Augstākā tiesa izbeigusi tiesvedību Borisa Tetereva strīdā ar vairākiem uzņēmumiem par 50 milj. eiro vērtu triju īpašumu pirkuma līgumu Jūrmalā, uz kura bija plānots veidot atpūtas kompleksu ar Ziemeļeiropā lielāko slēpošanas trasi.

Izbeigšanas iemesls esot pušu starpā noslēgts izlīgums, kuru tiesa apstiprinājusi. Tanī abas puses savstarpēji vienojušās un atzīst, ka pirkuma līgums ir spēkā neesošs kopš noslēgšanas brīža, DB uzzināja tiesā.

Pagājušā gada 30.jūnijā Rīgas apgabaltiesa B.Tetrereva prasību par pirkuma līguma atzīšana par spēkā neesošu noraidīja, bet viņš iesniedza apelācijas sūdzību Augstākajā tiesā.

Jāatgādina, ka uzņēmējs Boris Teterevs tiesā iesniedza prasību pret uzņēmumiem SIA ATB 1, SIA Nemo Holdings un SIA Askanio, lūdzot atzīt kā spēkā neesošu šo pirkuma līgumu Jūrmalā. Līdz ar to tika apturēta pagājušajā gadā uzsāktā bezstrīdus 50 milj. Ls piedziņa no B.Tetereva.

Aprīļa sākumā ar attaisnojošu spriedumu noslēdzās krimināllieta pret Jūrmalas uzņēmējiem, kuri tika apsūdzēti mecenātu Borisa un Ināras Teterevu krāpšanas mēģinājumā. Lieta izcēlās ar to, ka tajā faktiski nebija cietušo, bet apsūdzība saturēja pieņēmumus, kurus var raksturot kā melus, un vienīgais labuma guvējs no tiesvedības iznāk advokāts

Rīgas Centra rajona tiesā izskatītā lieta tika uzsākta pirms četriem gadiem un bija savdabīgs civilstrīda turpinājums starp Jūrmalas uzņēmējiem un Tetereviem. Dienas Bizness desmit gadu garumā rakstījis par plašu rezonansi guvušo Jūrmalas iekštelpu slēpošanas projektu Kāpa un tā izjukušās pārdošanas sekām. Šobrīd var ar pārliecību teikt, ka viens no lielākajiem Jūrmalas investīciju projektiem ir izplēnējis tiesvedībās. Civillietā Jūrmalas uzņēmējs, bijušais deputāts un vicemērs Māris Dzenītis un partneri panāca mierizlīgumu un, iespējams, būtu atsākuši darbu pie Jūrmalas projekta Kāpa, tomēr sekoja dīvaina krimināllieta, kuru iesākumā pat izbeidza, bet vēlāk nesaprotamu iemeslu dēļ atjaunoja. Skaidrot desmit gados notikušo aicinājām projekta Kāpa idejas autoru - uzņēmēju Māri Dzenīti.

Pēc smagas slimības sestdien mūžībā devies Borisa un Ināras Teterevu fonda dibinātājs Boriss Teterevs, lasāms fonda mājaslapā.

Boriss Teterevs dzimis Rīgā, mācījies Rīgas 10.vidusskolā, studējis Rīgas Medicīnas institūtā (tagad - Rīgas Stradiņa universitāte). Pēc absolvēšanas deviņus gadus praktizējis Rīgas pilsētas 4.slimnīcā un Rīgas pilsētas 5.slimnīcā. Līdz 2008.gadam nodarbojās ar uzņēmējdarbību Latvijā un ārvalstīs.

2010.gadā kopā ar dzīvesbiedri Ināru Teterevu nodibināja ģimenes labdarības fondu.

Teterevam pasniegts Ministru kabineta Atzinības raksts par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un Triju Zvaigžņu ordenis. Teterevs kļuvis par Rīgas Stradiņa universitātes Goda doktoru, Latvijas Universitātes Goda biedru un Latvijas Zinātņu Akadēmijas Goda locekli.

Mecenāti Boriss un Ināra Teterevi trešdien, 22.jūlijā tikās ar Rīgas vicemēru Andri Ameriku, lai pārrunātu Rīgas atpazīstamības veicināšanu un mākslas un kultūras lomu galvaspilsētas starptautiskā tēla veidošanā, informē Rīgas dome.

Tikšanās laikā Borisa un Ināras Teterevu fonda dibinātāji un pārstāvji iepazīstināja A.Ameriku ar šogad fonda plānotajām norisēm Rīgā, kā arī pārrunāja līdz šim paveikto, īpaši jomās, kas sekmējušas kultūras dzīvi pilsētā un tūristu piesaisti Rīgai.

«Pirms trīs gadiem saņemtais Gada rīdzinieka tituls mūsu ģimenei ir gods un vienlaikus arī pienākums turpināt veicināt Rīgas atpazīstamību, pievērst vietējās un starptautiskās sabiedrības uzmanību Latvijas galvaspilsētai. Esmu gandarīts, ka mūsu fonda darbība mākslas un kultūras jomā, sadarbojoties ar Rīgas pašvaldību un citiem nozīmīgiem partneriem, veicinājusi kultūras dzīves attīstību galvaspilsētā un tūristu pieplūdumu tajā,» stāsta Borisa un Ināras Teterevu fonda dibinātājs un mecenāts Boriss Teterevs. «Fonda piektā darbības gada jubilejā sabiedrībai piedāvājam daudzveidīgu Eiropas mēroga laikmetīgās kultūras un mākslas notikumu sēriju - sākot ar nupat noslēgušos izstādi Provansas valdzinājums un rudenī, svinības turpinot, ar ikgadējo mākslas programmu TETE-A-TETE,» darbības plānus ieskicē B.Teterevs.

Vairs negribu nodarboties ar aktīvu biznesu, jo ir citas daudz interesantākas lietas, ar ko patlaban aizraujos. Ja jautāsiet, ko tagad daru, - dzīvoju labsajūtā. Un to dodu ne vien sev, bet arī vēl vairākiem simtiem tūkstošu cilvēku, tā intervijā DB saka filantrops Boriss Teterevs.

Fragments no intervijas

Ar kādu biznesu Jūs tagad nodarbojaties, lai tā visiem palīdzētu?

Konkrēta aktīva biznesa man tagad nav. Strādā vecie sakari. Tas, ko esmu nopelnījis iepriekš, tagad tiek likts lietā.

Ar ko esat nodarbojies? Zināms, ka esat bijis saistīts ar autotirgu, pat producējis kino…

Oi, kino - tā ir izmesta nauda. Esmu darbojies auto jomā, arī nekustamā īpašuma sfērā. Daudz kas ir bijis.

Bet no šodienas skatu punkta, izvērstu biznesu Krievijā?

Nē, nekādā gadījumā. Pirmkārt, es vairs negribu nodarboties ar aktīvu biznesu, jo ir citas daudz interesantākas lietas, ar ko patlaban aizraujos. Ja jautāsiet, ko tagad daru, tad dzīvoju labsajūtā. Un to dodu ne vien sev, bet arī vismaz vairākiem simtiem tūkstošu cilvēku Latvijā un ārvalstīs. Otrkārt, tagad tajā zemē ir tādi tiesiskie apstākļi un vispārējais klimats, ka noteikti tur neko neuzsāktu.

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri - palielinājās par 21,8%, pretstatā 22,2% pagājušajā mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 15%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada septembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 2,1%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+23,3%). Cenu kāpums bija arī maizei (+2,4%), pienam (+4,1%), cukuram (+8,5%), sieram un biezpienam (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+7,2%). Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+1,2%), liellopu gaļa (+7,8%), svaigi augļi (+1,2%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+3,3%) un cūkgaļa (+1,1%). Akciju noslēgumu rezultātā sadārdzinājās augu eļļa (+3,1%), augļu un dārzeņu sulas (+2,5%). Cenas palielinājās tējai (+4,4%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,1%), margarīnam (+5,2%), saldētām zivīm (+3,9%) un gaļas izstrādājumiem (+1%).

Šī gada 20. janvārī nezināms vīrietis Jūrmalā ir nodarījis miesas bojājumus un materiālus zaudējumus Jūrmalas domes deputāta Māra Dzenīša advokātei Ilmei Dukai, liecina viņas iesniegums Jūrmalas policijas pārvaldei.

Jūrmalas policijā iesniegums ir saņemts. Tajā I. Duka norāda, ka uzbrukuma laikā viņa atradās savā automašīnā un cits vīrietis ar savu auto sākumā taranēja advokātes automašīnu, bet pēc tam atrāvis I. Dukas auto durvis un uzbrucis viņai. Mašīnā atradušies arī bērni, kuri gan nav aiztikti.

Jau ziņots, ka pērnā gada beigās esot piekauta arī J. Lapsa. B. Tetereva pārstāvis Ēriks Matulis gan toreiz paziņojumu, ka tas darīts B. Tetereva interesēs, vērtēja kā apzinātu provokāciju.

Biržu indeksi ASV pirmdien kāpa, tirgiem atgūstot optimismu un noraidot bažas par tirdzniecības kariem pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par plāniem piemērot muitas tarifus importētajam tēraudam un alumīnijam.

Investori Volstrītā secinājuši, ka Trampa draudi par šādiem tarifiem, neparedzot izņēmumu Kanādai un Meksikai, uzskatāmi par taktiku, lai panāktu piekāpšanos sarunās par Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līguma (NAFTA) pārskatīšanu.

«Vairums investoru netic, ka prezidents īstenos tik precīzu un apgrūtinošu plānu,» komentēja CFRA analītiķis Sems Stouvels.

Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 1,5%, reaģējot uz ziņām, ka Vācijas sociāldemokrāti atbalstījuši koalīcijas vienošanos ar kancleres Angelas Merkeles vadītajiem konservatīvajiem.

Savukārt Milānas biržas indekss FTSE MIB pirmdien kritās par 0,4%, reaģējot uz Itālijas parlamenta vēlēšanām, kurās panākumus guva populistiskā Pieczvaigžņu kustība (M5S) un pret imigrāciju noskaņotā Ziemeļu līga.

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2023.gada martu - palielinājās par 0,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 4,5%.

2024.gada martā, salīdzinot ar februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Galvenokārt noslēdzoties akcijām, būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā preču grupā mēneša laikā bija pienam (+8%), sieram un biezpienam (+4,1%), piena produktiem (+4,1%), kā arī jogurtam (+2,5%). Dārgāki bija arī svaigi dārzeņi (+3,1%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga kafijai (+2,6%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,9%) un augu eļļai (+4,6%).

Akciju cenas pasaulē pirmdien pieauga un Volstrītā sasniedza jaunus rekordus, savukārt kriptovalūta "Bitcoin" kāpa līdz visu laiku augstākajai vērtībai pēc uzņēmuma "Tesla" paziņojuma par investīcijām šajā kriptovalūtā.

Naftas cenas kāpa līdz 52 nedēļu augstākajam līmenim.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga līdz jauniem rekordiem, turpinot pagājušonedēļ piedzīvoto kāpumu cerībā par drīzu jaunas ASV ekonomikas stimulu paketes pieņemšanu un gaidāmu ekonomikas atkopšanos.

Tesla iegādājas Bitcoin 1,5 miljardu dolāru apmērā 

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" iegādājies kriptovalūtu "Bitcoin" aptuveni...

Investori uzskata, ka ASV prezidentam Džo Baidenam izdosies panākt apstiprinājumu vairumam aspektu viņa ierosinātajā stimulu paketē, kuras apjoms ir 1,9 triljoni ASV dolāru, sacīja analītiķi.

ASV Finanšu ministrijas 10 un 30 gadu obligāciju ienesīgums īslaicīgi pieauga, pastiprinot diskusiju par augstākas inflācijas riskiem.

"Augošas procentlikmes norāda uz ekonomikas uzlabošanos," sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs, piebilstot, ka ir maz liecību par vispārēju inflāciju ekonomikā.

"Akciju tirgus nav pārmēru nobažījies par inflācijas faktoru. Kādu dienu tas notiks. Pašlaik ne," teica O'Hērs.

"Bitcoin" vērtība sasniedza rekordlīmeni - 44 795,20 ASV dolārus - pēc tam, kad ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" iegādājās šo kriptovalūtu aptuveni 1,5 miljardu dolāru apmērā un drīzumā plāno to pieņemt kā maksāšanas līdzekli par automašīnu iegādēm.

"ThinkMarkets" analītiķis Favads Razakzada atzīmēja, ka šis, iespējams, ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem kriptovalūtas nozarē.

""Tesla" būs liels autonozares spēlētājs, un, ja tas sāks pieņemt "Bitcoin" kā maksāšanas līdzekli, tad tas kriptovalūtai sniegs papildu leģitimitāti," skaidroja analītiķis.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 2,1% līdz 60,56 dolāriem par barelu, sasniedzot augstāko līmeni kopš jaunā koronavīrusa pandēmijas sākuma. To sekmēja OPEC un sabiedroto lēmums samazināt jēlnaftas ieguves apjomu, jo pandēmija ir samazinājusi pieprasījumu.

ASV naftas kompānijas "Chevron" akcijas cena pieauga par 2,5%, "Apache" akcijas cena - par 10%, bet "Halliburton" akcijas cena - par 5,6%.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,8% līdz 31 385,76 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,7% līdz 3915,59 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,0% līdz 13 987,64 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 0,5% līdz 6523,53 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par mazāk nekā 0,1% līdz 14 059,91 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,5% līdz 5686,03 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien pieauga par 2,0% līdz 57,97 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 2,1% līdz 60,56 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga no 1,2046 līdz 1,2049 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,3735 līdz 1,3741 dolāram par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu saruka no 105,39 līdz 105,22 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 87,71 līdz 87,67 pensiem par eiro.

Šodien Ministru kabineta (MK) sēdē pieņemts rīkojums, kas paredz piešķirt MK Atzinības rakstu Latvijas uzņēmējam Borisam Teterevam par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un grafiķim pedagogam Imantam Krepicam par izcilu ieguldījumu mākslā. Atzinības rakstus Borisam Teterevam un Imantam Krepicam pasniedz kultūras ministrs Ints Dālderis.

Boriss Teterevs ir ar auto biznesu saistīts uzņēmējs, pērnā gada nogalē viņa vārds izskanēja saistībā ar pretrunīgi vērtēto «Kāpas» projektu – izklaides kompleksu ar slēpošanas trasi. Sākotnējās projekta izmaksas tika lēstas 250-300 milj. eiro apmērā, bet saistībā ar celtniecības izmaksu kritumu to varot realizēt par aptuveni 150 milj. eiro Jāatzīmē arī, ka Teterevu ģimene ir nozīmīgi Rundāles pils mecenāti, kas Rundāles pils restaurācijas pabeigšanai 2010.-2014. gadā plāno ziedot 0,5 milj. Ls.

Lielākais nodokļu parādnieks valstī uz šī gada 1.janvāri bija a/s Liepājas osta LM ar 15,77 milj. Ls lielu parādu, liecina VID publiskotā informācija.

Jāpiebilst, ka 26. janvārī Administratīvā tiesa Liepājā skatīs a/s Liepājas osta LM prasību par VID ģenerāldirektora p.i. 2010.gada 22.novembra lēmuma darbības apturēšanu daļā par papildu nomaksai budžetā noteikto pievienotās vērtības nodokli un nokavējuma naudu.

A/s Liepājas osta LM valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks kategoriski noliedz, ka uzņēmums būtu nodokļu parādnieks. «Mēs gadā godīgi nomaksājam aptuveni miljonu latu nodokļos,» viņš sacīja. Aprēķinātie gandrīz 16 miljoni latu attiecoties uz tranzītkravām, kas pārkrautas LSEZ a/s Liepājas osta LM terminālī, taču uzņēmums nav šo kravu īpašnieks. Tomēr VID vērsies pret stividoru, jo kravu īpašnieki nav Latvijas uzņēmumi, līdz ar to piedziņu pret viņiem VID nevar vērst, norādīja P. Iesalnieks.

Uzņēmēji un privātpersonas atbalsta izcilākos studentus – mērķtiecīgi iegulda potenciālajos darbiniekos , pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Dažādi Latvijas augstāko mācību iestāžu fondi visa mācību gada garumā sadarbojas ar uzņēmumiem, organizācijām un privātpersonām, piedāvājot studentiem stipendijas pēc īpašiem kritērijiem. Uzņēmēji gan nodarbojas ar mecenātismu, gan stimulē savas nozares attīstību, gan tālredzīgi atbalsta sava uzņēmuma potenciālos darbiniekus. Piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Attīstības fonds vidēji gada laikā piešķir aptuveni 400 stipendiju 60 dažādu stipendiju konkursos, Latvijas Universitātes (LU) kopējais stipendiju budžets šim gadam ir teju vai pusmiljons eiro, bet pazīstamais mecenāts Boriss Teterevs Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studentiem šogad piedāvā vēl trīs jaunas mērķa stipendijas.

Astoņpadsmit metru augstā Baltā kāpa Saulkrastos, Inčupes labajā krastā pie upes ietekas jūrā, ir lieliska vieta, no kuras vērot Rīgas jūras līci. Te savulaik uzņemti vēsturiski skati Rīgas kinostudijas mākslas filmām Nauris un Kā gulbji balti padebeši iet. Diemžēl pēdējos gados virs Baltās kāpas savilkušies tumši padebeši, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Jau 2013. gadā Inčupe arvien redzamāk tuvojās kāpai. Laika gaitā to sāka ietekmēt ne tikai krasta erozija, bet arī pārmērīgā antropogēnā slodze, jo šis labiekārtotais dabas objekts arvien bijis kupli apmeklēts. 2014. gadā, aplocījusies ap izcilo smilšu veidojumu, Inčupe to nograuza tiktāl, ka cīņā ar šī gada janvāra vētru Baltā kāpa padevās. Līdz ar kokiem un labiekārtotiem pastaigu celiņiem daļa no tās nogruva, radot draudus arī apmeklētājiem.

Jau pērn Dabas aizsardzības pārvalde kopā ar Saulkrastu novada domi sāka īstenot ES Life+ programmas projektu Life Ekosistēmu pakalpojumi. Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšana palīdz apzināt dabas ekonomisko vērtību un devumu sabiedrībai, rūpēties par saimnieciski izdevīgāko un ilgtspējīgāko teritorijas attīstības variantu, aprēķināt vides saglabāšanā ieguldīto līdzekļu atdevi. Latvijā tas ir jaunums, taču citur pasaulē ekosistēmu pakalpojumu novērtējums ir vispārpieņemta prakse. Uz tā pamatiem notiek lēmumu pieņemšana gan pašvaldību, gan valsts līmenī. Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas metodika tiks aprobēta arī Saulkrastos – šai piejūras teritorijā ietilpst bioloģiski augstvērtīgas mežainās piejūras kāpas, plaša pludmale, arī Baltā kāpa.

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā pieauga par 0,4%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2021.gada augustu - patēriņa cenu kāpums, tāpat kā pirms mēneša, bija 21,5% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 12,3%.

2022.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,9%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija sieram un biezpienam (+4,2%), konditorejas izstrādājumiem (+3,3%), kā arī svaigiem augļiem (+3,9%). Dārgāks bija cukurs (+14,8%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,3%), saldējums (+4,6%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas kāpa maizei (+0,8%), čipsiem (+11,7%), saldumiem (+5,8%), makaronu izstrādājumiem (+3,6%), ievārījumam un medum (+3,2%), kā arī brokastu pārslām (+4,9%). Cenas palielinājās arī rīsiem (+3,9%) un mājputnu gaļai (+0,6%).

Akciju cenas Eiropā un pasaules naftas cenas pirmdien pieauga, ko sekmēja progress vakcinācijā pret Covid-19 un aizvien lielāka iespēja, ka ASV Kongress pieņems jaunu ekonomikas stimulu paketi, paziņoja dīleri.

Londonas biržas indekss kāpa par 2,5% un britu mārciņas vērtība pieauga pēc nedēļas nogales ziņām, ka Lielbritānijā pret Covid-19 vakcinēti vairāk nekā15 miljoni cilvēku.

Britu mārciņas vērtība kāpa līdz 1,3918 dolāriem par mārciņu, kas bija augstākais līmenis kopš 2018.gada aprīļa, bet eiro vērtība saruka līdz 87,18 britu pensiem, kas bija zemākais līmenis kopš maija.

Parīzes biržas indekss pieauga par 1,5%, bet Frankfurtes biržas indekss - par 0,4%. Milānas biržas indekss kāpa par 0,8% pēc tam, kad bijušais Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi sestdien tika izraudzīts par jauno Itālijas premjerministru.

Volstrītā akciju cenas nemainījās, jo ASV bija brīvdiena - Prezidentu diena.

Patēriņa cenas janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā palielinājās par 0,5%, bet gada inflācija - janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri - bija 21,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī palielinājās par 18,5%.

Statistikas pārvalde informē, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2023.gada janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (7,9 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (7,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (1,7 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,9 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,8 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 28,2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+42%), konditorejas izstrādājumiem (+26,3%), miltiem un citiem graudaugiem (+39,1%), makaronu izstrādājumiem (+35,1%), rīsiem (+31,4%), brokastu pārslām (+22%). Cenas kāpa žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+24,1%), mājputnu gaļai (+37,0%), cūkgaļai (+24,7%), gaļas izstrādājumiem (+26,5%), liellopu gaļai (+30,4%). Dārgāks bija siers un biezpiens (+30,0%), piens (+45,3%), piena produkti (+32,1%), olas (+35,2%) un jogurts (+20,1%).

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,7%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūliju - palielinājās par 6,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 17%.

2023.gada jūlijā, salīdzinot ar 2023.gada jūniju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,7 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,3 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-11,4%). Akciju ietekmē lētāks bija siers un biezpiens (-4%), kafija (-3,2%), piens (-2,6%), milti un citi graudaugi (-3,5%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-0,6%), žāvēti augļi un rieksti (-5,6%), kā arī svaigas vai atdzesētas zivis (-4%). Sezonālu faktoru ietekmē cenu kritums bija svaigiem augļiem (-2,7%).

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga, mazinoties bezvienošanās «Breksita» riskam, bet ASV biržu indeksi kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela apdomīgiem izteikumiem.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien paziņoja, ka gadījumā, ja parlaments atkal noraidīs viņas panākto vienošanos par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), viņa dos likumdevējiem iespēju balsot par bezvienošanās «Breksitu» vai par «Breksita» atlikšanu.

Meja apsolīja parlamentam līdz 12.martam dot vēl vienu iespēju balsot par «Breksita» vienošanos, kuru decembrī parlaments jau noraidīja. Ja Meja šajā balsojumā zaudēs, tad jau 13.martā parlaments varēs balsot par aiziešanu no ES bez vienošanās. Ja likumdevēji bezvienošanās «Breksitu» noraidīs, viņiem tiks dota iespēja balsot trešo reizi par «īsu, ierobežotu»

«Breksita» sarunu termiņa pagarināšanu, piebilda Meja.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pieauga, atjaunojoties tirgus dalībnieku optimismam par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām. Naftas cenas kāpa pēc tam, kad Saūda Arābija apstiprināja, ka tā samazinās jēlnaftas eksportu.

Volstrītas indeksi pieauga ceturto tirdzniecības sesiju pēc kārtas. Tirdzniecības pēdējās 40 minūtēs to kāpums gan nedaudz samazinājās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa un demokrātu kongresmeņu sarunu pārtraukšanas.

«Šodien ir optimisms, ka tirgus var turpināt būt stiprs,» sacīja «Hinsdale Associates» analītiķis Bils Linčs.

«Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā pārsniedza 61 ASV dolārus par barelu, Naftas eksportētājvalstu organizācijai (OPEC) samazinot naftas ieguves apjomu un mazinoties bažām par vāju naftas pieprasījuma pieaugumu.

ASV dolāra vērtība pret eiro saruka līdz zemākajam līmenim kopš oktobra, jo Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmē teiktais un FRS amatpersonu paziņojumi lika saprast, ka ASV centrālā banka nesteidzas tuvākajā laikā celt procentlikmes.

2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 22,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 27,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+37,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+25,5 %), miltiem un citiem graudaugiem (+62,2 %), makaronu izstrādājumiem (+41,1 %), rīsiem (+37,8 %), brokastu pārslām (+11,8 %). Sadārdzinājās siers un biezpiens (+38,7 %), piena produkti (+41,0 %), piens (+43,7 %), olas (+26,9 %) un jogurts (+24,6 %). Gada laikā cenas pieauga mājputnu gaļai (+35,7 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+19,9 %), cūkgaļai (+12,4 %), gaļas izstrādājumiem (+20,6 %) un liellopu gaļai (+31,3 %).

#ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien pieauga, investoriem turpinot atgūt optimismu.

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien pieauga, investoriem turpinot atgūt optimismu pēc bažām par inflāciju, kuras šomēnes bija izraidījušas akciju izpārdošanu.

ASV biržu indeksi pieauga piekto tirdzniecības sesiju pēc kārtas, Volstrītai turpinot mainīt uz pretējo sešu dienu ilgu indeksu krišanos, kuras gaitā galvenie indeksi saruka par vairāk nekā 10%, kas tiek uzskatīti par korekcijas diapazonu.

«Šķiet, ka korekcija ir ātri beigusies,» sacīja «Cornerstone Wealth Management» galvenais investīciju ierēdnis Alans Skrainka.

Naftas cenas pieauga Ņujorkas biržā, bet kritās Londonas biržā.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga, britu mārciņas vērtība pret dolāru kāpa, bet dolāra vērtība pret Japānas jenu turpināja samazināties.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pieauga, investoriem pievēršot maz vērības bažām par procentlikmju celšanu augstas inflācijas apstākļos.

Volstrītā akciju cenas kāpa trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas. Kāpums bija arī galvenajos Eiropas akciju tirgos, kas sekoja līdzīgai tendencei Āzijas biržās.

Investori sekoja krīzei uz Krievijas un Ukrainas robežas, kā arī Covid-19 pandēmijas ietekmei pasaulē.

"50 Park Investment" analītiķis Adams Sarhans brīdināja, ka situācija akciju tirgos tuvākajās dienās būs atkarīga no tā, kā investori reaģēs uz uzņēmumu darbības rezultātiem un ASV nodarbinātības datiem.

Naftas cenas mēreni pieauga pirms trešdien gaidāmas pasaules galveno jēlnaftas ieguvējvalstu sanāksmes, kurā tiks apspriesta ieguves apjoma tālāka palielināšana.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,8% līdz 35 405,24 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,7% līdz 4546,54 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,8% līdz 14 346,00 punktiem.

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 2,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājās par 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 10,8%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada jūlijā, salīdzinot ar 2021.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 24,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (par 33,7%), piena produktiem (par 39,3%), pienam (par 36,6%) un jogurtam (par 29,9%). Dārgāka bija maize (par 28,3%), konditorejas izstrādājumi (par 20,6%), milti un citi graudaugi (par 56,8%), makaronu izstrādājumi (par 35,5%), rīsi (par 30,9%).

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2023.gada septembri - palielinājās par 1,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, bija apģērbam un apaviem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,5 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (+6,8%) un svaigiem augļiem (+5,5%). Dārgāka bija šokolāde (+4,5%), kafija (+1,9%) un sviests (+2,8%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,7%), olām (+4,6%), mājputnu gaļai (+1,9%), makaronu izstrādājumiem (+4,2%), olīveļļai (+4,1%), pienam (+1%), piena produktiem (+0,7%) un cukuram (+3,8%).