Rīgas dome šī sasaukuma pēdējā gadā ķērusies pie jauna Rīgas pilsētas attīstības plāna izstrādes. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzdevis Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam sākt darbu pie jauna Rīgas attīstības plāna izstrādes.
Šāds lēmums pieņemts, «lai labotu pirms krīzes pieļautas kļūdas un sistēmiskā līmenī novērstu korupcijas riskus». Šobrīd tiek strādāts pie plānojuma izstrādes grafika un izmaksu aprēķināšanas. Paredzamais plānojuma izstrādes ilgums varētu būt divi gadi, bet lielāko daļu izmaksu veidos dažādas plānojuma izstrādei nepieciešamās izpētes.
Jāatgādina, ka 2005. gada nogalē tika apstiprināts pilsētas attīstības plāns 2006. – 2018. gadam, kas toreiz izsauca plašu neapmierinātību. Arī profesionālajā vidē tas izsauca ne mazums iebildumus un diskusijas, šobrīd atceras arhitekti, kas samērā pozitīvi vērtē ieceri izstrādāt jaunu plānu.
Jaunā plānojuma izstrādes viens no pamatnosacījumiem esot jaunais Teritorijas attīstības plānošanas likums, kuru valdība pieņēma šā gada sākumā. Šis likums nosakot jaunas pieejas un principus teritorijas plānojumu izstrādē, piemēram, tas definē teritorijas plānojumu kā vispārīgu plānošanas dokumentu, kuram nav nepieciešama līdzšinējā detalizācijas pakāpe, to novirzot uz zemāku plānošanas līmeni - lokālplānojumiem vai detālplānojumiem.
Rīgas mērs norāda, ka esošais Rīgas attīstības plāns ir spēkā jau gandrīz sešus gadus. Šajā laikā daudz kas esot mainījies sociālekonomiskajā vidē, tāpēc pašreizējais plāns jāizvērtē, jāpaņem no tā labākais un jāpapildina ar jauniem risinājumiem, tādējādi radot mūsdienām atbilstošāku pilsētas attīstības plānu.
Savukārt Rīgas domes opozīcijas bloka Vienotība deputāti akcentē, ka esošais Rīgas pilsētas attīstības plāns ir spēkā līdz 2018. gadam. Ja jauna attīstības plāna izstrāde nav pamatota ar likumdošanas izmaiņām, tad kādēļ, šī sasaukuma pēdējā darbības gadā, jāsāk izstrādāt jauns, pauž deputāti. «Šāda domes priekšsēdētāja iniciatīva var tikt skaidrota vienīgi ar priekšvēlēšanu populismu, aktīvas darbības imitāciju vai kādu konkrētu interešu lobiju,» skaidro deputāti.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis atzīst, ka, protams, pastāv divi ceļi, proti, vai nu labot jau esošo plānu, vai arī izstrādāt jaunu. Tas atkarīgs no tā, cik lielas izmaiņas plānotas. Iecere izstrādāt jaunu attīstības plānu esot atbalstāma tad, ja plānots kaut ko uzlabot, savukārt, ja ir vēlme iestrādāt kaut ko, kas iepriekš nav «gājis cauri», tad gan, tas vērtējams kritiski.
Arī arhitekts Ingurds Lazdiņš uzskata, ka vecajam plānam arhitektonisko pamatojumu saskatīt nereti ir bijis grūti, būtu lietderīgi vēlreiz apzināt Rīgas attīstības iespējas. Jaunajā plānā būtu objektīvi jānosaka paredzētās iespējas veselām apbūvējamajām zonām, nevis atsevišķiem zemes gabaliem, kā tas esot šobrīd. Savādāk veidojoties situācija, ka vienā gabalā ir atļauts tas, kas nav atļauts blakus. Šis zonas vai rajoni būtu ar vienādiem apbūves noteikumiem, kas arī mazinātu korupcijas riskus.