Gan privātajā, gan pašā valsts sektorā trūkst izpratnes par to, ko sevī ietver pārvaldes uzdevumu nodošana, secināts zvērinātu advokātu biroja Eversheds Bitāns veiktajā pētījumā, ko pasūtīja Valsts kanceleja.
Iestāžu darbiniekiem nav vienotas un visaptverošas izpratnes par pārvaldes uzdevumu nodošanu un kā to nošķirt no pakalpojumu iepirkumiem – pie šāda slēdziena nonākuši pētnieki, veicot esošās prakses analīzi valsts un pašvaldību iestādēs un apmācot teju 250 valsts pārvaldes, plānošanas reģionu un pašvaldību darbiniekus. Veikta arī piecu ārvalstu prakses analīze.
Arī privātajam sektoram trūkst izpratnes, ko varētu vai nevarētu deleģēt. Saskaņā ar likumdošanu nav deleģējamas lielās valsts funkcijas, tostarp politikas plānošanu, piemēram, aviācijas nozarē, pētījuma prezentācijā uzsvēra zvērināts advokāts Māris Vainovskis. Tādēļ viņš aicināja pievērst uzmanību gaidāmajiem deviņiem reģionālajiem sabiedrības veicināšanas semināriem.
Ne pētījuma autori, ne Valsts kancelejas Stratēģiskās analīzes departamenta vadītāja Eva Upīte īsti nespēja pamatot, kāpēc kāds valsts pārvaldē būtu ieinteresēts deleģēt savus uzdevumus privātajam sektoram, ja tas nozīmētu darba zaudēšanu. Kā argumenti ieinteresētībai atbalstīt Latvijā maz praktizēto valsts uzdevumu deleģēšanu tika minēti nepieciešamība veikt konsolidāciju un valsts kopējās intereses.
Kā galvenie deleģēšanas mērķi pētījumā minēti: padarīt publisko pārvaldi efektīvāku, kvalitatīvāku un pieejamāku sabiedrībai; izmantot publiskos resursus efektīvi; pārvaldei atteikties no sev neraksturīgu pienākumu veikšanas; kā arī iesaistīt privātpersonas un sabiedrību valsts pārvaldē.
Tāpat Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir nepilnības, jo uzdevums var tikt nodots arī neslēdzot deleģēšanas vai līdzdarbības līgumu. Tā rodas liels risks vienlīdzības, atklātības un godīgas konkurences principu ievērošanai. Tādēļ pētījumā piedāvāti konkrēti likumdošanas grozījumi, piemēram, noteikt Valsts pārvaldes iekārtas likumā obligātu prasību šādus līgumus slēgt.
Pētījuma autori piedāvā arī konkrētu metodoloģiju uzdevumu nodošanas efektivitātes izvērtēšanai, lai vēl pirms deleģēšanas noskaidrotu, vai iestāde pati nespēj konkrēto valsts pārvaldes uzdevumu veikt efektīvāk nekā tad, ja tas tiktu deleģēts.