Tāpēc pirmie atbraukušie glābēji, jau lecot laukā no mašīnas, nebija uzvilkuši gāzmaskas un vēlāk ar saindēšanos tika nogādāti slimnīcā, skaidro laikraksts.

VUGD operatīvais dežurants Andris Krots atzinis, ja būtu ziņas, ka deg ķīmiskās ražošanas cehs 3000 kvadrātmetru platībā, protams, piesardzība būtu lielāka. Pēc sākotnējās izlūkošanas, ko veica pirmā brigāde, trauksmes līmenis tika nekavējoties paaugstināts, pēc papildspēku ierašanās – vēlreiz. Tad arī tikusi saukta ķīmisko avāriju specvienība no Rīgas – 8. daļa.

Raksti par tēmu

Ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu nodaļas priekšnieks Ivo Mežulis atzinis: «Atrast cilvēku, kurš pateiktu, kas tur deg, vienkārši nereāli!»

Izsaukums tika saņemts naktī uz pirmdienu pulksten 00.35. Savukārt degošās trīsstāvu ēkas stāvu plānus ar dažādu ķīmisko vielu atrašanās vietām ugunsdzēsēji no rūpnīcas pārstāvjiem saņēmuši tikai pulksten 5.30. Kopumā tur bija jābūt 20 dažādām ķīmiskām vielām. Ugunsdzēsēji sākumā bažījušies, ka tūkstošiem. Šī tomēr ir plaša profila ķīmijas rūpnīca, lielākā Baltijas valstīs. Ražo laku un krāsu materiālus, auto un sadzīves ķīmiju, dažādus ķīmiskos produktus, un vairākums izejvielu ir ugunsnedrošas un sprādzienbīstamas. Karstuma un degšanas ietekmē notika četras eksplozijas. Jau vēlāk ugunsdzēsēji tajā ražotnes daļā, ko uguns neskāra, atrada pilnas mucas, uz kurām nebija vispār nekādu apzīmējumu, turklāt dažas no tām sulojās, raksta Neatkarīgā.

Esot noprotams, ka ugunsdzēsēju komunikācija ar glābjamā objekta īpašniekiem bijusi neauglīga. Komplektā ar izcili trūcīgo sākotnējo informāciju par degošo objektu klāt vēl nākusi maldinoša vēsts, ka vienā maiņā strādā 15 cilvēki, un glābējiem vēl bijis jāuztraucas par neesošiem līķiem.