Augstākās izglītības kvalitāte tūrisma un viesmīlības nozarē ir nevienmērīga, tomēr vājākais posms ir profesionālā izglītība. Pērn īstenotajā augstākās izglītības studiju programmu vērtēšanas projektā tūrisma un viesmīlības jomā vētītas 15 programmas 11 augstākās izglītības iestādēs. Divas tika atzītas par neilgstpējīgām, abas pēdējās ir koledžas līmeņa programmas, vienu no tām īsteno augstskola EISHEBA un Latvijas Kultūras koledža. Par spēcīgākām augstskolām tūrisma izglītībā tiek uzskatīta Vidzemes augstskola un biznesa augstskola Turība – abas īsteno gan bakalaura, gan maģistra programmas.Turības specializācija ir starptautiskais tūrisms, Vidzemes augstskola vairāk orientēta uz dabas tūrismu, reģionālo aspektu. Šīs augstskolas docents Andris Klepers uzskata, ka Latvijas nelielajā tirgū neatmaksājas pārāk liela specializācija, tomēr esot vairākas nišas, kurās var stiprināt pozīcijas. Par Vidzemes augstskolas nišu viņš uzskata integrāciju apkārtējās tūrisma un viesmīlības nozares norisēs – Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasterī, pilsētu, uzņēmēju, muzeju aktivitātēs.Ieva Skutule, Ogres un Ikšķiles tūrisma attīstības aģentūras vadītāja, uzskata, ka Latvijā nevajadzētu sagatavot ļoti šauras jomas speciālistus. «Pēc mācībām katrs pats pamazām meklē nišu – vai interesē viesmīlības joma, tūroperatori vai aktīvās atpūtas organizatori,» viņa saka. Darba devēji uzteic sadarbību ar augstskolām prakšu ietvaros un projektos. Kempinga Apaļkalns īpašnieks Juris Leimanis kopā ar Vidzemes augstskolas studentu Didzi Stūri pērn izstrādāja karti astoņiem velomaršrutiem Pārgaujas novadā. «Es biju iesācis, viņš bija iesācis. Salikām kopā,» stāsta uzņēmējs. Viņš uzskata, ka sadarbība ar studentiem, it īpaši jomās, kur vajadzīgas prasmes datorlietās un svešvalodās, ir vērtīga.Pašlaik vājākais posms ir vidējā profesionālā izglītība, uzskata nozares pārstāvji. Izvēlētās programmas vairāk tiek pielāgotas pedagogu kvalifikācijai, trūkst mācību literatūras, nav atbalsta darba devējiem, uzņemot praktikantus, ir ierobežots laiks praksei. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem 71% respondentu profesionālās zināšanas novērtējuši kā vidējas vai zemas. I. Skutulei ir nācies strādāt ar praktikantiem no augstskolas, koledžām, tehnikumiem. Viņai radies priekšstats, ka tehnikumos izglītība ir vāja. Ir vairākas nišas, kas varētu tikt attīstītas Latvijā, uzsver A. Klepers un kā piemēru min gastronomisko tūrismu.«Labākiem pavāriem būtu jābūt ar augstāko izglītību tieši tūrisma, viesmīlības jomā. Tā sen nav tikai tehniska lieta, bet ietver mākslu, filozofiju, tai ir globāls skatījums,» saka Vidzemes augstskolas docents.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
