Tiešsaistes maksājumu pakalpojuma sniedzējs "TransferWise" veicis otrreizējo akciju pārdošanu 319 miljonu dolāru apmērā, kas ļāvusi kapitāldaļu īpašniekiem un darbiniekiem pārdot daļu savu akciju esošiem vai jauniem investoriem.

Līdz šim "TrasnferWise" primāro un sekundāro akciju pārdošanas rezultātā ir piesaistījis vairāk nekā vienu miljardu dolāru. Šo darījumu vadīja kompānijas esošais investors "Lone Pine Capital" un jaunais investors "D1 Capital Partners". Kā jauns investors pievienojies arī "Vulcan Capital". "Baillie Gifford", "Fidelity Investments" un "LocalGlobe" paplašināja savu pārstāvniecību uzņēmumā.

"Daudz tiek runāts par vienradžiem, bet patiesībā mēs veidojam kaut ko vēl retāku. "TransferWise" ir strauji augošs, rentabls bizness, ko vada misija izveidot labāko veidu, kā pārskaitīt naudu – tūlītēji, ērti, caurspīdīgi un galu galā – bez maksas. Deviņu gadu laikā mēs katru gadu saviem klientiem ietaupām vienu miljardu mārciņu slēptajās komisijas maksā. Tas ir sākums, bet tikai neliela daļa no tā, ko bankas iekasē. Mēs joprojām esam sava ceļa sākumā un esam izveidojuši finansiāli ilgtspējīgu kompāniju, lai tur nonāktu. Dažus pēdējos gadus mūs ir finansējuši tikai mūsu klienti un mums nav bijusi vajadzība piesaistīt ārējo finansējumu. Šī otrreizējā finansējuma kārta nodrošina iespēju pievienoties jauniem investoriem, vienlaikus atalgojot investorus un darbiniekus, kas mums palīdzējuši līdz šim," norāda Kristo Kārmans (Kristo Käärmann), "TransferWise" līdzdibinātājs.

Tagad vairāk nekā septiņi miljoni "TransferWise" lietotāju var veikt tūlītējos tiešsaistes starptautiskos naudas pārvedumus "Alipay" lietotājiem.

"Alipay" pieder "Financial Services Group". Kopā ar e-maciņa partneriem "Alipay" apkalpo vairāk nekā 1,2 miljardus cilvēku visā pasaulē.

Šī sadarbība "TransferWise" ir ievērojama paplašināšanās, jo kompānija sasniedz jaunu tirgu. Saskaņā ar 2019. gada datiem Ķīnu sasniedz ļoti liels pārskaitījumu skaits un ķīnieši, kuri dzīvo ārzemēs, mājās palicējiem sūta 54 miljardus britu mārciņu gadā.

"Mūsu jaunākā sadarbība ar "Alipay" ir bijis viens no vispieprasītākajiem papildinājumiem no mūsu klientiem kopš mēs paplašinājāmies Āzijā. "Alipay" darbojas kā primārā maksājumu metode vairāk nekā miljardam cilvēku Ķīnā un mēs esam sajūsmināti nodrošināt viņiem tūlītējus starptautiskos naudas sūtījumus. Šis ir vēl viens solis tuvāk mūsu misijai – nauda bez robežām, un turpina mūsu vīziju padarīt pārrobežu maksājumus tūlītējus, ērtus, caurspīdīgus un eventuāli bezmaksas," teic Kristo Kārmans (Kristo Käärmann), "TransferWise" līdzdibinātājs.

"TransferWise" lietotāji ar kontu eiro vai sterliņu mārciņās tagad varēs izmantot tiešos maksājumus Lielbritānijā un Eiropā bez vajadzības izmantot vietējo kontu.

Ar šo iespēju iecerēts atvieglot dzīvi tiem, kuri dzīvo ārzemēs un maksā par dažādiem pakalpojumiem citā valstī un valūtā, piemēram, sporta zāles abonementu, telefona vai elektrības rēķinu. Tagad tas būšot ērtāk, vieglāk un lētāk.

"Mūsu misija ir palīdzēt cilvēkiem pārvadīt viņu naudu pāri robežām ērtāk un lētāk, neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo. Tāpēc mēs esam priecīgi piedāvāt pārrobežu tiešos maksājumus mūsu klientiem, kuri maksā rēķinus Lielbritānijā un Eiropas Savienībā," norāda Lars Trunins (Lars Trunin), "TransferWise" produkta vadītājs Lielbritānijā.

Šobrīd "TransferWise" izmanto vairāk nekā seši miljoni cilvēku, kuri katru mēnesi veic pārskaitījumus vairāk nekā četru miljardu eiro vērtībā, ietaupot vairāk nekā vienu miljardu eiro gadā. Uzņēmumam ir biroji 13 valstīs, no kuriem jaunākais ir Abu Dabi. "TransferWise" kopumā strādā 2000 cilvēki.

Igauņu dibinātās finanšu tehnoloģiju kompānijas "TransferWise" apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā, kas beidzās šī gada martā, sasniedzis 302,6 miljonus Lielbritānijas mārciņu.

Tas ir par 70% vairāk nekā iepriekš. Vienlaikus neto peļņa pēc nodokļiem šajā periodā ir 21,3 miljoni mārciņu.

""TransferWise" veido jaunu veidu, kā pārvietot naudu, un skaitļi bilancē to atbalsta. Augt un palikt rentabliem ir svarīgs šī ceļa pierādījums. Mums vajag būt spējīgiem paplašināties globāli, vienlaikus veidojot biznesu, kam cilvēki var uzticēties, ka tas te būs ilgtermiņā. Skaitļi pierāda, ka mēs turpinām to darīt, paliekot fokusēti," norāda Kristo Kārmans (Kristo Käärmann), "TransferWise" līdzdibinātājs.

Iepriekšējā finanšu gadā "TransferWise" ir apstrādājis pārrobežu maksājumus 42 miljardu mārciņu vērtībā, bet kopējais pārskaitījumu apjoms kopā ar iekšzemes maksājumiem sasniedza 67 miljardus mārciņu. Šobrīd ar kompānijas tehnoloģiju tiek pārskaitīti četri miljardi mārciņu mēnesī.

Latvijas jaunuzņēmumos pērn ieguldīti aptuveni 20 miljoni eiro un šis gads sācies labi - līdz šim investīcijas sasniegušas jau septiņus miljonus.

"Investīcijas jaunuzņēmumu ekosistēmā 2019. gadā nav bijušas tās lielākās. Saskaņā ar maniem datiem, 2019. gadā Latvijas jaunuzņēmumos investēti apmēram 20 miljoni eiro, kas ir četras reizes mazāk nekā pirms gada. Nevaram lepoties ar lieliem skaitļiem, bet šis gads jau uzrāda labu tendenci un jaunuzņēmumos 2020. gadā jau investēti septiņi miljoni eiro," šodien notiekošajā "Riga Venture Summit" norāda Olga Barretu-Gonsālvisa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte.

Jaunuzņēmumu skaits, kas pērn piesaistīja investīcijas, esot diezgan liels, bet finansējums ir samērā mazs un ir ieguldīts agrīnas stadijas kompānijās. Lielā mērā tas noticis pateicoties trim akseleratoriem, kuros ieguldīts publiskais finansējums, kā arī "Startup Wise Guys", kas ir privāts akselerators. Pērn Lietuva ieguva savu pirmo vienradzi jeb jaunuzņēmumu, kura novērtējums sasniedzis miljardu dolāru - lietoto apģērbu tirdzniecības platforma "Vinted".

Lai gan summa ir mazāka nekā gadu iepriekš, kad investīciju apjoms sasniedza 330 miljonus eiro, ir palielinājies kopējais investīciju gadījumu skaits, liecina "Startup Estonia" informācija.

Atsaucoties uz Igaunijas jaunuzņēmumu publisko datubāzi, "Startup Estonia" norāda, ka 2019. gadā bija 71 investīcija, kamēr 2018. gadā notika 40 investīciju darījumi. Tāpat 2019. gadā 28 investīcijas bija vismaz viena miljona eiro apmērā. 2018. gadā tādas investīcijas bija 20.

2019. gadā lielākās investīcijas piesaistīja "Bolt" (128 miljoni eiro), "Starship Technologies" (36 miljoni eiro), "Glia" (18 miljoni eiro), "Realeyes" (11 miljoni eiro), "Skyselect" (9 miljoni eiro), "Coolbet" (7,6 miljoni eiro) un "Xolo" (5,5 miljoni eiro).

2019. gadā Igaunijas jaunuzņēmumu kopējais apgrozījums bija 395,4 miljoni eiro, kas ir par 9% vairāk, nekā gadu iepriekš, kad tas bija 363,8 miljoni eiro. Lielāko daļu apgrozījuma veido jaunuzņēmumi, kas nodarbojas biznesa programmatūras, pakalpojumu un personālvadības sektorā (106,7 miljoni eiro). Tam seko reklāmas tehnoloģijas un radošo tehnoloģiju sektors ar 65 miljoniem eiro un finanšu tehnoloģijas (46,8 miljoni eiro).

Igaunijas sapulču telpu koplietošanas platforma "MySpotit" noslēgusi pirmo investīciju raundu, piesaistot vairāk nekā 100 000 eiro no start-up vidē sevi jau pierādījušiem investoriem un uzņēmējiem.

Noslēgtā investīciju raunda rezultātā "MySpotit" tirgus vērtība ir pārsniegusi miljonu eiro.

Investīcijas tiks izmantotas pakalpojuma attīstībai un jaunu tirgu apgūšanai. "MySpotit" darbu Latvijā plāno sākt jau šomēnes.

"Janvāra vidū mēs atklāsim savu pakalpojumu Rīgā, un jau 2020. gada otrajā ceturksnī plānojam uzsākt darbu Kopenhāgenas tirgū. Papildus sapulču telpu starpniecībai, mēs arī attīstām pakalpojumu jaunā virzienā, lai nodrošinātu komandu vadītājiem rīku sapulču saturīgakai un efektīvākai plānošanai, " saka "MySpotit" dibinātājs Hardi Kinnas.

"Pirmā investīciju raunda kontekstā interesants ir fakts, ka papildus start-up pasaulē jau sevi pierādījušiem investoriem to pulkā ir arī vairāki labi pazīstami tradicionālo uzņēmumu vadītāji. Tā ir skaidra zīme, ka ir jāsatricina sanāksmju nozare," saka H. Kinnas.

Igauņu uzņēmēju dibinātā finanšu tehnoloģiju kompānija "Wise" trešdien debijā Londonas biržā novērtēta par astoņiem miljardiem sterliņu mārciņu (apmēram 9,4 miljardi eiro).

"Wise" akcijas tika sāktas tirgot biržā par sākuma cenu astoņas mārciņas par akciju.

Uzņēmums, kas piedāvā savstarpējo maksājumu platformu. nerīkoja akciju sākotnējo publisko piedāvājumu, bet biržā tika iekļautas tā esošās akcijas.

Iepriekš "Wise" vērtība tika lēsta piecu miljardu mārciņu apmērā.

Atšķirībā no daudzām citām finanšu tehnoloģiju kompānijām, kas strādā ar zaudējumiem, "Wise" gūst peļņu kopš 2017.gada.

"Wise", kuras galvenais birojs atrodas Londonā, ir seši miljoni klientu un 2400 darbinieku visā pasaulē.

Kompāniju ar nosaukumu "TransferWise" 2011.gadā nodibināja igauņu uzņēmēji Tāvets Hinrikuss un Kristo Kērmans, kas joprojām ir tās vadītāji. Šogad februārī "TransferWise" tika pārdēvēta par "Wise".

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.

Starptautiskajā sieviešu dienā Igaunijā dibinātā transporta pakalpojumu platforma "Bolt" vēlas pievērst uzmanību tam, ka sieviešu un vīriešu ienākumi Latvijā ir nevienlīdzīgi, norādīts kompānijas paziņojumā klientiem.

Saskaņā ar "Bolt" rīcībā esošajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem starpība starp sieviešu un vīriešu ienākumiem, darot to pašu darbu, ir 14,1%. Uzņēmuma skatījumā tas ir negodīgi, tāpēc tas visām sievietēm piedāvā 14,1% atlaidi nākamajiem pieciem braucieniem. Uzņēmums norāda, ka ir skaidrs, ka šāda rīcība neatrisinās problēmu, taču sākt par to runāt ir labs punkts, ar ko sākt.

Db.lv jau rakstīja, ka "Bolt" līdzdibinātājs Martins Villigs (Martin Villig) uzskata, ka lielāko kompāniju spēkos ir rādīt piemēru un iedvesmot citus uzņēmējus pievērsties savai ietekmei plašākā kontekstā par primāro biznesu.

Laikā, kad tradicionālās maksājumu kartes un skaidru naudu lielā mērā ir aizstājuši bezkontakta maksājumi un digitālie maciņi, finanšu nozares uzņēmumiem jāsaskaras ar dažādiem izaicinājumiem, radot jaunus maksājumu produktus un pielāgojot tos digitālajām tehnoloģijām.

Turklāt jāspēj izpildīt arī daudzās Eiropas Savienības prasības, kas sevišķi aktuālas saistībā ar naudas atmazgāšanas novēršanas un vispārīgo datu aizsardzības regulām.

Lai piedāvātu maksājumu produktu attīstītājiem un fintech uzņēmumiem iespēju uzzināt par tehnoloģiju aktualitātēm, regulējumiem un inovācijām, kā arī citu kompāniju pieredzes stāstiem, Rīgā no 4. līdz 5. februārim notiks jauna finanšu tehnoloģijām veltīta konference "PaymentConf 2020".

"PaymentConf 2020" idejas autors, ilggadējs starptautisku IT konferenču rīkotājs Rīgā - uzņēmuma "A-Heads Consulting" vadītājs Dmitrijs Buzdins uzsver šādas finanšu tehnoloģiju konferences nepieciešamību Baltijas mērogā: "Finanšu tehnoloģiju nozare pašlaik saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, bet tajā paša laikā tas dod iespējas fintech uzņēmumiem attīstīt jaunus piedāvājumus. Šī konference ir nozīmīga ar to, ka tās saturs ir pielāgots aktuālu praktisko jautājumu risināšanai un ir vērtīgs gan kā iedvesmas avots, gan kā ricības plāns. Šī konference nodrošinās platformu tiem, kas vēlas satikties ar kompānijām, kas jau šodien ievieš maksājumu inovācijas Baltijas un Eiropas tirgū."

Līdz marta beigām "MySpotit" platformā sanāksmēm ārpus biroja pieejamo telpu piedāvājums Rīgā sasniegs 70 līdz 80.

Igaunijā izstrādātā sapulču un pasākumu telpu koplietošanas platforma "MySpotit" šobrīd piedāvā vairāk nekā 250 vietas Igaunijā un Latvijā. "Pirmajos divos mēnešos Latvijā mēs pārsvarā esam fokusējušies uz jaunu vietu pievienošanu platformā. Aktīvs mārketings un komunikācija sāksies martā, taču pirmās rezervācijas jau ir veiktas," stāsta Miks Pūrmans (Mikk Puurmann), "MySpotit" līdzdibinātājs.

Db.lv jau rakstīja, ka "MySpotit" saved kopā organizācijas, kas vēlas atrast neparastas tikšanās vietas, ar telpu īpašniekiem, kuri vēlas nopelnīt, iznomājot savas dīkstāvē esošās sapulču vai pasākumu telpas Uzņēmums darbu Latvijā sāka šā gada sākumā. "MySpotit" tiek dēvēta par sapulču telpu "Airbnb".

Transporta platforma "Bolt" ir ieviesusi jaunu funkciju savā aplikācijā, ļaujot pasažieriem atstāt dzeramnaudu šoferiem brauciena beigās.

Jaunā funkcija tagad ir pieejama gandrīz visās valstīs, kur darbojas "Bolt". Lai to izmantotu, visiem aplikācijas lietotājiem jāpārliecinās, ka ir veikts pēdējais lietotnes atjauninājums.

Uzņēmums informē, ka šoferi dzeramnaudu saņems pilnā apmērā. Pasažieri redzēs iespēju atstāt dzeramnaudu brauciena beigās, kad tiem tiks lūgts novērtēt braucienu. Pasažieriem būs iespēja izvēlēties no jau piedāvātām summām vai ierakstīt konkrētu summu pašam. Šāda iespēja būs pieejama 15 minūtes pēc brauciena beigām.

"Bieži vien mēs vēlamies pateikties līdzcilvēkiem, kas īpaši centušies padarīt mūsu pieredzi patīkamu. Tā kā mūsdienās skaidras naudas norēķini kļūst aizvien retāki, esam nodrošinājuši iespēju atstāt dzeramnaudu arī ar aplikācijas starpniecību. Mēs ieviešam šo funkciju, lai ļautu pasažieriem pateikties un izrādīt atbalstu šoferiem šajos laikos," norāda Kārlis Ķezberis, "Bolt" reģionālais vadītājs Latvijā.

Eiropas transporta platformas Bolt lietotājiem iespējams mobilajā lietotnē izmantot jaunu funkciju, lai uzstādītu vairākas pieturvietas pirms galamērķa.

"Mums ir svarīgi attīstīties, tāpēc uzklausot klientu vēlmes, esam ieviesuši jaunu funkciju - iespēju norādīt vairākas pieturvietas, tādējādi veicinot kopbraukšanu un ļaujot lietotājiem izvēlēties sev piemērotāko maršrutu. Arī nākotnē mēs turpināsim pilnveidot aplikāciju, lai padarītu to pēc iespējas draudzīgāku ikvienam," komentē Kārlis Ķezberis, Bolt Latvija reģionālais vadītājs.

Papildus pieturvietas jāizvēlas, piesakot braucienu, jo jaunā funkcija ļauj pasažieriem uzreiz redzēt cenas braucieniem ar vairākām pieturām. Uzsākot braucienu, autovadītājs redzēs izvēlēto maršrutu ar visām pieturvietām savā "Bolt" lietotnes kartē.

Jaunā "Bolt" funkcija Android un iOS programmatūru lietotājiem tika pakāpeniski ieviesta jau sākot no 14. janvāra un paredzēts, ka 21. janvārī šī funkcija būs pieejama visiem mobilās aplikācijas lietotājiem.

Tartu universitātē sadarbībā ar uzņēmumu "Bolt" atklāta autonomo transportlīdzekļu laboratorija. Tartu universitāte un "Bolt" prezentēja transportlīdzekli, kas tiks izmantots kā izmēģinājuma platforma lietišķo pētījumu projektā par bezpilota tehnoloģiju attīstību 4. līmeņa autonomam automobilim.

Tā vietā, lai izstrādātu transportlīdzekli, projekta mērķis ir izveidot autonomu braukšanas tehnoloģiju, koncentrējoties uz programmatūru un kartēm, papildus esošajai automašīnas platformai un atvērtā koda programmatūrai. Sadarbība ar Tartu universitāti veicina "Bolt" apņemšanos izpētīt veidus, kā autonomos autoparkus nākotnē būtu iespējams iekļaut uzņēmuma pakalpojumu klāstā gan Igaunijā, gan citās valstīs, tostarp arī Latvijā.

Tartu Universitātes Datorzinātnes institūta Uzņēmējdarbības sadarbības vadītāja un laboratorijas projektu vadītāja Anne Jēgere norāda: "Šodien prezentētais testa automobilis ir tehnoloģiju attīstības platforma, kas ļauj mums sākt pētījumus un attīstību vairākās ar autonomo autovadīšanu saistītās izpētes tēmās. Transportlīdzeklis ir aprīkots ar lāzeru radariem, radariem, kamerām, navigācijas sistēmām, kas nākotnē palīdzēs automašīnai patstāvīgi braukt. Mēs arī pētīsim iespējas, kā automātiski izveidot precīzas mašīnlasāmas, augstas izšķirtspējas kartes bezpilota vadībai, nodrošinot lietotāju un sistēmas drošību, un uzlabot saziņu starp cilvēkiem un transportlīdzekļiem.

"Bolt Food" turpina paplašināt savu darbību un kopš 21. marta piedāvā bezkontakta pārtikas preču piegādi uz mājām. Pirmā tirdzniecības vieta, kas ir pievienojusies platformai, ir u/v "Stockmann", taču sagaidāms, ka tuvākajā laikā būs iespējams veikt pasūtījumus arī no citām tirdzniecības vietām.

"Šī mums visiem ir jauna situācija, tāpēc var novērot, ka pārtikas preču piegādes pakalpojumi tiek pārslogoti. Mēs kā uzņēmums vēlamies palīdzēt nodrošināt, ka nepieciešamās preces cilvēkus sasniedz pietiekami ātri pat tad, ja nav iespēja iziet no mājām," stāsta "Bolt Food" vadītājs Latvijā Klāvs Gipters.

No u/v "Stockmann" šobrīd ir iespēja pasūtīt tādas pārtikas preces kā piena produktus, graudaugus, jūras veltes, kafiju, tēju, saldumus, kā arī mājsaimniecības preces, tai skaitā tīrīšanas līdzekļus. Pieejamo produktu apjoms tiek papildināts.

Gaidāms, ka drīzumā platformai pievienosies arī citi mazumtirgotāji.

Pasūtījumu iespējams veikt "Bolt Food" lietotnē un tas notiek tieši tāpat kā veicot pasūtījumu no restorāniem – jānorāda piegādes adrese, jāizvēlas veikals, jāatzīmē preces un caur lietotni jāapmaksā pasūtījums ar bankas karti.

Ar juridisko tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Juro" starpniecību līdz šim noslēgti vairāk nekā 75 tūkstoši līgumu.

"Juro" piedāvā automatizētu līgumu vadības sistēmu, kas ļauj ātrāk parakstīt līgumus. Šobrīd uzņēmuma risinājums ir par 75 līdz 95% ātrāks nekā individuāli rakstīti līgumi un mērķis ir būt vēl desmit reizes ātrākam. "Parasti ir kaut kāds papīrs, e-pasts vai dokuments un, kad to kādam aizsūta, tas sāk dzīvot savu dzīvi. "Juro" ir viena vieta, kur būt līgumiem. Viss ir tiešsaistē, vienā vietā, veidots pēc cilvēkcentrēta dizaina principiem. Tas nozīmē, ka sistēma veidota nevis ar domu, kā to pārdot lielākām kompānijām, bet kā palīdzēt cilvēkiem, kam to vajag katru dienu," saka Pāvels Kovaļevičs, "Juro" līdzdibinātājs.

"Mēs redzam, ka uzņēmumiem, kas, piemēram, saistīti ar ceļošanu vai nekustamo īpašumu, šajā laikā iet ļoti grūti, bet citiem, jo īpaši tiem, kas strādā digitālajā jomā, viss notiek. Varbūt arī mums neklājas tik spoži, kā būtu, ja ekonomiku nebūtu ietekmējis Covid-19, bet kopumā izaugsme turpinās," viņš teic.

Igaunijas sapulču un pasākumu telpu koplietošanas platforma "MySpotit", kas Igaunijā jau tiek dēvēta par “sapulču telpu Airbnb”, ar 2020. gada janvāri uzsāks savu darbību Latvijā.

Līdz ar nostiprināšanos Igaunijas tirgū, "MySpotit" šī gada rudenī uzsāka gatavošanos, lai nākošā gada sākumā startētu Rīgā un ir iesākti darbi pie pakalpojuma nodrošināšanas arī Kopenhāgenā, kur plānots uzsākt darbību vēl 2020. gada pirmajā pusē.

Patlaban uzņēmums noslēdzis arī investīciju piesasaistes raundu, kura rezultāti tiks izziņot jānvāra sākumā. MySpotit ātrās izaugsmes pamatā ir vienkāršs biznesa modelis, kas klientus, kuri vēlas atrast neparastas tikšanās vietas, saved kopā ar telpu īpašniekiem, kuri vēlas nopelnīt papildus ienākumus, iznomājot savas dīkstāvē esošās sapulču vai pasākumu telpas.

“Šī intensīvā gada laikā mēs esam nodrošinājuši starpniecību jau vairāk nekā 200 sapulču telpu rezervācijām” skaidro Hardi Kinnas, viens no "MySpotit" dibinātājiem.

Turpinot uzņēmuma paplašināšanos Latvijā, Valmiera kļūst par sesto pilsētu, kurā pieejams transporta pakalpojumu uzņēmuma "Bolt" kopbraukšanas pakalpojums, informē uzņēmumā.

Vēl "Bolt" pakalpojumi pieejami Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā un Ventspilī.

Pakalpojums Valmierā un tās apkārtējā teritorijā pieejams kopš 13.februāra.

"Esam gandarīti, ka mums ir iespēja nodrošināt transporta pakalpojumus ne tikai galvaspilsētā, bet arī citās Latvijas pilsētās, un sniegt savu ieguldījumu transporta tīkla attīstībā. Nereti iedzīvotājiem nākas saskarties ar transporta sistēmu, kurā paveras vieta uzlabojumiem, tāpēc ceram, ka "Bolt" kļūs par jauno mobilitātes attīstības virzītāju arī reģionos," stāsta Kārlis Ķezberis, Bolt Latvija reģionālais vadītājs.

Aktivitāte pilsētās un esošo lietotāju izrādītā interese ir veicinājusi "Bolt" paplašināšanos Latvijas teritorijā. Arī turpmāk uzņēmums plāno attīstīties un izvērst savu pakalpojumu klāstu reģionos, lai nodrošinātu labākos pārvietošanās risinājumus iedzīvotājiem.

"Bolt" turpina paplašināties un no šīs dienas ievieš "Bolt Food" ēdienu piegādes pakalpojumu Daugavpilī.

Ieviešanas periodā, lai iepazīstinātu lietotājus ar jauno pakalpojumu, pasūtījumus pirmo nedēļu būs iespējams veikt bez piegādes maksas 2 km rādiusā no pasūtījuma vietas.

Sākotnēji "Bolt Food" platforma Daugavpils iedzīvotājiem nodrošinās piegādi pasūtījumiem no "Hesburger" ātrās ēdināšanas restorāniem un "Mego" veikaliem, kas nodrošinās svaigus augļus, dārzeņus, piena produktus, kā arī pirmās nepieciešamības mājsaimniecības preces.

Plānots, ka tuvākajā laikā platformai pievienosies vēl plašāks restorānu un pārtikas preču tirdzniecības vietu loks. Tāpat kā Rīgā, arī Daugavpilī visi pasūtījumi tiks nodoti bezkontakta veidā, lai samazinātu saskarsmi starp restorānu, kā arī veikalu darbiniekiem, kurjeriem un platformas klientiem.

Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 500 jaunuzņēmumu, ieskaitot arī idejas stadijas projektus.

Tā liecina Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījums, ko veicis jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys" sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienu "EIT Digital".

Salīdzinot ar pagājušā gada apskata datiem par 2017.gadu un 2018. gada pirmo pusi, "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja Zane Bojāre min 66 jaunuzņēmumu pieaugumu. "Uz katriem desmit tūkstošiem iedzīvotāju mums ir 2,7 jaunuzņēmumu, Igaunijā 4,9 un Lietuvā - 3,3," viņa saka.

Saistībā ar Latvijas jaunuzņēmumu skaita pieaugumu Z. Bojāre piebilst, ka tas drīzāk saistāms ar Ekonomikas ministrijas pētījumu un to, ka ir apzināts plašāks loks jauno uzņēmēju un arī skaidrāk definēti kritēriji, nevis par patiešām būtisku jaunizveidotu uzņēmumu skaita pieaugumu. "Interesanti, ka saskaņā ar "Startup Lithuania" datiem Lietuvā reģistrēts pieaugums par vairāk nekā 500 jaunuzņēmumiem. Līdzīgi kā Latvijā mēs šo pieaugumu drīzāk saistām ar datu bāzes atjaunināšanu. Igaunija ir vienīgā, kur ir reģistrēts jaunuzņēmumu skaita samazinājums," viņa saka, piebilstot, ka svarīgākais ir tas, ka kopumā tik mazā reģionā kā Baltija ir ļoti augsta aktivitāte un liels jaunuzņēmumu skaits, salīdzinot ar daudz lielākām valstīm.

Transporta pakalpojumu platforma "Bolt" uzsākusi "Business Delivery" pakalpojumu Rīgā.

Šis pakalpojums palīdz savienot uzņēmumus ar "Bolt" kurjeriem, lai pieteiktu preču sūtījumus tiešsaistē un par pieņemamām cenām varētu nogādāt tos klientiem tajā pašā dienā vai pat stundā.

"Ņemot vērā mūsu pieredzi transporta nozarē, plašo kurjeru tīklu un tehnoloģijas, esam uzsākuši nodrošināt biznesa piegādes. Šajā laikā vietējie tirgotāji ir vieni no pirmajiem, kas saskarās ar būtiskām izmaiņām, jo viņi galvenokārt paļaujas uz klientiem, kas veikalu apmeklē uz vietas. Pakalpojums ieviests, lai atbalstītu pārdevējus un palīdzētu cilvēkiem palikt mājās, kā arī šoferi "Bolt" platformā turpinātu gūt ienākumus," stāsta "Bolt" reģionālais vadītājs Latvijā Kārlis Ķezberis.

Lielāko kompāniju spēkos ir rādīt piemēru un iedvesmot citus uzņēmējus pievērsties savai ietekmei plašākā kontekstā par primāro biznesu.

"Esam lielākais igauņu vienradzis, kas joprojām ir 100% Igaunijas uzņēmums. Gribam parādīt Baltijai, ka tas ir iespējams, un iedvesmot citus sekot mūsu piemēram," savā runā tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferencē "TechChill" norādīja Martins Villigs (Martin Villig), Igaunijā dibinātās transporta pakalpojumu platformas "Bolt" līdzdibinātājs.

Viņš runāja par vienradžu – tehnoloģiju jaunuzņēmumu, kuru novērtējums investīciju piesaistes rezultātā pārsniedzis miljardu dolāru – ietekmi un uzskata, ka to spēkos ir radīt pozitīvas pārmaiņas. M. Villigs regulāri tiekas ar jauniem uzņēmējiem, mentorē viņus, palīdz, iepazīstinot ar citiem vērtīgiem kontaktiem, kā arī privāti investē jaunuzņēmumos, tostarp arī Latvijas "Printify" un igauņu "MySpotit". Arī citiem jaunuzņēmumu dibinātājiem viņš iesaka ieguldīt savas zināšanas vietējā ekosistēmā.

Igaunijas izcelsmes arī Latvijā pārstāvētais jaunuzņēmums "MySpotit" krīzes ietekmē izveido biroju koplietošanas platformu.

"MySpotit" nodrošina sapulču telpu rezervēšanas platformu un saistībā ar Covid-19 krīzi ieviestajiem ierobežojumiem zaudēja visu biznesu.

Komanda nemeta plinti krūmos un, sākoties straujai darba kultūras pārejai attālinātā darba virzienā, izstrādāja biroju koplietošanas platformu, lai, ierobežojumiem mazinoties, atbalstītu cilvēku masveida atgriešanos darbā un veicinātu attālinātā darba kultūras ieviešanu ikdienas praksē.

Biroju loma mainās 

Šajos divos mēnešos no mājām strādājuši arī tie, kuri nekad to nav darījuši,...

"MySpotit" platformā uzņēmumi un nekustamo īpašumu attīstītāji var iznomāt brīvās darba vietas esošajos birojos vai biroja vajadzībām pielāgotās telpās, tādējādi dodot iespēju darbiniekiem iespēju strādāt dažādās vietās. Šī biroju koplietošanas platforma jaunuzņēmuma skatījumā ir unikāla Eiropas mērogā

"Līdzīgi kā mūziku "Spotify", attālinātā darba veicēji katru reizi no plašā biroju klāsta varēs izvēlēties piemērotu darba vietu konkrētajai dienai par fiksētu ikmēneša maksu. "MySpotit" platformā tas būs lētāk, nekā mēnesi nomāt darba vietu kādā konkrētā birojā. Arī darba devējam rodas iespēja savu komandu sasaukt kopā tieši tad, kad tas nepieciešams, izvēloties sanāksmes vietu ar pareizo izmēru un pielietojumu," norāda Raivis Ozoliņš, "MySpotit" vadītājs Latvijā.

Viņš uzskata, ka šāds pakalpojums risina samilzušo problēmu, kad biroju telpu tirgū šobrīd ir vairāk, nekā pieprasījums pēc tām. Daudziem uzņēmumiem biroji ir pustukši un tas rada izdevumus, nevis ieņēmumus.

2008. gada ekonomiskās krīzes laikā ar nu jau globālā uzņēmuma "Airbnb" palīdzību izplatījās mājokļu koplietošana visā pasaulē, palīdzot ceļotājiem būtiski ietaupīt izmaksas, bet esošā krīze ir izraisījusi būtiskas izmaiņas strādāšanas paradumos. R. Ozoliņš novērojis, ka sabiedrību pārņem hibrīds darba modelis, kas ietver gan darbu birojā, gan attālināti.

Ekonomiskās lejupslīdes dēļ uzņēmumi pārskata izmaksu struktūru. Ir uzņēmumi, kas piedzīvo liela apmēra atlaišanas un tāpēc daudziem biroji kļūst par lielu. Tāpat daļa uzņēmumu ir pārdomu priekšā, vai tiem vispār būs vajadzīgs pastāvīgs birojs. Attālināti strādājošo cilvēku skaits kopš 2005. gada ir palielinājies par 159%, liecina "Merchant Savvy" pētījums. R. Ozoliņš spriež, ka kopā ar pandēmijas izraisītajām sekām attālinātais darbs piedzīvo milzīgu lēcienu uz priekšu.

"Mēs visi kopā tikko esam pieredzējuši pasaulē lielāko attālinātā darba eksperimentu, un ir likumsakarīgi, ka mēs neatgriezīsimies pie tā, kā bija agrāk. Pēdējos divos mēnešos darbam attālināti ir noticis vairāku gadu attīstības lēciens. Agrāk darbs attālināti bija vairāk jaunuzņēmumu lauciņš, bet tagad arī lielie uzņēmumi apspriež elastīgu darba metožu ieviešanu," teic R. Ozoliņš.

Piemērs ir tehnoloģiju gigants "Twitter", kas tikko publiski paziņoja par jaunu darba kārtības politiku, ļaujot turpmāk katram darbiniekam, kurš to vēlas, strādāt attālināti.

Twitter ļauj darbiniekiem strādāt no mājām mūžīgi 

Mikroblogošanas vietne "Twitter" informējusi savus darbiniekus, ka viņi drīkst strādāt no mājām...

Viņš gan norāda, ka darbs attālināti nenozīmē strādāšanu no mājām, kur bērni un ledusskapis neizbēgami sāk ietekmēt darba rezultātus. Strādājot pilnu darba laiku no mājām, darba rezultāts var ciest. Lai sasniegtu nepieciešamo efektivitāti un gūtu pašrealizācijas pieredzi, atšķirīgiem darba uzdevumiem nepieciešama dažāda vide un apstākļi.

R. Ozoliņš pieļauj, ka nākotnē birojos darba vietu būs mazāk nekā darbinieku, kuri daļu vai pat visu laiku strādās attālināti. Viņa skatījumā palielināsies kopstrādes telpu skaits. Iespējams, tās nebūs tādā formātā kā šodien, bet ideja saglabāsies – telpa, kur tiek nodrošināti biroja pakalpojumi.

"Šis ir neatgriezenisks process. Jautājums – cik ātri tas notiks," tā R. Ozoliņš.

Viņš uzsver, ka nav liekama vienādības zīme starp attālinātu darbu un strādāšanu mājās, kur esošie apstākļi ne vienmēr ir piemēroti darbam. "Attālinātais darbs ir profesionāļa brīva izvēle laikā un vietā izraudzīties apstākļus, kur strādāt atbilstoši konkrētā uzdevuma vajadzībai," saka R. Ozoliņš.

Viņš paredz, ka ar laiku parādīsies lielāks tirgus "MySpotit" sākotnējai idejai – sanāksmju telpu nomai, jo arvien ik pa laikam kolēģiem būs vajadzība tikties aci pret aci un, iespējams, tas notiks ārpus darba telpām. Ņemot vērā, ka katram uzņēmumam visu laiku nav nepieciešamība pēc šādas telpas, palielināsies pieprasījums pēc šim mērķim piemērotu telpu nomas, kas ilgtermiņā būs lētāk, nekā uzturēt to pašiem.

Šobrīd platforma darbojas Latvijā un Igaunijā. Tuvā nākotnē plānots paplašināties Eiropā.

"MySpotit" ir biroju un sanāksmju telpu koplietošanas platforma, kas piedāvā iespēju rezervēt piemērotu darba vietu par fiksētu ikmēneša maksu. Uzņēmumu 2018. gadā dibināja Hardi Kinns (Hardi Kinnas), Miks Pūrmans (Mikk Puurmann) un Timo Mits (Timo Mitt) ar domu savest kopā organizācijas, kas vēlas atrast neparastas tikšanās vietas, ar telpu īpašniekiem, kuri vēlas nopelnīt, iznomājot savas dīkstāvē esošās sapulču vai pasākumu telpas.

Uzņēmums darbu Latvijā sāka šā gada sākumā. "MySpotit" tiek dēvēta par sapulču telpu "Airbnb".

Šā gada sākumā "MySpotit" noslēdza pirmo investīciju raundu, piesaistot vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Investīciju rezultātā uzņēmuma tirgus vērtība ir pārsniegusi miljonu eiro. Investoru vidū ir transporta pakalpojumu platformas "Bolt" līdzdibinātājs Martins Villigs (Martin Villig), "Kapitel" un Tallinas Tehnoloģiju universitātes uzraudzības padomes loceklis un bijušais "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Igaunijā Roberts Kits (Robert Kitt), pirmais "Bolt" investors Mikko Silventola, "Salv" līdzdibinātājs Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi), "Technopolis Ülemiste" vadītājs Gerts Jostovs (Gert Jostov), "East Capital Baltics" valdes loceklis Martins Otsa (Martin Otsa) un "Lantmännen Unibake" rīkotājdirektors Asso Lankots.