SIA “Rīgas meži” 4.aprīlī parakstīja līgumu ar SIA “Stiga RM” par kokzāģētavas “Norupe” pārdošanu.

Pārdošanas process īstenots, ievērojot labas pārvaldības principus, saskaņā ar SIA “Rīgas meži” padomes, dalībnieku sapulces un pašvaldībā lemto, kā arī atbilstoši Valsts kontroles un Konkurences padomes norādījumiem par tirgus un konkurences kropļošanas novēršanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu, pašvaldības uzņēmums pārdod visu kokzāģētavas biznesu kopumā, nedalot to daļās. Darījuma summa ir seši miljoni eiro (summa bez PVN). Tā tiks precizēta brīdī, kad darījums tiks pilnībā pabeigts, atbilstoši faktiskajai situācijai.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, darījums pilnībā stāsies spēkā pēc tam, kad, ievērojot šādu darījumu procedūras, tiks saņemta Konkurences padomes atļauja izpildīt šajā līgumā noteikto kokzāģētavas pārdošanas darījumu.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Cenšoties ierobežot Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusa izplatību, nāksies kontrolēti iznīcināt mežacūkas, pretējā gadījumā vīruss iznīcinās to populāciju, līdzi paņemot arī cūkkopību un gaļas pārstrādes nozari, atzīst Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Jautāts, kad varētu izdoties ierobežot mēra izplatību, Balodis sacīja, ka viss atkarīgs no tā, kā PVD inficētajā zonā tiks galā ar mežacūku populāciju.

«Jautājums par medībām noteikti būs jāizskata, ja slimība izrādīsies endēmiska, proti, izplatīsies mežacūku populācijā. Lai to nepieļautu, populācijai jābūt mazai, turklāt nevis dažu mēnešu, bet gan gadu garumā. Pretējā gadījumā mežacūkas dabiskā veidā iznīcinās mēra vīruss, «paraujot» līdzi vairākas nozares, sākot ar cūkkopību, dzīvnieku kautuvēm, barības ražošanu un beidzot ar gaļas pārstrādi. Tad sekas nav prognozējamas,» sacīja Balodis.

Viņš arī norādīja, ka mežacūkas nedrīkstēs šaut intensīvi, jo tad tās panikā migrēs uz pārējiem mežiem.

Pēc paziņojuma saņemšanas par Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumu vienā no lielākajām fermām Lietuvā un tam sekojošo Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) rīkojumu par svaigās gaļas importa aizliegumu, kaimiņvalsts svaigās cūkgaļas tirgošana tirdzniecības vietās Latvijā tiek pārtraukta, tikmēr pārējā cūkgaļas produkcija tiks tirgota līdz tālākiem PVD rīkojumiem, biznesa portālam Nozare.lv atzina aptaujātie tirgotāji.

Lai gan oficiāls rīkojums no Lietuvas vēl nav saņemts, ievestās svaigās cūkgaļas izņemšana no tirdzniecības vietām šodien ir sākta, kā arī tiek pārbaudīti gaļas piegādātāji, sacīja SIA Maxima Latvija Zīmola un komunikāciju departamenta direktore Viktorija Gulbe.

Prevencijas nolūkos visā Latvijā esam sākuši no Lietuvas ievestās svaigās cūkgaļas izņemšanu no tirdzniecības. Tā kā PVD rīkojums apturēt cūkgaļas importu izdots, balstoties uz telefona sarunu ar Lietuvas Pārtikas un veterināro dienestu, un nav oficiāls, esam sagatavojuši svaigās gaļas iepircēju sarakstu no Lietuvas, ar kuriem Maxima Latvija apturēs svaigās cūkgaļas un tās produkcijas iepirkumu, līdz ko būs saņemts oficiāls apstiprinājums no Lietuvas PVD, sacīja Gulbe.

Nelabvēlīgu sabiedriskās apspriešanas rezultātu dēļ SIA Vējpūtis pieļauj iespēju atteikties no idejas par vēja parka būvniecību Kuldīgas novada Turlavas pagastā.

Sabiedriskajā apspriešanā Kuldīgas novada dome saņēmusi 495 anketas, no kurām 25 gan atzītas par nederīgām, db.lv informēja domes sabiedrisko attiecību speciālists Eduards Dambergs. Tikai 11 anketās izteikts atbalsts vēja parkam, bet 459 ideja ir noraidīta.

Kuldīgas novada dome savu lēmumu pieņems 25.jūlijā domes sēdē, taču jau tagad uzņēmējiem ir skaidrs, ka iecerētajā vietā vēja parku nebūvēs, db.lv atzina viens no projekta iniciatoriem Elmārs Zelgalvis. «Iepriekšējā izpēte liecināja, ka tur ir laba, pieņemama vieta,» viņš skaidroja. Ieceri bija plānots īstenot ar ārvalstu investora atbalstu, piesaistot kredītu, stāstīja E.Zelgalvis. «Ja varēs, varēs, ja nē - būs jāmet domu pie malas. Ar varu jau neko neizdarīsi,» viņš komentēja sabiedriskās apspriešanas rezultātus. Tomēr konkrēts lēmums par projekta nākotni neesot pieņemts.

Pretēji SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājas Anitas Skudras publiski medijos dotajam solījumam, ka visi pārdotās kokzāģētavas “Norupe” darbinieki varēs saglabāt darbavietas pie jaunā īpašnieka, kapitālsabiedrības vadība ar nekorektām metodēm masveidā atbrīvojās no mums kā darbiniekiem vēl līdz uzņēmuma pāriešanai pie jaunā īpašnieka.

Šī gada 4.aprīlī “Rīgas meži” paziņojumā medijiem un sabiedrībai par “veiksmīgi” noslēgto pārdošanas darījumu uzsvēra: “…Savukārt otrs būtisks nosacījums no SIA “Rīgas meži” puses bija kokzāģētavas “Norupe” esošo darbinieku interešu ievērošana gan pārdošanas procesā, gan pēc tam. Kokzāģētavas pircējs šī darījuma ietvaros turpinās darba attiecības ar visiem 35 kokzāģētavas darbiniekiem, ņems vērā viņu darba stāžu, uzkrātos atvaļinājumus, kā arī ievēros SIA “Rīgas meži” Darba koplīgumā noteiktos darba devēja pienākumus.” Šo pašu faktu “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja uzsvēra arī citos medijos, piemēram, valsts mēroga televīzijās, radio, vadošajos interneta medijos.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 55 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, turklāt sērga pirmoreiz skārusi Pušas un Taurenes pagastus, liecina PVD informācija.

Rēzeknes novada Pušas pagastā ĀCM konstatēts sešām meža cūkām un arī Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā vīruss atklāts sešām meža cūkām.

ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī 15 meža cūkām Dundagas novada Dundagas pagastā, pa trim meža cūkām Dobeles novada Dobeles pagastā un Tukuma novada Lestenes pagastā. Tāpat ĀCM konstatēts arī divām meža cūkām Madonas novada Aronas pagastā, Tukuma novada Degoles pagastā.

ĀCM pagājušajā nedēļā konstatēts arī pa vienai meža cūkai Baltinavas novada Baltinavas pagastā, Ērgļu novada Sausnējas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Lubānas novada Indrānu pagastā, Ludzas novada Pureņu pagastā, Madonas novada Liezēres pagastā, Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, Rēzeknes novada Mākoņkalna, Freimaņu, Kantinieku un Audriņu pagastos, kā arī Ropažu novada Ropažu pagastā, Salacgrīvas novada Liepupes pagastā, Tukuma novada Džūkstes pagastā, Talsu novada Laucienes, Valdgales un Laidzes pagastos, kā arī Ventspils novada Ances pagastā.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā izcēlušies 195 pērnās zāles ugunsgrēki, kas ir šogad lielākais kūlas dedzināšanas rekords šogad.

Savukārt nedēļas nogalē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 191 izsaukumu uz kūlas ugunsgrēku, liecina VUGD informācija.

Lielākie kūlas ugunsgrēki brīvdienās dzēsti:

Bijušajās kolhoza Brīvība darbnīcās un graudu kaltē Gaviezes pagastā darbība nav apsīkusi. Zemnieki te novieto graudus, bet darbnīcu teritorijā darbojas uzņēmums SIA Baltesva, kurā ražo produkciju eksportam uz Norvēģiju, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Nav noslēpums, ka daudzviet padomju laiku vērienīgās būves brūk un jūk, tomēr Gaviezes pagastā graudu kaltē un darbnīcās rosība vēl aizvien notiek. SIA Baltesva strādnieki apgalvo, ka te darbs ir Gaviezes apkaimes cilvēkiem. «Daudz jau mēs te neesam, bet tomēr nav jāskrien uz Liepāju,» saka viens no vīriem. Savukārt graudu kaltē, kur iepriekš darbojusies biedrība, zemnieki tagad izvieto graudus.

Arī nelielā ciemā iespējams ražot produkciju eksportam uz ārzemēm, parāda Andra Tabūna vadītais uzņēmums SIA Baltesva. Uzņēmumā ražo dzelzsbetonu saturošās konstrukcijas, ko veido no armatūras režģiem. Šobrīd tiek izpildīts pasūtījums, kas tiks sūtīts uz Norvēģiju, pastāsta uzņēmumā. Uzņēmums ražo izejmateriālu arī Latvijas būvniekiem kā apakšuzņēmums, pildot konkrētus pasūtījumus. «Mūsu panākumu atslēga ir spēja ātri pielāgoties klienta vajadzībām, nodrošinot augstākos kvalitātes standartus. Kā izejmateriālu izmantojam armētos stieņus, stiepli. Dažādas konstrukcijas mūsu klienti izmanto būvēs,» pastāsta A. Tabūns.

Pašvaldības SIA "Rīgas meži" kokzāģētavu "Norupe", visticamāk, pārdos, šodien preses konferencē informēja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Toms Auškāps.

Viņš klāstīja, ka ir iespējami trīs varianti, kā "Rīgas mežiem" izbeigt dalību kokapstrādes biznesā. Viens ir pārdot šo biznesu, otrs - iznomāt, trešais - pārdot aktīvus.

Auškāps uzsvēra, ka uzņēmuma mērķis ir atbrīvoties no kokzāģētavas maksimāli izdevīgi, līdz ar to, visticamāk, tā varētu būt uzņēmuma pārdošana.

Šis variants esot arī visdraudzīgākais 42 "Norupes" darbiniekiem, jo tādējādi, tiks noslēgta vienošanās ar nākamo īpašnieku par darbinieku saglabāšanu kokzāģētavā.

Auškāps norādīja, ka tiks dots uzdevums "Rīgas mežu" vadībai rīkot konkursu par konsultanta piesaisti labvēlīgākā scenārija atrašanai. Līdz gada beigām šis uzdevums būtu jāpaveic. Savukārt nākamgad varētu notikt jau uzņēmuma pārdošana vai "Rīgas mežu" iziešana no kokapstrādes biznesa kādā citā veidā.

Kuldīgas novada dome nolēmusi neakceptēt SIA Vējpūtis astoņu vēja elekstrostaciju būvniecības ieceri Turlavas pagastā, Kuldīgas novadā.

Lēmums pieņemts, balstoties uz sabiedriskās apsriešanas rezultātiem, lai arī iecere atbilst teritorijas plānojumam. Publiskās apspriešanas mērķis ir saskaņot sabiedrības un būvniecības ieceres ierosinātāja intereses, nodrošinot pašvaldības lēmumu atklātumu saistībā ar teritorijas attīstību, kā arī iespēju sabiedrībai piedalīties lēmumu pieņemšanā, norādīts domes lēmumā.

Db.lv rakstīja, ka ka būvniecības ieceri par vēja elektrostaciju izvietošanu zemes īpašumos Atālmauļas, Kalnažumpji un Dižskābji, Turlavas pagastā atbalsta 11 iedzīvotāji, bet pret to iebilst 459 iedzīvotāji.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori pagājušajā nedēļā - no 21. līdz 25.augustam - konstatējuši 19 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, liecina PVD informācija.

ĀCM meža cūku populācijā pagājušajā nedēļā konstatēts trijām meža cūkām Viesītes novada Elkšņu pagastā, kā arī pa divām meža cūkām Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, Madonas novada Bērzaunes pagastā un Tukuma novada Džūkstes pagastā.

Tāpat ĀCM pagājušajā nedēļā konstatēts arī pa vienai meža cūkai Cesvaines novada Cesvaines pagastā, Gulbenes novada Līgo pagastā, Jelgavas novada Glūdas pagastā, Kārsavas novada Mežvidu pagastā, Kokneses novada Bebru pagastā, Ogres novada Taurupes pagastā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Sējas novada Sējas pagastā, Talsu novada Ārlavas pagastā un Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā.

Līdz ar to mežacūku populācijā ĀCM šogad konstatēts 929 meža cūkām 73 novadu 196 pagastos.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 27 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, turklāt sērga pirmoreiz skārusi Vecsaules, Dobeles, Staburaga un Maltas pagastus, kuros konstatēts pa vienai beigtai meža cūkai, liecina PVD informācija.

ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī septiņām meža cūkām Tukuma novada Degoles pagastā, kā arī pa divām meža cūkām Preiļu novada Pelēču pagastā, Tukuma novada Džūkstes pagastā un Talsu novada Valdgales pagastā.

Tāpat ĀCM šajā nedēļā konstatēts pa vienai meža cūkai Babītes novada Salas pagastā, Dagdas novada Ķepovas pagastā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, Iecavas novada Iecavas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Ludzas novada Pildas pagastā, Pārgaujas novada Straupes pagastā, Priekuļu novada Liepas pagastā, Ropažu novada Ropažu pagastā un Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā.

Līdz ar to mežacūku populācijā ĀCM šogad konstatēts 733 meža cūkām 70 novadu 168 pagastos.

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) pēdējo dienu laikā ir atklāts vēl deviņām meža cūkām Latgalē un Vidzemē, tostarp Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavpils novada Naujenes pagastā un Daugavpils novada Vaboles pagastā, kur ĀCM iepriekš nebija konstatēts, aģentūrai BNS pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe.

2015.gadā jauni ĀCM gadījumi meža cūkām konstatēti trīs jaunos pagastos - vienai nomedītajai meža cūkai Krāslavas novada Kaplavas pagastā, trijām nomedītajām [meža cūkām] Daugavpils novada Naujenes pagastā un vienai nomedītajai [meža cūkai] Daugavpils novada Vaboles pagastā, sacīja Joffe, piebilstot, ka jauni novadi, kuros konstatēta saslimšana ar ĀCM, nav nākuši klāt.

Informācija PVD mājaslapā liecina, ka PVD līdz šā gada 16.janvārim ir konstatējis vēl deviņus jaunus ĀCM saslimšanas gadījumus meža cūkām, tostarp četrām cūkām Daugavpils novada Naujenes pagastā. Tāpat ĀCM ir atklāts Daugavpils novada Vaboles pagastā, Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Naukšēnu novada Ķoņu pagastā, Burtnieku novada Rencēnu pagastā un Burtnieku novada Valmieras pagastā - katrā pa vienai slimai meža cūkai.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 25 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, turklāt sērga pirmoreiz skārusi Bauskas novadu, liecina PVD informācija.

Bauskas novada Vecsaules pagastā konstatēta viena no ĀCM nobeigusies cūka. Tāpat ĀCM pirmo reizi konstatēts arī Lībagu pagastā (Talsu novadā), kur konstatēta viena no ĀCM nobeigusies meža cūka.

ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī piecām cūkām Tukuma novada Degoles pagastā, četrām meža cūkām Talsu novada Īves pagastā, kā arī divām meža cūkām Limbažu novada Viļķenes pagastā.

Tāpat ĀCM konstatēts arī pa vienai meža cūkai Balvu novada Lazdulejas pagastā, Beverīnas novada Brenguļu pagastā, Daugavpils novada Vaboles pagastā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, Gulbenes novada Druvienas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, Priekuļu novada Priekuļu un Liepas pagastos, Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā, Talsu novada Laucienes un Ārlavas pagastos.

Gaujienas pagasta Lazdiņās jau daudzus gadus bioloģiski saimnieko Maija Granta, audzējot veselīgos cigoriņus un vācot ārstniecības augus. Lai gan tikko nosvinēta 70 gadu jubileja, M.Granta atzīst, ka bez šīs darbošanās nevarētu – tas viņai stiprina veselību un nedaudz papildina ienākumus.

«Cik es varu, tik daru. Un esmu vismaz pati sev vajadzīga un neesmu nevienam par apgrūtinājumu. Visu, ko citi met nezālēs, es lieku krūzē un taisu biznesu!» viņa smaidot saka.

M. Granta atzīst, ka cigoriņu audzēšana prasa daudz darba, tādēļ tam pievēršas retais, lai gan šī vērtīgā auga sakne ir pieprasīta. «Ir, kas iesāk, bet, tā kā šī nodarbe prasa darbu, tad ātri atmet ar roku, lai gan bizness ir labs un izdevīgs. Arī mēs ar vīru pirms daudziem gadiem iesākām ar domu, ka nodosim cigoriņus zaļus, uzreiz pēc novākšanas, kaltēšanai uz Ādažiem, bet finālā sākām kaltēt paši, jo bija pieprasījums pēc kaltētiem cigoriņiem. Vīrs pats uzmeistaroja speciālu arklu - ar rokām cigoriņš nav novācams, jo tam ir ļoti dziļa sakne,» stāsta M. Granta.

Latvijā strādājošo kokzāģētavu neto apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis, tomēr sarukusi to rentabilitāte attiecībā pret apgrozījumu

To liecina DNB bankas ekspertu aprēķini, vērtējot Latvijas lielāko kokzāģētavu (ar gada neto apgrozījumu 10 milj. eiro vai vairāk – SIA AKZ, SIA Kurekss, SIA Vika Wood, SIA Gaujas koks, SIA BSW Latvia, SIA Lameko Impex, SIA Timberex Group, AS Pata Saldus, SIA Jēkabpils mežrūpsaimniecība, SIA Rettenmeier Industry Latvia, SIA Rettenmeier Baltic Timber) gada pārskatus. Šie uzņēmumi ir lieli zāģētās produkcijas ražotāji un arīdzan eksportētāji, to vidū ir gan tādi, kuri tikai ražo, gan tādi, kuri saviem ārvalstu partneriem piegādā citu ražotāju saražoto (iepērk un eksportē). Bez tam teju vai visi šajā sarakstā minētie uzņēmumi pēdējo piecu gadu (2011.-2015.) laikā ir īstenojuši vērienīgus investīciju projektus, kuri ir bijuši vērsti ne tikai uz darba ražīguma paaugstināšanu, koksnes resursu ekonomiskāku un racionālāku izmantošanu, bet arī jaunu produktu ražošanas uzsākšanu.

Sēklkopības saimniecība SIA Upeskalni AB ir rekonstruējusi Deksnes graudu kalti par modernu graudu pirmapstrādes kompleksu, kas atbilst mūsdienu standartiem.

Projekta Lauksaimniecības noliktavas, kaltes pārbūve un graudu pirmapstrādes būvju būvniecība kopējās izmaksas ir 1,35 miljoni eiro, no kuriem 1,2 miljonus eiro finansēja DNB banka, informē bankas pārstāvji.

«Veicot tik apjomīgas investīcijas, bija svarīgi pārliecināties, ka banka izprot lauksaimniecības specifiku, kur visa darbība tiek plānota ilgākā termiņā. Patīkami, ka ar DNB banku izdevās ātri atrast kopīgu valodu un jau iezīmēt scenāriju sadarbībai turpmākajos projektos,» skaidro Upeskalni AB finanšu vadītājs Jurģis Kalniņš. «Jāuzsver, ka projekta īstenošanas rezultātā mēs kā kurināmo vairs neizmantosim dīzeļdegvielu, to aizstājot ar dabasgāzi. Tādējādi graudu pirmapstrāde kļūs ne tikai ekonomiskāka, bet arī videi draudzīgāka,» viņš saka.

Ja no katras lauksaimniecības nozares nebūtu atkarīgs iedzīvotāju skaits, bērnu skaits skolās un darbavietas lauku reģionos, tad par šī brīža situāciju lauksaimniecībā varētu ironizēt, ka atkal lauksaimniekiem daba traucē strādāt, norāda Zemnieku saeimas pārstāvji.

«Mēs bieži sūdzamies, ka ir vai nu pārlieku sauss vai pārāk līst un sabiedrība to jau uztver ar smaidu. Bet diemžēl tas nav joks. Šogad situācija ir dramatiska. Kas laukos notiek šobrīd,» ar informāciju dalījās biedrības Zemnieku saeima” valdes locekļi ikmēneša valdes sēdē 7.septembrī sacīja lauksaimnieki.

Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja no Ogres novada: «Šogad situācija dārzeņkopībā ir traģiska – pavasarī bija izteikts sausums, vasarā kaitēkļi un nepārtrauktas lietus gāzes. Ražas novākšana ir pamatīgi iekavējusies. Joprojām vācam sīpolus un tikai tad sekos kartupeļi, arī ar nosacījumu, ja nelīs. Laikapstākļu ietekmē, piemēram, bietes ir gan ļoti lielas, gan ļoti mazas, kas neatbilst veikalu standarta izmēram. Tāpat sarežģīti šādus dārzeņus būs pārstrādāt. Uz laukiem veidojas peļķes un dubļi, kā rezultātā vēlās kāpostu šķirnes, stāvot ūdenī, iet bojā. Situāciju vietējiem ražotājiem pasliktina arī šī gada labās ražas Polijā. Jau šobrīd Latvijā ir pieejami poļu kartupeļi par 0,09 eiro kilogramā. Latvijā viena kilograma kartupeļu pašizmaksa nav zemāka par 0,13 eiro . Ja pirms pāris gadiem, kad rēķinājām santīmos, dārzeņiem bija zemas cenas, tad šobrīd tiek uzstādīts zemo cenu rekords,» norāda Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja no Ogres novada.

Noslēdzies SIA Bryce Farms izsludinātais iepirkums par Jauna graudu pieņemšanas, kaltēšanas un glabāšanas kompleksa būvniecību Rencēnu pagastā, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā tika saņemti četru pretendentu pieteikumi un par uzvarētāju atzīta SIA Voka, kuras piedāvātā līgumcena ir 1,989 miljoni eiro. Iepirkums tiek īstenots ar Lauku Atbalsta dienesta finansējuma palīdzību.

Būvdarbu vieta ir nekustamais īpašums Gateri Valmiera pagasta, Burtnieku novadā. Būvdarbu izpildes termiņš ir ne ilgāks par 2016.gada 1.augustu.

Db.lv jau rakstīja, ka Rencēnu pagasta uzņēmums SIA Bryce farms savu darbību sācis 1999. gadā un patlaban specializējies pārtikas kvalitātes rapša, rudzu, kviešu un alus miežu audzēšanā, pirmapstrādē, ka sevī ietver graudaugu un eļļas augu novākšanu, transportēšanu, kaltēšanu, tīrīšanu un uzglabāšanu līdz tālākai realizācijai.

Piektdien, 17. augustā, Latvijas Banka izlaidīs kuršu ķoniņiem veltītu sudraba kolekcijas monētu, informē LB.

Šī monēta ir veltījums kuršu ķoniņiem – latviešu tautas daļai, kas pratusi nosargāt savu personisko brīvību un neatkarību cauri gadsimtiem.

Kolekcijas monētas «Kuršu ķoniņi» mākslinieki ir Arvīds Priedīte (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums). Monēta izgatavota kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).

Monētas priekšpusē uz dokumenta fona attēlots jātnieks zirga mugurā ar spalvu pie cepures, zobenu pie sāniem un karogu rokā. Monētas aizmugurē redzams Peniķa staba atveids ar Ķoniņciema ģerboni, sieviete tautastērpā un vīrietis ar zobenu; fonā – septiņu Kurzemes brīvciemu nosaukumi.

Ķoniņi bija Kurzemes pamatiedzīvotāji, septiņu brīvciemu (Ķoniņu, Kalēju, Pliķu, Ziemeļu Turlavas pagastā, Dragūnu Rumbas pagastā, Viesalgu Snēpeles pagastā un Sausgaļu Padures pagastā) iemītnieki, kas kā vasaļi jeb lēņavīri no Livonijas ordeņa saņēma zemi un privilēģijas. 1230. gadā lielāko kuršu daļu pārstāvošā ķēniņa Lamekina un Romas pāvesta legāta pilnvarnieka noslēgtais līgums paredzēja kuršu dalību karos pret pagāniem un tiesības palikt brīviem, ja vien turēsies pie katoļticības. Līgums bija spēkā īsu laiku, jo mainījās baznīcas varas un Livonijas ordeņa spēku samērs un ietekme, bet tas iedibināja brīvības tradīciju.

VAS Latvijas Pasts izdevis pastmarku Kuršu ķoniņi, kurai ir vienots dizains ar Latvijas Bankas izlaisto sudraba kolekcijas monētu.

Pastmarka emitēta gan kā atsevišķs filatēlijas izdevums, gan arī īpašā kopizdevumā ar Latvijas Banku, kurā iekļauta arī speciāla aploksne un kuršu ķoniņiem veltītā sudraba monēta, informē VAS Latvijas Pasts.

Sudraba kolekcijas monēta un pastmarka Kuršu ķoniņi veidota vienotā dizainā – uz tās attēlots Ķoniņciema ģerbonis un stilizētā Kurzemes tautastērpā ģērbta sieviete un vīrietis. Pastmarka izdota 30 000 eksemplāru tirāža, un tās nominālvērtība ir 5 eiro, kas atbilst dažāda veida vēstuļu korespondences apmaksai svara kategorijās virs 500 gramu.

Savukārt kopizdevums, kurā iekļauta netradicionāla izmēra aploksne ar pirmās dienas zīmogu, pastmarka un Latvijas Bankas sudraba kolekcijas monēta, izdota 300 eksemplāru tirāžā. Pastmarkas, aploksnes, zīmoga un kolekcijas monētas dizaina autors ir mākslinieks Arvīds Priedīte.

Darbīgā uzņēmēja Zeltīte Kaviere ir viena no pazīstamākajām ārstniecības augu audzētājām Latvijā, taču viņas ģimeni piemeklējusi nelaime, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Kopā ar vīru Jāni viņa jau 25 gadus saimnieko Kocēnu novada Vaidavas pagasta Silkalnos, teju simtgadīgā mājā, ko ģimene iegādājās pirms daudziem gadiem un kur izauguši arī viņu trīs bērni.

Zeltīte specializējusies ārstniecības augu audzēšanā, vākšanā, kaltēšanā un pārstrādē, turklāt savā dzīvē pārbaudītās zināšanas popularizē, iepazīstinot ar tām gan tūristus, kas apmeklē šo saimniecību, gan citus interesentus.

21. martā ģimeni piemeklējusi nelaime – ugunsgrēks nopostīja māju un Kavieri palika bez jumta virs galvas.

Ugunsnelaimē sadegusi arī tējas istaba, kas tika izveidota par Eiropas naudu. Telpā atradās ārstniecības augu kalte un glabātava. Tējas istaba bijis populārs tūristu apskates objekts.

Šonakt Rīgā, Buru ielā aizdegušās viena otrai blakus esošas trīs koka ēkas, no kurām evakuēti seši cilvēki, bet ugunsnelaimē cietušo nav, aģentūra LETA uzzināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Izsaukums uz notikuma vietu saņemts plkst.3, jo dega viena otrai blakus esošās trīs koka ēkas ar kopējo platību 2240 kvadrātmetri. Ugunsliesmas sākumā bija apņēmušas divas divstāvu ēkas, no kurām viena bija daļēji apdzīvota, bet tad uguns bija pārnesies uz trešās ēkas jumtu.

Daļēji apdzīvotā ēka, kurā bija izcēlies ugunsgrēks nodegusi pilnībā, lai gan arī pārējās ēkas esot cietušas, aģentūrai LETA apstiprināja VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Viktorija Gribuste. Viņa pagaidām nevarēja pateikt, kādi ir bijuši ugunsgrēka iemesli un lietas apstākļu noskaidrošanai ir piesaistīta Valsts policija.

Koka logu ražotne SIA Flora no AAS Gjensidige Baltic saņems 225 tūkstošu latu lielu apdrošināšanas atlīdzību par 30. septembra naktī notikušā ugunsgrēka nodarītajiem postījumiem, informē apdrošinātājs.

Ugunsgrēka laikā tika iznīcināta visa gatavā produkcija, nodegusi ražošanas ēka, kā arī bojātas iekārtas. Ēku atjaunot neizdosies – tā būs jāceļ no jauna, jo ēkas metāla karkass ir nopostīts pilnībā.

Par ugunsgrēka faktu tika ierosināta arī krimināllieta, taču, lai nebūtu jāgaida policijas atzinums, kas varētu būtiski paildzināt izvērtēšanas procesu, Gjensidige Baltic pasūtīja neatkarīgu ekspertīzi. Eksperti konstatēja, ka ugungrēka iemesls bija īssavienojuma rezultātā radies pārspriegums, kā dēļ izcēlies ugungrēks.

AAS Gjensidige Baltic Vispārējo atlīdzību nodaļas vadītājs Aleksejs Kozirs skaidro, ka kompānija darījusi visu iespējamo, lai izskatītu lietu un pieņemtu lēmumu pēc iespējas ātrāk, jo klients pēc iespējas ātrāk vēlas novērst visas ugunsgrēka radītās sekas un pilnvērtīgi atsākt ražošanu, kas šobrīd nav iespējams, jo ražošanas ēka jau ir daļēji demontēta, tā kā pilnībā bojāto ēkas metāla konstrukciju atjaunot nebija iespējams.