Svārstības akciju tirgos joprojām skaidrojamas ar krīzi Eiropā un bažām par to, kā tā ietekmēs globālās ekonomikas atlabšanu, jaunākajā apskatā skaidro LHV analītiķi. Līdz ar to kritumu attiecībā pret ASV dolāru piedzīvoja eiro. Eiro nedēļu sāka pie 1,23 dolāriem, taču noslīdēja līdz 1,2144 dolāriem, kas ir zemākais līmenis pēdējo četru gadu laikā. Nedēļu eiro noslēdza pie 1,2574 dolāriem.
Kopumā S&P 500 indeksa vērtība nedēļas laikā saruka par 4,2%, Dow – par 4% un Nasdaq – par 5%. Arī visi 10 S&P 500 indeksu veidojošie sektori nedēļu noslēdza ar zaudējumiem. Vissliktāk klājās rūpnieciskās ražošanas sektoram, kur uzņēmumu akciju cenas saruka vidēji par 5,9%, kā arī enerģētikas sektoram, kas līdz ar naftas cenas samazināšanos, piedzīvoja 5,4% lielu kritumu.
Arī Eiropas lielākie indeksi nedēļu noslēdza ar zaudējumiem. Londonas FTSE-100 indeksa vērtība saruka par 3,8%, savukārt Frankfurtes DAX un Parīzes CAC40 attiecīgi par 3,8% un 3,6%. Noskaņojumu investoru vidū turpināja pasliktināt krīze eiro zonā, taču nedaudz komfortablāk tirgus dalībnieki jutās pēc tam, kad Vācijas parlaments atbalstīja priekšlikumu piedalīties kopējā Grieķijas palīdzības plāna finansēšanā.
Investoru riska apetīte turpināja sarukt arī Āzijā, kur blakus bažām par krīzes sekām Eiropā investorus satrauca arī iespējama tālāka monetārās politikas iegrožošana Ķīnā. Starp lielākajiem indeksiem iespaidīgāko kritumu reģionā piedzīvoja Austrālijas S&P/ASX 200, kura vērtība saruka par 6,8%. Austrālijas indeksam sekoja Japānas Nikkei 225 Average, kura vērtība saruka par 6,5%, savukārt Dienvidkorejas KOSPI, Ķīnas Shanghai Composite un Honkongas Hang Seng Index nedēļu noslēdza attiecīgi par 5,6%, 4,2% un 3%.