Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šodien rakstveidā vērtēs SIA RBSSKALS Būvvadība tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, informēja tiesā.

Savukārt mēneša vidū tiesā bija iesniegts pieteikums par RBSSKALS Būvvadība maksātnespēju.

Ar pieteikumu tiesā vērsās SIA Vega 1. Maksātnespējas lieta tika ierosināta 15.decembrī, un tiesa to skatīs 30.decembrī plkst.13.

Zemgales priekšpilsētas tiesa septembrī ierosināja RBSSKALS Būvvadības tiesiskās aizsardzības procesu.

Iepriekš uzņēmumā norādīja, ka tiesiskās aizsardzības procesa laikā plānots reorganizēt kompānijas darbību, lai pārvarētu krīzi būvniecībā. «RBSSKALS grupa būvniecības tirgū darbojas 24 gadus, gadā vidēji nodrošinot 800 darbvietu. Mūsu darbības laikā esam pieredzējuši gan ekonomisko augšupeju, gan lejupslīdi, savukārt šobrīd uz tiesiskās aizsardzības procesu raugāmies kā uz vienīgo iespēju saglabāt savu profesionālo darbību,» toreiz skaidroja uzņēmumā.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa papildu kreditora pieteikšanās dēļ vēl nav vērtējusi SIA RBSSKALS Būvvadība tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, informēja tiesā.

22.decembrī tika saņemts iesniegums par papildu kreditora iekļaušanu procesā, un šo informāciju tiesa nosūtīja uzņēmumam, kā arī administratoram. Patlaban minētajām personām par konkrēto iesniegumu jāsniedz atsauksmes līdz nākamā gada 11.janvārim.

Mēneša vidū tiesā bija iesniegts pieteikums par RBSSKALS Būvvadība maksātnespēju. Ar to tiesā vērsās SIA Vega 1. Maksātnespējas lieta tika ierosināta 15.decembrī, un tiesa to skatīs rīt, 30.decembrī, plkst.13.

Iepriekš uzņēmumā norādīja, ka tiesiskās aizsardzības procesa laikā plānots reorganizēt kompānijas darbību, lai pārvarētu krīzi būvniecībā. «RBSSKALS grupa būvniecības tirgū darbojas 24 gadus, gadā vidēji nodrošinot 800 darbvietu. Mūsu darbības laikā esam pieredzējuši gan ekonomisko augšupeju, gan lejupslīdi, savukārt šobrīd uz tiesiskās aizsardzības procesu raugāmies kā uz vienīgo iespēju saglabāt savu profesionālo darbību,» toreiz skaidroja uzņēmumā.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šodien izbeidza SIA RBSSKALS Būvvadība tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) lietu, aģentūru LETA informēja tiesā.

Tiesa ar šo lēmumu arī neapstiprināja TAP plāna pieņemšanu, paskaidroja tiesā.

RBSSKALS vadītājs Māris Saukāns biznesa portālam db.lv sacīja, ka šobrīd komentārus nesniegs.

Iepriekš tiesa bija apturējusi tiesvedību RBSSKALS Būvvadība maksātnespējas lietā. Minētajā lietā bija apturēta tiesvedība, līdz stāsies spēkā nolēmums par uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesu.

Jau ziņots, ka pērn decembra vidū tiesā bija iesniegts pieteikums par RBSSKALS Būvvadības maksātnespēju, un ar to tiesā vērsās SIA Vega 1.

Iepriekš uzņēmumā norādīja, ka TAP laikā plānots reorganizēt kompānijas darbību, lai pārvarētu krīzi būvniecībā.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa līdz 8.decembrim pagarinājusi SIA RBSSKALS Būvvadība tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna iesniegšanas termiņu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Zemgales priekšpilsētas tiesa septembrī ierosināja tiesiskās aizsardzības procesu RBSSKALS grupas būvniecības uzņēmumam RBSSKALS Būvvadība un līdz 8.novembrim noteica termiņu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem, tomēr termiņš pagarināts par vienu mēnesi.

Iepriekš uzņēmumā norādīja, ka tiesiskās aizsardzības procesa laikā plānots reorganizēt kompānijas darbību un pārvarēt krīzi būvniecības nozarē Latvijā. «RBSSKALS grupa būvniecības tirgū darbojas 24 gadus, gadā vidēji nodrošinot 800 darbvietu. Mūsu darbības laikā esam pieredzējuši gan ekonomisko augšupeju, gan lejupslīdi, savukārt šobrīd uz tiesiskās aizsardzības procesu raugāmies kā uz vienīgo iespēju saglabāt savu profesionālo darbību,» toreiz skaidroja uzņēmumā.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa mēneša sākumā pasludināja SIA RBSSKALS Būvvadība maksātnespējas procesu, liecina tiesas lēmums.

Ar maksātnespējas pieteikumiem tiesā vērsās kreditori SIA Vega 1 un SIA Biant.

Janvārī tiesa izbeidza uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa lietu, kas stājās spēkā 16.februārī. 10.martā tiesā tika saņemti parādnieces paskaidrojumi, kuros cita starpā atzīts, ka līdz ar tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu ir pamats pasludināt maksātnespējas procesu, tomēr vienlaikus norādīts, ka Vega 1 prasījums netiek atzīts.

Vega 1 ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās jau pērn septembrī, bet Biant pieteikums tika saņemts marta sākumā, uzņēmumam norādot, ka RBSSKALS Būvvadība nav izpildījusi saistības 98 673 eiro apmērā. Tiesas sēdē RBSSKALS Būvvadība pārstāvji atzina šo pieteikumu par pamatotu.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa apturējusi tiesvedību SIA RBSSKALS Būvvadība maksātnespējas lietā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Minētajā lietā ir apturēta tiesvedība, līdz stāsies spēkā nolēmums par uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesu.

Jau ziņots, ka mēneša vidū tiesā bija iesniegts pieteikums par RBSSKALS Būvvadība maksātnespēju, un ar to tiesā vērsās SIA Vega 1. Tomēr paralēli tiesā ir ierosināts arī uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process (TAP), taču vēl nav lemts par TAP plāna pieņemšanu.

Iepriekš uzņēmumā norādīja, ka TAP laikā plānots reorganizēt kompānijas darbību, lai pārvarētu krīzi būvniecībā. R

RBSSKALS grupa būvniecības tirgū darbojas 24 gadus, gadā vidēji nodrošinot 800 darbvietu. Mūsu darbības laikā esam pieredzējuši gan ekonomisko augšupeju, gan lejupslīdi, savukārt šobrīd uz tiesiskās aizsardzības procesu raugāmies kā uz vienīgo iespēju saglabāt savu profesionālo darbību, toreiz skaidroja uzņēmumā.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā pēc termiņa pagarinājuma iesniegts SIA RBSSKALS Būvvadība tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Tiesā paskaidroja, ka divu nedēļu laikā tiesai jāpieņem lēmums par tālāko rīcību - plāna apstiprināšanu vai atteikumu to darīt.

Zemgales priekšpilsētas tiesa septembrī ierosināja RBSSKALS Būvvadības tiesiskās aizsardzības procesu un līdz 8.novembrim noteica termiņu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem, tomēr termiņš tika pagarināts par vienu mēnesi.

Iepriekš uzņēmumā norādīja, ka tiesiskās aizsardzības procesa laikā plānots reorganizēt kompānijas darbību, lai pārvarētu krīzi būvniecībā. «RBSSKALS grupa būvniecības tirgū darbojas 24 gadus, gadā vidēji nodrošinot 800 darbvietu. Mūsu darbības laikā esam pieredzējuši gan ekonomisko augšupeju, gan lejupslīdi, savukārt šobrīd uz tiesiskās aizsardzības procesu raugāmies kā uz vienīgo iespēju saglabāt savu profesionālo darbību,» toreiz skaidroja uzņēmumā.

Reģistrēta būvkompānijas AS "RBSSKALS" darbības izbeigšana, liecina "Lursoft" dati.

Lēmumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu Uzņēmumu reģistrs pieņēmis pagājušā gada decembrī.

Līdz ar AS "RBSSKALS" darbības izbeigšanu, atceltas uzņēmuma amatpersonas – valdes priekšsēdētājs Māris Saukāns un arī padomes priekšsēdētājs Andris Treijs.

Kā rāda Lursoft Multi atskaite, AS "RBSSKALS" pēdējais iesniegtais gada pārskats ir par 2016.gadu, un tajā uzņēmuma zaudējumi sasnieguši jau 4,7 milj.EUR. Vienlaikus būvkompānijai bijis straujš apgrozījuma kritums – ja 2010.gadā apgrozīti 15,97 miljoni eiro, tad 2012.gadā tie bijuši 9,35 miljoni eiro, 2014.gadā – 4,61 miljons eiro, bet 2016.gadā – tikai 77,34 tūkstoši eiro.

Kā norādīts iesniegtajā gada pārskatā, 2016.gads būvniecības nozarei nenesa solīto apjomu pieaugumu, bet tieši pretēji - kritumu. 2016.gada augustā RBSSKALS grupas uzņēmums SIA "RBSSKALS Būvvadība" nonāca finansiālās grūtībās, ko izsauca tā klienta paziņojums par līguma laušanu un vēlāk arī kredītiestādes kredītlīnijas pārtraukšana un pieprasījums to nekavējoties atmaksāt.

Likvidēts uzņēmums SIA "RBSSKALS būvvadība", liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmums izslēgts no Komercreģistra 7.novembrī.

Rīgas pilsētas tiesa šī gada jūlijā izbeidza "RBSSKALS būvvadība" maksātnespējas procesu, jo ir izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns.

Maksātnespējas process kompānijai izbeigts 2023.gada 25.jūlijā.

LETA jau vēstīja, ka kompānijai maksātnespējas process tika pasludināts 2017.gada 10.aprīlī. Savukārt vēl pirms tam - 2017.gada 26.janvārī - Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa noraidīja kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) 2021.gadā atklāja būvniecības uzņēmumu karteli, kura dalībnieki bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 687 miljoni eiro. KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodīja ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem bija arī "RBSSKALS būvvadība", taču kompānijai sods netika piemērots, jo tā bija pasludināta par maksātnespējīgu.

Atjaunota būvfirmas AS "RBSSKALS" darbība, liecina "Firmas.lv" informācija.

Db.lv sazinājās ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Māri Saukānu, kurš pastāstīja, ka "RBSSKALS" darbība atjaunota tādēļ, ka uzņēmumam līdz šim nav pabeigts uzsāktais tiesvedības process saistībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecību.

"Šīs domstarpības nav izšķirtas, tās ir procesā. Tas faktiski ir Akciju sabiedrības galvenais mērķis, līdz tam brīdim, kamēr noskaidrosim. Likvidācijas jeb pārtraukšanas process notika ne mūsu rīcību rezultātā. Tā nebija mūsu iniciatīva, bet Uzņēmumu reģistra. Mums ir jāatzīst, ka laicīgi nebijām līdz galam iesnieguši to informāciju, kura bija no mums gaidīta. Tas sakrita ar daudzām pārmaiņām, kuras ir skārušas visus mūs, bet tagad tas ir noskaidrots, attiecīgie dokumenti un materiāli ir iesniegti. Uzņēmumu reģistrs atjaunoja mūsu darbību, par ko viņiem paldies," skaidroja M.Saukāns.

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Tiesa pasludinājusi būvniecības uzņēmuma SIA RBSSKALS Būvvadība maksātnespēju; nozare kopumā joprojām piedzīvo krīzi un apjomu kritumu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Būvniecības nozare Latvijā aizvien piedzīvo krīzi, ko lielā mērā radīja kavēšanās ar Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu. Pērn būvniecības apjomi kritās par 20%, kas ir dramatisks rādītājs jebkurai nozarei. Likumsakarīgi daudziem būvniecības uzņēmumiem ir bijušas nopietnas grūtības pārdzīvot šo pārrāvuma posmu,» DB uzsver Latvijas Būvuzņēmēju partnerības (LBP) vadītāja Baiba Fromane. Viņa arī piebilst, lai pasargātu nozari no tik krasām svārstībām, LBP jau vairākkārt aicinājusi Finanšu ministriju efektīvāk plānot gan ES fondu apgūšanu, gan lielo projektu realizāciju.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 10. aprīlī pasludinājusi SIA RBSSKALS Būvvadība maksātnespējas procesu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

Astoņas no kopumā 10 Konkurences padomes (KP) sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzējušas KP lēmumu būvnieku karteļa lietā.

Kopumā tiesā saņemti 10 iesniegumi. Par astoņiem no tiem tiesa ierosinājusi lietas, vēl par vienu iesniegumu pagaidām nav pieņemts lēmums, bet vēl viens iesniegums pagaidām atstāts bez virzības, lai iesniedzējs novērstu trūkumus.

Lietas ierosinātas par SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Rere būve" un tās mātesuzņēmuma AS "Rere grupa", SIA "Arčers", AS "LNK Industries", SIA "Abora" un tās mātesuzņēmuma SIA "Tehnocentrs", SIA "Re & Re" un "LNK Industries" mātesuzņēmuma SIA "LNK (Latvijas novitātes komplekss)" iesniegumiem.

Par būvfirmas SIA "Merks" un tās mātesuzņēmuma AS "Merko Ehitus" iesniegumu tiesa lēmumu vēl nav pieņēmusi, bet "Arčers" mātesuzņēmuma AS "UGN" iesniegums pagaidām atstāts bez virzības konstatēto trūkumu novēršanai.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārsūdzējis Ģenerālprokuratūras lēmumu izbeigt "būvnieku lietas" kriminālprocesu daļā pret uzņēmēju Māri Martinsonu, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa skaidroja, ka VID kā cietušajam bija tiesības 10 dienu laikā pārsūdzēt šo Ģenerālprokuratūras lēmumu.

"Mēs šo lēmumu izvērtējām, un atzinām, ka VID un valsts intereses ir aizskartas. Tādēļ lēmums ir pārsūdzēts, tagad jāgaida rezultāts," teica Šmite-Roķe.

Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra pirms divām nedēļām izbeigusi tā devētajā "būvnieku lietā" izdalīto kriminālprocesu daļā pret Martinsonu saistībā ar viņam reiz piederējušās SIA "Lucidus" izvairīšanos no nodokļu nomaksas, otrdien, 22.oktobrī, vēstīja laikraksts "Diena".

Valsts atsakās no 600 tūkstošiem 

Izbeidz "būvnieku lietas" kriminālprocesu daļā pret Māri Martinsonu, vēsta laikraksts Diena....

Runa ir par 2014.gadā sākto tā dēvēto "būvnieku lietu". No šīs lietas izdalīti vairāki atsevišķi kriminālprocesi un viens no šiem izdalītajiem kriminālprocesiem ir par "Lucidus" izvairīšanos no nodokļu nomaksas , tā valstij nodarot zaudējumus vairāk nekā 600 000 eiro apmērā. "Diena" vēsta, ka oktobra sākumā kriminālprocess izbeigts daļā, kas attiecas tieši uz paša Martinsona iespējamo kriminālatbildību.

Pats kriminālprocess gan turpinās, un tajā kā aizdomās turamie figurē Martinsona bijušie menedžeri. Lēmumu pirms divām nedēļām pieņēmusi Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Anda Liepiņa, kura uzrauga daļas no "būvnieku lietas" izmeklēšanu, norāda laikrakstā.

Prokuratūra uzskata, ka Martinsons, lai gan noziedzīgā nodarījuma laikā bija gan uzņēmuma līdzīpašnieks, gan valdes loceklis, reāli nekādos saimnieciskos lēmumos, slēdzot līgumus ar firmām par būvdarbiem, par ko Valsts ieņēmumu dienestam bija aizdomas, ka tās ir apzināti organizētas nodokļu apiešanas shēmas, nav piedalījies.

"Lucidus" inkriminētās noziedzīgās darbības, par kurām ir runa daļā pret Martinsonu izbeigtajā kriminālprocesā, notikušas laika posmā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 20.augustam. Laika posmā, kas daļēji sakrīt ar šo noziedzīgo darbību, Martinsons bija arī starp uzņēmuma līdzīpašniekiem - laikā no 2008.gada līdz 2013.gada 21.janvārim viņam piederēja 14% uzņēmuma daļu.

Pērn Martinsons ticis pie cietumsoda citā skaļā kriminālprocesā, kurā par kukuļņemšanu bija apsūdzēts bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, bet Martinsonu tiesa atzina par vainīgu Rimšēviča kukuļņemšanas atbalstīšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.

Šajā lietā Rīgas rajona tiesa Martinsonu notiesāja uz pieciem gadiem cietumā, nosakot viņam arī mantas konfiskāciju aptuveni 175 000 eiro apmērā. Spriedums tika pārsūdzēts un to būs jāskata apgabaltiesā.

Jau vēstīts, ka Konkurences padome (KP) 2021.gadā atklāja būvniecības uzņēmumu karteli, kura dalībnieki bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 687 miljoni eiro.

Desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus KP sodīja ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp desmit sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" jau bija likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Astoņas no desmit KP sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzēja KP lēmumu, bet, tā kā vairākas pārsūdzības būvfirmas iesniedza kopā ar mātesuzņēmumiem, kopumā lietā kā prasītāji ir 13 uzņēmumi.

Apvienotā lieta ierosināta par "Skonto būves", "Latvijas energoceltnieka", "Rere būves" un tās mātesuzņēmuma AS "Rere grupa", "Arčera", "LNK Industries", "Abora" un tās mātesuzņēmuma SIA "Tehnocentrs", "Re & Re", "LNK Industries" mātesuzņēmuma SIA "LNK (Latvijas novitātes komplekss)", "Merks" un tā mātesuzņēmuma AS "Merko Ehitus" un "Arčera" mātesuzņēmuma AS "UGN" iesniegumiem.

KP lēmumu no desmit sodītajiem uzņēmumiem nav pārsūdzējuši divi - "Velve", ar kuru KP vienojās par izlīgumu un sniedza pozitīvu atzinumu par uzņēmuma veiktajiem pasākumiem pasūtītāja "uzticamības atjaunošanai", kā arī "RBSSKALS būvvadība".

Gadījumā, ja tiesa pasludinās pieteicējiem nelabvēlīgu spriedumu, būs jāmaksā sods un šie uzņēmumi nedrīkstēs piedalīties valsts iepirkumos noteiktu laiku, kā arī pret tiem varēs sākt celt prasības par jau īstenotiem projektiem.

Būvfirma "Velve" nekad nav atzinusi to, ka tā būtu piedalījusies kaut kādās aizliegtās vienošanās vai kartelī, intervijā sacīja "Velves" īpašnieka "MN Holding" valdes locekle Jekaterina Griga.

Viņa skaidroja, ka izanalizēti arī tie iepirkumi, kuri izskanēja saistībā ar "Velvi", pieaicināts arī neatkarīgs eksperts to izvērtēšanai un konstatēts, ka "Velves" rīcībā nav informācijas, kura liecinātu par sadārdzinājumu, līdz ar to trešajām pusēm nav nodarīti nekādi potenciāli zaudējumi. Tādēļ arī ticis pieņemts biznesa lēmums slēgt izlīgumu ar Konkurences padomi (KP), jo visa lēmuma apstrīdēšana prasītu milzīgus administratīvos resursus.

Griga stāstīja, ka "Velve" par to, ka uzņēmums vispār ir starp KP izmeklētās karteļa lietas dalībniekiem, uzzināja tikai 2021.gada aprīlī, kad no KP saņēma vēstuli ar pierādījumiem un lūgumu izteikt savu viedokli. Ne "Velves" tā laika amatpersonas, ne "Velves" māteskompānijas "MN Holding" valde par to nav zinājušas.

Iespējamo karteļa vienošanos novēršanai publiskajos iepirkumos milzīga loma ir pasūtītājiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

Viņa uzsvēra, ka iepirkumos iepriekš no pasūtītāju puses piemērotais zemākās cenas princips, nepilnīgās pretendentu kvalifikācijas prasības veidoja labvēlīgu augsni karteļu veidošanai starp pretendentiem.

"Tagad pasūtītāji vairumā ir sapratuši savu nozīmi, mainījuši pieeju publiskajiem iepirkumiem, kā arī attieksmi pret līgumiem, aizstāvot savas intereses," teica Feldmane.

Savukārt no valsts puses iespējamo karteļu prevencijai tiek veikts darbs ar pasūtītājiem to izglītošanai, izstrādāta metodoloģija kvalifikācijas kritēriju noteikšanai un veikti citi pasākumi, pauda Feldmane.

Viņa informēja, ka valdība pērn atbalstījusi pieeju, ka kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu līdzfinansētajos projektos Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un citas publiskās investīcijas administrējošās iestādes neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu no finansējuma saņēmēja sāks pēc tam, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams Konkurences padomes 2021.gada 30.jūlija lēmums par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu.

Par Latvijas būvkompānijas SIA "Merks" īpašnieku kļuvusi Igaunijas nekustamo īpašumu kompānija "Kose Männisalu", liecina "Firmas.lv" informācija.

Savukārt par kompānijas patieso labuma guvēju kļuvis Igaunijas pilsonis Mēlis Olevs.

Jau ziņots, ka Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" augusta sākumā paziņoja, ka pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks".

Kā informēja "Merko Ehitus", 1.augustā stājās spēkā pirkuma-pārdošanas līgums, ar kuru "Merko Ehitus" grupā ietilpstošais "Merko Investments" pārdeva Latvijas būvuzņēmumu "Merks".

Vienojoties ar pircēju, puses darījuma cenu neizpaudīs.

"Merks" līgumu portfelis ir izsmelts, un uzņēmumam nav saimnieciskās darbības, uzņēmumam atlikuši tikai juridiskie strīdi un "Merko Ehitus" garantēto garantijas saistību izpilde, teikts paziņojumā Tallinas biržai.

Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks", uzņēmums pirmdien informēja Tallinas biržu.

Kā informēja "Merko Ehitus", 1.augustā stājās spēkā pirkuma-pārdošanas līgums, ar kuru "Merko Ehitus" grupā ietilpstošais "Merko Investments" pārdeva Latvijas būvuzņēmumu SIA "Merks".

Vienojoties ar pircēju, puses darījuma cenu neizpaudīs.

"Merks" līgumu portfelis ir izsmelts, un uzņēmumam nav saimnieciskās darbības, uzņēmumam atlikuši tikai juridiskie strīdi un "Merko Ehitus" garantēto garantijas saistību izpilde, teikts paziņojumā Tallinas biržai.

"Merko Ehitus" paziņoja, ka tiek veikti grupas struktūras pielāgojumi, lai vadība katrā valstī kļūtu efektīvāka un nostiprinātu koncentrēšanos uz pamatdarbību, kas ir būvniecības pakalpojumi un nekustamā īpašuma attīstība.

Otrdien, 25.oktobrī noslēdzās sarunas starp VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un SIA RBSSKALS Būvvadība par būvdarbu turpināšanu objektā Miera ielā 58A, Rīgā, informē VNĪ.

Sarunu gaitā VNĪ nav guvis apliecinājumu uzņēmēja spējai veikt darbus līgumā noteiktajā termiņā un apjomā. Tā rezultātā VNĪ nesaskata iespēju sadarbības turpināšanai, norāda VNĪ.

VNĪ mērķis, realizējot ēkas Miera ielā 58A, Rīgā, rekonstrukciju Jaunā Rīgas teātra vajadzībām, ir nodrošināt teātri ar nepieciešamām telpām, kamēr Jaunā Rīgas teātra ēkā Rīgā, Lāčplēša ielā 25 notiks rekonstrukcijas būvdarbi. VNĪ dara visu, lai projektu īstenotu maksimāli ātri, kas ir visas sabiedrības un Latvijas kultūras dzīves interesēs.

Pastāvot riskam, ka SIA RBSSKALS Būvvadība darbu izpildes termiņu kavējumu dēļ objekts netiks nodots ekspluatācijā paredzētajā laikā, VNĪ 11.augustā apturēja būvdarbus objektā un uzsāka vienpusēju līguma laušanas procedūru.

Bijušās Tabakas fabrikas ēkas Miera ielā 58A, Rīgā, pielāgošanas darbus Jaunā Rīgas teātra (JRT) vajadzībām būvnieks SIA Abora sola pabeigt līgumā noteiktajā termiņā līdz 30.jūnijam, šodien žurnālistiem sacīja Aboras valdes loceklis Juris Kravalis.

Plānots, ka aprīļa vidū būvdarbu pasūtītājs - VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) - ar būvnieku fiksēs būvdarbu gaitu un projekta tehnisko gatavību. Tad arī būs iespējams pateikt, cik daudz jau ir paveikts, sacīja VNĪ valdes loceklis Andrejs Milzarājs.

«Šobrīd objektā notiek visu veidu darbi - sākot no metālkonstrukciju montāžas un beidzot ar iekšējās apdares darbiem. Ēkā uzstādīta autonomā apkures sistēma un temperatūra iekštelpās jau tuvojas plus 15 grādiem, kas ir pietiekami, lai veiktu apdares darbus,» skaidroja Aboras projekta vadītājs Aleksejs Merenkovs.

Viņš informēja, ka ēkas pirmajā stāvā plānotajā dekorāciju noliktavā darbi pabeigti par aptuveni 40%. Otrajā stāvā, kur atradīsies aktieru ģērbtuves un režisoru kabineti, jau ir sasniegta visaugstākā gatavība - pabeigti visi konstruktīvie darbi, izbūvētas starpsienas un tiek sākta grīdu ieklāšana un iekšējā apdare. Trešajā stāvā atradīsies skatītāju foajē, kafejnīca un kamerzāle, kurā patlaban tiek veikta sienu apdare ar skaņu izolējošiem materiāliem.

SEB banka piešķīrusi 3,1 miljona eiro ilgtermiņa aizdevumu uzņēmumam Printful Properties, kas paredzēts biroju ēkas iegādei Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6B. Šajā ēkā turpmāk darbosies visi Draugiem Group uzņēmumi.

Jānis Palkavnieks, Draugiem Group runasvīrs, biznesa portālam db.lv stāstīja, ka ēka nopirkta no OV6B, kas ir RBSSKALS grupas uzņēmums - izveidots, lai apsaimniekotu šo ēku.

SIA OV6B reģistrēta 2005.gada jūnijā un tās apmaksātais pamatkapitāls ir 200 tūkstoši eiro, liecina Lursoft dati. Uzņēmuma iepriekšējie nosaukumi bija SIA Servo Energy un SIA Valdeķu nams.

Kompānijas darbības veidi ir sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana, kā arī dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība.

Iespējamība izdoties tiesiskās aizsardzības procesam ir tikai gadījumā, ja parādnieka glābšanā ir iesaistīti lielākie kreditori un starp pusēm valda savstarpēja uzticība, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ik pa laikam izskan informācija, ka kādam lielākam vai mazākam Latvijā zināmam uzņēmumam ir ierosināts tiesiskās aizsardzības process (TAP), tomēr informācijas par gadījumiem, kad šis process ir veiksmīgi noslēdzies un uzņēmums ir pārvarējis grūtības, ir gaužām maz. Arī Tieslietu ministrija norāda, ka TAP instruments tiek izmantots gaužām maz un bez pozitīva iznākuma lielākajā daļā gadījumu. Jāatgādina, ka tik tikko ir ierosināts TAP kosmētikas ražotājam a/s Dzintars, kuru lielā mērā «iegāzusi» koncentrēšanās faktiski uz vienu tirgu. Savukārt septembra vidū tiesa ierosināja TAP RBSSKALS grupas būvniecības uzņēmumam RBSSKALS Būvvadība. Uzņēmums norāda, ka plāno tiesiskās aizsardzības procesa laikā reorganizēt kompānijas darbību un pārvarēt krīzi būvniecības nozarē Latvijā.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā iesniegts SIA RBSSKALS Būvsabiedrība maksātnespējas pieteikums, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA ARIS BŪVE.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 27. aprīlī.

SIA RBSSKALS Būvsabiedrība reģistrācijas datums ir 2007.gada janvāris, bet apmaksātais pamatkapitāls – 142,3 tūkstoši eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma darbības veidi ir dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība.

2015.gadā kompānijas apgrozījums bija 12,1 miljons eiro, bet zaudējumi – 43,7 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 92 darbinieki.

Uzņēmuma kopējie maksājumi valsts budžetā veidoja 95,69 tūkstošus eiro.

Kompānijas vienīgais valdes loceklis ir Māris Saukāns.

Kā vēstīts, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pasludinājusi SIA RBSSKALS Būvvadība maksātnespējas procesu, liecina tiesas lēmums.

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži no tiem plāno to pārsūdzēt, pavēstīja aptaujāto ar KP lēmumu sodīto būvuzņēmumu pārstāvji.

AS "LNK Industries" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums vēl nav detalizēti iepazinies ar KP pieņemtā lēmuma saturu un argumentāciju.

"Tomēr jau šobrīd ir secināms, ka KP, pieņemot lēmumu par "LNK Industries" sodīšanu, ir vadījusies nevis no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pierādījumiem lietā, bet gan no populistiskiem apsvērumiem, tādā veidā klaji ignorējot gan KP darbību reglamentējošos normatīvos aktus, gan arī iesaistīto personu Satversmē garantētās tiesības. Ņemot vērā minēto, "LNK Industries" ir apņēmības pilna pierādīt savu nevainīgumu tiesā," pauda "LNK Industries" pārstāvji.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Arī SIA "Arčers" ir saņēmis KP lēmumu un, ņemot vērā tā apjomu, kompānijas vadība kopā ar juristiem to izskata un analizē. Kad minētais lēmums tiks pilnībā izvērtēts, uzņēmums lems par tālāko rīcību, pauda "Arčers" pārstāvji.

SIA "Skonto būve" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums iepazīsies ar KP lēmumu un izvērtēs iespēju to pārsūdzēt Latvijas administratīvajā tiesā.

AS "Rere grupa" pārstāvji pavēstīja, ka grupa ir saņēmusi KP lēmumu par grupas meitasuzņēmuma SIA "Rere būve" iesaisti savstarpēji aizliegtu vienošanos slēgšanā, līdz ar to uzņēmumam ir piemērots naudas sods 711 050,34 eiro apmērā.

"Rere grupa" pārstāvji norādīja, ka KP lēmums ir apjomīgs dokuments uz 200 lapām, tāpēc šobrīd uzņēmums to izvērtē. Uzņēmums 30 dienu laikā pieņems lēmumu, vai KP lēmums "Rere būve" lietā tiks pārsūdzēts tiesā.

SIA "Re & Re" pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka "Re & Re" ir saņēmusi KP lēmumu būvniecības nozares uzņēmumu lietā. Patlaban saņemtie dokumenti tiek izvērtēti, pēc kā uzņēmums lems par turpmāko rīcību.

""Re & Re" noraida KP paustos apgalvojumus par uzņēmuma dalību sarunās ar citiem tirgus dalībniekiem ar mērķi panākt konkurenci ierobežojošus noteikumus, it īpaši par augstāku aktivitātes līmeni uzņēmumam pārmestajās sarunās," pauda "Re & Re" pārstāvji.

Pirmdien, 9.augustā, būvuzņēmuma "Merks" mātesuzņēmums "Merko Ehitus" par plānu pārsūdzēt tiesā KP lēmumu paziņoja biržai "Nasdaq Tallinn".

Savukārt viena no lielākajiem publiskā pasūtītāja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāvji, lūgti komentēt KP pausto, ka daudzi pasūtītāji zinājuši par karteli, kā arī to, ka pasūtītājiem ir tiesības atgūt iepirkumos pārmaksātās summas, pavēstīja, ka "VNĪ rīcībā nav nekādas informācijas par šādu faktu. VNĪ iepazīsies ar KP lēmumu, visiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem un izvērtēs turpmāko rīcību".

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.