Latvijas Dabas fonda (LDF) tiešraides no aizsargājamo sugu putnu ligzdām šogad tiešsaistē vērojuši aptuveni 3,5 miljoni cilvēku, un kopējais skatījumu laiks pārsniedzis 730 000 stundas, informē LDF pārstāvji.

Iepriekšējos gados nodrošinātās tiešraides šogad papildināja divas kameras pie mazā ērgļa ligzdām, kā arī pie līdz šim nevērotas jūras ērgļa ligzdas.

Vissmagāk šogad gāja novēroto melno stārķu pārim, kas izaudzināja četrus jaunos putnus. Tāpat aizvadītā vasara bija pārbaudījums abiem jūras ērgļu pāriem, kuri cīnījās gan ar karstumu, gan barības trūkumu, gan arī piedzīvoja mazuļu izkrišanu no ligzdas. Zivjērgļa ligzdas vērošanu šogad pārtrauca negaiss, savukārt ūpja, mazo ērgļu un vistu vanaga ligzdās putni šogad tikai ciemojās, bet ligzdošanu neuzsāka.

Visvairāk skatītā tiešraide šogad, līdzīgi kā citos gados, bija jūras ērgļu ligzda Durbē - tai bija aptuveni 1,8 miljoni skatījumu. Otrajā vietā ierindojās melnā stārķa ligzdas tiešraide no Siguldas novada un jūras ērgļu ligzdas tiešraide no Ziemeļkurzemes.

Līdz 6. septembrim atvērta pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt".

Konkursu organizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar "British Council" pārstāvniecību Latvijā. Konkursa noslēgumā divi sociālie uzņēmēji vai sociālās uzņēmējdarbības ideju vai projektu autori saņems naudas balvu 1200 eiro apmērā, ko nodrošina "British Council" pārstāvniecība Latvijā un SEB banka. Uzvarētājus noteiks konkursa žūrija un tiešraides skatītāju balsojums.

"Konkursā var pieteikt ideju vai projektu, kas atbilst sociālās uzņēmējdarbības būtībai un definīcijai – ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai. Šī ir ne vien lieliska iespēja iegūt naudas līdzekļus biznesa izaugsmei, bet arī gūt pārliecību par savu ideju vai projektu, prezentējot to kompetentiem ekspertiem, un pastāstīt par savām biznesa iecerēm visai Latvijai," teic Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Jau 26 gadu Latvijas vadošais sporta izdevums Sporta Avīze tradicionāli paziņos labākos sportā mūsu valstī. Sadarbībā ar Optibet un Dienas Bizness konferencēm, 2021.gada laureātu paziņošana pirmo reizi būs skatāma tiešraides pasākumā Youtube kanālā, trešdien, 5.janvārī, plkst 9.30.

Sporta Avīzes gada aptaujas noslēguma pasākums tiešraidē pulcēs aptaujas laureātus, sporta dzīves organizatorus un atbalstītājus, nozares profesionāļus un viedokļu līderus, lai atskatītos uz 2021. gada spilgtākajiem notikumiem Latvijas sportā. Sporta nozares profesionāļi diskutēs par pandēmijas ietekmi uz bērnu un jauniešu sportu Latvijā, paziņos 2021.gada labākos Sporta Avīzes vērtējumā un prognozēs Latvijas sportistu iespējas 2022.gada ziemas olimpiādē Pekinā.

Pasākuma vadītāja lomā iejutīsies pazīstamais sporta žurnālists Lauris Lizbovskis.

Par bērnu un jauniešu sportu Latvijā ierobežojumu apstākļos diskutēs Dr. Sandra Rozenštoka, sporta ārste, Sporta Laboratorijas vadītāja, Kristaps Slaidiņš, Futbola Parks Academy treneris un dibinātājs, kā arī Kristaps Janičenoks, Latvijas basketbola līgu direktors.

Ikgadējam hokeja drudzim šogad būs īpaša «mājvieta» – jau no 3. maija Helio interaktīvās TV un Shortcut klientiem būs pieejams īpaši čempionātam jaunizveidotais kanāls 360TV Hokejs.

Pateicoties Latvijas Televīzijas un Tet sadarbībai, spēles HD kvalitātē būs vērojamas arī LTV7 un 360TV, un trīs kanālos kopā līdzjutēji šogad varēs tiešraidē noskatīties visus 64 mačus.

360TV Hokejs 24 stundas diennaktī HD kvalitātē varēs tiešraidē un spraigāko spēļu atkārtojumos vērot, kā par uzvaru uz ledus cīnās labākie no labākajiem – gan Latvijas, gan citu valstu izlases. Līdz pat 10. maijam kanāls piedāvās aizraujošāko pagājušā gada čempionāta spēļu atkārtojumus, bet piektdienas, 10. maija pēcpusdienā tiks dots starts gada karstākajam hokeja pasaules notikumam Bratislavā. Kopumā kanāls nodrošinās 13 tiešraides, kā arī 360TV un LTV7 rādīto spēļu atkārtojumus. Pārējās tiešraides no 10. līdz 26. maijam būs vērojamas kanālos LTV7 un 360TV.

Viens cilvēks gadā rada aptuveni 400 kilogramus sadzīves atkritumu. Lielu daļu no tiem var un vajag pārstrādāt, izmantojot otrreizējā apritē, bet ap 40% veido sajaukta dažādu sadzīves atkritumu masa, kuru pārstrādāt nav iespējams.

Videi, veselībai un ekonomikai draudzīgāk ir no šīm atkritumu atliekām iegūt siltumu un gaismu, nevis aprakt tās zemē, atstājot "mantojumā" nākamajām paaudzēm.

Mēs dzīvojam lielā steigā un esam pieraduši pie komforta, bet neapzināmies, cik daudz atkritumu rada šāds dzīvesveids. Ir ērti pa ceļam uz darbu nopirkt līdzņemšanai kafijas krūzīti, ir veselīgi pusdienās iztukšot salātu trauciņu, taču gan krūzīte un trauciņš, gan daļa no citiem pārtikas iepakojumiem ir izmantojami tikai vienu reizi. Pēc tam mēs tos izmetam atkritumos un aizmirstam. Lielāko daļu plastmasas var pārstrādāt divas līdz trīs reizes, tad materiāls zaudē savu kvalitāti un vairs nav derīgs jaunu produktu radīšanai.

Cilvēki, ilgstoši dzīvojot lineārā ekonomikā, pieraduši saražot un izmest, un daudz nedomāt, kas notiek pēc tam. Tādēļ, runājot par mērķiem atkritumu nozarē, visas aktivitātes patlaban veidotas un politika balstīta uz šo aspektu, Izdevniecības «Dienas bizness» sadarbībā ar «Clean R» un «Eco Baltia grupa» organizētajā konferencē «Atkritumu apsaimniekošana – 2019» sacīja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Cilvēku skaits aug, planēta lielāka nekļūst, tādēļ jādomā, ko darīt ar neatjaunojamiem resursiem. Rezultātā pasaule virzās uz aprites ekonomikas modeli, kas faktiski nosaka, ka maksimāli ilgi resursus atstājam apritē. Tādēļ jādomā, kā samazināt atkritumu apjomu, ko radām, un jāskatās, kā lietojam lietas, vai tās var labot vai atjaunot. Ja tas nav iespējams, jāizvērtē, cik daudz būs vietas, kur glabāt šos atkritumus.

Jāanalizē ne tikai izejmateriāli un loģistikas ķēdes, bet arī tas, kā katrs cilvēks iepērkas – gudri vai vieglprātīgi. Izejot no šī faktora, ES noteikusi stingrus mērķus nākamajiem gadiem, viņa uzsvēra.

Pēc 2020.gada ik pa pieciem gadiem ir jāizpilda jaunas prasības, lai pakāpeniski nonāktu līdz tam, ka 2035.gadā tiek pārstrādāti vismaz 65% sadzīves atkritumu apjoma, ko radām. 2020.gadā šis apjoms ir 50%. Tā kā ar katru procentu gan savākt, gan apsaimniekot atkritumus kļūst grūtāk, aizvien vairāk jādomā par to, kādas preces tiek ražotas un kā tās tiek izmantotas.

Daudziem noteikti ir zināma dziesma "Video Killed the Radio Star", kuras nosaukumā minētais apgalvojums gan nav piepildījies. Šobrīd līdzīgi tiek spriests par klasiskās jeb lineārās televīzijas norietu, jo cilvēki paši vēlas noteikt, kādu saturu patērēt.

Šīm runām ir zināms pamats, jo patiešām: arvien vairāk cilvēku paši pieņem lēmumu, kad un kur skatīties konkrēto video saturu, izvēloties tā saucamās video on demand (VOD) platformas.

Televīzijas attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus: pirmkārt, satura piegādes/patēriņa veida attīstību un, otrkārt, satura patēriņam izmantoto iekārtu ekrānu attīstību.

Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē pašam.

Atverot sludinājumu portāla ss.com mājaslapu, šokēja lielais atkritumu izvešanas pakalpojumu piedāvājumu skaits, izdevniecības «Dienas bizness» sadarbībā ar «Clean R» un «Eco Baltia grupa» organizētajā konferencē «Atkritumu apsaimniekošana – 2019» sacīja SIA Clean R valdes locekle Sanita Lazdāne.

«686 piedāvājumi bija par sadzīves atkritumu izvešanu, bet zināms, ka sadzīves atkritumus var izvest vienīgi pašvaldības izvēlēts komersants ar pašvaldības līgumu, tādējādi tas laikam ir tiesiskais nihilisms un tas nevienu nesatrauc,» viņa norādīja.

Sadaļā par atkritumu izvešanu ar lielgabarīta konteineru bija 256 ieraksti. No tiem tikai 24 komersanti ir sazīmējami pēc nosaukuma vai tālruņa un, visticamāk, nebaidās nosaukt sevi vārdā. Būvniecībā radušos atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmā (BRAPUS) no tiem ir 12, bet atļaujas ir 11 no tiem, turklāt tie nav vieni un tie paši uzņēmumi, kaut arī tā tam vajadzētu būt, uzsvēra S. Lazdāne. Vien 9 ir iesnieguši statistikas datus. Kopumā BRAPUS sistēmā ir 98 reģistrēti pakalpojumu sniedzēji, pirms pāris gadiem tie bija 81, tādējādi neliels progress ir, taču publiski nav zināms, cik daudzi uzņēmumi faktiski izmanto BRAPUS sistēmu.

Sociālās uzņēmējdarbības piču jeb prezentāciju konkursa "Tam labam būs augt" organizatori aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju iesaistīties konkursa norisē, vērojot tā tiešraidi un balsojot par labāko sociālās uzņēmējdarbības ideju vai projektu.

Skatītāju balsojums noteiks vienu no konkursa uzvarētājiem, kurš savas sociālās biznesa idejas vai projekta realizēšanai saņems 1200 eiro finansējumu.

Konkursa tiešraide būs skatāma šo piektdien, 25. septembrī, no plkst.18:00 līdz 20:00:

BALSO ŠEIT

Konkursā savas sociālās uzņēmējdarbības idejas un projektus prezentēs 10 esošie un topošie sociālie uzņēmēji no visas Latvijas: "Glūdas (māj)skola" Jelgavas novadā, alternatīvā izglītības iestāde Krapes skola "Universum" Ogres novadā, runas terapijas instruments bērniem "CheeksUp", muzejs tumsā "Skaties ar sirdi", kuldīdznieces Ievas Putniņas projekts "Eve Birdy Headwrap", kultūras un mākslas centrs "Nātre" Jelgavā, Iritas Antoņevičas projekts par vilnas darbnīcu "Living wool" Gulbenes novadā, Ruckas mākslas un izglītības centrs Cēsu novadā , SIA "Mans peldkostīms" no Valmieras un "Correcty" stāju koriģējošais t-krekls.

Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" pirmo reizi saviem klausītājiem nodrošinājusi koncertu tiešraidē.

Latviešu pianists Andrejs Osokins tukšā koncertzāles Lielajā zālē uz klavierēm atskaņoja trīs mūzikas dižgaru – Johana Sebastiāna Baha, Kloda Debisī un Ludviga van Bēthovena – skaņdarbus.

Šo koncertu savās mājās pie ekrāniem vēroja simtiem skatītāju visā pasaulē.

"Milzīgs paldies katram, kas pieslēdzās manā mūžā pirmajam solokoncertam tiešsaistē! Paldies Liepājas koncertzālei "Lielais dzintars" par ideju turpināt lielus, nopietnus koncertus, neskatoties ne uz kādiem šķēršļiem. Priecājos, ka tieši mans koncerts bija "Biļešu Paradīzes" pirmais tiešraidē nodrošinātais pasākums," komentē pianists A. Osokins.

Pianists uzstājās ar īpašu, Lieldienu laikam sagatavotu programmu. Pirms koncerta bija iespēja klausīties Liepājas koncertzāles valdes priekšsēdētāja Timura Tomsona sarunu ar A. Osokinu.

29. septembrī norisināsies Tiesību zinātņu pētniecības institūta (TZPI) un Banku augstskolas (BA) rīkotā zinātniskā konference "Bankas mainīgajā pasaulē", kurā eksperti no tiesību zinātņu un finanšu jomas spriedīs par aktuālajiem banku sektora izaicinājumiem.

Konferenci no plkst. 9.00 varēs vērot tiešraidē TZPI "Facebook" kontā, bet no plkst. 14.35 Banku augstskolas "YouTube" kanālā.

Konferences programma ir sadalīta divās sekcijās. Pirmajā sekcijā, kas Latvijas Universitātes (LU) lielajā aulā, Raiņa bulvārī 19, sāksies plkst. 9.00, tiks apskatīti kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti. Šajā sekcijā zinātniskos referātus lasīs ģenerālprokurors Juris Stukāns, Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja, profesore Inna Šteinbuka, prokurors Juris Juriss, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, zvērināti advokāti Jānis Kārkliņš, Jānis Rozenbergs, Aivars Lošmanis, Edvīns Danovskis, kā arī TZPI vadītājs Ringolds Balodis.

5G attīstībā nav svarīgi, kurš pirmais atklās 5G staciju vai 5G internetu, bet gan atbalstošo ierīču pieejamība, un tas ir atslēgas vārds tam, cik ātri notiks 5G ieviešana Latvijā.

Darbs pie tīkla infrastruktūras izveides norit jau vismaz piecus, sešus gadus, un tieši tīkla attīstība šajā posmā ir vissvarīgākā. Mobilo sakaru operators Bite savu pirmo 5G staciju testa režīmā ir palaidis šā gada jūnijā.

Bite arī, gatavojoties tehnoloģiju progresam, ir nodrošinājusies ar lielāko pieejamo 5G frekvenču skaitu Latvijā, kāds tas ir joprojām.

Atgriežoties pie gala lietotāja priekšrocībām, mūsu prognozes liecina, ka pirmās 5G atbalstošās ierīces Latvijā varētu parādīties vien rudenī vai gada beigās. Līdz tam mēs turpināsim attīstīt savas 5G stacijas, kas testa režīmā jau strādā.

PAR ŠO TĒMU:

Tele2 Rīgā iedarbinājis 5G mobilo sakaru bāzes staciju 

Mobilo sakaru operators «Tele2» šodien, 18. jūlijā Rīgā iedarbinājis 5G mobilo sakaru...

Tiešraide: LMT uzsāk 5G tīkla darbību  

Šonedēļ LMT uzsāk 5G tīkla darbību Latvijā. Startu 5G svinīgi dos Latvijas...

Pateicoties jauniegādātajām robotkamerām un papildu tehniskajam aprīkojumam, Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” kļuvusi par pirmo digitālo koncertzāli Latvijā.

Turpmāk pasākumu producentiem, skatītājiem un klausītājiem tiks piedāvātas nozares augstākajiem standartiem atbilstošas iespējas, jo jebkurš notikums varēs tikt pārraidīts tiešraidē vai iemūžināts video ierakstā.

“Šis ir liels solis uz priekšu koncertzāles attīstībā, kas ļauj mums turpināt darbu jebkādos apstākļos. Mērķtiecīga tehnoloģiju attīstība “Lielajā dzintarā” jau šobrīd ļauj mums un mūsu partneriem būt sasniedzamiem ne tikai klātienē, bet arī globāli. Jau vairākus gadus esam smēlušies pieredzi Berlīnē, Gēteborgā un Stokholmā, esam sekojuši līdz aktuālajām tendencēm, un mums ir liels prieks, ka digitālās koncertzāles modeli esam ieviesuši arī Latvijā. Digitālie koncerti ir šī brīža nepieciešamība,” iepazīstinot ar digitālās koncertzāles nozīmi atklāj SIA “Lielais Dzintars” valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.

Tā kā tradicionālā formātā svētki šobrīd nav iespējami, "Tet" grupas uzņēmumu darbinieki aizvadījuši jau otro virtuālo korporatīvo ballīti.

"Tā kā tradicionālā formā atzīmēt svētkus šobrīd nav iespējams, bija nepieciešams meklēt alternatīvas. Pieredze organizēt attālinātus darbinieku pasākumus, piemēram, darbinieku forumu, kur darbinieki visā Latvijā var pieslēgties Rīgā notiekošajam, jau bija, tādēļ tehniskajam risinājumam atlika radīt radošo ideju," biznesa portālam db.lv saka Ingrīda Rone, tehnoloģiju un izklaides uzņēmuma "Tet" Cilvēku un vides dienesta direktore.

Katru no pasākumiem apmeklēja gandrīz puse "Tet" grupas uzņēmumu darbinieku, kas ir augsts iesaistes rādītājs. Viņa uzsver, ka tos nevar salīdzināt ar citiem darbinieku neformālajiem pasākumiem, kas līdz šim ierasti ir norisinājušies klātienē un nereti kopā ar otrajām pusēm vai, piemēram, sporta spēlēs kopā ar ģimenēm.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) izdevis rīkojumu par Nila Ušakova (S) atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas, liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Pūces rīkojumā uzskaitīti vairāki Ušakova kā Rīgas mēra un kā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» kapitāla daļu turētāja pārstāvja izdarīti pārkāpumi. Piemēram, sagatavojot pārskatu par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžeta izpildi, attiecībā uz «Rīgas satiksmes» finanšu datiem esot nepareizi iegrāmatoti 18,43 miljoni eiro. Rezultātā līdzekļi neesot izlietoti saskaņā ar pašvaldības konsolidētajā kopbudžetā paredzēto mērķi.

TIEŠRAIDE: Nila Ušakova preses brīfings

Saistībā ar šo gadījumu Ušakovs esot pārkāpis vairākas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma, likuma «Par grāmatvedību», Likuma par budžetu un finanšu vadību, kā arī likuma «Par pašvaldību budžetiem» normas.

Tieslietu padome par piemērotāko ģenerālprokurora amata kandidātu nolēma virzīt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu.

Par Stukāna kandidatūru tagad būs jābalso Saeimai.

Tieslietu padomes balsojumā par ģenerālprokurora amata kandidātiem nākamo lielāko atbalstu aiz Stukāna guva Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pēc balsojuma interneta tiešraidē paziņoja, ka "cīņa bija visai spraiga" un balsojums notika četrās kārtās.

Precīzu balsu sadalījumu Bičkovičs neminēja. Tomēr īsi pirms Bičkoviča paziņojuma interneta tiešraidē uz brīdi bija redzams datora ekrāns ar, iespējams, ceturtās kārtas balsojuma rezultātiem, kuri liecināja, ka Stukāns saņēmis desmit balsis "par", bet "pret" viņa kandidatūru bija balsojuši trīs padomes locekļi.

Neviens no Rīgas mēra biroja darbiniekiem netiks atlaists un arī no amata atstādinātais Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) turpinās darbu savā pašreizējā kabinetā.

TIEŠRAIDE: Nila Ušakova preses brīfings

Kā šodien žurnālistiem sacīja Ušakovs, viņa biroja darbinieki turpinās strādāt pašvaldībā un nākamnedēļ tiks spriests par darba organizācijas izmaiņām, lai biroja pārstāvji varētu palīdzēt darbā Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājam Oļegam Burovam (GKR) un vicemēram Vadimam Baraņņikam. Vienlaikus Ušakovs sacīja, ka neplāno atstāt mēra kabinetu un turpinās tajā strādāt.

Tāpat viņš norādīja, ka visas izmaksas, kas būs saistītas ar izdotā rīkojuma pārsūdzēšanu tiesu instancēs, segs viņš pats.

Britu rokgrupa «Coldplay» nedosies tūrē sava jaunākā albuma «Everyday Life» reklamēšanai sakarā ar bažām par koncertu ietekmi uz vidi, paziņojis grupas solists Kriss Mārtins.

Pēc viņa teiktā, grupa vēlas, lai tās koncerttūrēm «būtu pozitīva ietekme».

Pēdējā «Coldplay» tūre bija 2016. un 2017.gadā ar grupas septīto albumu «A Head Full of Dreams», kuras ietvaros tā sniedza 122 koncertus četros kontinentos.

«Mūsu nākamā tūre būs iespējami labākā versija vides ziņā,» pavēstīja Mārtins. «Mēs būtu vīlušies, ja tā nebūtu oglekļa neitrāla. Mēs uz šo brīdi esam veikuši daudzas lielas tūres. Kā mēs to varam pavērst, lai nebūtu tik daudz ņemšanas, kā došanas?»

Šobrīd grupa atrodas Jordānijas galvaspilsētā Ammānā, kur piektdien saullēktā un saulrietā rīkos divus koncertus, atzīmējot albuma «Everyday Life» iznākšanu. Abi koncerti tiks tiešraidē straumēti «YouTube».

“Jebkura biznesa vērtība un attīstības pamats ir cilvēki. Ja cilvēkiem patīk tas, ko viņi dara, ja viņi ir motivēti pilnveidoties kopā ar uzņēmumu, kurā strādā, tad tiks sasniegti jebkuri mērķi,” uzskata Ričards Zakss, EHR mediju grupas līdzīpašnieks. Viens no uzņēmuma svarīgākajiem mērķiem bija izveidot labāko radio aplikāciju Latvijā – un tas ir izdevies!

Galvenais – būt mobiliem

EHR mediju grupā ietilpst trīs radiostacijas – EHR, EHR Superhits un EHR Russkie Hiti, un katru mēnesi tai izdodas saglabāt vienu no vadošajām komerc-radio grupu pozīcijām, sasniedzot vidēji līdz pat 504 tūkstošiem unikālo klausītāju nedēļā.

Kā stāsta R. Zakss, radio mērķauditorija ir mūsdienīgi mileniāļi, tādēļ nepārtraukti jāseko līdzi jaunākajiem trendiem un tehnoloģijām. “Mūsu klausītāji ikdienā “dzīvo” savā viedtālrunī, tāpēc, lai sasniegtu veiksmīgus rezultātus, mums arī jābūt mobiliem.”

Lai saglabātu līdera pozīcijas arī turpmāk, kompānija savā attīstības plānā iekļāvusi trīs galvenos virzienus. Pirmkārt, orientēšanās uz aktualitātēm, tādēļ EHR portāls sevi pozicionē kā Eiropas popkultūras jaunumu centru, ziņojot par aktuālāko mūzikā. Otrkārt, fokuss uz daudzveidību – klausītājiem jau ir pieejami 20 hitu kanāli. Visbeidzot – konkurētspējas saglabāšana. EHR izstrādājis funkcijām bagātāko mobilo aplikāciju, kas ieņem stabilu vietu mūzikas aplikāciju trijniekā Latvijā.

PAZIŅOJUMS PAR RĪGAS TERITORIJAS PLĀNOJUMA PILNVEIDOTĀS REDAKCIJAS PUBLISKO APSPRIEŠANU UN TĀ STRATĒĢISKĀ IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMA PRECIZĒTĀ VIDES PĀRSKATA SABIEDRISKO APSPRIEŠANU.

Rīgas teritorijas plānojuma (RTP) pilnveidotā redakcija tiek nodota publiskajai apspriešanai, pamatojoties uz Rīgas domes 18.08.2021. lēmumu Nr.794 „Par Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

RTP ir vietējās pašvaldības (Rīgas) ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei. Plānošanas dokumenta izstrāde uzsākta, pamatojoties uz Rīgas domes 03.07.2012. lēmumu Nr. 4936 “Par Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu” (ar grozījumiem, kas veikti 22.10.2014. un 15.12.2017.), un tā darbības periods ir no 2022. gada līdz 2030. gadam.

Latvijas vīriešu basketbola izlase trešdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra ceturtdaļfinālā zaudēja Vācijai.

Latvija piekāpās ar 79:81 (16:13, 18:23, 25:26, 20:19).

Rezultatīvākais Latvijas izlasē ar 24 punktiem un astoņām rezultatīvām piespēlēm bija Artūrs Žagars. Dāvis Bertāns, realizējot sešus no 13 tālmetieniem, guva 20 punktus, 14 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Rolands Šmits, astoņus punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Andrejs Gražulis, kurš iemeta četrus no pieciem divpunktu metieniem, bet septiņus punktus un desmit atlēkušās bumbas - Rodions Kurucs, kurš trāpīja visus savus metienus - pa vienam divpunktu un trīspunktu, kā arī abus soda metienus.

Pretiniekiem 16 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Francs Vāgners, 13 punktus guva Andreass Obsts, 12 punktus guva Morics Vāgners, desmit punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Johanness Tīmanis, bet pa deviņiem punktiem guva Deniss Šrēders un Daniels Teiss, kura kontā arī astoņas atlēkušās bumbas.

Latvijā bezdarbs sasniedzis rekordzemu līmeni, 2018. gada 1. ceturksnī esot 8,2%, un jau tagad daudzi darba devēji izjūt profesionālo, darbspējīgo, radošo un entuziastisko darba ņēmēju trūkumu. Tajā pašā laikā, ārzemēs dzīvo un strādā ap 170 000 Latvijas valstpiederīgo. Šodien risinās mobilo sakaru operatora «Tele2» aizsāktās sociālās kustības «Latvija strādā» praktiskais seminārs, kurā darba devēji kopā ar valsts pārvaldi pārrunā aizbraucēju vidū pastāvošos aizspriedumus par atgriešanos un to, kā tos atspēkot, kā arī apspriež valsts līmeņa pasākumus reemigrācijas veicināšanai. Semināra norises gaitu var vērot tiešraidē:

Seminārā runātāji pieskārsies tādām sarežģītām tēmām kā darba iespējas ārpus Rīgas un iespējas pārvākties atpakaļ uz Latviju ar visu ģimeni, tai skaitā ar bērnudārza vecuma bērniem un latviski nerunājošu otro pusīti.

Kā norāda «Tele2» kustības «Latvija strādā» ietvaros veiktā uzņēmēju aptauja, darba iespējas reģionos ir. 34% no visām atvērtajām vakancēm šogad bijušas tieši reģionos, visvairāk Vidzemē. Tāpat vērā ņemama kļūst iespēja strādāt attālinātu darbu, ko piedāvā 27% aptaujāto uzņēmumu, vēl 22% sniedz degvielas kompensāciju. Savukārt risinot problēmu ar ārzemju izcelsmes otro pusīšu darba iespējām, 34% aptaujāto uzņēmumu jau tagad var piedāvāt iespēju strādāt arī bez latviešu valodas pamatzināšanām, un 50% gadījumos šīs vakances jau ir aizpildītas ar šādiem darbiniekiem.

Latvijā veiktie finanšu nozares pasākumi ir tik strikti, jo mūsu valstij pārmetums ir par sistēmisku naudas atmazgāšanas organizēšanu, nevienai citai Eiropas Savienības valstij tādu pārmetumu nav, Dienas Biznesa un AS Bigbank rīkotajā finanšu sektora forumā «Konkurētspējīga valsts finanšu politika globālajā tirgū,» sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Tas nozīmē, ka mūsu finanšu sistēmas pārstāvji piedalījušies ne tikai pārskaitot šo naudu, bet līdzekļu iepludināšanas sistēmā. Nevienai valstij tādu pārmetumu nav, tādēļ tas ir jārisina,» viņš sacīja.«Partneri, salīdzinot Latvijas banku sektoru, mēdz pieminēt Šveici vai Luksemburgu. Taču, ikvienam iedzīvotājam, ienākot kādā no šīm bankām ar koferīti ar 5 miljoniem un lūgumu šo naudu legalizēt, nākamā rīcība būtu podziņas piespiešana un policijas atnākšana arests, Latvijā tā nebija,» uzsvēra J. Reirs.

«Līdz ar to Latvijā pieņemtie mēri ir stingrāki nekā citviet, bet visi tie vērsti uz to, lai starptautiskie partneri mums noticētu, kaut vai finanšu institūcijas, pieejamo resursu izmaksas ir būtiskas un šeit zaudējam,» sacīja ministrs.

22. novembrī notiek ideju forums TEDxRiga, kurā visas dienas garumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā uzstājas 20 runātāji un mākslinieki, tostarp uzņēmēja un piedzīvojumu meklētāja Olga Kotova, mūziķis Ralfs Eilands, ekonomists un pasniedzējs Arnis Sauka, bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, sabiedriskais aktīvists Jānis Erts, komponists un pianists Platons Buravickis, režisors un scenārists Andris Gauja un citi.

TED kustības nacionālā mēroga ideju forums TEDxRiga ik gadu pulcē dažādu jomu profesionāļus no Latvijas un ārzemēm – zinātniekus, uzņēmējus, radošo industriju pārstāvjus un citus. Septiņu gadu laikā uz TEDxRiga skatuves kāpuši 149 runātāji un mākslinieki. Par TEDxRiga 2019 vadmotīvu izvēlēts “Together” jeb “Kopā”, vēršot uzmanību uz to, ka kopā varam īstenot ko diženāku nekā katrs individuāli.

Visas dienas garumā foruma tiešraidi bez maksas iespējams vērot TEDxRiga mājaslapā 2019.tedxriga.com, kā arī sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku tiešraide būs skatāma Latvijas reģionālajās un augstskolu bibliotēkās: Alūksnes pilsētas bibliotēkā, Bauskas Centrālajā bibliotēkā, Dobeles novada Centrālajā bibliotēkā, Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā, Jelgavas pilsētas bibliotēkā, Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā, Latgales Centrālās bibliotēkas Ģimenes digitālo aktivitāšu centrā, Limbažu Galvenajā bibliotēkā, Madonas novada bibliotēkā, Ogres Centrālajā bibliotēkā, Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā, Saldus pilsētas bibliotēkā, Staiceles pilsētas bibliotēkā, Tukuma bibliotēkā, Valmieras bibliotēkā un Ventspils Galvenajā bibliotēkā, kā arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Rīgas Pārdaugavas pamatskolas, Latvijas Kultūras koledžas, RTU Arhitektūras fakultātes, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes, Banku augstskolas, RISEBA un Biznesa augstskolas “Turība” bibliotēkās. Tāpat tiešraidi varēs vērot 15 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatoros visā Latvijā, kā arī vairākās kopstrādes telpās: Skola6 radošo industriju centrs, Teikums, TechHub Riga, People Work un OraculeTang Space.

Latvijā kreditēšanas aktivitāte attiecībā pret tautsaimniecības apmēru pēc globālās finanšu krīzes ir sarukusi vairāk nekā trīs reizes, secināts "Finanšu pieejamības pārskatā 2023", informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Vēl 2011.gadā izsniegto kredītu atlikums bija tuvu 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2023.gada otrajā ceturksnī tas bija tikai 27,1% no IKP.

Lai gan sākotnēji pēc globālās finanšu krīzes pārmērīgu parādsaistību samazināšanās bija pamatota, kreditēšana turpināja būt vāja, arī neraugoties uz mājsaimniecību, uzņēmumu un valsts finansiālās situācijas būtisko uzlabošanos. Ilgstoša un nozīmīga kreditēšanas apjoma krituma iemesli ir meklējami gan finansējuma piedāvājuma, gan arī pieprasījuma pusē, skaidrots pārskatā.

Latvijas Banka sagatavojusi "Finanšu pieejamības pārskatu 2023", kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu situācija Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo 10-15 gadu laikā.