Polijas atradnes pēc izpētes pamet lielākais spēlētājs - amerikāņu ExxonMobil, vēsta laikraksts Dienas bizness.
Kompānijas motivācija ir tāda, ka līdzšinējā izpēte divos urbumos Austrumpolijā «nav uzrādījusi ilgtspējīgas komerciāli saistošas ogļūdeņražu plūsmas», tāpēc tās «izpētes darbības Polijā ir pabeigtas», ExxonMobil oficiālo viedokli pauž Financial Times.
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš par to saka, ka šāds pavērsiens itin ticami varētu nozīmēt Eiropas slānekļa gāzes buma pierimšanu. Jāatgādina, ka Polijā līdz šim lēstais atradņu apjoms tika uzskatīts par lielāko Eiropā.
Ja līdz šim, piemēram, pēc ASV Enerģijas informācijas administrācijas datiem, tika uzskatīts, ka Polijā ir 5,3 triljonos kubikmetru mērāmas slānekļa gāzes iegulas, tad līdz ar Exxon rīcību un jaunākajiem datiem tajā ieviesta milzu korekcija - Polijas valdības uzdevumā strādājošie ģeologi runā vien par 346 līdz 768 miljardiem kubikmetru. «Visa ģeoloģija jau ir balstīta uz pieņēmumiem,» to komentē J. Ozoliņš. «Kad izdara reālu urbumu, izrādās, ka slāņa struktūra ir mazliet citādāka, un tas ietekmē iepriekšējās prognozes.» Jaunā korekcija liek pārvērtēt arī Polijas enerģētikas politikas plānus. Visdrīzāk tas nozīmē, ka par gāzes eksportētāju valsti Polija tomēr nekļūs, kā bija cerēts iepriekš. Tomēr arī pašreizējais scenārijs ir gana labs, lai valsts neatteiktos no slānekļa gāzes ieguves un izmantošanas.