Finanšu tirgi joprojām ir skeptiski attiecībā pret Eiropas valstu vadītāju spēju atrisināt krīzi. Šķiet, šobrīd visi priecājas, ka Grieķijas liesmas nedaudz apslāpētas, lai gan fundamentālas problēmas monetārajam reģionam palikusi realitāte.
Turklāt Grieķijas vēlēšanu rezultāts nav atturējis Spānijas obligāciju pieaugumu. Piemēram, šīs valsts 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pirmdien pārsniedza 7% atzīmi, kas tuvina brīdi, kad Spānijai var nākties pieprasīt otru starptautisko aizdevumu. Jautājums paliek atklāts: vai spāņi būs citādāki nekā grieķi, samierinoties ar taupību un starptautisko aizdevēju nosacījumiem – iespējams, ne visai. Turklāt, ja būs jāglābj vēl Itālija, naudas Eiropai vienkārši nepietiks.
Raksti par tēmu
Ko uz visa notiekošā fona darīt Eiropas līderiem? Jebkurā gadījumā svarīgi ir būt izšķirīgiem, jo nemitīga laika vilkšana arī pareizus lēmumus galu galā padara par nepareiziem. Līdzīgi uzskata arī eksperti .«Lai mazinātu negatīvus šokus, Eiropas politiķiem beidzot jāizlemj, kuru ceļu iet - veidot ciešāk integrētu sistēmu gan politiski un fiskāli, gan banku jomā, un tā saglabāt eiro un eirozonu darīt spēcīgāku, vai arī atteikties no eiro projekta. Domāju, ka izvēlēsies pirmo, proti, saglabāt eiro (bet varbūt arī bez Grieķijas), jo tas ir ekonomiski labāks risinājums, bet politiski šī apņemšanās tiks stiepta garumā. Tas nozīmē, ka tuvāko pāris gadu perspektīvā izaugsme Eiropā labākajā gadījumā būs ļoti nīkulīga, svārstību amplitūda un risks finanšu tirgos būs augsts. Piesardzība jāsaglabā,» norāda Swedbank galvenais analītiķis Latvijā Mārtiņš Kazāks.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.