošinās regulētājs. Visā ceļa posmā būs ātruma ierobežojums 50 km/h.

Saskaņā ar līguma nosacījumiem, būvdarbu iecerēts pabeigt šogad rudenī. Būvdarbus objektā veiks SIA Union Asphalttechnik, līguma summa ir 716 951 eiro (ar PVN).

Šodien autovadītājiem jārēķinās, ka asfaltēšanas darbu dēļ ir stipri apgrūtināta satiksme pa Tallinas šoseju (A1) caur Baltezeru. Asfaltēšanas darbi sākas pēc plkst. 9:00, liecina VAS Latvijas Valsts ceļi sniegtā informācija.

Taču no 17.jūnija līdz 19.jūnijam, kad Salacgrīvā norisināsies festivāls Positivus, uz Tallinas šosejas (A1) tiks noņemta lielākā daļa satiksmes ierobežojumu, bet saglabāsies ātruma ierobežojumi.

No Baltezera līdz Ādažiem, kur vēl turpinās asfaltēšanas darbi, no piektdienas, 17.jūlija līdz svētdienai, 19.jūlijam ieskaitot darbi tiks pārtraukti, un saglabāsies vienīgi ātruma ierobežojumi.

Taču pirmdienas, 20.jūlija rītā būvdarbi šajā posmā atsāksies plkst. 9:00 un satiksmi nodrošinās regulētāji. Tāpēc tiem, kas no festivāla paredz atgriezties pirmdien, jārēķinās ar papildu laiku ceļā, vai arī jāizmanto apvedceļš caur Carnikavu (P1).

Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

Uz autoceļa Līga–Kandava–Veģi (P130) pēc tehnoloģiskā pārtraukuma un papildus projektēšanas darbu veikšanas ir atsākušies būvdarbi posmos aiz viesu nama Imulas Sabiles virzienā (13,95.-14,25. km) un aiz ceļa labajā pusē esošā stāvlaukuma Sabiles virzienā (14,8.-15,3. km), informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Ja pieturēsies labvēlīgi laika apstākļi, lielāko daļu darbu uz paša ceļa ir plānots pabeigt jau nākamnedēļ. Pēc šo būvdarbu pabeigšanas arī tiks atklāta satiksme.

Savukārt atbalsta sienas būvniecība posmā aiz viesu nama Imulas Sabiles virzienā (13,95.-14,25. km), kurai būs jānotur 120 metrus garš uzkalns, kur ir bijis zemes noslīdējums, aizņems vēl līdz pat pieciem mēnešiem. Šo būvdarbu dēļ šajā posmā satiksmi plānots organizēt pa vienu joslu un regulēt ar luksoforiem.

Atbalsta sienas projekta jaunais risinājums ir izstrādāts, ņemot vērā jaunos apstākļus, kuri radās pēc pērnā gada rudens lietavām, kad pie autoceļa remontposma izkustējās lielas zemes masas un sāka slīdēt uz ceļa. Izkustējušos zemes masu svars ir aptuveni 12 000 tonnas, kas ir līdzvērtīgi 200 piekrautu dzelzceļa vagonu svaram. Lai garantētu autobraucēju un būvnieku drošību, satiksme un darbi šajā ceļa posmā tika pārtraukti, lai veiktu papildu ģeoloģisko izpēti un projektēšanu. Papildu ģeoloģisko ekspertīzi veica a/s BMGS, bet projektēšanu SIA Polyroad.

Daugavpilī par vairāk nekā 30 miljoniem eiro attīsta tramvaju infrastruktūru, informē pašvaldībā.

PAS "Daugavpils satiksme" īsteno četrus nozīmīgus projektus, kuru gaitā līdz 2023.gada beigām vairākos posmos tiks pārbūvētas esošās un izbūvēta jauna tramvaju līnija, kā arī nomainītas komunikācijas un labiekārtota sliežu ceļiem piegulošā teritorija.

Kopējās projektu izmaksas sastāda vairāk kā 30 miljonus eiro, kas uzņēmuma pastāvēšanas laikā ir vērienīgākais finansiālais ieguldījums tramvaju infrastruktūras attīstībā.

Apmēram 11,2 miljoni eiro tiks ieguldīti jaunajā Vaiņodes ielas tramvaju līnijas projektā. Būvdarbi tiek veikti 1,9 kilometru garumā. Šī projekta ietvaros paredzēts savienot 1. un 3. tramvaju maršruta galapunktus, izbūvējot jaunu tramvaju līniju Vaiņodes ielā.

Topošās Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trases būvdarbi ir pietuvojušies Rīgas robežai - Rāmavā paralēli Bauskas šosejai (A7) tiek izbūvēts ceļa uzbērums.

Savukārt Bauskas šosejas un Baložu ielas krustojumā sāk pārbūvēt Rīgas HES un SIA "Rīgas ūdens" maģistrālā ūdensvada posmu, patlaban tiek demontētas vecās caurules un ar rievsienu nostiprinātā ūdensvada trases ierakumā tiek guldītas jaunas caurules.

Zemes darbi - grunts apmaiņa, ceļa uzbērumu izbūve u.c. - turpinās arī citur trasē, savukārt trases 23,1. kilometrā sākta testa pāļu dzīšana A7 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu. Ostvalda kanāla caurtekai trases 14,78. kilometrā patlaban tiek izbūvēta hidroizolācija; pašvaldības autoceļa C12 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) tiek izbūvēts režģots pamats; pašvaldības autoceļa C13 tunelim zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) ir iebetonētas divas no četrām balstu pamata pēdām; ceļa pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km) tiek izbūvēti pāļi.

Ir pabeigta papildu projektēšana būvdarbiem autoceļa Līga–Kandava–Veģi (P130) posmos aiz viesu nama Imulas Sabiles virzienā (13,95.-14,25. km) un aiz ceļa labajā pusē esošā stāvlaukuma Sabiles virzienā (14,8.-15,3. km), kur kopš šī gada janvāra bija noteikts tehnoloģiskais pārtraukums, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Pagājušā gada rudenī, pēc spēcīgām lietavām, būvnieki bija spiesti pārtraukt būvdarbus, jo grunts pārmitrinājuma dēļ sakustējās virs ceļa esošā nogāze un zemes masas sāka slīdēt lejā uz ceļa.

Izkustējušos zemes masu svars ir aptuveni 12 000 tonnas, kas ir līdzvērtīgi 200 piekrautu dzelzceļa vagonu svaram. Lai garantētu autobraucēju un būvnieku drošību, satiksme un darbi šajā ceļa posmā tika pārtraukti, lai veiktu papildu ģeoloģisko izpēti un projektēšanu.

Minētais ceļa posms ir sarežģīts no inženiertehniskā viedokļa, tas atrodas pa vidu nogāzei. Remontdarbi bija nepieciešami, jo ceļa nogāzē veidojās izskalojumi, kuru dēļ bija slēgta viena brauktuves josla un jau pirms vairākiem gadiem izbūvēta atbalstsiena noslīdeņa balstīšanai laika gaitā bija pietuvojusies pārāk tuvu brauktuvei.

Lai arī šā gada ceļu būvniecības sezona tuvojas noslēgumam, pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem uz valsts reģionālā autoceļa Ķekava – Skaistkalne (P89) posmā no Bārbeles līdz Skaistkalnei (47.- 55,8. km) turpinās pamatīgi remontdarbi, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Ziemā būvnieki ņems tur tehnoloģisko pārtraukumu, bet 2017. gada pavasarī ceļa būvdarbi atsāksies. Līdz nākamā gada rudenim gandrīz deviņus kilometrus garais ceļa posms, kas līdz šim bija viens no sliktākajiem ceļiem valstī, būs izbūvēts pilnībā no jauna.

Lai būvnieki varētu veikt paredzētos remontdarbus, satiksme pašlaik ierobežota pa posmiem, kas nav garāki par 500 metriem vienā joslā, jo ceļu slēgt nav iespējams. Izņēmums ir Skaistkalnes centrs, kur lietus un ūdens kanalizācijas darbu dēļ bija nepieciešamība uz laiku slēgt ceļa posmu, izveidojot apvedceļu. Pašlaik satiksme caur Skaistkalni ir atjaunota.

Līdz šīs būvniecības sezonas beigām tiks demontēts vecais ceļa segums, daļēji izbūvēta jauna salizturīga ceļu klātne, ieklāts minerālmateriālu maisījums divās kārtās un daļēji uzklāta jauna asfaltbetona seguma apakškārta. Būs arī pabeigti grāvju rakšanas un tīrīšanas darbi.

Ķekavas apvedceļa projektā būvdarbi turpināsies bez tehnoloģiskā pārtraukuma, darbu ietvaros būvēs pārvadus – uzstādīs veidņus un veiks stiegrošanu, kā arī piegādās objektā beramos materiālus – šķembas, granti un smilti.

Labvēlīgos laikapstākļos paredzēts veikt arī komunikāciju izbūvi, zemes darbus un betonēšanu.

Kopš būvdarbu sākuma 2021. gada decembrī Ķekavas apvedceļa trasē notiek ceļa konstruktīvo kārtu izbūve, jau vairāk nekā pusē jaunās apvedceļa trases ir ieklāta asfaltbetona seguma apakškārta. Izbūvēti gandrīz 80% projektā paredzēto caurteku zem pamatceļa un darbi notiek pie visām jaunajām būvēm – pārvadiem, tuneļiem u.c. Ir pilnībā pārbūvēts maģistrālais ūdensvads pie Valdlaučiem, kā arī gāzes vads.

Jau vēstīts, ka Baložu ielas satiksmes mezglā trases (9,1. km) kopš novembra vidus satiksmei atvērts jaunizbūvētais tunelis, kas savieno Rāmavu un Baložus, un tur turpinās citi nepieciešamie būvdarbi. Gandrīz pabeigta arī Osvalda kanāla gājēju tuneļa izbūve, kā arī Ķekavas upītes, Osvalda kanāla un Misas kanāla caurtekas. Savukārt Butlera kanāla caurtekas izbūve ir pilnībā pabeigta.

Šonedēļ atsākas ceļa remontdarbi uz Ventspils šosejas (Rīga–Ventspils (A10)) posmā no Ozolpils līdz rotācijas aplim krustojumā ar ceļu Tukums–Kuldīga (P121) (57,76. – 68,60. km), informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Plānots, ka trešdien, 8. martā, būvdarbi atsāksies uz Ventspils šosejas pārvada pār dzelzceļa līniju Tukums–Jelgava 64,8 kilometrā. Tur satiksme notiks pa vienu joslu un būs noteikts ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h. Būvnieki uz pārvada demontēs vecā asfalta seguma uz pārvada laiduma konstrukcijas, ieplānoti arī citi darbi – vecās tilta hidroizolācijas nojaukšana, deformācijas šuvju, tilta margu un aizsargbarjeru demontāža.

Savukārt sākot ar piektdienu, 10. martu, posmā no jaunizbūvētā rotācijas apļa Ventspils šosejas krustojumā ar Jelgavas–Tukuma ceļu (P98) Ventspils virzienā līdz rotācijas aplim krustojumā ar Tukuma–Kuldīgas ceļu (P121), būs trīs ar luksoforiem regulējami posmi. Tajos tāpat būs reversā kustība pa vienu joslu un būs noteikts ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h.