Tas izriet no nozares asociāciju pārstāvju teiktā Dienas Biznesam.
«Vismaz
Latvijas pusē nekādas panikas nav, kaut arī ir diezgan liela
neskaidrība par to, vai būs t.s. cietais Brexit vai tomēr kāds pārejas
periods, un ar ko tas viss noslēgsies», teic Starptautisko
Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto ģenerālsekretārs Andris
Lubāns. Mūsu valsts komersantu pārvadājumu apjomi Lielbritānijas
virzienā ir salīdzinoši mazi. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes
datiem, Latvijas kompāniju komercpārvadājumi saistībā ar Lielbritāniju
2017. gadā veidoja vien 3% no visiem starptautiskajiem
komercpārvadājumiem jeb 460,9 tūkst. t, no kā 58,4% bija pārvadājumi no
citām ES valstīm uz Apvienoto Karalisti.
Turpretī citu valstu, piemēram, Polijas pārvadātāji, kuriem dienā Lamanšu šķērsojot vairāk nekā 1000 auto dienā, par cieto Brexit gan nobažījušies, jo straujas pārmaiņas saistībā ar muitas dokumentiem, pārvadājumu atļaujām var būt ļoti postošas. Ja ES un Lielbritānijas starpā vienošanās netiks panākta, nāksies atgriezties pie regulējuma, ko citas valstis Eiropas kopējā tirgū jau piemirsušas, proti, divpusējām atļaujām, trešo valstu atļaujām, muitas procedūrām, TIR karnetēm. Latvijas komersantu gadījumā tas viss gan nebūs pārāk sāpīgi, jo aizvien tiek izmantots, tostarp pārvadājumos austrumu virzienā, savukārt vecās ES dalībvalstis no tā visa jau pagājušas nost. A. Lubāna ieskatā, citām valstīm varētu būt problēmas īsā laikā iedarbināt visu šo dokumentāciju gan no juridiskā, gan tehniskā (drukāšana, izplatīšana) viedokļa. Vaicāts, vai mūsu pārvadātāji šādā gadījumā nevarētu mēģināt izmantot pavērušos iespēju tirgus daļas palielināšanai, Latvijas auto vadītājs atzīmē, ka tas vairāk atkarīgs no kravu nosūtītājiem un saņēmējiem.
Raksti par tēmu
Proti, pārvadātāju parasti maina nevis tāpat vien, bet problēmu gadījumā. Ja Eiropas komersanti spēs laikus piedāvāt adekvātus pakalpojumus, neviens jaunus pārvadātājus nemeklēšot. Komentējot to, vai ir vērojamas vai gaidāmas kādas izmaiņas pārvadājumu ceļos, proti, prāmju vai tuneļa izvēlē, A. Lubāns lēš, ka pagaidām var vien spekulēt un vispirms jāsagaida, kādas būs izmaiņas procedūrās pēc 29. marta, un tad arī nozare skatīsies, kā to visu realizēt. Nav arī nekādu pazīmju par to, ka kravu nosūtītāji vēlētos pēdējās divās nedēļās veidot lielākus uzkrājumus. Taču jebkurā gadījumā komersanti «cer uz labāko, bet gatavojas ļaunākajam, jo nav skaidrs, no kuras puses nāks sitiens».
Visu rakstu lasiet 14. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
