«Nav svarīgi tas, par ko cilvēki fano - par Krimu Ukrainas sastāvā vai par Krimu Krievijas sastāvā. Viņi vienlaicīgi jūtas komfortabli tieši neatkarīgajā Latvijā. Kad es saku komfortabli, es nerunāju par to, ka viņi nevarētu justies komfortablāk, ja mums būtu augstākas algas. No mana paziņu loka man grūti iedomāties kādu krievu, kurš gribētu pateikt: «Ziniet, es labprāt redzētu Latviju Krievijas sastāvā!»,» stāstījis N. Ušakovs.

Atbildot uz jautājumu, kā vērtē [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina ārpolitiku, vai tā nerada draudus Latvijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanai, viņš sacījis: «Latvijas neatkarības pastāvēšanai draudus varam radīt tikai mēs paši. Ja mēs tagad runāsim par to, ka vajag aizvērt televīzijas kanālus, nevis ieguldīt savus līdzekļus Latgalē, tad mēs radīsim draudus savai neatkarībai un drošībai.»

«Mums pastāv tāds jēdziens kā «strādājošie nabagi», ka cilvēks tik un tā nevar nopelnīt, lai samaksātu komunālos rēķinus un nopirkt ēdamo. Tas rada apdraudējumu Latvijas drošībai. Neviens bez mums pašiem drošības apdraudējumus radīt nevar. Ja mēs sakārtosim savu valsti sociāli un ekonomiski, tad mēs būsim tikpat droši kā Somija, Šveice vai jebkura cita Eiropas valsts. Ja mēs tālāk čakarēsimies ar to, ka mums Latgalē paliek tikai pensionāri un daļa jauniešu, kuri vēl nav paspējuši aizbraukt... Tad, protams, mēs būsim vāji un nedroši par savu nākotni,» vortālam klāstījis Rīgas mērs.

Savukārt, vaicāts, kāpēc savulaik nolēmis mainīt karjeru no žurnālistikas uz politiku, N. Ušakovs skaidrojis: «Tā ir diezgan tradicionāla situācija. Es toreiz strādāju ar ziņām. Ziņas Latvijā lielā mērā ir saistītas ar politiku. Un, protams, tu nevari būt neitrāls, tev ir savs viedoklis. Un rodas jautājums, vai gribi mainīt lietas? Pēc izglītības neesmu žurnālists, bet ekonomists. Savulaik gribēju kļūt par pasniedzēju. Nostrādāju vienu gadu universitātē, vadīju kursu makroekonomikā. Biju aizbraucis uz Dāniju un pēc atgriešanās – tas bija 1998. gads un kārtējā ekonomiskā krīze. Universitātē bija tik niecīgas algas, ka strādājot žurnālistikā varēju nopelnīt krietni vairāk.»