Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs Triatel uzsācis uzņēmuma tīkla modernizāciju, kurā tiks ieguldīti četri miljoni ASV dolāru.

Tīkla modernizāciju Triatel līdz maija beigām turpinās Rīgā un Rīgas rajonā. Uzņēmums norāda, ka tīkla uzlabošanas rezultātā Triatel klienti iegūs desmit reizes ātrāku bezvadu datu pārraidi. Rīga un tās apkaime kā sākuma punkts modernizācijai izvēlēta lielā iedzīvotāju skaita dēļ.

«Triatel pagājušā gada beigās noslēdza līgumu ar kompāniju Huawei par tehnoloģiju iegādi, lai modernizētu uzņēmuma tīklu un kļūtu par modernāko CDMA datu pārraides tīklu pasaulē,» skaidro Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Viņš norādīja, ka uzņēmums pirmais pasaulē izmantos jaunākās CDMA datu pārraides tehnoloģijas EVDO Rev B2 tīkla modernizācijai. «Šobrīd jau ir piegādātas un notestētas jaunās bāzes stacijas, un tiek uzsākta tīkla izbūve,» sacīja R. Peļņa.

Uzņēmums Telekom Baltija, kas plašāk pazīstams ar zīmolu Triatel, sācis piedāvāt unikālu pakalpojumu Latvijas telekomunikāciju tirgū – mobilo internetu ūdenstransporta līdzekļu īpašniekiem, kas pārvietojas pa Rīgas jūras līci un citiem valsts teritoriālajiem ūdeņiem.

„Jau jūnijā veicām pirmos bezvadu interneta testus Rīgas jūras līcī, kā arī Baltijas jūrā. Kopumā rezultāti vērtējami kā ļoti labi,” norāda Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa. „To pierāda fakts, ka aizvien vairāk un vairāk jahtu un citu ūdenstransporta līdzekļu īpašnieki sāk izmantot mūsu pakalpojumus. Turklāt pieprasījums pēc šī pakalpojuma liecina, ka Latvijas ūdenstransporta līdzekļu īpašniekiem jau labu laiku bija nepieciešama alternatīvu esošajiem sakariem uz ūdens.”

No šīs vasaras Triatel internets pieejams ne tikai uz sauszemes, bet darbojas arī visā Rīgas jūras līcī, kā arī līdz pat 40 kilometru attālumā no krasta līnijas. Šis pakalpojums ir piemērots kuģošanas vajadzībām gan mazo, gan lielo ūdenstransporta līdzekļu īpašniekiem. Līdz šim kuģošanai izmantoja dārgāko satelītinternetu, tāpēc Triatel nolēma izveidot alternatīvu datu pārraidi navigācijas un citām kuģošanas vajadzībām.

Telekom Baltija, kas strādā ar preču zīmi Triatel, pērn strādāja ar septiņu miljonu latu provizorisko apgrozījumu, kas ir par aptuveni 10% vairāk nekā pirms gada, šodien ziņo Dienas bizness.

Kompānijas provizoriskā peļņa bija aptuveni 200 tūkstoši latu, kas ir divas reizes lielāka nekā 2007.gadā, Db pavēstījis Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa. Kompānija pagājušā gada darbību vērtē pozitīvi, lai gan gada pēdējā ceturksnī apgrozījuma pieauguma tempi nepieauga tik strauji kā iepriekš prognozēts. Tas, galvenokārt, skaidrojams ar to, ka samazinājās tarifi balss sakaru tirgū un Triatel mobilā interneta klientu skaits pērnā gada pēdējā ceturksnī nepieauga tik strauji kā iepriekšējos mēnešos.

«Kopumā pagājušais gads pagāja ļoti veiksmīgi. Ir izbūvēts tīkls un pašlaik Triatel pakalpojumi ir pieejami visā Latvijā,» sacīja R.Peļņa, vēršot uzmanību, ka šogad uzņēmums plāno uzsākt aktīvu darbību reģionos, kur uzņēmums līdz šim nav pārstāvēts. Kopējais Triatel klientu skaits gada laikā ir pieaudzis par aptuveni 30%, bet mobilā interneta klientu skaits ir divkāršojies.

Telekomunikāciju operators Telekom Baltija, kas plašāk pazīstams ar zīmolu Triatel, 2008. gada pirmajā pusgadā strādāja ar 3.7 miljonu latu lielu apgrozījumu, kas ir par 50% vairāk nekā pirms gada, kad tas bija 2.5 miljoni latu.

„Šī gada sākumā noslēdzām Triatel bezvadu telekomunikāciju tīkla izbūvi visā Latvijā, kas mums tagad ļauj kvalitatīvu bezvadu internetu piedāvāt pat tur, kur līdz šim citi telekomunikāciju operatori nevēlējās piedāvāt savus pakalpojumus. Tāpēc kopš gada sākuma galveno uzmanību esam pievērsuši jaunu klientu piesaistei un esošo klientu apkalpošanas kvalitātes pilnveidošanai visā valsts teritorijā,” apgrozījuma pieaugumu skaidro Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Triatel 2007. gada apgrozījums bija 6.3 milj. latu, kas ir par 16% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa sasniedza 100 000 latu – četras reizes pārsniedzot 2006. gada peļņas rādītājus. 2008. gada pirmajā pusgadā arī lietotāju skaits audzis aptuveni par 50%.

Izsludinot vairāk iepirkumu par mobilo sakaru pakalpojumiem, valsts pārvalde varētu ietaupīt milzu līdzekļus, iespējams, pat 4 milj. Ls.

Mobilo sakaru operatora Tele2 aprēķini liecina, ka valsts uz mobilo sakaru pakalpojumu rēķina, iespējams, varētu ietaupīt vairāk nekā 4 milj. Ls. Laikraksts Dienas bizness kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru sācis akciju ar mērķi palīdzēt valsts pārvaldei kļūt efektīvākai, vienlaikus ļaujot ietaupīt. Vairākus uzņēmēju ierosinājumus Db saņēmis par to, ka valsts pārvalde līdzekļus varētu ietaupīt arī uz telekomunikāciju sakaru pakalpojumu rēķina, gan nosakot mazākus limitus darbiniekiem, gan pārskatot atmaksātos rēķinus, gan izsludinot vairāk iepirkumus par mobilo sakaru pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot konkurenci un iespēju izvēlēties lētāko piedāvājumu.

Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.

Telekomunikāciju komersants Triatel, kam valsts programmas ietvaros bija pienākums visā Latvijā ieviest un uzturēt bezvada interneta pieslēgumu, apsver iespēju atteiksies no pakalpojuma sniegšanas attālākos lauku reģionos, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Uzņēmumā skaidro, ka mazā iedzīvotāju skaita dēļ interneta nodrošināšana nav rentabla Krievijas pierobežā un Kurzemes ziemeļu daļā.

«Mēs runājam par lauku reģioniem, kur klienti paliek mazāk. Uz vietas ir dažas mājsaimniecības, kurām būtu vajadzīgs pakalpojums, bet skaits nav pietiekams, lai rentabli varētu uzturēt tīklu,» vēlmi atslēgt internetu raidījumam skaidroja Telecom Baltija, kas darbojas ar zīmolu Triatel, valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Triatel bija pienākums internetu nodrošināt piecus gadus. Šovasar termiņš beidzies un kompānija var atteikties no zaudējumus nesošas darbības, norāda De facto.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, jo konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm, preses konferencē informēja ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Ministrs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. "Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna," teica ministrs.

Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.

Saskaņā ar Rīgas domes redzējumu, vēsturiskajam centram paliktu spēkā vairāk nekā 16 gadus vecais teritorijas plāns, kas grozīts vienu reizi 2013.gadā un kas turpmāk nav ticis pielāgots ne jaunāko normatīvo aktu prasībām, ne arī tas ir ticis saskaņots ar Rīgas teritorijas plānu.

2013.gada maijā dažos attālākajos Latvijas reģionos iedzīvotāji var palikt bez interneta, jo noslēgsies Eiropas Savienības finansētais projekts, ko realizē Triatel. Noslēdzoties projektam, beigsies finansējums, tāpēc valstij ir jāpieņem stratēģiski nozīmīgs lēmums, kā atsevišķos valsts reģionos nodrošināt interneta pakalpojumu pieejamību.

Proti, Triatel pēc 2013.gada maija vairs nebūs pienākums uzturēt bāzes stacijas, kur uzņēmumam nav ekonomiska pamata.

Tāpēc Triatel norāda, ja Eiropa daļu no «vidējās jūdzes» finansējuma veltītu esošā tīkla uzturēšanai, tad Triatel varētu turpināt uzturēt interneta tīklu visā Latvijā.

Triatel ir uzsācis EVDO Rev B2 tīkla būvniecību, kur kopējās investīcijas tīkla modernizācijā veidos vismaz 4 miljonus ASV dolāru.

Īstenojot tīkla modernizāciju, bezvadu interneta ātrums lejuplādei sasniegs 24,5 Mbit/s, augšuplādei – 9 Mbit/s. Šobrīd datu pārraides ātrums ir 3,1 Mbit/s lejuplādei un 1,8 Mbit/s augšupielādei. Tīkla modernizāciju uzņēmums plāno veikt 2012.gada laikā, un modernizācijas darbus iecerēts sākt Rīgā un tās apkaimē.

Vidējais mobilā interneta lietotājs datu pārraides lietošanas paradumos neatšķiras no kabeļinterneta lietotāja. Vidējais operatora klients ir 30–40 gadus vecs un dienā patērē aptuveni 130 līdz 140 Mb datu, secināts Triatel pētījumā.

Vairāk nekā 2/3 klientu internetu visbiežāk lieto mājās. Aptuveni 17% lietotāju mobilo internetu lieto darba vajadzībām, savukārt 83% bezvadu datu pārraidi izmanto ārpus darba. Būtiski mobilā interneta noslodze pieaug uzreiz pēc pulksten 18:00.

«Šie dati pierāda, ka mobilais internets jau šobrīd tiek uztverts kā alternatīvs datu pārraides pieslēgums kabeļinternetam,» ir pārliecināts Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Datu pārraide galvenokārt tiek lietota elektronisko pastu sūtīšanai un sociālo mediju izmantošanai, informācijas ieguvei, izklaidei, mācībām, ikdienas laikrakstu aplūkošanai, pirkumiem internetā, kā arī internetbanku pakalpojumiem.

Telekomunikāciju operators Telekom Baltija, kas strādā ar preču zīmi Triatel, ir atvēris interneta veikalu, kurā var iegādāties uzņēmuma piedāvātos pakalpojumus un ar tiem saistītus produktus, Db pavēstīja Triatel preses sekretārs Oskars Lakšēvics.

Kompānija darbu pie interneta veikala uzsāka 2008.gada vasarā. Neilgi pēc tam tika palaista arī e-veikala testa versija, kurā varēja iegādāties tikai Triatel pakalpojumus. Šajā laikā tika novērota liela klientu aktivitāte. Galvenokārt Triatel pakalpojumus iegādājās cilvēki, kuriem nebija laika vai gribēšanas ierasties birojā. Rezultāts pārsniedza gaidīto, un tagad līdz ar e-veikala oficiālās versijas palaišanu pircējiem tiek piedāvāts daudz plašāks produktu klāsts.

Triatel ir trešās paaudzes (3G) telekomunikāciju operators Baltijā, kas vairāk nekā 9 gadus klientiem Latvijā piedāvā biznesa klases bezvadu sakaru risinājumus, nodrošinot mobilos telefonsakarus, fiksētos telefonsakarus un bezvadu internetu. Uzņēmums pilnībā pieder vietējiem akcionāriem.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns parakstījis rīkojumu, ar kuru apturēta Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu darbība. Šāds ministra lēmums pieņemts, balstoties uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) konstatētajiem būtiskajiem pārkāpumiem teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes procesā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Izvērtējot, Ķekavas pagasta padomes 2007.gada 27.novembrī apstiprinātos teritorijas plānojuma grozījumus, RAPLM secināja, ka pagasta padome pretēji Ministru kabineta noteikumos paredzētajam atbalstījusi teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanas maiņu vairāk nekā 50 nekustamajiem īpašumiem. Valdības noteikumi paredz, ka pēc vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma galīgās redakcijas noteikšanas nav pieļaujamas izmaiņas teritorijas plānotajā (atļautajā) izmantošanā un tās aprobežojumos.

Tāpat konstatēts, ka teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos norādīti 162 detālplānojumi, no kuriem 60 ir uzskatāmi par prettiesiskiem, jo tie ir apstiprināti pirms tika pieņemts Ķekavas pagasta ģenerālplāns. Atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam Ķekavas pagasta padome nebija tiesīga apstiprināt detālplānojumus pirms teritorijas plānojuma spēkā stāšanās.

Latvijas telekomunikāciju operators Triatel (AS Telekom Baltija) informē, ka plāno koncentrēties uz nišas tirgu, piedāvājot papildu iespējas tieši reģionos, kuros ir salīdzinoši vājāka IT komunikāciju pieejamība, nevis sacensties ar nozares lielā trijnieka kompānijām.

AS Telekom Baltija valdes priekšsēdētājs Viktors Topors norāda, ka Triatel plāno palielināt savu piedāvājumu klāstu Latvijas reģionos.

V. Topors informē, ka šobrīd notiek darbs pie klientu konsultēšanas un tehniskā atbalsta sniegšanas pilnveidošanas. «Šodienas situācija un salīdzinoši lielā konkurence ir ievērojami samazinājusi pakalpojumu cenas, tādēļ tikai ar cenu vairs nav iespējams noturēt klientu lojalitāti. Visu izšķir kvalitāte,» uzskata V. Topors.

Jaunā klientu apkalpošanas stratēģija paredz, ka Triatel klientu serviss darbosies tieši un nepastarpināti, tā būs «vienas pieturas aģentūra», kad klients, sazinoties ar uzņēmumu, uzreiz var saņemt nepieciešamo informāciju vai konsultāciju.

Telekomunikāciju operatora Triatel apgrozījums 2008. gada 9 mēnešos bija 5.3 milj. latu, kas ir par 18% vairāk nekā gadu iepriekš šajā pašā laika posmā. Ieņēmumi pirms nodokļu nomaksas un amortizācijas, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn, pieauguši par 42%, sasniedzot 1.2 milj. latu, informē Triatel.

Triatel mobilā interneta tīkls izbūvēts 98% Latvijas teritorijas. Tas šobrīd ir plašākais šāda veida tīkls Latvijā. 2007. gada pirmajos deviņos mēnešos uzņēmums strādāja ar 4,5 miljonu latu lielu apgrozījumu.

"Šī gada sākumā Triatel noslēdza darbu pie mobilā interneta tīkla izbūves visā Latvijā, strauji audzis klientu skaits, kas arī atspoguļojas uzņēmuma rādītājos. Tas nozīmē: kaut arī esam iegājuši digitalizācijas laikmetā un internets vairumam Latvijas iedzīvotāju kļuvis par ikdienišķu parādību, tomēr, pirms nebijām pabeiguši tīkla būvniecību, daudziem Latvijas iedzīvotājiem reāli nebija iespēju saņemt interneta pakalpojumus," tā Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs Triatel noslēdzis uzņēmuma tīkla modernizāciju, kopumā ieguldot 4 miljonus ASV dolāru, informēja kompānijas pārstāvji.

Uzņēmums patlaban ir pabeidzis visa tīkla modernizācijas darbus, ieskaitot jaunu bāzes staciju celtniecību.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa norāda, ka kopš pērnā gada beigām ir vērojams straujš klientu skaita kāpums. Gada sākumā bijis 10% pieaugums, tad pēc trīs mēnešiem pieauguma tendence ir palielinājusies salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Tādējādi, pateicoties klientu skaita pieaugumam, plānots, ka ieguldītie līdzekļi bāzes staciju modernizācijā varētu atpelnīties jau tuvāko trīs gadu laikā.

2011. gada beigās Triatel noslēdza līgumu ar vienu no pasaulē vadošajām telekomunikāciju tehnoloģiju kompānijām Huawei par tehnoloģiju iegādi, lai modernizētu uzņēmuma tīklu, izmantojot jaunākās CDMA datu pārraides tehnoloģijas – EVDO Rev B2.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Galvenā problēma fiksēto balss sakaru jomā ir nesakārtotība cenu regulēšanas jomā, DB norāda Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa. «Šā gada 1. martā SPRK, balstoties uz ES regulām, lika samazināt starpsavienojuma cenas vairākas reizes ar domu, ka tādā veidā pakalpojumu lietotāji iegūs izdevīgākus tarifus. Taču nepagāja ne seši mēneši, kā divi konkrēti operatori sāka izmantot šo situāciju, lai pilnībā izslēgtu mazos operatorus no tirgus,» atzīmēja R. Peļņa.

Proti, pēc Triatel datiem, šobrīd Bite Latvija ir uzlikusi vairāk nekā 800% uzcenojumu saviem klientiem zvaniem uz visiem fiksētajiem tīkliem, izņemot Lattelecom, savukārt Tele2 ir uzlikusi 1500% lielu uzcenojumu zvaniem uz fiksēto operatoru tīkliem.

«Līdz ar to ir panākts pilnīgi pretējs efekts – ir vairākkārtīgi samazināti fiksēto operatoru ieņēmumi no darbības un patērētāji ir ieguvuši vairākkārtīgu tarifu palielinājumu. Šī konkrētā situācija rada pavisam nekonkurētspējīgus tirgus noteikumus Latvijā. Ļoti ceram, ka atbildīgās iestādes tuvākajā laikā sakārtos šo jautājumu. Pretējā gadījumā tiks pilnībā pārtrauktas investīcijas šajā nozarē,» turpināja R. Peļņa.

Triatel apgrozījums deviņos mēnešos ir nedaudz samazinājies, bet peļņa trīskāršojusies.

Telekomunikāciju uzņēmums Telekom Baltija, kas strādā ar preču zīmi Triatel, šogad pirmajos deviņos mēnešos strādāja ar 4.9 milj. Ls apgrozījumu, kas ir par 8% mazāk nekā pirms gada attiecīgajā laika periodā. «Tas skaidrojams ar tarifu kritumu, pieaugošo cīņu par klientiem un konkurenci,» Db norādīja Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Savukārt Triatel peļņa salīdzinājumā ar 2008.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem ir pieaugusi vairāk nekā trīs reizes un sasniedz 500 tūkst. Ls. Peļņas pieaugums skaidrojams ar to, ka uzņēmums jau iepriekš optimizējis izmaksas un pielāgojies esošajai ekonomiskajai situācijai. «Sekmīgi pildījām vienu no galvenajiem uzdevumiem - klientu bāzes palielināšanu. Strauji pieaugošā konkurence, kā arī privātpersonu un juridisko personu krasa izdevumu samazināšana negatīvi ietekmēja šā gada apgrozījumu, kas ir nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar 2008. gadu,» uzņēmuma darbību vērtēja R.Peļņa. Triatel 2009.gadu plāno noslēgt ar aptuveni 7 milj. Ls apgrozījumu un 700 tūkst. Ls peļņu, kas būtu trīs reizes lielāka nekā pērn.

Latvijas iedzīvotāji aizvien vairāk fiksēto interneta pieslēgumu aizstāj ar mobilo internetu, lai varētu arī ārpus darbavietas vai mājās elastīgi izmantot interneta pakalpojumus, liecina mobilā sakaru operatora Bite Latvija sniegtie dati.

Bites grupas sabiedrisko attiecību vadītāja Natalja Rodionova Db paskaidroja, ka šī tendence ir īpaši aktuāla attiecībā uz brīvā laika pavadīšanu un darba lietu kārtošanu pēc darbalaika, jo visintensīvāk mobilais internets tiek lietots vakara stundās no plkst. 21:00 līdz 23:00.

Bite Latvija arī informē, ka gada laikā Bites mobilā interneta lietotāju skaits pieaudzis četras reizes. Turklāt ir vērojama interesanta sakarība, ka Jūrmalas reģionā mobilā interneta lietotāju skaits strauji pieaug vasaras sezonā.

Bite Latvija informācija liecina, ka mobilo internetu Vodafone Mobile Connect izmanto plašs Latvijas iedzīvotāju spektrs. Jaunākais reģistrētais Bites mobilā interneta lietotājs ir 17 gadus vecs, savukārt, vecākajam ir 81 gads. Šeit gan jānorāda, ka gados jauno lietotāju skaits var variēt, jo mobilo internetu, tāpat kā fiksēto, izmantojot īpašu modemu, var lietot visi ģimenes locekļi.

Kāds sakars finansējuma problēmām pašvaldībās ar telekomunikāciju iepirkumiem? No vienas puses, plaši apspriestie finansiālie izaicinājumi Latvijas pašvaldībās ir saistīti ar ierobežotiem resursiem un pamatotu izmaksu pieaugumu dažādās pozīcijās, no otras puses – mēs nevaram ignorēt jau ilgstošu atsevišķu pašvaldību nesaimniecisko pieeju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos, lieki šķērdējot valsts un iedzīvotāju naudu.

Citiem vārdiem sakot, ir pašvaldības, kas, nesaimnieciski organizētu un konkurenci ierobežojošu iepirkumu rezultātā jau gadiem pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem.

Mobilo sakaru pakalpojumi ir pamatvajadzība, lai pašvaldības varētu pilnvērtīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas. Latvijā ir trīs mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veiktajiem pakalpojumu – zvanu, SMS saziņu un mobilā interneta – kvalitātes mērījumiem – var nodrošināt tos augstā kvalitātē. Tā ir būtiska priekšrocība valsts sektoram, jo konkurence veicina arī izdevīgākas cenas. Šajā ziņā jāuzsver, ka publisko iepirkumu procedūru mērķis ir nodrošināt, ka pašvaldības izvēlas izdevīgāko un labāko piedāvājumu mobilo sakaru pakalpojumu jomā. Tomēr, kāpēc pašvaldības apzināti izvēlas pārmaksāt?

Valsts 2020. gada budžeta veidošanas laikā bieži bija dzirdami publiski izteikumi par būtisku līdzekļu trūkumu dažādām nozarēm. Politiķi un ierēdņi meklēja dažādus risinājumus, lai palielinātu valsts ieņēmumus.

Manuprāt, nepietiekama vērība tika pievērsta valsts un pašvaldību iepirkumiem, kuros novērojama valsts līdzekļu izšķērdēšana – vismaz mobilo sakaru pakalpojumu jomā.

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību institūciju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos ir novērojams jau vairāku gadu garumā. Mūsu aprēķini liecina, ka, piemēram, ministrijas un to padotības iestādes par mobilo sakaru pakalpojumiem pārmaksā aptuveni 1 miljonu eiro līguma darbības termiņā. Taču esmu pārliecināts, ka šī summa ir daudz lielāka, ja aplūkotu visas valsts un pašvaldību iestādes. Diemžēl publiski šāda informācija nav pieejama.

Oficiālie Finanšu ministrijas dati liecina, ka ap 70% ministriju un to padotības iestāžu mobilo sakaru pakalpojumus sniedz viens operators – LMT. Ja ņemam vērā tikai ministrijas, tad 12 no 13 ministrijām pakalpojumu sniedzējs ir šis konkrētais nozares spēlētājs. Šim faktam mēs nepievērstu vērību, ja iepirkumos visiem tirgus spēlētājiem būtu vienlīdzīgas iespējas konkurēt un uzvarētu objektīvi konkurētspējīgākais piedāvājums. Diemžēl šobrīd notiek centieni ar dažādām konkurenci kropļojošām metodēm saglabāt to tirgus situāciju, kāda vēsturiski izveidojusies šajā sektorā, un noturēt to handikapu, kuru LMT ieguvis kā pirmais mobilo sakaru operators Latvijā.

Telekomunikāciju operators Telekom Baltija, kas strādā ar preču zīmi Triatel, norāda, ka uzņēmuma pielietotās tehnoloģijas CDMA mobilo sakaru pakalpojumi kļūst aizvien pieprasītāki ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā.

Telekom Baltija valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa vērš uzmanību, ka pēc CDMA attīstības grupas novembra beigās publicētajiem aprēķiniem, ir redzams, ka šī standarta pakalpojumu lietotāju loks strauji pieaug un šobrīd pasaulē CDMA mobilo sakaru pakalpojumus izmanto jau 475 miljoni cilvēku.

No 2007. gada septembra līdz 2008. gada septembrim CDMA lietotāju skaits audzis par 15.7 procentpunktiem. Turklāt Eiropa, Tuvie Austrumi un Āfrika ir visstraujāk augošie reģioni, kur CDMA lietotāju skaits pagājušajā gadā vien audzis par 14 miljoniem jeb 125%.

«Šobrīd GSM mobilie sakaru pakalpojumi vēl ir populārāki – īpaši Eiropā, jo šis standarts ir vecāks par CDMA, tāpēc tā ieviešana daudzās valstīs norisinājās ātrāk, kas arī izskaidro tā lielo tirgus daļu. Tomēr pēdējos gados, īpaši pasaules ekonomiskās krīzes apstākļos, vērojama CDMA mobilo sakaru strauja izaugsme un lietotāju pieaugums. Turklāt CDMA potenciālu pierāda fakts, ka tas kā galvenais mobilo sakaru standarts ir tādās ekonomiski attīstītās valstīs kā Japāna un ASV,» skaidro R.Peļņa.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Eiropas Savienības Telekomunikāciju regula paredz viesabonēšanas tarifu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija, kas nozīmē, ka patērētāji par mobilā telefona zvaniem un internetu varēs vienādi maksāt gan savā valstī, gan citur Eiropas Savienībā.

Jaunā kārtība, par kuras detaļām ES līmenī vēl jāpieņem lēmumi, var veicināt tarifu celšanos tur, kur tie patlaban ir zemāki, jo šo valstu operatori būs spiesti piemaksāt savu klientu vietā, norāda eksperti.

Iespējams, mobilo sakaru tarifu pieaugumu nākotnē šīs pārmaiņas ietekmētu mazāk, ja ar dalībvalstu pūlēm zemākā līmenī tiktu noturētas viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenas, kas sāpīgāk ietekmē tās valstis, kurās patlaban mobilo sakaru pakalpojumi ir lētāki. Kā liecina Eiropas Padomes izplatītā informācija, regulas projektā ir noteiktas robežas maksām, ko operatori var viens otram prasīt par savu tīklu izmantošanu, lai sniegtu viesabonēšanas pakalpojumus. Šie cenu griesti attiecas uz balss zvaniem, SMS un datu izmantošanu. Tāpat jauno noteikumu mērķis ir saglabāt stimulus ieguldījumiem tīklos un nepieļaut konkurences izkropļojumus ne vietējā, ne apmeklētajā sakaru tīklā. Vispārējā pieeja paredz jaunu mehānismu vairumtirdzniecības līmenī, lai izņēmuma apstākļos nodrošinātu ilgtspēju. Ja operatori nespēj atgūt savas izmaksas, tie var savas valsts regulatoram lūgt atļauju piemērot papildmaksu virs noteiktajiem griestiem.