Meža nozares TOP 100 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pieaudzis par 670,5 milj. eiro jeb 25,1%, bet vidēji katram uzņēmumam – par 6,7 milj. eiro.
Nozarē kopumā darbojas ap 3000 uzņēmumu, un tā vēl šodien ir viena no Latvijas eksporta balstiem.
Interesanti, ka iekļūšanai TOP 100 2018. gada neto apgrozījuma robeža bija 6,5 milj. eiro, savukārt 2017. gadā pietika ar 4,9 milj. eiro.
Raksti par tēmu
TOP 10: Lielākie meža nozares uzņēmumi skatāmi raksta galerijā!
Vairāk lasāms 3. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
Iecere samazināt galvenās cirtes vecumu par 10 - 20 gadiem virknei koku sugu vēl pirms attiecīgo izmaiņu skatīšanas Saeimā ir izraisījusi asu meža nozares un vides nevalstisko organizāciju asu vārdu apmaiņu.
Šā gada 1.aprīļa Saeimas plenārsēdes darba kārtībā ir izskatīšanai pieteikti grozījumi Meža likumā, kuri paredz priedei galvenās cirtes vecumu samazināt no 101 līdz 81 gadam, bet eglei - no 81 līdz 61 gadam, bērzam un melnalksnim - no 71 gada uz 51 gadu, bet apses cirtes vecumu samazināt par desmit gadiem - no 41 līdz 31.
Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi 2025. gadā sasniedza 3,44 miljardus eiro, kas ir par 1,6% jeb 53,41 milj. eiro mazāk nekā 2024. gadā, tās ir sekas stagnācijai lielākajos koksnes produktu noieta tirgos.
To rāda Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas datiem. Lielākus eksporta ienākumus pērn spēja ģenerēt zāģmateriāli - par 41 milj. eiro, saplāksnis — par 15 milj. eiro, kā arī koka tara, koka gulšņi, nūjas u.tml. Vienlaikus pērn ir palielinājies importa apjoms par 4,6% jeb 46 mij. eiro. Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss atzīst, ka 2025. gadā meža nozares eksporta kopējā vērtība ir nedaudz mazāka kā 2024. gadā, un tas pamatā ir cenu samazinājuma, nevis apjomu krituma rezultāts. „Tirgus kopumā stagnē, un tas ir jūtams arī datos,” tā K. Klauss. Viņš gan par 2026. gadu nav zaudējis cerības, jo, viņaprāt, pavasaris nav vairs tālu tiešā un pārnestā nozīmē.
Latvijas valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži 2025. gadā strādāja ar 615.8 milj. eiro lieliem ieņēmumiem un 204,3 miljonu eiro peļņu pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas, kas ir par 54,2 miljoniem eiro jeb 36 % vairāk nekā tika iespēts 2024. gadā, liecina AS Latvijas valsts meži (LVM) operatīvie darbības rezultāti.
«Lai arī 2025. gads starptautiskās koksnes tirgus situācijas dēļ kopumā bija sarežģīts gan Latvijas valsts mežiem, gan Latvijas meža nozarei, uzņēmumam 2025. gadā ir izdevies ne vien būtiski palielināt ienākumus no koksnes produktu pārdošanas, bet, optimizējot uzņēmuma ražošanas procesus, arī samazināt izmaksas. Tas ļāvis uzņēmumam pārsniegt plānotos peļņas rādītājus un gadu noslēgt ar vairāk nekā 204 miljonu eiro lielu peļņu. LVM devums valsts un pašvaldību budžetos 2025. gadā bijis 213 miljoni eiro, stiprinot valsts labklājību un drošību,» darba rezultātus raksturo AS Latvijas valsts meži padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe.
SIA “ACA Timber”, starptautisks kokmateriālu tirdzniecības un loģistikas uzņēmums ar Latvijas, Zviedrijas un Vācijas investoru kapitālu, pauž bažas par iespējamu ilgtermiņa mežizstrādes līgumu (IML) izbeigšanu ar AS “Latvijas valsts meži”, kas būtu pretrunā tiesiskās paļāvības principam un radītu būtisku risku Latvijas investīciju videi.
2025. gadā “ACA Timber” īpašnieki iegādājās SIA “Metsa Forest Latvia”, kuras būtiska aktīvu daļa bija spēkā esoši ilgtermiņa mežizstrādes līgumi ar AS “Latvijas valsts meži”. Darījums tika pabeigts 2025. gada 2. jūnijā pēc tam, kad Konkurences padome bija devusi atļauju apvienošanās darījumam. Ne apvienošanās izvērtēšanas procesā, ne pēc tam “ACA Timber” nesaņēma iebildumus vai norādes par IML tiesiskumu vai iespējamu neatbilstību konkurences regulējumam.
Meža nozares produkciju Latvijas pagājušajā gadā eksportēja 3,387 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 1,6% mazāk nekā 2024. gadā, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija.
Tostarp koksne un tās izstrādājumi 2025. gadā eksportēti 2,991 miljarda eiro vērtībā, kas ir par 1,3% mazāk nekā 2024. gadā, un veidoja 88,3% (2024. gadā - 88,1%) no kopējā koksnes produktu eksporta.
Raksts saglabāts lasītavā
Raksts pievienots tavai lasītavai. To vari atrast sadaļā “Lasītava”.
