Šogad vasarā likvidēti uzņēmumi, ar kuriem iepriekš tika pārvaldīts «Tokyo City» ēstuvju tīkls, un to vietā dibināti jauni pārvaldītāji, no kuriem Valsts ieņēmumu dienests (VID) iecerējis piedzīt deviņus miljonus eiro «Tokyo City» sarēķinātās kopējās neiemaksātās sociālās iemaksas par laika periodu no 2016.gada vidus līdz 2017.gada beigām, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums «Aizliegtais paņēmiens».

Raidījums ziņoja, ka šogad vasarā likvidēti uzņēmumi, ar kuriem iepriekš tika pārvaldīts «Tokyo City» ēstuvju tīkls, tostarp SIA «Resto Court», SIA «Restograd» un SIA «Stollons», kamēr paši restorāni turpina darbību. Likvidēto uzņēmumu vietā nākuši divi citi - SIA «Tokyo City» un SIA «TC-11». To apliecinot «Aizliegtā paņēmiena» iegūtie maksājuma čeki.

Mainījušies arī «Tokyo City» pārvaldītāju valdes locekļi un uzņēmumu īpašnieki. Saskaņā ar «Aizliegtā paņēmiena» sniegto informāciju, iepriekš viens no galvenajiem līdzīpašniekiem bija Krievijas uzņēmējs Sergejs Simarjovs, kurš bija arī pirmajā «Tokyo City» ēstuves atklāšanā, bet pašlaik - Aleksejs Sļuzovs, kurš arī norādīts kā patiesā labuma guvējs. Iepriekš «Tokyo City» tīkla izpētē secināts, ka Sļuzovs toreiz bija viens no Sanktpēterburgā esošo «Tokyo City» vairāku filiāļu līdzīpašniekiem, bet tagad viņš kļuvis par Latvijas ēstuvju saimnieku.

Visi Tokyo City restorāni un piegādes dienests no 6. septembra, ir apturējuši darbu, jo pret uzņēmumu negaidīti ir vērsies Valsts ieņēmumu dienests (VID), informē uzņēmums.

VID, nespējot piedzīt nodokļu parādus no trīs uzņēmumiem (SIA Resto Court, SIA Stollons un SIA Restograd, kas tika likvidēti 2019.gadā), kas Latvijā iepriekš bija analoģiskas franšīzes ņēmēji, nolēmis šo trīs uzņēmumu parādu 10,5 miljonu eiro apmērā nepamatoti piedzīt no SIA Tokyo City, pauž uzņēmums.

Pēc palīdzības šajā situācijā tas vērsies pie Valsts prezidenta Egila Levita, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, Saeimas pārstāvjiem un nozaru ministriem.

Konstatējot uzņēmuma pāreju, VID piedzen vairāk nekā 10 miljonus eiro  

Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, ir konstatējis uzņēmumu...

SIA Tokyo City Latvijas tirgū darbojas kopš 2017. gada nogales un līdz 2021. gadam nekad iepriekš no VID nebija saņēmis nevienu brīdinājumu vai oficiālu pieprasījumu, kas liecinātu par šāda parāda esamību. Šā gada 9. augustā Tokyo City saņēma VID lēmumu par piespiedu nodokļu parādu piedziņu, ko valsts institūcijai iepriekš nebija izdevies piedzīt no minētajiem trim franšīzes uzņēmumiem. VID ieskatā šo uzņēmumu nodokļu pārņēmējam ir jābūt SIA Tokyo City.

Dažu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas tika bloķēti uzņēmuma galvenie norēķinu konti, faktiski apturot Tokyo City saimniecisko darbību.

”Trīs nedēļas SIA Tokyo City pārstāvji izmisīgi mēģināja izveidot dialogu ar VID, cerot uz situācijas loģisku risinājumu un VID ģenerāldirektores atbildi. Uz visiem mūsu argumentiem par pierādījumu neesamību, ka mēs varētu būt atbildīgi par iepriekšējiem franšīzes uzņēmumiem, tā arī netika sniegta atbilde. VID piedāvāja tikai divus variantus, kas abi nozīmē uzņēmuma maksātnespēju: vai nu tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), vai arī labprātīgās nomaksas grafiku (LNG). Bez tam, šo pārrunu laikā mums ik dienu tiek aprēķināti papildu soda procenti 5000 EUR apmērā,” komentē SIA Tokyo City izpilddirektore Gaļina Gaile.

“Procesuāli mums nav tiesību vērsties tiesā līdz VID ģenerāldirektores atbildes saņemšanai uz mūsu sūdzību. Cenšoties rast kaut kādu pozitīvu risinājumu, kas ļautu saglabāt uzņēmumu un vairāk nekā 250 darba vietas, bijām spiesti noslēgt vienošanos ar VID par nodokļu parādu labprātīgas nomaksas grafiku, lai uzņēmums vispār spētu izdzīvot līdz tiesai. Tomēr VID mūsu labprātīgas nomaksas grafikā norādītās summas nosauca par nepietiekamām, pie tam atsakoties nosaukt summas, kuras VID būtu gatavs izskatīt. Ja šāda situācija turpināsies, līdz taisnīgas tiesas brīdim mums nebūs nekādu iespēju saglabāt uzņēmumu un darba vietas mūsu darbiniekiem,” norāda G. Gaile.

Savas pastāvēšanas laikā SIA Tokyo City valsts budžetā nodokļos ir iemaksājusi vairāk nekā 6 miljonus eiro, tajā skaitā ik mēnesi darbaspēka nodokļos tiek samaksāti vairāk nekā 120 000 eiro. Līdzīgi kā daudzi nozares pārstāvji, uzņēmums piedzīvoja īpaši smagu periodu Covid-19 ierobežojumu dēļ, tāpēc Tokyo City izmantoja arī iespēju saņemt valsts atbalstu un nodokļu maksājumu atvieglojumus. No valsts institūcijām netika saņemti nekādi pārmetumi vai atteikumi, kas ļautu domāt, ka uzņēmums būtu rīkojies nepareizi.

Uzņēmums norāda, ka, saskaņā ar likumu, uz šādu atbalstu varēja pretendēt tikai tie uzņēmumi, kuri līdz ierobežojumiem godprātīgi bija nomaksājuši visus nodokļus. Kopējais valsts atbalsts sasniedza gandrīz 1 miljonu eiro. Ja VID rīcības dēļ uzņēmums būs jāslēdz, tas nozīmē, ka visa valsts sniegtā palīdzība galarezultātā būs bijusi bezjēdzīga, jo uzņēmums tāpat vairs nepastāvēs un darba vietas tiks likvidētas.

“Tāpēc šobrīd esam jo īpaši pārsteigti par VID pēkšņo uzbrukumu un neieinteresēto attieksmi pret uzņēmumu, kas strādā nozarē, kura īpaši smagi cieta Covid-19 ierobežojumu dēļ un kurai valsts sniedza atbalstu. VID darbību dēļ šobrīd ir slēgti visi uzņēmuma restorāni un bez darba var palikt vairāk nekā 250 darbinieki. Tāpat tiks pārtraukta pakalpojumu apmaksa aptuveni 200 piegādātājiem, telpu iznomātājiem, servisa kompānijām un attiecīgi tiks apturētas iemaksas valsts budžetā,” uzsver G. Gaile.

SIA Tokyo City ir sabiedriskās ēdināšanas un servisa pakalpojumu uzņēmums, kas Latvijā darbojas kopš 2017. gada. Ik mēnesi uzņēmums apkalpo līdz 20 tūkstošiem viesu un veic līdz pat 8 tūkstošiem ēdienu piegāžu uz mājām un birojiem. Uzņēmumā strādā vairāk nekā 250 darbinieku un vidējais gada neto apgrozījums ir ap 7 miljoniem eiro.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludinājusi SIA "Tokyo city" par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Tiesa pasludinājusi "Tokyo city" par maksātnespēju ceturtdien, 24.februārī.

Par kompānijas maksātnespējas procesa administratori iecelta Kristīne Mergina.

Vienlaikus kreditoru pieteikšanās termiņš noteikts līdz 2022.gada 25.martam.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem (VID), 2022.gada 23.februārī "Tokyo city" bija nodokļu parāds 11,579 miljonu eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka 2021.gada 6.septembrī darbu apturēja visi "Tokyo city" restorāni un piegādes dienests saistībā ar VID īstenotajām darbībām.

"Tokyo city" izpilddirektore Gaļina Gaile iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka VID, nespējot piedzīt nodokļu parādus no trim uzņēmumiem - SIA "Resto Court", SIA "Stollons" un SIA "Restograd", kas tika likvidēti 2019.gadā un kuri Latvijā iepriekš bija analoģiskas franšīzes ņēmēji, nolēmis šo kompāniju parādu 10,5 miljonu eiro apmērā piedzīt no "Tokyo city". Uzņēmuma ieskatā tas darīts nepamatoti.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šī gada martā lūgusi uzsākt kriminālvajāšanu par aplokšņu algu izmaksu sabiedrībā pazīstamos ēdināšanas uzņēmumos, informēja VID.

Uz jautājumu, vai konkrētais uzņēmums ir «Tokyo City», VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē to ne apstiprināja, ne noliedza. Atsaucoties uz likumu, VID norādīja, ka nevar sniegt informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem un/vai konkrētiem kriminālprocesiem.

Nodokļu un muitas policijas pārvalde Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret divām personām par sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos veiktu grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu algu izmaksu, nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tādejādi nodarot kaitējumu valsts budžetam.

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors tiesai nodevis krimināllietu, kurā pie kriminālatbildības sauktas divas personas par «aplokšņu algu» maksāšanu divos ēdināšanas restorānos «Tokyo City», informē Prokuratūras pārstāve Laura Majevska.

Tiesai nodoti arī procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu divām juridiskajām personām, kuru interesēs abas restorānu direktores izmaksājušas grāmatvedības uzskaitē neuzrādīto darba samaksu ievērojamā apmērā.

Saskaņā ar apsūdzību, divu restorānu «Tokyo City» direktores laika posmā no 2017.gada aprīļa līdz 2017.gada decembrim nolēma restorānu darbiniekiem daļu no darba samaksas izmaksāt skaidrā naudā, līdz ar to tās izmaksāja darbiniekiem darba samaksu, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē, jeb tās sauktās «aplokšņu algas», tādējādi pārkāpjot darba samaksas noteikumus.

Lai netiktu aprēķinātas un ieturētas Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un Iedzīvotāju ienākumu nodoklis, viena no apsūdzētajām personām «aplokšņu algās» viena «Tokyo City» restorāna darbiniekiem uzņēmuma interesēs izmaksāja ne mazāk kā 16 274 eiro. Tādā veidā Latvijas Republikai nodarīja mantisko zaudējumu nenomaksāto nodokļu veidā 12 911 eiro apmērā (nenomaksāta Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksa 8050 eiro apmērā un nenomaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 4861 eiro apmērā). Savukārt otra apsūdzētā persona «aplokšņu algās» cita «Tokyo City» restorāna darbiniekiem uzņēmuma interesēs izmaksāja ne mazāk kā 11 026 eiro. Latvijas Republikai tika nodarīts mantisks zaudējums nenomaksāto nodokļu veidā 8747 eiro apmērā (nenomaksāta Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksa 5454 eiro apmērā un nenomaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 3293 eiro apmērā).

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Nodokļu parādi, kas sasniedz vismaz 150 eiro, reģistrēti 19% uzņēmumu, liecina "Lursoft" pētījuma dati.

Salīdzinot ar 2023.gada izskaņu, audzis gan parādnieku skaits, gan arī nodokļu parāda apjoms.

"Lursoft" izpētījis, ka pēdējo deviņu mēnešu periodā uzņēmumu, kuru nodokļu parāda apjoms sasniedz vismaz 150 eiro, skaits pieaudzis līdz 34 490. Tas ir par 4,79% vairāk nekā 2023.gada beigās.

Vislielākais nodokļu parādnieku īpatsvars patlaban reģistrēts starp ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Pētījuma dati rāda, ka nodokļu parādi šobrīd reģistrēti 38,49% no šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Pēdējo deviņu mēnešu periodā kopējais nodokļu parāds ēdināšanas pakalpojumu nozarē palielinājies par 25,2%, sasniedzot 31,08 miljonus eiro, kas vidēji ir 18 760 eiro uz vienu uzņēmumu.

Uz šā gada 7. aprīli uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedzis 594,38 miljonus eiro, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju, aprēķinājis "Lursoft".

Pēc tam, kad martā parāda summa, salīdzinot ar februāri, pat nedaudz samazinājusies, aprīlī tā palielinājusies par 7,5%.

Pēc "Lursoft" apkopotās informācijas, nodokļu parāds audzis visās nozarēs, izņemot veselību un sociālo aprūpi, kā arī elektroenerģijas, siltumapgādes un gāzes apgādes nozares.

Straujākais nodokļu parāda pieaugums, salīdzinot ar martu, aprīlī reģistrētas ūdens apgādes; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē. Ja vēl šā gada martā nozare bija uzkrājusi 17,06 miljonus eiro nodokļu parādu, tad aprīlī tā summa palielinājusies līdz 28,16 miljoniem eiro, kas mēneša laikā ir pieaugums par 65,06%.

Otrs straujākais nodokļu parāda pieaugums bijis izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Šī nozare bija viena no pirmajām, kura izjuta Covid-19 izraisītās pandēmijas sekas. "Lursoft" dati liecina, ka no visiem uzņēmumiem, kuru darbiniekiem līdz šā gada 20.aprīlim izmaksāti dīkstāves pabalsti, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē strādā 598 uzņēmumi jeb teju piektā daļa (18,38%).

Uzņēmums "Bolt" uzsācis "Bolt Food" ēdienu piegādes pakalpojumu arī Jūrmalā, informē uzņēmumā.

Sākotnēji "Bolt Food" platforma Jūrmalas iedzīvotājiem nodrošinās piegādi pasūtījumiem no "Tokyo City", "Gan Bei", "Redbus", "Picburg", "Hesburger" un "Mego" veikaliem. Visi pasūtījumi tiks nodoti bezkontakta veidā.

Bolt Food ienāk Jelgavā 

Uzņēmums "Bolt" uzsācis "Bolt Food" ēdienu piegādes pakalpojumu arī Jelgavā, informē uzņēmumā....

"Mēs neapstājamies attīstībā un, ņemot vērā klientu pieprasījumu, strauji turpinām paplašināties reģionu līmenī. Mums ir prieks, ka varam palīdzēt restorāniem un pārtikas veikaliem efektīvi un ātri veikt piegādes arī Jūrmalas pilsētā," stāsta "Bolt Food" vadītājs Latvijā Klāvs Gipters

Pagājušā gada augustā "Bolt Food" platforma tika atklāta Igaunijā, kam sekoja gan Lietuvas, gan Latvijas tirgus."Bolt Food" ir pieejams vairākās Latvijas pilsētās – Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā un tagad arī Jūrmalā.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Bolt piesaista 100 miljonus eiro  

Transporta platforma "Bolt" ir noslēgusi investīciju kārtu 100 miljonu eiro vērtībā, turpinot paplašināt...

Restorāns Lido Alus sēta durvis vēris jaunās telpās Vecrīgā, no Tirgoņu ielas pārceļoties uz plašākām telpām Krāmu ielā, kur iepriekš atradās restorāns Tokyo City.

Jauno telpu iekārtošanā ieguldīti 200 000 eiro, izmantojot ilgtspējīgus un dabai draudzīgus risinājumus un maksimāli saglabājot autentiskās Alus sētas interjera elementus.

Jaunās telpas iekārtotas divstāvu ēkā ar terasi un vienlaikus var uzņemt ap 170 viesu. Jaunajās telpās strādā 20 darbinieku – gan līdzšinējie darbinieki, gan papildu personāls, kas nepieciešams, lai apkalpotu lielāku klientu skaitu.

“Līdz ar pārcelšanos piedāvāsim gan klasisko sortimentu, gan dažādus jaunumus. Kā īpašu pārsteigumu saviem klientiem piedāvāsim arī izlejamos vīnus,” stāsta AS “Lido” valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Uzņēmums “Lido” dibināts 1987. gadā un specializējas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu tīkla izveidē un apkalpošanā. AS “Lido” ir lielākais ēdināšanas uzņēmums Latvijā, kas aptaujā “TOP darba devējs 2021” atzīts par labāko darba devēju sabiedriskās ēdināšanas sektorā.