Pašlaik prevalē viedoklis, ka Latvijā ir strukturālais bezdarbs jeb tāds, kam raksturīga bezdarbnieku kvalifikācijas neatbilstība darba tirgū piedāvāto vakanču prasībām, un tādā gadījumā pūliņi būtu jāvelta tieši bezdarbnieku apmācībai un pārkvalifikācijai. Cita pieeja nepieciešama, ja dominē cikliskais bezdarbs, kura mazināšanai savukārt ir vajadzīga pastiprināta jaunu darba vietu radīšanas politika, ko var panākt, ieguldot infrastruktūras projektos, subsidējot darba vietas un mazinot darbaspēka nodokļus. Nodarbinātības pētnieku, ekonomistu un uzņēmēju viedoklis šajā jautājumā dalās.DB jau vēstīja, ka šo diskusiju aizsāka zinātnieki – LU ekonometrijas profesors Mihails Hazans un Baltic International Centre for Economical Policy Studies – BICEPS direktora Alfa Vanaga vadītā pētnieku grupa. Atsevišķi veiktos pētījumos viņi nonāca pie līdzīgiem secinājumiem, ka pašlaik Latvijā izteiktāks esot tieši cikliskais bezdarbs, kas ir vairāk saistīts ar darbaspēka pieprasījuma kritumu. Šo pētījumu secinājumi nonāk pretrunā ar publiskajā telpā dominējošo viedokli, ka šajā kontekstā lielākā uzņēmēju problēma ir nespēja atrast atbilstošas kvalifikācijas darbiniekus.Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vecākais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs DB pauda viedokli, ka Latvijā tomēr esot vērojams strukturāls bezdarbs, jo pēdējo 15 gadu laikā vidējais bezdarba līmenis Latvijā bijis virs 12%. Ilga laika perioda vidējam cikliskajam bezdarbam jābūt nullei.Savukārt M. Hazans DB norādīja, ka viedokļu nesakritībai ar Latvijas Banku ir politiski iemesli. «Es uzskatu, ka viņu argumenti nav zinātniski pamatoti. Nevar vienkārši izmantot makroekonomiskus datus, kur ir tikai viens rādītājs – neliels vidējās algas pieaugums. Tas nevar kvalitatīvi izskaidrot situāciju darba tirgū. Faktiski bezdarba problēmas risināšanai šobrīd valdības īstenotā austerity (taupības) politika neder,» norāda zinātnieks. Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis norādīja, ka ministrija sliecas atbalstīt M. Hazana secinājumus, jo uzskata viņu par vadošo speciālistu Latvijā darba tirgus jautājumos, piebilstot, ka viņš ir neatkarīgs pētnieks un līdz ar to ne no viena nav ietekmējies.Līdzīgu viedokli pauda Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vadītāja Inese Kalvāne. Uz jautājumu, kā vislabāk risināt bezdarba problēmu, NVA vadītāja norādīja: «Joprojām esmu stingra savā pārliecībā, ka galvenās bezdarba risināšanas zāles ir darba vietu radīšana, ko šķietami visefektīvāk var panākt ar pieprasījuma veicināšanu, bet subsidētas darbavietas neatrisinās bezdarba problēmu.»Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
