Saistībā ar iespējamo militāro apvērsumu Turcijā Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir nolēmusi pagaidām pārcelt uz vēlāku laiku sestdienas rīta reisu no Rīgas uz Antāliju, informēja aviokompānijas pārstāvis Jānis Vanags.

Ar rīta reisu uz Turcijas kūrortu bija plānots nogādāt 137 pasažierus, bet Antālijā atgriešanos mājās ar šo lidmašīnu gaida 144 pasažieri. Pēc tūrisma firmas Tez Tour sākotnējām ziņām Antālijā kopumā uzturas 353 ceļotāji.

Galīgo lēmumu par lidojumiem pieņems no rīta, bet sīkāku informāciju par turpmākajiem soļiem ceļotājiem sniegšot Tez Tour. Informācija par izlidošanu tikšot sniegta pēc plkst.9.30.

Sakarā ar politiskajiem notikumiem Turcijā Tez Tour lūdz savus klientus palikt savās viesnīcās un uzturēt komunikāciju ar firmas pārstāvjiem.

«Mēs esam tiešā komunikācijā ar Latvijas Ārlietu ministriju, aviokompāniju airBaltic un mūsu uzņemošo ofisu Antālijā. Centīsimies savlaicīgi sniegt jaunāko informāciju,» teikts Tez Tour paziņojumā.

Finanšu problēmās nonākusī Turcija nav būtisks ekonomiskais partneris Latvijai, līdz ar to nav tiešā veidā jābaidās par Turcijas problēmu ietekmi uz Latviju, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds.

Viņš norādīja, ka investīciju un eksporta apjomu ziņā Turcija mūsu valsts sadarbības partneru sarakstā ierindojas divdesmitajās vietās.

Vienlaikus Latvijas Bankas eksperts norādīja, ka Turcija ir uzņēmusi lielu skaitu - vairāk nekā trīs miljonus - Sīrijas bēgļu. Tādēļ Eiropa, tostarp Latvija, ir ieinteresēta, lai arī turpmāk Turcija palīdzētu bēgļu uzņemšanā.

Strazds norādīja, ka Turcijas finanšu problēmas ir «hroniskas slimības saasinājums». Iemesli tām meklējami paša Turcijā, kuras valūtas vērtība 3-4 gadu laikā kritusies trīskārt. Patlaban vērojama ekonomikas pārkaršana un kreditēšanas tempu izraisīts burbulis - pieaudzis importa apjoms un palielinājusies inflācija.

Dzīvojot Turcijā, kosmētikas zīmola Anne Nature īpašniece Skaidrīte Dzene saskatīja brīvu nišu un tagad turkiem piedāvā Latvijā ražotu ekokosmētiku

Skaidrīte vispirms iemīlējās Turcijā, vēlāk kādā no ceļojumiem iepazinās arī ar savu vīru. Viņš ir galvenais iemesls, kāpēc viņa pārcēlās uz Turciju, bet uzņēmēja uzsver, ka par Latviju nav aizmirsusi. «Es esmu iedzīvojusies Turcijā un iepazinusi tirgu, kurā ir daudzi patērētāji. Mani visu laiku urdīja doma, ka varētu kaut ko no Latvijas vest uz turieni un izmantot šī lielā tirgus potenciālu,» viņa saka.

Ierodoties Turcijā, Skaidrīte juta, ka dabiskā kosmētika tur ir tukša niša un ka viņa to varētu piepildīt. «Vienmēr esmu ticējusi, ka bizness jāsāk, ja esi pamanījis kādas nepiepildītas vajadzības – savas vai citu. Manā gadījumā, pirms astoņiem gadiem sākot dzīvi Turcijā, veikalu plauktos bija pieejami tikai globālie, lielie zīmoli, kas ir ļoti tālu no dabīgas kosmētikas. Un te nav runa par lūpu krāsām vai ko specifisku, bet pamatvajadzībām – šampūnu, kondicionieri, ikdienas krēmu. Man bija mazs bērns, un roka necēlās viņu mazgāt ķīmijas zupā. Vedu ekoloģiskus produktus no Latvijas. Jau tad sāku domāt, ka man jāizmanto abu valstu priekšrocība – Latvijas stiprās puses produktu radīšanā ar pievienoto vērtību un Turcijas lielo patērētāju tirgu. Taču bija jāpaiet laikam un jāuzkrāj pieredze, lai varētu spert šo soli,» stāsta Skaidrīte. Jau no pirmās dienas uzņēmējas doma bija ražot produktu tieši Turcijai. Tas ir uzņēmuma pamata tirgus.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans ir paziņojis, ka Lielbritānijas plānotā aiziešana no Eiropas Savienības (ES) ir signāls jaunas ēras sākumam, un brīdinājis, ka blokam draud jaunas atšķelšanās.

«Uzskatu, ka šis Lielbritānijas iedzīvotāju lēmums ir jaunas ēras sākums gan Lielbritānijai, gan ES,» Erdoans komentējis ceturtdien notikušā referenduma rezultātu.

«Līdzīgi kā visa pasaule, arī mēs gaidījām referenduma rezultātu par [Lielbritānijas palikšanu ES], bet dzīvē sanāca citādāk,» viņš piebilda.

Ceturtdien notikušajā referendumā vēlētāji Lielbritānijā nobalsoja par valsts aiziešanu no bloka, kas radījis šaubas par visas ES nākotni.

Lielbritānija tradicionāli ir atbalstījusi Turcijas centienus pievienoties blokam, tomēr pirms referenduma viens no galvenajiem jautājumiem bija migrācija, kas pēdējā laikā saasinājusies, jo no Turcijas Eiropā ierodas daudz nelegālo imigrantu no Tuvajiem Austrumiem.

Ņemot vērā ārkārtas stāvokli un nestabilo drošības situāciju Turcijā, LOK Izpildkomiteja nolēmusi atsaukt Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas dalību Eiropas Jaunatnes ziemas Olimpiādē, informē LOK.

Ņemot vērā ārkārtas stāvokli un nestabilo drošības situāciju Turcijā, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Izpildkomiteja neklātienes balsojumā šodien, 27.janvārī nolēmusi atsaukt Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas dalību Eiropas Jaunatnes ziemas Olimpiādē, kas no 11.-18.februārim norisināsies Turcijas pilsētā Erzurumā.

Eiropas Olimpisko komiteju Izpildkomiteja vakar, 26.janvārī savā sēdē lēma neatcelt plānoto jaunatnes pasākumu Erzurumā, neraugoties ne uz kādiem apstākļiem saistībā ar drošības situāciju Turcijā un vairāk kā 15 Eiropas valstu paziņojumiem par nepiedalīšanos vai daļēju piedalīšanos.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija izplatītajā paziņojumā ir norādījusi, ka dotajā brīdī ir nopietni jāizvērtē nepieciešamība ceļot uz Turciju. Pēc valsts apvērsuma mēģinājuma pagājušā gada jūlijā valstī joprojām ir izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tāpat Turcijā joprojām saglabājas augsta teroristu uzbrukuma iespējamība un Ārlietu ministrija aicina izvairīties no cilvēku pulcēšanās vietām un būt īpaši uzmanīgiem un vērīgiem, uzturoties tūristu iecienītās sabiedriskās vietās.

Turcija ir sākusi masveidā atteikt uzturēšanās atļauju piešķiršanu Krievijas pilsoņiem, ziņo izdevums "The Moscow Times".

Krievijas pilsoņi ir saskārušies ar problēmām, mēģinot iegūt vai pagarināt tūristu uzturēšanās atļauju Turcijā.

Sarežģījumi ir konstatēti visās lielākajās pilsētās, kur dzīvo daudz ieceļotāju no Krievijas - Stambulā, Antaljā, Kemerā, Bodrumā, Marmarisā un citās. Dažos reģionos atteikto uzturēšanās atļaujas pieprasījumu īpatsvars ir tuvs 90%.

Vīzu konsultants no Turcijas atzina, ka šī problēma ir masveidīga, tāpēc daudzi Krievijas pilsoņi tagad tiecas noformēt nevis tūrista uzturēšanās atļauju, bet citus to veidus, piemēram, nopērkot nekustamo īpašumu.

Turcijas tūrisma pilsētās kļūst sarežģītāka arī uzturēšanās atļauju pagarināšana. Vietējās pašvaldības tagad pieprasa ievērojami vairāk dokumentu, tostarp Turcijas banku izziņas par kontu papildināšanu katru mēnesi. Trīs cilvēku ģimenei nepieciešamā summa parasti ir apmēram 2000 ASV dolāru ik mēnesi.

Ņemot vērā pašlaik izveidojušos situāciju Turcijā, Ārlietu ministrija iesaka nopietni izvērtēt nepieciešamību ceļot uz Turciju.

Pēc valsts apvērsuma mēģinājuma Turcijā naktī no 15. uz 16. jūliju, kura rezultātā gājuši bojā vismaz 250 cilvēki, tostarp arī civiliedzīvotāji, 21. jūlijā valstī ir izsludināts ārkārtas stāvoklis uz trim mēnešiem.

Šajā laikā var tikt ieviesti pastiprināti drošības pasākumi, tajā skaitā personu dokumentu pārbaudes, transporta pārbaudes, aizliegumi pulcēties noteiktās vietās. Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos ievērot drošības un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju norādījumus.

Tāpat Ārlietu ministrija aicina izvairīties no cilvēku pulcēšanās vietām un būt īpaši uzmanīgiem un vērīgiem, uzturoties sabiedriskās vietās. Ceļotājus, kuri atrodas Turcijas kūrortos vai plāno turp doties, aicinām uzturēt kontaktus ar tūroperatoriem vai lidsabiedrībām, precizējot, vai ceļojuma norise tiks īstenota saskaņā ar plānoto.

Turcijā piektdien bloķēta piekļuve sociālajam tīklam "Instagram", un tas noticis pēc tam, kad prezidenta administrācijas amatpersona apsūdzēja platformu cenzūrā, kavējot publicēt līdzjūtības apliecinājumus saistībā ar palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamās" politiskā līdera Ismaila Hanijas nogalināšanu.

"Instagram.com ir bloķēts ar lēmumu, kas pieņemts 02.08.2024," teikts paziņojumā telekomunikāciju regulatora - Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldes - tīmekļa vietnē, neminot iemeslus.

Turcijas prezidenta administrācijas komunikācijas direktors Fahretins Altuns trešdien kritizēja "Instagram" par to, ka šī platforma "kavē cilvēkus publicēt līdzjūtības vēstījumus par mocekli Haniju".

"Tas ir ļoti skaidrs un acīmredzams cenzūras mēģinājums," platformā "X" ierakstīja Altuns.

Hanija un viņa miesassargs trešdien tika nogalināti triecienā Hanijas rezidencei Teherānā. Hanija bija ieradies Teherānā, kur otrdien piedalījās Irānas jaunā prezidenta Masuda Pezeškiāna zvēresta došanas ceremonijā.

Turcijā sestdienas vakarā tika atjaunota piekļuve sociālajam tīklam "Instagram", kas bija bloķēta vairāk nekā nedēļu.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvalde 2.augustā bloķēja piekļuvi "Instagram", nenorādot konkrētu iemeslu. Valdības amatpersonas vēlāk paziņoja, ka aizliegums noteikts, jo "Instagram" nav ievērojis Turcijas likumus.

Sestdien Turcijas satiksmes un infrastruktūras ministrs Abdulkadirs Uraloglu paziņoja, ka sarunās ar "Instagram" panākta vienošanās par satura kontroli.

"Sarunās ar "Instagram" amatpersonām mums tika apliecināts, ka mūsu prasības tiks izpildītas, jo īpaši tās, kas attiecas uz noziedzīgām darbībām, un tika dots solījums, ka mēs kopīgi strādāsim pie lietotāju cenzēšanas līdzekļiem," platformā "X" pavēstīja Uraloglu.

Viņš norādīja, ka platformas "uzdevums ir nodrošināt atbilstību Turcijas tiesību aktiem un ka gadījumos, kad tiesību akti tiks pārkāpti, notiks ātra un efektīva iejaukšanās".

Ja enerģētikas atkarība no Krievijas ir skaidra un Latvijas mērķis ir atteikties no Krievijas gāzes, tāpat kā naftas produktiem un elektroenerģijas, tad koksnes, metāla un citu materiālu iepirkumos Latvijai pagaidām nav skaidra valstiska rīcības plāna, tas tikai formējas.

Tā Dienas Bizness secināja pēc sarunas ar Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāju Daci Zīli.

Runājot konkrēti par Krieviju no Latvijas pozīcijām, mēs uz Krieviju esam eksportējuši 7% no kopējā eksporta, bet importējuši 9% no kopējā importa. Gan eksportā, gan importā 2021. gada nogalē strauji pieauga eksporta apjoms, kas skaidrojams ar materiālu cenas inflāciju. Proti, apjomi tonnās paliek tie paši, bet naudas ziņā izmaiņas ir būtiskas. Importa struktūrā kopumā Krievija veido 9%, Baltkrievija – 2,4%, bet Ukraina – 1,2%.

Būvniecībā ārkārtas situācija 

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem,...

Topa importa prece no Krievijas ir minerālie produkti, kas veido 35% no visa importa, kur lielākā daļa ir dabasgāze. Pēc tam seko dzelzs un tērauds, koks un koka izstrādājumi, kā arī mēslošanas līdzekļi.

“Mūsu enerģētiskā atkarība no Krievijas vēl aizvien ir liela. Salīdzinājumam – 2021. gadā aptuveni 2/3 no visiem energoresursiem, kas nepieciešami Latvijai, esam importējuši no Krievijas. Jāteic, viņu eksporta struktūrā tas veido aptuveni 1%,” minerālo produktu importu no Krievijas komentē D. Zīle.

Kad bitumens vairāk nekā divreiz dārgāks 

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par...

Metāls – vai risinājums būs Turcija?

Tikai no Krievijas importējam dzelzs un tērauda izstrādājumus par 459 miljoniem eiro, liecina 2021. gada dati. Ļoti daudz no Krievijas ievedam dzelzs un neleģēta tērauda izstrādājumus – par 187 miljoniem eiro 2021. gadā. Krievija vēsturiski ir bijusi dzelzs un tērauda izstrādājumu lielākā eksportētāja uz Latviju, turklāt 2021. gadā salīdzinoši ar pēdējiem pieciem gadiem ir prāvs šo izstrādājumu piegādes pieaugums. Pie provizoriskiem problēmas risinājumiem pieder dzelzs un tērauda izstrādājumu imports no Turcijas, kur atrodas lielas metāla kausēšanas rūpnīcas, turklāt uz Turciju pērn esam izveduši metāllūžņus par 181 miljonu eiro, liecina Latvijas eksporta statistika. Šobrīd dzelzs un tērauda izstrādājumu imports no Turcijas ir mazāks par 30 miljoniem eiro gadā, kas veido vien 8% no tā, ko Latvija importē no Krievijas. Turcija ir lielākais metāllūžņu noieta tirgus pēdējos 10 gados, un galvenais piegādātājs ir uzņēmums SIA Tolmets.

Ir skaidrs, ka uzņēmumi atsevišķi nevar nopirkt veselu kuģi ar armatūru, līdz ar to būtu nepieciešams kopējs iepirkums, un viens no variantiem ir, ka šādu iepirkumu koordinē Latvijas valsts. “Es šobrīd par kopēju iniciatīvu – iegādāties materiālus centralizēti – neesmu dzirdējusi, bet tas nenozīmē, ka risinājuma projektu līmenī nav vispār. Arī mūsu ministrijā ir Būvniecības politikas departaments, kas tāpat meklē risinājumus. Jāatzīst, ka Turcija ir viena no valstīm, kas patiešām ir satraukusies par pārtikas jautājumiem – gan par kviešiem, gan arī par saulespuķu eļļu. Mums ir rapšu eļļa, kas ir iespējamā alternatīva. Pilnīgi iespējams, ka interešu saskarsmes punktu ir vairāk, nekā mēs uzreiz varam iedomāties, tādēļ perspektīvā Turcija kā viena no metāla piegādātājām varētu būt liela Latvijas sadarbības partnere. Pieņemu, ka ir iespējams ar Turciju slēgt kādus sadraudzības līgumus, kas garantētu mūsu iespējas produkciju saņemt,” Dienas Biznesam pauž D. Zīle.

Visu rakstu lasiet 22.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Krievija un Ukraina trešdien panāca būtisku progresu Stambulā notiekošajās sarunās par graudu eksportu caur Krievijas bloķētajām Ukrainas Melnās jūras ostām.

Sarunas, kurās piedalījās arī ANO un Turcijas amatpersonas, pēc vairāk nekā trim stundām tika pārtrauktas, vienojoties atkal tikties Turcijā nākamnedēļ. Tās ir pirmās tiešās sarunas starp Krieviju un Ukrainu kopš marta.

Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņoja, ka četrpusējo sarunu dalībnieki vienojušies par koordinācijas centra izveidošanu Ukrainas graudu eksportam pa jūras ceļu.

"Tikšanās rezultātā, kas notika pozitīvā un konstruktīvā gaisotnē, tika panākta vienošanās par pamata tehniskajiem jautājumiem, tādiem kā koordinācijas centra izveidošana Stambulā, kur būs klāt visu pušu pārstāvji, kopīga kontrole ostas izejas un ieejas punktos, kā arī kuģošanas drošības garantēšana uz tranzīta ceļiem," sacīja Akars.

Latvija pašlaik apsver iespēju sākt personu pārvietošanu no Turcijas, aģentūrai LETA apliecināja Ārlietu ministrijas preses sekretārs vēstnieks Raimonds Jansons.

Taujāts par notikušo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un Turcijas samitu, kurš norisinājās Briselē, Jansons atzina, ka Latvija pozitīvi vērtē vienošanos par neatliekamajiem pasākumiem, lai atgrieztos pie normālas Šengenas zonas darbības. Latvija uzskata, ka Šengenas zonas izveide un funkcionēšana ir viens no galvenajiem ES sasniegumiem, un mūsu interesēs ir Šengenas sistēmas saglabāšana.

Tāpat Latvija novērtē Grieķijas centienus šajā ārkārtas situācijā un izprot nepieciešamību sniegt tālāku atbalstu Grieķijai ES ārējās robežas pārvaldībā, migrantu identifikācijā, reģistrēšanā un drošības pārbaužu veikšanā, neatbilstīgo migrantu atgriešanā, kā arī tās patvēruma sistēmai.

Turcija uzņems krievu oligarhus, taču viņiem būs jāievēro starptautiskās tiesības, lai nodarbotos ar biznesu, paziņojis Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu.

"Ja krievu oligarhi vai citi Krievijas pilsoņi vēlēsies apmeklēt Turciju, protams, viņi var. Vai šie oligarhi var nodarboties ar kaut kādu biznesu Turcijā, tad, protams, ja tas ir likumīgi un nav pretrunā starptautiskajām tiesībām, es to izskatīšu, bet ja tas ir pretrunā starptautiskajām tiesībām, tad tas ir cits stāsts," pavēstīja Čavušoglu.

Turcijas kūrortos šobrīd piestājušas divas superjahtas, ka pieder Rietumu sankcijām pakļautajam miljardierim Romanam Abramovičam.

Turcija turpina uzturēt kontaktus gan ar Ukrainu, gan Krieviju un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans uzaicinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu uz sarunām Turcijā ar Ukrainas prezidentu Volodimu Zelenski.

Izmantojot sankciju nepilnības, Turcija deklarē Krievijas naftu kā savu un eksportē to uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, nodrošinot Maskavai ienākumus miljardiem eiro apmērā, vēsta izdevums "Politico".

Vides pētījumu grupas "Centre for Research on Energy and Clean Air" (CREA) un Demokrātijas pētniecības centra (CSD), kā arī "Politico" neatkarīgie pētījumi liecina, ka Krievijas nafta, pēc visa spriežot, masveidā nonāk ES caur Turciju.

CSD vecākais analītiķis enerģētikas jautājumos norāda, ka Turcija ir kļuvusi par stratēģisku pieturas punktu Krievijas degvielas produktiem, kas tiek novirzīti uz ES.

Laikā no 2023.gada februāra līdz 2024.gada februārim Turcija palielināja naftas iepirkumu no Krievijas par 105%, salīdzinot ar iepriekšējo 12 mēnešu periodu. Vienlaikus Turcijas degvielas eksports uz ES šajā periodā palielinājās par 107%.

"Tas nenozīmē, ka katrs degvielas sūtījums, kas no Turcijas ierodas ES, ir no Krievijas. Turcijā ir naftas pārstrādes rūpnīcas, kas var pārstrādāt gandrīz vienu miljonu barelu naftas dienā. Un Turcijas uzņēmumi, visticamāk, arī pārdod daļu no degvielas, kuras izcelsme nav Krievijas, tālāk uz ES," teikts ziņojumā.

Turcija no 1.janvāra ieviesīs 1,5 eiro lielu drošības nodevu tūristiem, kas tiks iekasēta lidostās pēc ielidošanas, vēsta Turcijas mediji, atsaucoties uz valsts lidostu galveno pārvaldi.

Kā vēsta portāls «Turizmhaberleri», sākotnēji tika plānots ieviest nodevu trīs eiro apmērā vienam cilvēkam. Taču Turcijas tūrisma aģentūru asociācija TURSAB vērsās pie kultūras ministra ar lūgumu samazināt nodevu, jo miljoniem tūristu jau apmaksājuši atpūtu Turcijā 2019.gadā. Pēc pārrunām nolemts nodevu samazināt līdz 1,5 eiro vienam cilvēkam.

«Viena no lielākajām Turcijas priekšrocībām kā tūrisma galamērķim ir labā cenas un kvalitātes attiecība. Tūrisma pakas 2019.gadam tiek pārdotas jau trīs mēnešus, sākot no oktobra, neiekļaujot jauno nodevu. Tās ir nopirkuši miljoniem ārvalstu tūristu. Trīs eiro var šķist nenozīmīga summa, taču ja šie izdevumi tiks uzlikti tūrisma operatoriem, viņiem nāksies samaksāt miljoniem eiro,» sacīja TURSAB vadītājs Firuzs Balikaja.

Turcijas lielākās pilsētas Stambulas Ataturka lidostā otrdienas vakarā uzspridzinoties trīs teroristiem pašnāvniekiem un teroristu sarīkotajā apšaudē nogalināti 36 cilvēki, to vidū arī ārzemnieki, bet 136 ievainoti, un Turcijas amatpersonas pieļauj, ka teroraktu varētu būt sarīkojis džihādistu grupējums Islāma valsts.

Pagaidām par teroraktu neviens nav uzņēmies atbildību.

Nav ziņu, ka bojāgājušo vai ievainoto vidū ir Latvijas pilsoņi.

Turcijas premjerministrs Binali Jildirims, kurš ieradās notikuma vietā, žurnālistiem teica, ka uzbrucēji ieradušies taksometrā, un, pēc sākotnējām ziņām, uzbrukumā vainojams grupējums Islāma valsts.

«Sākotnējie pierādījumi liecina par "Daesh» [Islāma valsti], sacīja Jildirims. Teroraktus Turcijā mēdz rīkot arī kurdu separātisti.

Pagaidām Turcijas amatpersonas nav sniegušas informāciju par nogalināto ārzemnieku pilsonību.

Turcijas mediji vēsta, ka teroristi taksometrā ieradušies pie starptautiskā termināļa ieejas, vispirms atklājuši uguni no Kalašņikova automāta un pēc tam uzspridzinājušies. Sociālajos tīklos izplatītajos videonovērošanas kameru ierakstos redzams, ka notiek sprādziens pie termināļa ieejas, bet vēl viens uzbrucējs, kas ģērbies melnā, ieskrien termināļa ēkā, domājams, pēc policijas lodes trāpījuma nokrīt, un uzspridzinās.

Starp tūrisma galamērķiem nākamajā sezonā ar Grieķiju varētu sākt konkurēt Turcija, taču, tā kā noteicošais aspekts aizvien ir cena, tuvāko 2-3 gadu laikā Grieķija varētu saglabāt līderpozīcijas, intervijā sacīja kompānijas Maouzenidis Group vadītājs Aleksandrs Candekidis.

Ja mēs viena gada laikā palielinājām pārdošanas apjomus gandrīz divas reizes, un nākamajā gadā plānojam tos audzēt pusotru reizi, tad perspektīva, ka Grieķija popularitātes ziņā atpaliks no Turcijas, nav tālu, uzskata viņš.

Viņš piebilst, ka Grieķija Latvijai ir daudz tuvāka nekā, piemēram, Spānija. Otrkārt, Spānijā praktiski nav viesnīcu ar savām pludmalēm. Tas ir neērti un nedroši, ja runā par atpūtu ar bērniem uzskata uzņēmuma vadītājs. Runājot par Itāliju, A. Candekidis uzsver, ka tajā ir maz smilšu pludmales, tāpēc paši itāļi dod priekšroku atvaļinājumam Grieķijā.

«Itālija nav konkurente Grieķijai, un Spānija arī nav. Turcija konkurē ar Grieķiju un Ēģipti, kurā pagaidām tūristu plūsma vēl nav atjaunojusies. Neviena cita valsts šobrīd nevar konkurēt ar Grieķiju. Arī Bulgārija ir populāra, taču tas vairāk ir budžeta segments, un pakalpojumu kvalitāte ir zemāka. Ja runājam par kvalitatīvu virzienu Eiropā, līderis viennozīmīgi ir Grieķija,» viņš skaidro.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien licis valdībai atcelt pret Turciju ieviestās sankcijas.

Tiks atcelti arī ierobežojumi Krievijas tūristiem apmeklēt Turciju.

Putins paziņojis, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans viņam solījis garantēt Krievijas pilsoņu drošību Turcijā.

Putins licis valdībai sākt procesu tirdzniecības un ekonomisko attiecību normalizācijai. Par to Putins telefonsarunas laikā paziņojis Erdoanam.

Krievijas līderis paziņoja, ka liks valdībai sākt sarunas ar attiecīgajām Turcijas iestādēm, lai atjaunotu abpusēji izdevīgu divpusēju sadarbību tirdzniecības-ekonomiskajā un citās sfērās. Piebilsts arī, ka plānots atcelt ierobežojošos pasākumus uz Krievijas tūristu iespēju apmeklēt Turciju, pausts Kremļa preses dienesta paziņojumā.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien apstiprināja sankciju noteikšanu Turcijas līderiem, atjaunoja muitas tarifus Turcijas tērauda produkcijai un izbeidza tirdzniecības sarunas, šādi protestējot pret Turcijas ofensīvu Sīrijā.

«Es esmu pilnīgi gatavs ātri sagraut Turcijas ekonomiku, ja Turcijas līderi turpinās iet pa šo bīstamo un iznīcinošo taku,» paziņoja Tramps. Prezidents sacīja, ka ir izdevis izpildrīkojumu, kas ļauj noteikt sankcijas esošām un bijušām Turcijas amatpersonām, kā arī nekavējoties izbeidzis sarunas par ASV-Turcijas tirdzniecības vienošanos.

Tramps arī sacīja, ka viņš atjaunos 50% muitas tarifu Turcijas tērauda produkcijai. Šāds tarifs bija viens no pasākumiem, kurus ASV pērn īstenoja, lai panāktu Turcijā aizturēta amerikāņu mācītāja atbrīvošanu. Tramps maijā pazemināja šo tarifu līdz 25%, pielāgojoties tarifiem, ko Tramps bija piemērojis citiem ASV tirdzniecības partneriem, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES). Pēc Trampa izpildrīkojuma tika noteiktas ASV sankcijas Turcijas Aizsardzības ministrijai un Enerģētikas ministrijai, kā arī iekšlietu, aizsardzības un enerģētikas ministriem.

Stambula, kas tradicionāli piesaista tūristu tūkstošus, pēc pēdējā asiņainā terorakta tās starptautiskajā lidostā pārvērtusies teju par spoku pilsētu.

Cilvēkiem, kas strādā vēl nesen plaukstošajā tūrisma biznesā, otrdienas terorakti ir kas vairāk par naglu tūrisma industrijas zārkā, kurai grūti laiki bija iestājušies jau iepriekšējo šogad notikušo teroraktu dēļ.

Tūristu iecienītajā Sultanahmetas rajonā restorāni ir tukši, numuriņi pieczvaigžņu viesnīcās pieejami par nepieredzēti lētu cenu.

Rindās pie Sofijas katedrāles laimīgākās dienās šajā gadalaikā bija jāpavada stunda vai pat ilgāk, bet šodien katedrālē var iekļūt bez liekas kavēšanās un apskatīt seno celtni vien pāris citu interesentu sabiedrībā.

Spoku pilsētas noskaņu pastiprina arī tas, ka daudzi stambulieši uz deviņas dienas ilgajām valsts brīvdienām, kas sākās sestdien, devušies uz Bairamu.

«Jāsaprot, ka Latvijā labākajā gadījumā raža ir vienreiz gadā, bet Turcijā – trīsreiz gadā,» jautāts, ko atbild tiem, kuri brīnās, ka daļa Spilvas gurķu produktu ir ražoti Turcijā, sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness akcentē SIA Orkla Confectionery & Snacks Latvija un SIA Orkla Foods Latvija valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

«Jāsaprot, ka Latvijā labākajā gadījumā raža ir vienreiz gadā, bet Turcijā – trīsreiz gadā. Tajā pašā laikā Latvijas patērētājam garšo mazie gurķīši – trīs līdz sešus centimetrus gari. Neviens Latvijā nespēj izaudzēt tik daudz tieši tādu produktu, jo apjomi, ko mēs tirgojam, ir daudz lielāki. Tāpat – cik daudz varam izaudzēt papriku vai saldos piparus?» viņš jautā.

«Otrs ir specializācija. Lieli uzņēmumi specializējas tajā, ko prot vislabāk. Spilva ir Orkla mērču ekselences centrs, kas nozīmē, ka investējam lielas summas šajās tehnoloģijās un radām produktus, ko mūsu konkurenti reģionā nespēj. Visā investēt nav iespējams – tas nebūs rentabli, un bizness pazudīs. Ir jāsaprot, kas ir uzņēmuma spēcīgās kategorijas, un uz tām jākoncentrējas,» skaidro T. Didrihsons. Spilvas gurķu produkti tiek ražoti arī Latvijā un Igaunijā.

Turcija ir izstrādājusi ekonomiskās rīcības plānu, lai mazinātu investoru bažas pēc Turcijas liras kursa dramatiskā krituma, svētdien paziņojis Turcijas finanšu ministrs Berats Albairaks.

Ministrs intervijā laikrakstam «Hurriyet» paziņoja, ka plāns tiks īstenots, sākot no pirmdienas.

Turcijas ekonomikai ir nopietnas pārkaršanas pazīmes, un lielā kārtējo maksājumu konta deficīta dēļ tā ir atkarīga no ārzemju kapitāla ieplūšanas. Liras kursa kritumu veicina arī saspīlējums Ankaras attiecībās ar Vašingtonu.

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien paziņoja, ka divkāršojis muitas tarifus tērauda un alumīnija importam no Turcijas.

Piektdien lira zaudēja 20% no savas vērtības attiecībā pret dolāru.

Albairaks intervijā «Hurriyet» paziņoja, ka Turcija rīkosies ātri, un plānā paredzēta palīdzība bankām un mazajiem un vidēja lieluma uzņēmumiem, kurus visvairāk skāris dramatiskais liras kursa kritums.

Naftas cenas pasaulē otrdien samazinās, bet akciju cenas Eiropas biržās pieaug saistībā ar progresu miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājusies par 5% līdz 106,88 dolāriem par barelu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena sarukusi par 6% un veido 99,58 dolāru par barelu.

Tikmēr Londonas biržas indekss FTSE 100 pieaudzis par 1,2%, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pakāpies par 3,5%, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājies par 3,1%.

Savukārt Krievijas rubļa kurss pieaudzis par 10% līdz 85,42 rubļiem par ASV dolāru.

Ukrainas delegācijas loceklis, partijas "Sluha narodu" ("Tautas kalps") parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Davids Arahamija otrdien pēc Stambulā notikušajām Krievijas un Ukrainas sarunām, kas ilga četras stundas, pavēstīja, ka ir sasniegts pietiekams progress, lai varētu notikt abu valstu prezidentu tikšanās.

Neskatoties uz Turcijas sākotnēji izteiktajiem iebildumiem, NATO līderi trešdien apstiprinājuši jaunus aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

"Šodien mēs vienojāmies par atjauninātu plānu Baltijas valstīm un Polijai," pēc NATO 70.gadadienai veltītā samita pavēstīja Stoltenbergs. "Ir labi zināms, ka starp NATO sabiedrotajiem ir dažādi viedokļi par to, kā apzīmēt YPG (kurdu bruņotais grupējums "Tautas aizsardzības vienības")."

Jautājums ticis pārspriests starp sabiedrotajiem, taču trešdien samita sarunās tas "netika konkrēti skatīts", sacīja Stoltenbergs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka sabiedrotie ir vienisprātis par nepieciešamību neapdraudēt panākumus pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts".

Kā ziņots, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans bija pavēstījis, ka nepiekritīs NATO aizsardzības plānam Baltijas valstīm un Polijai, kamēr alianse neatbalstīs Ankaras bažas attiecībā uz Sīrijas kurdu kaujiniekiem.