Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pēdējā mēneša laikā komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot Latvijas Bankā latus, tādēļ centrālā banka ir atsākusi veikt pasīvo intervenci.

Iemesli tam, ka kurss ir nostabilizējies pie apakšējās intervences robežas ir vairāki, skaidro Swedbank Valūtas un fiksētā ienākuma produktu pārdošanas nodaļas vadītājs Igors Meļņikovs.

Lielākais iemesls noteikti ir tas, ka Valsts Kase no komercbankām ir nopirkusi 425 miljonus latu šī gada laikā, un lieli valūtas pārdošanas apjomi bija arī novembrī un decembrī, gan budžeta vajadzībām, gan papildus nauda garantijas fondam, lai varētu veikt izmaksas Latvijas Krājbankas noguldītājiem.

Nesen publicētie ārlietu ministrijas aprēķini, ka ārvalstīs dzīvojošie latvieši 2011. gadā uz Latviju pārskaitījuši valūtu 350 miljonu latu apmērā, kas novērojams arī skaidras naudas piedāvājumā, kad iedzīvotāji maina latus no eiro, Anglijas mārciņām un Norvēģijas kronām. Domājams, ka šogad šie apjomi nav mazinājušies.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB) turpināja veikt valūtas intervences, iegādājoties 5,2 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus.

Eiro cena Latvijā jau kādu laiku atrodas pie atļautā svārstību koridora apakšējās robežas, dominējot eiro pārdošanai apmaiņā pret latiem, kā rezultātā ir vērojamas arī Latvijas Bankas intervences jeb eiro pirkšanas darījumi, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Viens no iemesliem ir Valsts Kases veiktās valūtu konvertācijas, iegādājoties latus nepieciešamo budžeta izdevumu finansēšanai. Arī Latvijas ekonomikas izaugsmes turpināšanās, saglabājoties salīdzinoši stabiliem eksporta rādītājiem, un nenoteiktība eirozonā nerada papildus interesi par latu konvertāciju uz eiro valūtu, Līdz ar to tuvākajā laikā būtiskas izmaiņas vietējā valūtas tirgū nav gaidāmas, un eiro cena varētu saglabāties tuvāk svārstību koridora apakšējai robežai, paredz E. Rudzītis.

Latvijas Banka (LB) pagājušajā nedēļā turpināja veikt valūtu intervences, pērkot eiro, liecina LB dati.

Pagājušajā nedēļā centrālā banka iegādājusies 10,2 miljonus eiro. Iepriekšējās jūlija nedēļās tika iegādāti 83,4 miljoni eiro.

Pirms tam šogad valūtu intervences netika veiktas – iepriekš centrālā banka veica intervenci pērnā gada septembra beigās, kad tā pārdeva 27 miljonus eiro. Kopumā pagājušajā gadā LB pārdeva 256 miljonus eiro.

No 2005. gada janvāra Latvijas Banka vienpusēji nodrošina lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa, kas ir 0,702804 lati par eiro. Tas nozīmē, ka starpbanku tirgus kurss var atšķirties un ikdienā atšķiras no centrālā kursa, bet tas nevar pārsniegt šo 1% robežu vienā vai otrā virzienā, proti, 0,7098 un 0,6958 EUR/LVL.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB) turpināja veikt valūtas intervences, iegādājoties 5,5 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Kopš jūlija sākuma kopumā centrālā banka iepirkusi 188,2 miljonus eiro.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo pēdējā laikā komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus. Iemesli tam, ka kurss ir nostabilizējies pie apakšējās intervences robežas ir vairāki, no kuriem lielākais ir tas, ka Valsts kase iegādājas no komercbankām latus gan budžeta vajadzībām, gan izmaksām Krājbankas noguldītājiem, skaidro Swedbank Valūtas un fiksētā ienākuma produktu pārdošanas nodaļas vadītājs Igors Meļņikovs.

No 2005. gada janvāra Latvijas Banka vienpusēji nodrošina lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa, kas ir 0,702804 lati par eiro. Tas nozīmē, ka starpbanku tirgus kurss var atšķirties un ikdienā atšķiras no centrālā kursa, bet tas nevar pārsniegt šo 1% robežu vienā vai otrā virzienā, proti, 0,7098 un 0,6958 EUR/LVL.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB), veicot intervenci, iegādājusies 30,5 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus.

Eiro cena Latvijā jau kādu laiku atrodas pie atļautā svārstību koridora apakšējās robežas, dominējot eiro pārdošanai apmaiņā pret latiem, kā rezultātā ir vērojamas arī Latvijas Bankas intervences jeb eiro pirkšanas darījumi, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Viens no iemesliem ir Valsts Kases veiktās valūtu konvertācijas, iegādājoties latus nepieciešamo budžeta izdevumu finansēšanai. Arī Latvijas ekonomikas izaugsmes turpināšanās, saglabājoties salīdzinoši stabiliem eksporta rādītājiem, un nenoteiktība eirozonā nerada papildus interesi par latu konvertāciju uz eiro valūtu. Līdz ar to tuvākajā laikā būtiskas izmaiņas vietējā valūtas tirgū nav gaidāmas, un eiro cena varētu saglabāties tuvāk svārstību koridora apakšējai robežai, paredz E. Rudzītis.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB) turpinājusi veikt valūtas intervences, iegādājoties 22,8 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Iepriekšējā nedēļā LB nopirka 5,4 miljonus eiro. Kopš jūlija sākuma kopumā centrālā banka iepirkusi 123,7 miljonus eiro.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo pēdējā laikā komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus. Iemesli tam, ka kurss ir nostabilizējies pie apakšējās intervences robežas ir vairāki, no kuriem lielākais ir tas, ka Valsts kase iegādājas no komercbankām latus gan budžeta vajadzībām, gan izmaksām Krājbankas noguldītājiem, skaidro Swedbank Valūtas un fiksētā ienākuma produktu pārdošanas nodaļas vadītājs Igors Meļņikovs.

No 2005. gada janvāra Latvijas Banka vienpusēji nodrošina lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa, kas ir 0,702804 lati par eiro. Tas nozīmē, ka starpbanku tirgus kurss var atšķirties un ikdienā atšķiras no centrālā kursa, bet tas nevar pārsniegt šo 1% robežu vienā vai otrā virzienā, proti, 0,7098 un 0,6958 EUR/LVL.

Šodien pirmo reizi kopš 2004. gada Japānas centrālā banka ir tieši iejaukusies valūtu tirgū, liekot savai valūtai – Japānas jenai piedzīvot vērtības kritumu.

Jāpiebilst, ka vēl šorīt ASV dolāra cena atzīmējās zem 83 jenu atzīmes, kas ir jauns zemākais minētā kursa līmenis pēdējo 15 gadu laikā. Japānas valdība jau izsenis izteikusi neapmierinātību ar augstu jenas cenu, kas krietni paplacina Japānas eksportētāju maciņus un apdraud valsts ekonomikas atveseļošanos. Taču šoreiz Japānas CB nolēma rīkoties un pārdot jenas, pērkot ASV dolārus.

Tirgus dalībnieki lēš, ka šajā pirmajā intervencē Japānas CB pārdevusi 300 līdz 500 miljardus jenu (3,6 līdz 6 miljardus USD). Jāsaka, ka minētās Japānas CB intervences palīdzēja un ASV dolāra cena pieauga līdz 85,4 jenām, kas ir kursa augstākais līmenis pēdējo divu nedēļu laikā.

Eiropas Komisija publicējusi pārtikas palīdzības plānu, lai 2010. gadā sniegtu pārtikas atbalstu vistrūcīgākajām personām, informēja EK.

Sākotnēji šāda veida programmā bija paredzēts izmantot lauksaimniecības produkcijas liekos krājumus (intervences krājumus), tos izdalot trūcīgajiem, taču 1990. gadu vidū tika izdarīti grozījumi, paredzot iespēju konkrētos apstākļos programmas vajadzībām intervences krājumus papildināt ar iepirkumiem tirgū.

Tomēr šogad esošie intervences krājumi (labība, cukurs, piena pulveris, sviests) varēja lielā mērā segt 2010. gada plāna vajadzības, un iepirkumi tirgū būs nepieciešami nelielā apmērā. Piešķirtais budžets ir 500 miljoni eiro, un tas atbilst 2009. gada plāna budžetam. Šogad piedalīties programmā nolēma 19 dalībvalstis. Latvijai kopumā piešķirti 5.119 miljoni eiro (3.59 miljoni latu).

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB) turpināja veikt valūtas intervences, iegādājoties 8,6 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Kopš jūlija sākuma kopumā centrālā banka iepirkusi 162,7 miljonus eiro.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo pēdējā laikā komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus. Iemesli tam, ka kurss ir nostabilizējies pie apakšējās intervences robežas ir vairāki, no kuriem lielākais ir tas, ka Valsts kase iegādājas no komercbankām latus gan budžeta vajadzībām, gan izmaksām Krājbankas noguldītājiem, skaidro Swedbank Valūtas un fiksētā ienākuma produktu pārdošanas nodaļas vadītājs Igors Meļņikovs.

No 2005. gada janvāra Latvijas Banka vienpusēji nodrošina lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa, kas ir 0,702804 lati par eiro. Tas nozīmē, ka starpbanku tirgus kurss var atšķirties un ikdienā atšķiras no centrālā kursa, bet tas nevar pārsniegt šo 1% robežu vienā vai otrā virzienā, proti, 0,7098 un 0,6958 EUR/LVL.

Japānas centrālās bankas iejaušanās valūtu tirgū ar šodienas intervenci nebeigsies, šodien paziņojusī Japānas finanšu ministrijas pārstāvji.

«Intervences nav beigušās ar šo vienu piegājienu,» norāda Japānas finanšu ministrija.

Db.lv jau rakstīja, ka šodien pirmo reizi kopš 2004. gada Japānas centrālā banka ir tieši iejaukusies valūtu tirgū, liekot savai valūtai – Japānas jenai piedzīvot vērtības kritumu. Intervenču rezultātā ASV dolāra cena no 82.8 jenu līmeņa palēcās līdz 85,6 jenām (kāpums par vairāk nekā 3%).

Jāpiebilst, ka minētās intervences nebija saskaņotas ar citām pasaules valdībām (Japānas CB tirgojās bez atbalsta). Šajā sakarā Eiropas Centrālās bankas loceklis Žans-Klods Junkers (Jean-Claude Juncker) šodien izteicās, ka šāda veida intervences nav pareizais vieds, kā cīnīties ar «nesabalansētības» problēmām.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB) turpināja veikt valūtas intervences, iegādājoties 14,9 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus. Iemesli tam, ka kurss ir nostabilizējies pie apakšējās intervences robežas ir vairāki, no kuriem lielākais ir tas, ka Valsts kase iegādājas no komercbankām latus gan budžeta vajadzībām, gan izmaksām Krājbankas noguldītājiem, skaidro Swedbank Valūtas un fiksētā ienākuma produktu pārdošanas nodaļas vadītājs Igors Meļņikovs.

No 2005. gada janvāra Latvijas Banka vienpusēji nodrošina lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa, kas ir 0,702804 lati par eiro. Tas nozīmē, ka starpbanku tirgus kurss var atšķirties un ikdienā atšķiras no centrālā kursa, bet tas nevar pārsniegt šo 1% robežu vienā vai otrā virzienā, proti, 0,7098 un 0,6958 EUR/LVL.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB), veicot intervenci, iegādājusies 11,5 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus.

Eiro cena Latvijā jau kādu laiku atrodas pie atļautā svārstību koridora apakšējās robežas, dominējot eiro pārdošanai apmaiņā pret latiem, kā rezultātā ir vērojamas arī Latvijas Bankas intervences jeb eiro pirkšanas darījumi, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Viens no iemesliem ir Valsts Kases veiktās valūtu konvertācijas, iegādājoties latus nepieciešamo budžeta izdevumu finansēšanai. Arī Latvijas ekonomikas izaugsmes turpināšanās, saglabājoties salīdzinoši stabiliem eksporta rādītājiem, un nenoteiktība eirozonā nerada papildus interesi par latu konvertāciju uz eiro valūtu, Līdz ar to tuvākajā laikā būtiskas izmaiņas vietējā valūtas tirgū nav gaidāmas, un eiro cena varētu saglabāties tuvāk svārstību koridora apakšējai robežai, paredz E. Rudzītis.

No šā gada 1.novembra līdz 2010.gada 31.maijam Lauku atbalsta dienestā (LAD) no graudu īpašniekiem pieņems pieteikumus kviešu un miežu pārdošanai intervencē.

Minimālais labības daudzums, kas var tikt pārdots intervencē, ir 80 tonnas. Graudu īpašniekam jānodrošina noteiktas pārtikas kvalitātes labības piegāde intervences noliktavai, vai arī pieteikuma iesniegšanas brīdī labībai jāatrodas intervences noliktavā. Labības intervences iepirkuma piegādēm novembrī ir noteikta pamatcena – 101.31 eiro/t labības. Cena katru piegādes mēnesi palielinās par 0.46 eiro/t. Visu informāciju par pieteikumu iesniegšanu, kā arī par kvalitātes prasībām, var saņemt LAD.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB ) turpināja veikt valūtu intervences, pērkot eiro, liecina centrālās bankas dati.

Pagājušajā nedēļā centrālā banka iegādājusies 5,4 miljonus eiro.

Kā iepriekš skaidroja Swedbank Valūtas un fiksētā ienākuma produktu pārdošanas nodaļas vadītājs Igors Meļņikovs, pēdējā laikā komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus, tādēļ centrālā banka ir atsākusi veikt pasīvo intervenci. Iemesli tam, ka kurss ir nostabilizējies pie apakšējās intervences robežas ir vairāki.

Lielākais iemesls ir tas, ka Valsts Kase no komercbankām ir nopirkusi 425 miljonus latu šī gada laikā, un lieli valūtas pārdošanas apjomi bija arī novembrī un decembrī, gan budžeta vajadzībām, gan papildus nauda garantijas fondam, lai varētu veikt izmaksas Latvijas Krājbankas noguldītājiem.

Jūlijā Latvijas Banka (LB) veikusi valūtu intervences, pērkot eiro, liecina centrālās bankas dati.

Jūlija pirmajā nedēļā iegādāti 6,2 miljoni eiro, bet pagājušajā nedēļā iepirkti 37,7 miljoni eiro.

Pirms tam šogad valūtu intervences netika veiktas – iepriekš centrālā banka veica intervenci pērnā gada septembra beigās, kad tā pārdeva 27 miljonus eiro. Kopumā pagājušajā gadā LB pārdeva 256 miljonus eiro.

No 2005. gada janvāra Latvijas Banka vienpusēji nodrošina lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa, kas ir 0,702804 lati par eiro. Tas nozīmē, ka starpbanku tirgus kurss var atšķirties un ikdienā atšķiras no centrālā kursa, bet tas nevar pārsniegt šo 1% robežu vienā vai otrā virzienā, proti, 0,7098 un 0,6958 EUR/LVL.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB) turpināja veikt valūtas intervences, iegādājoties 10,5 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Iepriekšējā nedēļā LB nopirka 22,8 miljonus eiro. Kopš jūlija sākuma kopumā centrālā banka iepirkusi 134,2 miljonus eiro.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo pēdējā laikā komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus. Iemesli tam, ka kurss ir nostabilizējies pie apakšējās intervences robežas ir vairāki, no kuriem lielākais ir tas, ka Valsts kase iegādājas no komercbankām latus gan budžeta vajadzībām, gan izmaksām Krājbankas noguldītājiem, skaidro Swedbank Valūtas un fiksētā ienākuma produktu pārdošanas nodaļas vadītājs Igors Meļņikovs.

No 2005. gada janvāra Latvijas Banka vienpusēji nodrošina lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa, kas ir 0,702804 lati par eiro. Tas nozīmē, ka starpbanku tirgus kurss var atšķirties un ikdienā atšķiras no centrālā kursa, bet tas nevar pārsniegt šo 1% robežu vienā vai otrā virzienā, proti, 0,7098 un 0,6958 EUR/LVL.

Latvijas Banka (LB) pagājušajā nedēļā turpināja veikt valūtu intervences, pērkot eiro, liecina LB dati.

Pagājušajā nedēļā centrālā banka iegādājusies 39,5 miljonus eiro. Jūlija pirmajās divās nedēļās tika iegādāti 43,9 miljoni eiro.

Pirms tam šogad valūtu intervences netika veiktas – iepriekš centrālā banka veica intervenci pērnā gada septembra beigās, kad tā pārdeva 27 miljonus eiro. Kopumā pagājušajā gadā LB pārdeva 256 miljonus eiro.

No 2005. gada janvāra Latvijas Banka vienpusēji nodrošina lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa, kas ir 0,702804 lati par eiro. Tas nozīmē, ka starpbanku tirgus kurss var atšķirties un ikdienā atšķiras no centrālā kursa, bet tas nevar pārsniegt šo 1% robežu vienā vai otrā virzienā, proti, 0,7098 un 0,6958 EUR/LVL.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB) turpināja veikt valūtas intervences, iegādājoties 19,9 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Iepriekšējā nedēļā LB nopirka 10,5 miljonus eiro. Kopš jūlija sākuma kopumā centrālā banka iepirkusi 154,1 miljonu eiro.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo pēdējā laikā komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus. Iemesli tam, ka kurss ir nostabilizējies pie apakšējās intervences robežas ir vairāki, no kuriem lielākais ir tas, ka Valsts kase iegādājas no komercbankām latus gan budžeta vajadzībām, gan izmaksām Krājbankas noguldītājiem, skaidro Swedbank Valūtas un fiksētā ienākuma produktu pārdošanas nodaļas vadītājs Igors Meļņikovs.

No 2005. gada janvāra Latvijas Banka vienpusēji nodrošina lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa, kas ir 0,702804 lati par eiro. Tas nozīmē, ka starpbanku tirgus kurss var atšķirties un ikdienā atšķiras no centrālā kursa, bet tas nevar pārsniegt šo 1% robežu vienā vai otrā virzienā, proti, 0,7098 un 0,6958 EUR/LVL.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB) turpināja veikt valūtas intervences, iegādājoties 20 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Kopš jūlija sākuma kopumā centrālā banka iepirkusi 182,7 miljonus eiro.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo pēdējā laikā komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus. Iemesli tam, ka kurss ir nostabilizējies pie apakšējās intervences robežas ir vairāki, no kuriem lielākais ir tas, ka Valsts kase iegādājas no komercbankām latus gan budžeta vajadzībām, gan izmaksām Krājbankas noguldītājiem, skaidro Swedbank Valūtas un fiksētā ienākuma produktu pārdošanas nodaļas vadītājs Igors Meļņikovs.

No 2005. gada janvāra Latvijas Banka vienpusēji nodrošina lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa, kas ir 0,702804 lati par eiro. Tas nozīmē, ka starpbanku tirgus kurss var atšķirties un ikdienā atšķiras no centrālā kursa, bet tas nevar pārsniegt šo 1% robežu vienā vai otrā virzienā, proti, 0,7098 un 0,6958 EUR/LVL.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB) turpināja veikt valūtas intervences, iegādājoties 8,4 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus. Iemesli tam, ka kurss ir nostabilizējies pie apakšējās intervences robežas ir vairāki, no kuriem lielākais ir tas, ka Valsts kase iegādājas no komercbankām latus gan budžeta vajadzībām, gan izmaksām Krājbankas noguldītājiem, skaidro Swedbank Valūtas un fiksētā ienākuma produktu pārdošanas nodaļas vadītājs Igors Meļņikovs.

No 2005. gada janvāra Latvijas Banka vienpusēji nodrošina lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa, kas ir 0,702804 lati par eiro. Tas nozīmē, ka starpbanku tirgus kurss var atšķirties un ikdienā atšķiras no centrālā kursa, bet tas nevar pārsniegt šo 1% robežu vienā vai otrā virzienā, proti, 0,7098 un 0,6958 EUR/LVL.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB), veicot intervenci, iegādājusies 5,6 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus.

Eiro cena Latvijā jau kādu laiku atrodas pie atļautā svārstību koridora apakšējās robežas, dominējot eiro pārdošanai apmaiņā pret latiem, kā rezultātā ir vērojamas arī Latvijas Bankas intervences jeb eiro pirkšanas darījumi, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Viens no iemesliem ir Valsts Kases veiktās valūtu konvertācijas, iegādājoties latus nepieciešamo budžeta izdevumu finansēšanai. Arī Latvijas ekonomikas izaugsmes turpināšanās, saglabājoties salīdzinoši stabiliem eksporta rādītājiem, un nenoteiktība eirozonā nerada papildus interesi par latu konvertāciju uz eiro valūtu, Līdz ar to tuvākajā laikā būtiskas izmaiņas vietējā valūtas tirgū nav gaidāmas, un eiro cena varētu saglabāties tuvāk svārstību koridora apakšējai robežai, paredz E. Rudzītis.