Lai ar šo tandēmu apradinātu abu partiju biedrus, tuvākajās nedēļās līdz TP un LPP/LC kongresiem, kas plānoti attiecīgi 22. maijā un 5. jūnijā, A. Šķēle un A. Šlesers kopīgi apbraukās reģionus, tiekoties ar abu partiju mēriem, nodaļu cilvēkiem. Pirmais pasākums notiks nākampiektdien Rēzeknē, pēc tam arī Gulbenē, Jelgavā, Daugavpilī un Liepājā. 29. maijā plānots uzņēmēju kustības Par labu Latviju pasākums, kurā tiks pausts atbalsts šai TP un LPP/LC apvienībai.
Trešdien, kad TP un LPP/LC līderi sasaukuši kopīgu preses konferenci, paziņojums par abu partiju vēlēšanu apvienības izveidi varētu vēl neizskanēt. Tiek gaidīti katras partijas kongresi, kuros vēl jāpieņem formāli lēmumi, lai gan iekšējās debates liecinot, ka faktiski jautājums par kopīgu startu 10. Saeimas vēlēšanās jau ir izlemts. Vietu sadalījumu sarakstos visticamāk noteiks pēc kvotu sistēmas, bet pamatkritērijs būšot, lai TP un LPP/LC kandidāti cits citu papildinātu – piemēram, TP būšot vairāk vietu Vidzemes un Kurzemes sarakstos, kur tai ir spēcīgi mēri un tradicionāli labi rezultāti, bet LPP/LC priekšroka būšot sarakstos Rīgā un Latgalē.
Tas, par ko A. Šķēle un A. Šlesers paziņos trešdien kopīgajā preses konferencē būs TP un LPP/LC «piecu punktu plāns» ar kopīgo redzējumu par valsts ekonomisko attīstību. Darba grupa, kas strādā pie abu partiju programmātisko nostādņu tuvināšanas, vienojušās par kopīgu pozīciju nodokļu politikā, kas vērsta uz nodokļu sloga pārlikšanu no darba ņēmējiem uz kapitālu un patēriņu, rosinot likumā par nodokļiem un nodevām noteikt, ka nodokļu slogs nedrīkst pārsniegt 32% no IKP. TP un LPP/LC arī vienojušās prasībā, ka līdz 1. septembrim Saeimā jāiesniedz 2011. gada budžeta projekts, lai būtu skaidrs, uz kā rēķina notiks budžeta deficīta konsolidācija pusmiljarda latu apmērā. TP un LPP/LC vienojušās par kopīgu redzējumu ministriju skaita samazināšanā pēc 10. Saeimas vēlēšanām, kur domstarpības pagaidām saglabājas tikai par Kultūras ministrijas iespējamo pievienošanu Izglītības un zinātnes ministrijai, ko neatbalsta TP. Abas partijas rosinās alternatīvu Fiskālās disciplīnas likumu, nosakot tajā, ka nākamajos piecos gados publiskā sektora budžets netiks palielināts, bet gados, kad būs IKP pieaugums, pārpalikums būtu noguldāms stabilizācijas fondā un novirzāms ārējā parāda atmaksai. Visbeidzot TP un LPP/LC vienojušās virzīt alternatīvu redzējumu mikrouzņēmumu nodoklim, kas, piemēram, atšķirībā no valdības piedāvātā modeļa neuzliktu kritēriju par 500 latu algu. TP un LPP/LC domā, ka šis limits, ja arī nosakāms, drīzāk būtu 1000 latu robežās.
