Būvniecības nozarē palēnām atgriežas aktivitāte, taču mūsu tirgus īpatnība ir tāda, ka katra svārstība rada viļņus, kas neatstāj īpaši labu iespaidu ne uz tā dalībniekiem, ne kvalitāti
Tā intervijā DB saka UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš. 2016. gadā, kas nozarē salīdzināts pat ar situāciju krīzes dziļākajā punktā, UPB ir izdevies audzēt apgrozījumu par 31% – līdz 142 milj. eiro.
Fragments no intervijas:
Vai joprojām liela loma ir veiksmīgam darbam eksporta tirgos?
Jā. Iepriekš eksports bija ap 70%. Šoreiz būs mazliet mazāk, jo bija lieli objekti tepat Latvijā. Domāju, ka eksporta rādītājs būs starp 65 un 70%. Tas ir mūsu filozofijas stūrakmens – lai attīstītos, eksports ir nepieciešams. Ieejot katrā jaunā tirgū, valstī, ir daudz jāmācās – it visur ir savas būvniecības tradīcijas, tehniskās prasības, juridiskais regulējums. Ar katru jaunu tirgu pieredze uzkrājas un papildinās, to, ko iemācāmies vienā tirgū, veiksmīgi pārnesam uz citu.
Viens no mūsu pamatprincipiem ir sinerģija – savus produktus apvienojam vienotā piedāvājumā, nodrošinām pilnu pakalpojumu spektru no projektēšanas līdz ražošanai, loģistikai, montāžai vai būvniecības gadījumā – pilnu Design&Build (projektēšana un būvniecība vienā līgumā) risinājumu, ieskaitot tehnoloģijas. Cits sinerģijas aspekts – katrā valstī iegūto specifisko pieredzi varam veiksmīgi pārnest uz citu valstu tirgu. Islandē ir jāspēj tikt galā ar ekstrēmām laika pārmaiņām, seismisko aktivitāti, Zviedrijā – ilgtspējas un augstajām darba drošības prasībām, Vācijā – ar juridisko regulējumu, tehniskām prasībām. Šīs kompetences apvienojot, ilgtermiņā iegūstam lielāku pievienoto vērtību. Jaunas pievienotās vērtības radīšana, apgūstot citu valstu pieredzi, ir arī citu Latvijas uzņēmumu ieguvums no eksporta.
Kas ir iemesls, kāpēc runājot par būvniecības nozari un eksportu, Latvijā varam minēt retus piemērus? Kāpēc ir daudz kompāniju, kuras nespēj vai pat nemēģina startēt ārvalstu tirgos?
Ir būtiski apzināties, kas būs uzņēmuma produkts un pievienotā vērtība, ar ko tirgū konkurēt. Mūsu gadījumā ir jau pieminētais pilnais piedāvājums – varam apvienot fasādes, stiklu, metāla, dzelzsbetona konstrukcijas. Līdzīgu piedāvājumu tuvākajā reģionā īsti nevaru atrast. Ja būvnieks ārvalstīs plāno startēt kā ģenerāluzņēmējs, jārēķinās, ka viņam būs visi tie paši spēles noteikumi kā jebkuram vietējam uzņēmumam, būs jākonkurē ar to, tikai nepārzinot tirgu. Tādēļ ir skaidri jāzina – kas būs produkts vai īpašais pakalpojums.
Skatoties uz citām Latvijas būvkompānijām, jūs redzat, kurām ir neizmantots potenciāls būt veiksmīgām ārvalstu tirgos?
Nepārzinu tās tik labi. Pēc analoģijas ar UPB – es skatītos uz tām, kuras pašas ražo. Tomēr katram ir jāatrod sava pievienotā vērtība, jo klientam, patērētājam ir jāsaprot, par ko tad viņš maksā – kāpēc piedāvājums ir labāks.
Cik strauji šogad varētu kāpt būvniecības izmaksas?
Nevaru nosaukt procentu, taču jau parādās atsevišķas indikācijas, kaut vai pieturot brīvās jaudas cerībā uz cenu kāpumu gada otrā pusē. Spiediens būs, ir jautājums, ko darīt ar investīciju projektiem, kas saplānoti brīdī, kad tirgus bija zemākā punktā. Konkursu rezultātos piedāvājumu summas būs virs tām, kas plānotas.
Visu interviju Eksports kā stūrakmens lasiet 27. februāra laikrakstā Dienas Bizness.
#1/9
Dainis Bērziņš
#2/9
Dainis Bērziņš
#3/9
Blenda – biroju ēka Gēteborgā, Zviedrijā
UPB apvienotie stikla, metāla un betona risinājumi, kā arī to projektēšana, ražošana, piegāde un montāža.
#4/9
Lidmašīnu angārs Baku lidostā Azerbaidžānā
Šobrīd lidmašīnas Boeing 747-8 angāra projektēšana sasniegusi beigu fāzi un notiek projekta skaņošana. Šis ir sarežģīts metāla konstrukciju projekts – tā projektēšanā bija jāņem vērā seismiskā aktivitāte, lielā vēja slodze (41m/s) un augstās ugunsdrošības prasības. Angāra platība sasniedz 8 046 m2 un tā augstums būs 31 metrs, līdzvērtīgi 10 stāvu ēkai. Tuvāko mēnešu laikā UPB uzsāks angāra būvniecību.
#5/9
«Latvijas Finieris» rūpnīcas «Lignums» impregnēšanas ceha jaunbūve
UPB veica ģenerālo būvniecību. No būvniecības risinājumu viedokļa izaicinošs projekts, jo konstrukcijās tika kombinēti dažādu konstrukciju risinājumi – no koka, dzelzsbetona, metāla un saplākšņa materiāliem. 3142 m2 lielajā ražotnē nesošās bija koka konstrukcijas - Somijā līmēts masīvkoks ar augstāko nestspējas klasi, savukārt saplākšņa materiāli, kurus ražojis pats pasūtītājs, tika izmantoti gan kā iekšējās apdares materiāls, gan kā starpsienu materiāls.
#6/9
LOC manēža Liepājā
2016. gadā UPB veica objekta projektēšanu un šobrīd ir uzsākti būvniecības darbi. Daudzfunkcionālā sporta kompleksa platība ir 8910 m2 un plānots, ka kopējā projekta realizācija būs 16 mēneši. UPB ir projekta ģenerālbūvnieks.
#7/9
Media City Bergen – preses centrs Bergenā, Norvēģijā
UPB nodrošināja ēkas stikloto fasādi. Šis ir lielākais UPB līdz šim realizētais elementu jeb šūnu fasāžu projekts – montāžā izmantoti 1173 elementi.
#8/9
Sorkedalsveien, biroju un daudzdzīvokļu ēku komplekss Oslo, Norvēģijā
UPB kompleksais projekts ar apvienotu stikla, metāla un dzelzsbetona konstrukciju risinājumu. Būvkonstrukciju projektēšana, ražošana, piegāde un montāža.
#9/9
Energokomplekss Veckroģeļi, Brocēnu novadā
Kurzemē lielākā biomasas koģenerācijas stacija ar elektrisko jaudu 3.98 MW un siltuma jaudu 16.6 MW. Realizēts pēc Atslēgas projekta principa – UPB nodrošināja pilnu projekta ciklu, ieskaitot inženiertīklu, būves un enerģētikas tehnoloģiju projektēšanu un uzstādīšanu. UPB veiks arī koģenerācijas stacijas pilnu tehnisko apkalpošanu. Kompleksā ietilpst arī granulu ražotne, kuras būvniecību veica UPB.
