Kopējais sagatavoto tūrisma un viesmīlības nozares speciālistu skaits ir pietiekams, secina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Tomēr liela daļa absolventu nestrādā iegūtajā profesijā, liecina dati, kas apkopoti ES atbalstītā projektā par nozaru kvalifikācijas sistēmas izveidi. Tajā gan lielāka vērība pievērsta nevis augstākajai, bet profesionālajai izglītībai. Aptuveni piektā daļa absolventu izvēlas strādāt citā nozarē, nedaudz mazāka daļa turpina izglītību augstākās izglītības iestādēs. Par piekto daļu absolventu aptaujātajām izglītības iestādēm nav informācijas. Vidzemes augstskola uzsver, ka 98% no tūrisma virziena specialitāti beigušajiem strādā un ap trešdaļu no neseniem beidzējiem turpina studēt.Personāla atlases kompānijas tūrisma nozares darba tirgu raksturo kā diezgan aktīvu un sezonāli svārstīgu. Jautājot uzņēmējiem, kādu speciālistu trūkst, varot saņemt atbildi par ikvienu profesiju, saka S. Graikste. Biežāk tiekot pieminēti pavāri, viesmīļi, viesu uzņemšanas dienesta darbinieki. «Pieprasījums pēc darbiniekiem šajā nozarē ir pastāvīgs ar tendenci pieaugt biznesa aktīvās sezonas laikā – no maija līdz septembrim. CV-Online karjeras portālā tūrisma un viesmīlības jomā vidēji ir 3–4% no visām vakancēm, savukārt sezonas sākumā aptuveni 5%,» stāsta CV-Online Latvia biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš. Māris Silinieks, WorkingDay Latvia mārketinga direktors, lēš, ka no visām vakancēm tūrisma jomā ir mazāk par 7%. Viņa aprēķins balstās uz darba piedāvājumiem portālā visidarbi.lv, kurā tiek apkopotas vakances no 40 darba piedāvājumu vietnēm Latvijā. Pagājušajā nedēļā tajā bija publicēti nepilni septiņi tūkstoši darba piedāvājumu, no tiem ar tūrismu saistītas 500 vakances, tomēr liela daļa no tām attiecas uz biznesa funkcijām tūrisma un viesmīlības uzņēmumos. Populārākās vakances ir viesmīlis, pavārs, bārmenis, viesnīcas administrators, istabene.Vidēji vakances tiekot aizpildītas 2–4 nedēļu laikā. Reizēm darba devējiem izdodas atrast atbilstošu darbinieku arī dažu dienu laikā. «Laiks, cik ātri tiek aizpildītas vakances tūrisma jomā, ir atkarīgs no tā, kādas ir prasības pret meklēto darbinieku – kāda izglītība un pieredze,» saka Māris Silinieks. Būtiska nozīme ir arī piedāvātajiem darba nosacījumiem, darba devēja tēlam. Starp uzņēmumiem, kas meklē šādus darbiniekus, ir gan vietējie, gan ārvalstu darba devēji – viesnīcas, izklaides vietas, restorāni, kafejnīcas. «Darba iespējas nozarē būtiski samazinājās krīzes ietekmē,» saka Turības Tūrisma un viesmīlības katedras vadītāja Maija Rozīte. Darba devēji no kandidātiem prasa svešvalodu zināšanas, atbilstošu izglītību un darba pieredzi tūrisma jomā, uzskaita M. Silinieks. Labas komunikācijas prasmes, svešvalodu zināšanas un tehnoloģiju iemaņas – šādu darba devēju pieprasījuma komplektu identificējušas arī Turības uzņēmēju aptaujas.Projekts par nozaru kvalifikācijas sistēmas izveidi un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu parāda vēl divas būtiskas tūrisma un viesmīlības nozares darba tirgus iezīmes. Pirmkārt, strādājošajiem ir samērā zems atalgojuma līmenis: speciālistu līmenī ar vidējo profesionālo izglītību vairāk nekā divas trešdaļas nodarbināto saņem 300 latus mēnesī, savukārt speciālistu līmenī ar augstāko izglītību šādu atalgojumu saņem mazliet vairāk nekā puse nodarbināto. Otra iezīme attiecas uz nodarbināto vecumu: vairāk nekā 58% ir jaunāki par 35 gadiem.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
