Nelaimes negadījuma brīdī ēkā atradies 41 cilvēks. Izglābties izdevies medmāsai un diviem pacientiem. Ugunsgrēka laikā lielākā daļa klīnikas pacientu gulējuši, bet to istabu logiem bijušas pierīkotas restes, tādējādi laupot gandrīz jebkuru cerību izdzīvot.
Izdzīvojusī medmāsa izmeklētājiem stāstījusi, ka ugunsgrēku izraisījis kāds pacients, kurš ārstējies no narkotiku atkarības. Viņš klīnikas atpūtas telpā aizdedzinājis dīvānu, vēsta Newsru. No degošā dīvāna liesmas strauji izplatījušās un drīz vien no koka celtā ēka bijusi uguns pārņemta. Saskaņā ar Krievijas mediju vēstīto, iespējamais ugunsgrēka vaininieks ir viens no negadījumā izglābtajiem.
Krievijas varasiestādes pagaidām šādu ugunsgrēka versiju neapstiprina, norādot, ka patlaban ar izdzīvojušo medmāsu strādājot psihologi. Kaimiņvalsts atbildīgie dienesti tomēr atzīst, ka ugunsgrēks izcēlies pacientu atpūtas telpās, taču tajā pašā laikā aicina nesteigties ar secinājumiem, uzsverot, ka negadījuma vietā strādā profesionāļi. Kā iespējamas versijas izvirzītas arī ugunsdrošības noteikumu neievērošana un elektrības īssavienojums.
Raksti par tēmu
Pagaidām Krievijas atbildīgajiem dienestiem izdevies atrast gandrīz 15 bojāgājušo mirstīgās atliekas. Kaimiņvalsts varasiestādes norāda, ka daļa bojāgājušo nosmakuši dūmos, tomēr lielākā daļa sadeguši dzīvi. Psihiatriskās klīnikas pacientu mirstīgajām atliekām tiks veikta ekspertīze, lai noteiktu precīzu nāves iemeslu.
Tāpat varasiestādes interesē iemesli, kāpēc ugunsgrēkā gājis bojā tik liels skaits cilvēku. Kā viens no iemesliem tiek minēti ar restēm aprīkotie logi, tomēr tajā pašā laikā nav skaidrs, kāpēc neviens necentās izmantot ugunsgrēka izejas, kuras slimnīcai bijušas veselas divas. Tāpat tiek vēstīts, ka logu restes daudzviet bijušas jau iepriekš izkritušas. Izvirzīta versija, ka pacienti fiziski nav bijuši spējīgi pamest slimnīcas telpas, jo bijuši sazāļoti. Aģentūrai Itar-Tass kāds anonīms avots tiesībsargājošajās instancēs pavēstījis, ka lielākā daļa pacientu sirguši ar šizofrēniju un tikuši piesieti pie gultām, kā arī tiem doti spēcīgi nomierinoši medikamenti.
Saistībā ar notikušo traģēdiju, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs izteicis visdziļāko līdzjūtību Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam. Ministrs paudis visdziļākos līdzjūtības apliecinājumus bojā gājušo ģimenēm un tuviniekiem.