Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Šodien 2008.gada 4.februārī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments ir pielicis punktu tā dēvētajai Grinbergiādei – rakstveida procesā sakarā ar Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras prokurora Māra Lejas iesniegto kasācijas protestu tika izskatīta krimināllieta Aivara Lemberga apsūdzībā pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas un 298.panta 2.daļas - atstājot spēkā Lembergu attaisnojošo spriedumu, Db.lv informēja zvērināts advokāts Armands Šūmanis.

Ar Kuldīgas rajona tiesas 2007.gada 22.maija spriedumu Aivars Lembergs tika atzīts par nevainīgu un pilnībā attaisnots viņam izvirzītajās apsūdzībās pēc Krimināllikuma 318.p.2.d. un 298.p.2.d.. Kuldīgas rajona tiesas attaisnojošo spriedumu 2007.gada 6.novembrī negrozītu atstāja Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, kura izskatīja krimināllietu sakarā ar prokurora iesniegto apelācijas protestu.

Par Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas lēmumu prokurors Māris Leja iesniedza kasācijas protestu. Izskatot lietu kasācijas kārtībā, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā attaisnojošos tiesas nolēmumus un prokurora protestu noraidīja. Senāta nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Pagājušajā gadā kopējais mazumtirdzniecības apjoms tiešās pārdošanas sektorā Latvijā ir pieaudzis par 5%, sasniedzot 65 miljonus eiro (neskaitot PVN), liecina Latvijas tiešās tirdzniecības asociācijas dati.

Turklāt tiešajā tirdzniecībā iesaistīto personu skaits ir palicis nemainīgs - aptuveni 63 tūkstoši cilvēku.

«Jau otro gadu pēc kārtas ir vērojams stabils tiešās pārdošanas tirgus pieaugums 5% apmērā, un tas pārsniedz kopējo mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu, kas pagājušajā gadā pieauga par 4%. Tiešās pārdošanas straujo izaugsmi veicina ne tikai mājsaimniecību ienākumu un privātā patēriņa palielināšanās, bet arī tiešās pārdošanas straujā digitalizācija», uzsver Baltijas Tiešās Tirdzniecības Asociāciju ģenerālsekretārs Gintautas Zaleckas.

Kā norāda Gintautas Zaleckas, šodien tiešās pārdošanas konsultantiem nav nepieciešams fiziski satikt savus klientus, lai iepazīstinātu ar kādu jaunu produktu vai nodrošinātu konsultāciju, jo to ir iespējams veikt ar interneta palīdzību. Starptautiska sociāli ekonomiska pētījuma rezultāti par tiešo pārdošanu, kas veikts 11 Eiropas valstu tirgos, atklāj, ka gan uzņēmumi, gan viņu izplatītāji arvien efektīvāk izmanto internetu, lai vadītu un attīstītu savu biznesu, kā arī, lai ātrāk sasniegtu savus klientus. Piemēram, kompānijas piedāvā izplatītājiem un klientiem virkni dažādu digitālo rīku, kas ļauj prezentēt un pasūtīt preces, līdz ar to produktu demonstrācijas, kas līdz šim ir viens no visizplatītākajiem tiešās pārdošanas veidiem, kļūst virtuālas, un pārdošanas darījumi notiek sociālajos tīklos, kā Facebook, Instagram vai citos.

2016. gadā uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Arvien vairāk mājsaimniecību apgalvo, ka ikdienas izdevumus sedz ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (no 45,6 % 2014. gadā līdz 49,7 % 2015. gadā un 52,8 % 2016. gadā). Savukārt turpina sarukt mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, - no 50,5 % 2014. gādā līdz 45,1 % 2015. gadā un 42,1 % 2016. gadā.

Rīgā (36 %) un Kurzemē (38,4 %) bija vismazākais mājsaimniecību īpatsvars, kas norādīja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Turklāt, salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, Kurzemē bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars (7,8 %), kas visoptimistiskāk vērtēja savas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus – viegli vai ļoti viegli.

SIA «Auras centrs», kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu «Depo», pārstāvis Administratīvās rajona tiesā atkārtoti izteicis noraidījumu visam tiesas sastāvam, motivējot to ar objektivitātes principu neievērošanu tiesas izmeklēšanā, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā šodien plkst.10 bija paredzēts turpināt skatīt lietu par trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvniecībai izsniegtā būvatļauja.

Tomēr pirms lietas skatīšanas pēc būtības tika izteiks noraidījums tiesas sastāvam. Patlaban izsludināts pārtraukum līdz plkst.11.30, lai pieņemtu lēmumu par izteikto noraidījumu.

«Biju iesniedzis 23 jautājums Latvijas Arhitektu savienības ekspertam, taču tiesa uzdeva tikai piecus no tiem. Tāpat nav pieprasīts skaidrojums, kas ir »reprezentatīva celtne«, jo šāds termins minēts lokālplānojumā. Tādējādi rodas aizdomas, ka tiesa objektīvi neveic izmeklēšanas darbības, turklāt rīkojas ļoti pasīvi, nepieprasot visus nepieciešamos dokumentus,» tiesas sēdē norādīja «Auras centra» pārstāvis Henrihs Damroze.

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka aprīlī kļuvis par SIA "Olmafarm" piederošo 42,5% zāļu ražotāja AS "Olainfarm" īpašnieku, ir zaudējis astoņos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, pavēstīja "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš piebilda, ka manipulācijas "Black Duck Invest" apgalvojumos par akciju pirkuma līguma slēgšanas apstākļiem izgaismojuši arī divi starptautiski uzņēmumi - auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Rubenis pavēstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 30.augustā noraidīja "Black Duck Invest" pieteikumu atcelt par labu "Olmafarm" piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. "Līdz ar to "Black Duck Invest" vairākkārtējie mēģinājumi ietekmēt "Olmafarm" rīcību un traucēt tai piederošo balsstiesību izmantošanu kārtējo reizi ir izrādījušies nesekmīgi. Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams," informēja Rubenis.

Viņš arī pauda viedokli, ka "Black Duck Invest" nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir "Black Duck Invest" apgalvojumi par "Olainfarm" akciju iegādi, taču nu tiesu nolēmumiem pievienojušies arī divu starptautiski atzītu uzņēmumu atzinumi, kas apgāž "Black Duck Invest" pārstāvja Vojteha Kačenas 2021.gada 4.augustā preses konferencē un paziņojumā medijiem klāstīto, ka "Olainfarm" akciju iegādes darījuma sagatavošana bijis ilgs process, kurā "Olmafarm" pārstāvējis "PriceWaterhouseCoopers", Čehijas banku - "Sorainen", bet "BHM Group" kompāniju "Black Duck Invest" - "Walles" juridiskie eksperti.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiks apvienotas, no 2017. gada 1. februāra izveidojot tiesu ar nosaukumu - Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, informē Tieslietu ministrijā.

Jaunizveidotajai tiesai būs divas atrašanās vietas - līdzšinējo abu tiesu adresēs. Pieņemtais lēmums skar tiesas organizatoriskā līmenī. Uzsākto lietu izskatīšanu turpinās tie paši tiesneši, dokumentus tiesai būs iespējams iesniegt jebkurā no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas atrašanās vietām, tādejādi palielināsies tiesas pieejamība apmeklētājiem.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina norāda: tiesu darbības teritoriju reforma, ko ministrija sadarbībā ar Tieslietu padomi īsteno jau kopš 2015. gada, tiek atzīta par būtisku instrumentu tiesu efektivitātes paaugstināšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs. Apvienojot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesu ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesu, samazināsies noslodzes atšķirības starp šo tiesu tiesnešiem un būs iespējamas plašākas specializācijas iespējas. Minētajās tiesās ir samērā neliels tiesnešu un tiesu darbinieku skaits salīdzinoši arī citām Rīgas tiesām, pie tam tās ģeogrāfiski atrodas samērā tuvu. Līdz ar to šis solis ir kā loģisks turpinājums iesāktajam tiesu darbības teritoriju pārskatīšanas procesam.

Šī gada 17. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā, ar kuru atzina juridisko personu tiesības uz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas vispārējās jurisdikcijas tiesās, dodot laiku likumdevējam līdz šī gada 1. oktobrim ieviest atbilstošu tiesisko regulējumu. 1. oktobris jau pagājis, tomēr no Tieslietu ministrijas (TM), kas ir atbildīga par tiesu un tiesību politikas nozari valstī, nemana nekādu iniciatīvu un rīcību, lai šo spriedumu savlaicīgi izpildītu.

Satversmes tiesa lietu skatīja pēc kāda ārvalstu komersanta pieteikuma, kuram par prasības pieteikuma iesniegšanu Latvijas tiesā tika noteikts maksāt valsts nodevu gandrīz 177 tūkstošu eiro apmērā. Nespējot samaksāt tik lielu valsts nodevu, komersantam faktiski nebija iespējas iesniegt iecerēto prasību un nodrošināt lietas izskatīšanu tiesā. Likuma regulējums arī neparedzēja tiesai iespēju attiecīgo nodevu samazināt.

Formāla atbilde

Diena vērsās tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres birojā ar lūgumu sniegt ministres viedokli par situāciju un izskaidrot, kādēļ joprojām nav izpildīts Satversmes tiesas spriedums, kad to plānots izpildīt, kā arī to, vai ministre vispār personīgi ir informēta, ka spriedums joprojām nav izpildīts un vai tiks prasīta atbildība no attiecīgajām ministrijas amatpersonām. Diemžēl pašas ministres viedoklis, tostarp atbildes uz viņai personīgi adresētajiem jautājumiem saņemti netika, un atbildi – jāatzīst – valsts pārvaldei ierasti formālā stilā sniedza TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.

Visa Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) manta jau sen esot arestēta, tāpēc Anglijas tiesas lēmums par viņam piederošo aktīvu iesaldēšanu neko nemainot.

Neko nemaina arī tas, ka tiesas rīkojuma izpratnē būtu jāiesaldē arī tie aktīvi, kas nav uz Lemberga paša vārda, bet ar kuriem viņam ir vara rīkoties kā ar paša aktīviem.

Ventspils mērs aģentūrai LETA skaidroja, ka tādā gadījumā viņš varētu norādīt tiesai jebkuru citu personu, kuras īpašumā it kā ir manta, pār kuru vara patiesībā ir viņam. «Tās visas ir tukšas spekulācijas. Tas, kas pieder man, tas pieder man atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai,» sacīja Lembergs.

«Tas pilnīgi neko nemaina, absolūti nemaz, jo es Anglijas tiesai nosūtīju sarakstu, kas man pieder,» apgalvoja Ventspils mērs. Jautāts, cik liela ir viņam piederošo īpašumu vērtība naudas izteiksmē, Lembergs aicināja ieskatīties viņa amatpersonas deklarācijā, kur viss esot redzams.

Atklāta rekonstruētā Zemgales rajona tiesas ēka Pils ielā 16,Tukumā, kuras atjaunošana izmaksājusi 2 663 306 eiro, informē Tiesu namu aģentūra.

Esošajai tiesas ēkai, kas būvēta 1882. gadā, tika veikta fasādes rekonstrukcija, iekštelpu pārplānošana un pārbūve, kā arī inženiertehnisko komunikāciju nomaiņa, savukārt jaunizbūvētajā korpusā izvietotas tiesas sēžu zāles, kas aprīkotas ar modernām tehnoloģijām, tostarp videokonferenču un skaņas ierakstu iekārtām.

Pēc rekonstrukcijas ēkas lietderīgā platība ir palielinājusies divas reizes. Tas nodrošina iespēju ēkā izvietot arī tiesā iekļauto zemesgrāmatu nodaļu ar arhīvu un tādējādi īstenot reformu, kuras ietvaros paredzēta zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pilnīga iekļaušana rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā. Projekta pasūtītājs un finansētājs ir valsts akciju sabiedrība «Tiesu namu aģentūra».

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Tieslietu padome piektdien vienbalsīgi nolēma par Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāju iecelt Miķeli Zumbergu, kurš līdz šim bija šīs tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.

Zumbergs savā publiski pieejamajā tiesas darbības attīstības koncepcijā raksta, ka tiesvedība nevar būt pašmērķis, tādēļ tiesām aktīvi jāizmanto tādi instrumenti, kuri sekmē tiesisko strīdu ātrāku atrisināšanu, piemēram, izlīgums.

Viņaprāt, tas it īpaši attiecas uz Ekonomisko lietu tiesu, no kuras tiek gaidīta ātra un efektīva strīdu risināšana, tādēļ tiesnešiem nepieciešamas apmācības, lai atpazītu situācijas, kurās iespējams lietu pabeigt bez sprieduma, un lai tiesneši prastu spert arī praktiskus soļus pušu samierināšanā.

Latvijas tiesu sistēmas kopīga problēma ir zema sabiedrības uzticēšanās. Viens no instrumentiem, kā mūsdienīga tiesa var veicināt sabiedrības uzticēšanos tai, ir pārliecinoša komunikācija ar sabiedrību, skaidrojot pieņemtos nolēmumus. Gaidāma liela sabiedrības interese par Ekonomisko lietu tiesas darbu, tādēļ tai jābūt vienai no aktīvākajām sabiedrības informēšanā, norāda Zumbergs.

Trīs tiesās – Rīgas apgabaltiesā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā un Jūrmalas tiesā – uzsākta tiesas sēžu protokolēšana skaņu ieraksta formā, informēja Tiesu administrācija.

Tiesu administrācija katrā tiesā ir aprīkojusi vienu tiesas zāli ar profesionālu skaņu ierakstīšanas aparatūru, lai fiksētu tiesas sēdēs gaitu skaņu ierakstā. Skaņu ierakstu izmantos tiesas sēžu ierakstīšanai krimināllietu izskatīšanas laikā.

Skaņu ierakstu tiesās veiks līdz nākošā gada aprīlim, lai pārbaudītu tehnoloģijas piemērotību tiesas sēžu ierakstīšanai un sagatavotu priekšlikumus nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos.

Tieslietu ministrijas izveidotā darba grupa 2008. gadā izstrādās koncepcijas projektu par skaņu ieraksta un video konferenču izmantošanu tiesas procesā. Tiesās gūto pieredzi izmantos koncepcijas izstrādē.

Ar skaņu ierakstu palīdzību Tiesu administrācija cer uzlabot tiesas procesa un tiesas sēžu protokolu kvalitāti.

Šodien ekspluatācijā nodots jaunais Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas nams, kas atrodas Mazajā nometņu ielā 39.

Atklāšanas ceremonijā uzrunu sacīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), kurš norādīja, ka nama rekonstrukcijas laikā Tieslietu ministrijai nācās saskarties ar dažādiem šķēršļiem, taču, sadarbojoties ar Valsts nekustamajiem īpašumiem (VNĪ) un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesu, tos veiksmīgi izdevās pārvarēt.

Paredzēts, ka jaunajā tiesu namā aktīva darbība sāksies nākamā gada sākumā, kad uz to tiks pārceltas lietas, kas šobrīd atrodas vecajā tiesas ēkā Baložu ielā 14. Taču uz jauno tiesas ēku, visticamākais, netiks pārcelta Zolitūdes traģēdijas krimināllieta, jo tās izskatīšanā tiek izmantots liels apjoms ar tehniskajiem līdzekļiem, kuru pārvietošana nebūtu ekonomiska, aģentūrai LETA norādīja Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas priekšsēdētāja Adrija Buliņa.

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā (AT).

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Rīgas apgabaltiesa atzinusi par izpildāmu Anglijas tiesas pērn izdoto rīkojumu, kas paredz Ventspils mēra Aivara Lemberga aktīvu iesaldēšanu 135 miljonu ASV dolāru (66,69 miljonu latu) vērtībā.

Jāmin, gan, ka apgabaltiesa nolēma A. Lemberga un Antonio Gramsci Shipping Corporation un citu blakussūdzības tomēr apmierināt daļēji. Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011. gada 13.jūnija lēmumu grozīt un daļēji atcelt, bet gada 25. jūlija lēmumu atcelt pilnībā.

Kā arī atzīt un izpildīt Latvijā Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesas tiesneša 2011.gada 20.aprīļa iesaldēto rīkojumu pret A. Lembergu daļā, ar kuru viņam tika aizliegts atsavināt vai veikt darījumus, kas samazina viņam piederošās mantas vērtību, kas atrodas vai ir reģistrēta Latvijā ar kopējo vērtību līdz 135 milj. ASV dolāru. Nosakot mantas kopējo vērtību, ņemama vērā arī Anglijā un Velsā u.c. atrodošās mantas vērtība.

2009. gada 5.janvārī Jelgavā, Liepājā, Valmierā un Rēzeknē darbu uzsāks Administratīvās rajona tiesas tiesu nami, Db.lv informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Laura Pakalne.

Administratīvās rajona tiesas tiesu namu izvietošana reģionos nodrošinās vienotas tiesu prakses veidošanos, kā arī ļaus efektīvāk un vieglāk risināt administratīvās tiesas noslodzes jautājumu reģionos, veicinot lietu savlaicīgu izskatīšanu. Turklāt reģionu iedzīvotājiem vairs nebūs jādodas uz Rīgu, lai Administratīvajā rajona tiesā iesniegtu prasības par valsts un pašvaldību iestāžu lēmumiem.

Administratīvās rajona tiesas tiesu nami atradīsies Valmierā – Voldemāra Baloža ielā 13a, Liepājā – Lielajā ielā 4, Rēzeknē –Atbrīvošanas alejā 88, Jelgavā –Atmodas ielā 19 (Zemgales darījumu centrā).

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš par tiesu namu izveidi reģionos saka: "Viens no tiesiskas valsts pamatnosacījumiem ir tiesu pieejamība, taču, ja ir tikai viens Administratīvās rajona tiesas nams Rīgā, tad grūti runāt par tās pieejamību cilvēkiem, kas dzīvo lielā attālumā no galvaspilsētas. Turklāt šobrīd tiesa ir ļoti noslogota, un uz lietas izskatīšanu ir jāgaida gads vai pat ilgāk. Administratīvo rajona tiesu izveide reģionos, kā arī lietu izskatīšanas termiņu paātrināšana ir bijusi viena no manām galvenajām prioritātēm, strādājot tieslietu ministra amatā. Esmu gandarīts, ka nākamā gada janvārī reģionālie tiesu nami varēs uzsākt darbu. Protams, rezultāts nebūs jūtams uzreiz, jo sākumā būs jāizskata jau uzkrātās lietas, kā arī problēmas sagādā tas, ka nepietiekamu zināšanu dēļ gada sākumā nebūs nokomplektēs viss tiesu namu personālsastāvs, taču ceru, ka ilgtermiņā rezultāts būs ievērojams."

Latvija vienīgā no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm iesniegusi apelāciju Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumam par sankciju atcelšanu Pēterim Avenam un Mihailam Fridmanam. Tomēr eksperti Latvijas izredzes panākt šī sprieduma atcelšanu vērtē kā samērā vājas, vēsta portāls la.lv.

Eiropas Savienības Vispārējā Tiesa, norādot, ka neviens no sākotnējos tiesību aktos ietvertajiem pamatiem nav pietiekami argumentēts, šā gada aprīlī apmierināja Latvijas pilsoņa P.Avena un M.Fridmana prasības atcelt viņiem 2022.gada 28.februārī noteiktās ES sankcijas. Lai arī Latvija lūdza ES Padomi iesniegt apelāciju par šo spriedumu, gan Padome, gan citas ES dalībvalstis pēc ES Padomes Juridiskā dienesta rekomendācijām izlēma to nedarīt. La.lv vēsta - kā iepriekš norādīja P.Avena pārstāvis “Jāņa Kārkliņa advokātu biroja” vadošais partneris, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors, zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš: “Spriedums ir absolūti juridiski korekts un pilnīgi iznīcinošs. Tikpat labi ES Padome var pieņemt lēmumu, ka nevēlas otrajā instancē vēlreiz ciest pazemojumu.”

Administratīvā rajona tiesa Jelgavā trešdien, 25.aprīlī nolēma līdz 5.septembrim atlikt lietas skatīšanu par trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala Depo būvniecībai izsniegtā būvatļauja.

Kā tiesas sēdē skaidroja tiesnesis Mārtiņš Birkmanis, tiesai nav radusies pārliecība, ka ir iesniegti visi lietā nepieciešamie dokumenti, tādēļ nav iespējams sākt skatīt lietu pēc būtības.

«Piemēram, trešās personas (SIA Auras centrs) blakusprasībā ir atrodama transporta organizācijas shēma ar pieslēgumu Rīgas ielai. Tiesa vēlas pārliecināties, vai šis un citi lietā trūkstošie dokumenti ir Jelgavas domes rīcībā, un pievienot tos lietai,» pamatoja Birkmanis.

Tiesa uzskata par nepieciešamu uzklausīt ekspertus no Latvijas Arhitektu savienības, lai saņemtu atbildes uz būtiskiem jautājumiem, piemēram, kas ir «reprezentatīva celtne», jo šāds termins minēts lokālplānojumā. Lietas dalībniekiem mēneša laikā būs iespējams sagatavot un iesniegt tiesā interesējošos jautājumus speciālistam, uz kuriem atbildes tiks sniegtas, sākot skatīt lietu pēc būtības.

Latvija valsts, piemērojot drošības līdzekli un atstādinot Latvijas Bankas (LB) prezidentu Ilmāru Rimšēviču no amata, nav izpildījusi savus pienākumus, kas tai izriet no Eiropas Centrālās bankas (ECB) statūtiem, jo Eiropas Savienības (ES) Tiesai nav sniegti pierādījumi par faktiem, kuri Rimšēvičam tiek pārmesti, šodien ES Tiesā pauda ģenerāladvokāte Juliana Kokote.

Nereti ģenerāladvokāta secinājumi ES Tiesai sakrīt ar tiesas vēlāk taisīto spriedumu. Tā paziņošanas laiks pagaidām nav zināms.

Ģenerāladvokātu uzdevums ir juridiski nesaistošu «atzinumu» sniegšana tiesai priekšlikumu formā tiesas lēmuma pieņemšanai, pamatojoties uz pilnīgi neatkarīgu un objektīvu lietā izskatāmo jautājumu izvērtējumu. Atzinumi ir neatņemama mutiskās tiesvedības sastāvdaļa un tiesas pārskatos tiek publicēti kopā ar spriedumu. Ģenerāladvokāti spriedumu var ietekmēt, sniedzot atzinumos pārliecinošus argumentus, taču viņi netiek iesaistīti lēmuma pieņemšanā vai balsošanā par pieņemamo spriedumu.

Prasības tiesā cēlis gan Rimšēvičs, gan ECB par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu, ar kuru viņš tika atstādināts amata, jo tiek turēts aizdomās par tirgošanos ar ietekmi un kukuļņemšanu.

SIA «Auras centrs», kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu «Depo», Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvēšanai izsniegtā būvatļauja, liecina tiesai iesniegtais dokuments.

Savā iesniegumā tiesai «Auras centra» pārstāvis Henrihs Damroze norāda, ka pēc pirmās un pašlaik vienīgās tiesas sēdes Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā viņš konstatējis, ka daudzi lietas dokumenti ir aplīmēti ar piezīmju lapiņām, kas rakstītas vienā rokrakstā ilgāku laiku pirms tiesas sēdes. Damroze pārliecināts, ka piezīmju lapiņas ar komentāriem rakstījis kāds tiesas darbinieks, visdrīzāk, referējošais tiesnesis, un «šie komentāri var ietekmēt šādas tiesvedības rezultātu vai nepārprotami kaitēt procesa taisnīgumam».

Tāpat pieteikumā zemesgabala īpašnieku pārstāvis norāda, ka tiesas sastāva tiesneši ir ilglaicīgi pilsētas iedzīvotāji, viņiem Jelgavā un apkārtnē pieder īpašumi, turklāt pēc tiesas attieksmes pirmajā tiesas sēdē «Auras centrs» secinājis, ka jelgavnieki, kas nevēlas pieļaut «Depo» būvniecību Lielupes krastā, atrodas īpašā statusā. Tāpat būvniekiem ir bažas, vai tiesa, izskatot lietu, neietekmēsies no Jelgavas iedzīvotāju interesēm, protestiem un bailēm no iedzīvotāju un mediju kritikas.

Prokuratūra Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajām personām prasa piespriest brīvības atņemšanu no pieciem līdz 7,5 gadiem, kā arī piecu gadu aizliegumu pildīt noteiktu amatu pienākumus.

Šodien prokurori noslēdza savas debašu runas lasīšanu, kā arī lūdza piemērot deviņām apsūdzētajām personām sodu.

Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasa piemērot būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.

Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza tiesai piemērot trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasa piemērot arī uzņēmuma «Maxima Latvija» darba aizsardzības vecākai ekspertei Innai Šuvajevai.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 16. oktobrī bija spiesta pārtraukt, tā sauktās, Trasta komercbankas likvidācijas lietas izskatīšanu 31. zālē, kas izrādījās pārāk maza un nepiemērota lielajam dalībnieku skaitam.

Lietas izskatīšana no ierastās, vislielākās zāles Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu namā bija pārcelta uz mazāku, pavisam nelielu zāli, jo vislielākajā tiesas telpā bija jāskata kāda steidzama sūdzība. Visticamāk, lietas nozīmēšana šādā zālē ir notikusi pirms Covid ierobežojumu pastiprināšanas.

Ienākot tiesas zālē, 11 apsūdzētie, viņu 13 aizstāvji, divu cietušo pārstāvji, divi tulki un tiesnesis Imants Dzenis kopā ar palīdzi kopīgi noskaidroja, ka nepieciešams tiesas vadības lēmums, lai prāvu varētu turpināt telpā, kuras platība nesasniedz 60m2.

Kā zināms, pēc nupat izdotiem Ministru kabineta noteikumiem visās iekštelpās ir stingri jāievēro ierobežojumi, kas mazina Covid-19 izplatību. Tiesnesis iesākumā norādīja, ka, lietojot maskas, tiesas zālē divu metru distance nav būtiska. Tomēr advokāti uzsvēra, ka eksistē vēl nepieciešamās platības ierobežojums telpās, ko nosaka Epidemioloģiskās drošības likums, kur teikts, ka iekštelpās uz vienu cilvēku jābūt vismaz 3m2 telpas. Uz ko aizstāvība arī norādīja tiesai. Tautas valodā runājot cilvēki zālē sēdēja kā siļķes mucā.

Šveices advokāts Rūdolfs Meroni šodien pēc pirmās slēgtās tiesas sēdes, kurā viņš tika pratināts tā dēvētajā Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietā, aģentūrai LETA atteicās izpaust, par kādiem notikumiem viņš sniedzis liecības, turpretim Lembergs norādīja, ka tiesas procesam vajadzētu būt atklātam, lai žurnālisti varētu objektīvi atspoguļot sēžu zālē runāto un notikušo.

Šodien Rīgas apgabaltiesā liecinieka statusā uzklausītais Šveices advokāts pēc tiesas sēdes aģentūrai LETA sacīja, ka, ņemot vērā slēgto procesu, viņš nav tiesīgs izpaust informāciju par sēdes laikā runāto. Aizbildinoties ar to pašu argumentu, Meroni neatbildēja arī uz jautājumu, vai savulaik viņš kā advokāts ir sniedzis juridisko palīdzību Lembergam.

Pēc tiesas sēdes uz jautājumiem par Meroni liecībām pēc būtības neatbildēja arī Ventspils mērs, tomēr viņš ar pārliecību pauda, ka Latvijā visiem tiesas procesiem, ieskaitot šo, vajadzētu būt atklātiem, lai plašsaziņas līdzekļu pārstāvji tiesas prāvas varētu translēt tiešraidē visai sabiedrībai, tādējādi objektīvi atspoguļojot sēžu zālē notikušo.