Pirmā no pieņemtajām rezolūcijām bija par ECB līdzšinējā darba novērtējumu. ECB tika kritizēta, ka tā 2008. gadā. procentu likmes samazināja ne tik ātros tempos kā vajadzēja. Jāatgādina, ka vēl toreiz ECB cīnījās ar inflāciju (tagad inflācija ECB monetārās politikas noteicējiem nav ne prātā), kura bija virs ECB vēlamajiem 2%. Arī cenu stabilitāte tika noteikta par bankas prioritāti Nr.1. Rezolūcijā tika izteiktas arī bažas par to vai ECB aktīvi tirgū iepludinātā naudiņa ir sasniegusi savu mērķi, proti, mazos un vidējos uzņēmumus. Vairums banku ECB lēto naudu kīzes laikā esot izmantojušas, lai palielinātu savu peļņu un mazinātu zaudējumus. ECB tika brīdināta, lai pāragri nepievērstos inflācijas apkarošanai, jo tas var apdraudēt pirmos ekonomikas atveseļošanās asnus.
Nākamā rezolūcija bija par ekonomikas pārvaldes sistēmu eiro zonā. Tā aicināja pārskatīt monetārās savienības principus un ekonomisko pārvaldi. Deputāti atzina, ka valdību deficītu un parāda samazināšana ir tikai daļa no risinājuma problēmai un turpmāk būs nepieciešama stingrāka kandidātvalstu statistikas pārbaude un uzraudzība. Minētā rezolūcija arī brīdināja no algu samazināšanas, lai samazinātu budžeta deficītus, jo zemākas algas arī bremzējot ekonomikas izaugsmi.
Tikmēr trešā rezolūcija bija saturiski vienkāršāka: par ECB viceprezidentu tika apstiprināts Portugāles Viktors Constancio (Vitor Constâncio). Tomēr galīgo lēmumu par šo kandidatūru pieņems Eiropadome.
