Padomei nav bijis juridisks pamatojums pieņemt savādāku lēmumu, jo tās rīcībā neesot bijis profesionāls vērtējums par tiesneša veselības stāvokli, ko varēja dot tikai Darba ekspertīzes ārstu komiteja. R. Zvejniece norādīja, ka Z. Strazdam vēl ir iespēja lūgt tieslietu ministram atbrīvot viņu no tiesneša amata.
DB jau rakstīja, ka Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs, kuram gan šobrīd ir liegts pildīt amata pienākumus, pagājušajā nedēļā nosūtīja Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam kā Tieslietu padomes vadītājam iesniegumu ar lūgumu iesniegt Saeimā lēmumprojektu par atbrīvošanu no tiesneša amata saistībā ar veselības problēmām.
Z. Strazds ir jau iesniedzis arī savus paskaidrojumus, un pēc iepazīšanās ar tiem tieslietu ministrs Jānis Bordāns izlēma ierosināt disciplinārlietu. Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā noteikts, ka disciplinārkolēģija lietu izskata mēneša laikā no tās saņemšanas. Kā norāda tieslietu ministra pārstāve Līga Ādamsone, Z. Strazds savā paskaidrojumā norādījis, ka sev izvirzītos pārmetumus uzskata par nepamatotiem, bet sīkākus paskaidrojumus viņš neesot sniedzis.
Jāatgādina, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ziņoja, ka Rīgas pilsētas priekšpilsētas tiesā daudzu gadu garumā fiktīvi nodarbinātas vairākas personas, kuras faktiski tiesā neesot strādājušas un kurām aprēķināto atalgojumu, iespējams, piesavinājies tiesas priekšsēdētājs. Tāpat KNAB rīcībā esošie pierādījumi dod pamatu uzskatīt, ka atbalstu iespējamā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā sniedzis cits - kādas apgabaltiesas -tiesnesis.
