Izsludināta maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošās būves un kustamās mantas pirmā izsole ar augšupejošu soli, liecina maksātnespējas procesa administratores Vitas Dikas paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Izsludināta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā nekustamā īpašuma, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C, Liepājā, un «KVV Liepājas metalurgs» piederošās kustamās mantas kā lietu kopības pirmā izsole ar augšupejošu soli.

Piedzinēji ir hipotekārie kreditori AS «Citadele banka», SIA «FeLM», AS «SEB banka», Valsts ieņēmumu dienests un citi «KVV Liepājas metalurga» kreditori.

Lietu kopības sastāvu un izsoles sākumcenu (sertificētu vērtētāju noteikta mantas piespiedu pārdošanas vērtība) veido: ēku (būvju) nekustamais īpašums, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C ar sākumcenu 127 300 eiro, divi auto svari ar izsoles sākumcenu 10 600 eiro katram, buka celtnis ar izsoles sākumcenu 19 800 eiro, buka celtnis ar divām konsolēm, kura izsoles sākumcena ir 41 000 eiro.

Maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs īpašnieks, Ukrainas kompānijas KVV Group līdzīpašnieks Jevgēņijs Kazmins vērsies Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (ICSID) ar prasību pret Latvijas valsti, liecina informācija centra mājaslapā.

Ukrainas KVV Group jau pērn brīdināja, ka gatavojas sūdzēties par Latviju Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās, kas varot novest pie tā, ka Latvijai tiks uzlikts 150 līdz 300 miljonu eiro sods. KVV Group tāpat arī informēja par iespēju vērsties starptautiskajā tiesā ar pretenzijām saistībā ar metalurģijas uzņēmumam KVV Liepājas metalurgs pieteikto maksātnespēju.

Tagad Kazmins ir vērsies ICSID. Prasība reģistrēta 3.februārī, atbildētāja statusā ir Valsts kancelejas Juridiskais departaments.

Jau ziņots, ka 2016.gada 16.septembrī Liepājas tiesa atzina KVV Liepājas metalurgu par maksātnespējīgu. KVV Liepājas metalurga ražotnē maksātnespējas pasludināšanas dienā 16.septembrī bija nodarbināti 147 darbinieki.

Izsludinātas divas izsoles par maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošo kustamo mantu un tehnoloģiskajām iekārtām, kuru sākumcena noteikta 2,64 miljonu eiro apmērā, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē «izsoles.ta.gov.lv».

Vienā izsolē, kuras sākumcena noteikta 2 417 108 eiro, plānots izsolīt «KVV Liepājas metalurgam» piederošās kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu, kas atrodas Liepājā šādās adresēs - Brīvības ielā 94, Brīvības ielā 94C, Brīvības ielā 94D, Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 92D, Brīvības ielā 98, Brīvības ielā 98A, Brīvības ielā 98C, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 172, Meldru ielā 4.

Šīs izsoles ietvaros plānots pārdot 718 vienības, tostarp tvaika katlus, dīzeļdzinējus, pakarceltņus, automašīnas u.c.

Izsoles solis ir noteikts 24 200 eiro apmērā. Visām personām, kuras vēlas piedalīties kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu izsolē, līdz 2019.gada 10.janvārim jāiemaksā nodrošinājuma summa 241 710,8 eiro apmērā jeb 10% apmērā no novērtējuma.

Maksātnespējīgajā uzņēmumā «KVV Liepājas metalurgs» varētu atjaunot ražošanu, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Šodien ministri aiz slēgtām durvīm uzklausīja informatīvo ziņojumu par esošo situāciju «KVV Liepājas metalurgā». Pēc sēdes Eglītis gan pārrunātā detaļas neatklāja, vien norādīja, ka pastāv vairākas iespējas, kā attīstīt «KVV Liepājas metalurga» teritoriju, tostarp esot daži piedāvājumi, kas paredz atjaunot metalurģijas uzņēmuma darbību.

Pēc EM valsts sekretāra teiktā, piedāvājumi «KVV Liepājas metalurga» teritorijas attīstīšanai ir dažādi - sākot ar ražošanas atjaunošanu un beidzot ar projektiem, kas nav saistīti ar metalurģiju. Eglītis piebilda, ka ir vairāki piedāvājumi, kas paredz atjaunot «KVV Liepājas metalurga» ražotnes darbību, turklāt optimistiskākais piedāvājums paredz atjaunot ražošanu 18 mēnešu laikā. Tiesa, šis piedāvājums paredz ražot atšķirīgu produktu klāstu no tā, ko savulaik ražojis «KVV Liepājas metalurgs».

#Vairāki Liepājas metālapstrādes uzņēmumi ir izrādījuši interesi par šo teritoriju, lai varētu paplašināt savu darbību.

Lai gan maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs administrators paziņojis, ka uzņēmumam piederošo mantu pārdos izsolēs pa daļām, joprojām nav skaidrības, kas notiks ar potenciālā investora priekšlikumu

Iespējams, ka pavisam drīz noslēgsies vēl viens posms maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs pastāvēšanas vēsturē. Pagājis nedaudz mazāk nekā gads, kopš pirmie potenciālie pircēji iesniedza savus piedāvājumus uzņēmuma iegādei. Tomēr līdz pat šim brīdim vienošanās starp valsti un potenciālo pircēju Igoru Šamisu, kura piedāvājums tika atzīts par reālāko, nav panākta. Līdz ar to maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris paziņojis, ka neviens no pretendentiem uz maksātnespējīgā uzņēmuma iegādi nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu pretendenta spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību. Tāpēc ir pieņemts lēmums uzņēmumu izpārdot pa daļām. Tuvākajā laikā tiks izstrādāts mantas pārdošanas plāns, un iespējams, ka jau februārī varētu notikt pirmās izsoles.

Izsolē par 2,954 miljoniem eiro pārdota maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošā kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē «izsoles.ta.gov.lv».

Pirmdien tika slēgta pērn 21.decembrī izsludinātā kustamās mantas un tehnoloģiskās iekārtas izsole. Augstākā nosolītā cena bija 2 953 983 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsolē, kuras sākumcena bija noteikta 2 417 108 eiro, tika izsolīta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas, kas atrodas Liepājā Brīvības ielā 94, Brīvības ielā 94C, Brīvības ielā 94D, Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 92D, Brīvības ielā 98, Brīvības ielā 98A, Brīvības ielā 98C, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 172, Meldru ielā 4. Izsoles solis bija noteikts 24 200 eiro apmērā.

Šīs izsoles ietvaros tika pārdotas 718 vienības, tostarp tvaika katli, dīzeļdzinēji, pakarceltņi, dažādas ražošanas iekārtas un instrumenti, automašīnas u.c.

Maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs administrators Guntars Koris uzņēmuma pārdošanas plānu izstrādās līdz janvāra beigām, līdz ar to oficiāls pārdošanas process sāksies februārī, aģentūrai LETA sacīja administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Līdz janvāra beigām tiks pabeigta uzņēmuma mantas novērtēšana un izstrādāts pārdošanas plāns. Tas vēl būs jāsaskaņo ar kreditoriem, tāpēc oficiāli pārdošanas process varēs sākties februārī, skaidroja Hmieļevskis.

Tuvākajās dienās administrators noslēgs līgumu ar biznesa konsultāciju kompāniju EY (agrāk - Ernst&Young) par potenciālo investoru meklēšanu.

Hmieļevskis skaidroja, ka konsultanta piesaistē administrators sarunu procedūrā uzrunājis vairākus potenciālos partnerus un EY piedāvājums bijis labākais. Nozīme bijusi arī tam, ka vēl 2013.gadā EY veica toreizējās AS Liepājas metalurgs padziļināto finanšu analīzi.

Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes lēmuma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamo īpašumu 32 hektāru platībā Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā paliks uzņēmuma kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, aģentūrai LETA pavēstīja valstij piederošās SIA "FeLM" pārstāvji.

Pašreiz "FeLM" vēl nav saņēmis no Liepājas SEZ oficiālu paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tiklīdz šāds paziņojums tiks saņemts, "FeLM" un Liepājas SEZ veiks nepieciešamās darbības, lai bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamie īpašumi nonāktu Liepājas SEZ īpašumā.

Savukārt Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā nonāks bijušā "KVV Liepājas metalurga" kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

"FeLM" ieskatā Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesību izmantošanas darījumam nevajadzētu ietekmēt Turcijas investora attīstības vai biznesa plānu realizācijas iespējas, bet tas būs atkarīgs no Liepājas SEZ un Turcijas investora sadarbības risinājumiem, pauda "FeLM" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā "KVV Liepājas metalurga" teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iepriekš no "FeLM" bija iegādājies "Aslanli Metalurji". Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu 

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību...

Liepājas SEZ pārstāvji skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka - "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmuma SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju Guntaru Senkānu, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidro Liepājas SEZ pārstāvji.

LSEZ sāk lemt par bijušās Liepājas metalurga teritorijas nākotni 

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu...

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

"Aslanli Metalurji" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šogad 30.aprīlī "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

"Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas SEZ un ceram sākt ražošanu jau šogad," pauda Senkāns.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" izteica piedāvājumu "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

"Aslanli Metalurji" pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu "KVV Liepājas metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

"Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 2018.gada martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt "FeLM" pārņēma nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

#Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» maksātnespējas administrators Guntars Koris pieņēmis lēmumu uzņēmumam piederošo mantu pārdot izsolēs.

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» maksātnespējas administrators Guntars Koris pieņēmis lēmumu uzņēmumam piederošo mantu pārdot izsolēs, informēja administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Šāds lēmums pieņemts, jo neviens no «KVV Liepājas metalurga» iegādes pretendentiem nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību.

Atbilstoši Maksātnespējas likumā paredzētajai kārtībai, administrators veiks izmaiņas uzņēmuma mantas pārdošanas plānā.

Hmieļevskis sacīja, ka uzņēmuma mantu plānots pārdot pa daļām vairākās izsolēs. «Tuvāko nedēļu laikā tiks izstrādāts mantas pārdošanas plāns un, iespējams, ka februārī jau varētu sākties izsoles. Pagaidām vēl nav zināms, kādas uzņēmuma daļas tiks piedāvātas katrā no izsolēm, līdz ar to nav zināma arī iespējamā izsoļu sākumcena,» skaidroja Hmieļevskis.

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» potenciālajam investoram dotas divas nedēļas, lai izlemtu par metalurģijas uzņēmuma iegādi, ceturdien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš atzina, ka sarunas ar metalurģijas uzņēmuma potenciālo investoru nav pārtrauktas, tomēr investors sarunās vēlas panākt sev labvēlīgākus nosacījumus. Tajā pašā laikā valdība ir ieinteresēta atgūt maksimāli daudz uzņēmumā ieguldītos valsts līdzekļus, lai gan ir skaidrs, ka visu ieguldīto summu nebūs iespējams atgūt.

«Valdība visus līdzekļus neatgūs, bet konkrētu summu varēšu nosaukt tad, kad būs panāktas visas vienošanās,» pauda Ašeradens.

Pēc viņa teiktā, valdība potenciālā investora lēmumu par «KVV Liepājas metalurga» iegādi gaidīs vēl divas nedēļas. Šajā laikā potenciālajam investoram ir jāiesniedz valdībai garantijas un jāieskaita finansējums «KVV Liepājas metalurga» kreditoru kontos. Ja divu nedēļu laikā tas netiks izdarīts, valdība ir gatava lemt par metalurģijas uzņēmuma pārdošanu pa daļām.

Lielbritānijas uzņēmuma «British Steel» vadīts konsorcijs atkārtoti paudis vēlmi iegādāties visu maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» mantu kopumā, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša «British Steel» vēstule.

Konsorcijs, kurā ietilpst Lielbritānijas uzņēmumi «British Steel», «Greybull Capital» un Igaunijas uzņēmums «Baltic Metal Holding» 17.aprīlī vēstulē «KVV Liepājas metalurga» administratorei Vitai Dikai, Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmuma «FeLM» valdes loceklim Jānim Rībenam un bankai «Citadele» apliecinājis savu ieinteresētību iegādāties visus maksātnespējīgā uzņēmuma aktīvus kopumā.

Aģentūras LETA rīcībā esoša informācija liecina, ka «British Steel» konsorcijs vēlmi iegādāties visu uzņēmumu kopumā ir paudis arī šā gada februārī, nosūtot vēstuli atbildīgajām personām. Februārī «British Steel» norādīja, ka ražošanas atjaunošanai būtu nepieciešams nomainīt novecojušo velmētavas iekārtu un informēja, ka būtu gatavi investēt 60 līdz 75 miljonus eiro velmētavas iekārtu nomaiņā.

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» velmētavas kustamās mantas izsolē uzvarējis Austrijas uzņēmums «Smart Stahl GmbH», aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma administrators Guntars Koris.

Pievienota 5. rindkopa

Austrijas uzņēmums uzvarējis izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 1,9 miljoni eiro ar PVN. Par pirkumu «Smart Stahl GmbH» ir jānorēķinās trešdien, 21.martā.

Koris aģentūrai LETA sacīja, ka šodien izsolē piedalījās trīs pretendenti - bez Austrijas uzņēmuma vēl arī Latvijas uzņēmumi SIA «Tolmets» un SIA «FeLM».

Velmētavas mantas izsoles sākumcena bija noteikta 1,33 miljonu eiro apmērā.

Sabiedrisko mediju portāls «lsm.lv», atsaucoties uz «TV Kurzeme», ziņo, ka Austrijas uzņēmums plāno atjaunot ražošanu velmētavā un pieņemt darbā daļu no bijušajiem «KVV Liepājas metalurga» darbiniekiem. «Smart Stahl Gmbh» menedžeris Peters Foltins «TV Kurzeme» gan nevarēja pateikt, cik cilvēkiem varētu tikt nodrošināts darbs. Velmētavas ēka gan patlaban ir ieķīlāta un tiks iznomāta vai pārdota atsevišķa.

Aptuveni pēc divām nedēļām - līdz 16.oktobrim - plānots pabeigt maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs pārdošanas darījumu, aģentūru LETA informēja maksātnespējas administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Viņš norādīja, ka patlaban ar uzņēmuma potenciālo pircēju tiek kārtoti visi nepieciešamie darījuma dokumenti. Pēc darījuma dokumentu saskaņošanas ar potenciālo pircēju, tas tiks virzīts saskaņošanai ar nodrošinātiem kreditoriem.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošas neoficiālas informācijas KVV Liepājas metalurgs ražotnes pircējs ir uzņēmējs Igors Šamiss, kurš bija viens no diviem galvenajiem pretendentiem arī pirms trim gadiem notikušajā maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs mantas pārdošanā, kad uzņēmumu tika izlemts pārdot Ukrainas KVV Group.

2014.gadā Krievijas izcelsmes miljonāram Šamisam piederošais Luksemburgā reģistrētais uzņēmums United Group piedāvāja iegādāties Liepājas metalurga pamatražotni par 120 miljoniem eiro, savukārt par uzņēmuma pircēju izvēlētā KVV Group piedāvāja 107 miljonus eiro.

Maksātnespējīgā KVV Liepājas metalurga potenciālie investori ir no trešajām valstīm, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma apstiprināja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš arī norādīja, ka sarunas ar potenciālajiem uzņēmuma pircējiem varētu noslēgties tuvākajā laikā. «Līdz procesa beigām ir palicis pavisam neilgs laiks. Es ceru, ka mēs varēsim ziņot par labu iznākumu šīm sarunām,» sacīja ministrs.

Vienlaikus Ašeradens atzīmēja, ka KVV Liepājas metalurgs nav mazs uzņēmumus, kā arī tam šobrīd ir samērā lielās problēmas, tāpēc ieinteresētajām pusēm ir ļoti daudz jautājumu, kurus tās vēlas noskaidrot.

Savukārt jautāts, vai ir pārliecināts, ka KVV Liepājas metalurgs varētu atsākt darbu, ministrs atbildēja: «Ja nebūtu pārliecība, ka tas ir iespējams, mēs nebūtu iesaistījušies tik garās sarunās un nebūtu atbalstījuši arī maksātnespējas procesu».

Sarunas ar maksātnespējīgā KVV Liepājas metalurgs potenciālajiem investoriem ir noslēguma fāzē, pirmdien intervijā LNT raidījumam 900 sekundes pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ir pieteicies pietiekami liels investoru skaits un sarunas par iespējamo investīciju risinājumu ir noslēguma fāzē, sacīja Ašeradens, piebilstot, ka sarunu noslēguma termiņš ir pagarinātas līdz 15.septembrim.

Es ar izpratni attiecos pret to ko dara [KVV Liepājas metalurga] administrators. Valdība nav vienīgais kreditors - ir vēl arī četri citi nopietni kreditori. Visiem ir jāvienojas un ir arī jāvienojas ar jauno investoru. Tas nav vienkāršs process, tas ir daudzmiljonu darījums, tāpēc drusku pagaidīsim, sacīja Ašeradens.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 2017.gada maija beigās Ašeradens pēc valdības sēdes sacīja, ka seši potenciālie investori ir iesnieguši nesaistošos piedāvājumus KVV Liepājas metalurga iegādei un Ministru kabinets devis zaļo gaismu tālākām sarunām.

Neveiksmīgas maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» investora piesaistes gadījumā uzņēmumu izpārdos pa daļām, šodien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ministrs informēja, ka uzņēmuma maksātnespējas administrators patlaban ir atlasījis vienu potenciālo investoru, kurš paudis vēlmi testēt rūpnīcas krāsni. Plānots, ka investors testa darbus beigs šā gada 19.decembrī un pēc tam tas paziņos lēmumu - iegādāties vai neiegādāties uzņēmumu.

Ašeradens atturējās nosaukt potenciālā investora vārdu, bet piebilda, ka šis investors jau iepriekš ir izrādījis interesi par Liepājas metalurģijas uzņēmumu.

Tāpat ministrs norādīja, ka patlaban nav pārbaudīts, vai potenciālais investors var iegādāties uzņēmumu, bet tas tikšot darīts tiklīdz investors paudīs gatavību iegādāties «KVV Liepājas metalurgu».

Ašeradens arī piebilda, ka valdība ir gatava neveiksmīgam scenārijam gadījumā, ja investoru neizdosies piesaistīt. «Ja šis pretendents nevarēs kvalificēties, tad uzņēmums tiks izpārdots pa daļām,» teica ekonomikas ministrs.

Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) nav bažu, ka Latvijai būs jāmaksā KVV Liepājas metalurgs. To premjers šodien atzina intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma.

Viņaprāt, Latvijai šajā lietā nekas nedraud.

Ja uzņēmējs nav spējis visu iecerēto izpildīt, tas nav pamats, lai prasītu kompensāciju no valsts, teica Ministru prezidents.

Kučinskis piebilda, ka nevar plašāk komentēt minēto prasību.

Jau ziņots, ka maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs īpašnieks, Ukrainas kompānijas KVV Group līdzīpašnieks Jevgēņijs Kazmins vērsies Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (ICSID) ar prasību pret Latvijas valsti, liecina informācija centra mājaslapā.

Ukrainas KVV Group jau pērn brīdināja, ka gatavojas sūdzēties par Latviju Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās, kas varot novest pie tā, ka Latvijai tiks uzlikts 150 līdz 300 miljonu eiro sods. KVV Group tāpat arī informēja par iespēju vērsties starptautiskajā tiesā ar pretenzijām saistībā ar metalurģijas uzņēmumam KVV Liepājas metalurgs pieteikto maksātnespēju.

Dažu nedēļu laikā Privatizācijas aģentūra (PA) cer vienoties ar potenciālajiem investoriem par maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» elektrotēraudkausēšanas krāsns likteni, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Patlaban esot vairāki investori, ar kuriem PA notiek sarunas, norādīja Loginovs. Viņš gan neatklāja, vai starp investoriem ir uzņēmums «British Steel», kurš iepriekš izrādīja interesi par krāsns iegādi, kā arī Austrijas uzņēmums «Smart Stahl GmbH», kurš martā iegādājās velmētavas ceha iekārtas.

«Joprojām tiek runāts par vairākiem variantiem - ir investori, kuriem interesē krāsni atstāt Liepājā un atsākt ražošanu, ir investori, kuri vēlētos krāsni iegādāties, demontēt un pārvest uz citu vietu. Tāpat nav izslēgta iespēja krāsni pārdot kā lūžņus. Viss būs atkarīgs no tā, kā risināsies sarunas ar investoriem,» sacīja Loginovs.

PA vadītājs gan neatklāja, par kādām summām rit sarunas ar investoriem, vai kāda ir zemākā summa, par kuru PA būtu gatava krāsni pārdot.

Nākamajā nedēļā plānots vērtēt maksātnespējīgā uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs potenciālo investoru pieteikumus ar reālām finanšu garantijām, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš norādīja, ka sarunas par investora piesaisti KVV Liepājas metalurgam tuvojas noslēgumam. «Ja mums izdosies, šodien vajadzētu būt parakstītiem pieteikumiem, kuri jau ir ar reālām finanšu garantijām. Līdz šim sarunas bija vairāk - kā būtu, ja būtu, bet šobrīd ir jāiesniedz dokumenti ar reālām banku un finanšu garantijām. Nākamajā nedēļā mēs vērtēsim visu šo materiālu,» sacīja ministrs.

Ašeradens piebilda, ka investora piesaistes procesā agrīnā fāzē ir piesaistīta arī Eiropas Komisija. «Izvēle būs balstīta uz kopējām Eiropas rekomendācijām,» viņš teica.

Pēc ministra prognozētā, valdība, kā viens no KVV Liepājas metalurga kreditoriem, apmēram divu nedēļu laikā plāno izdarīt izvēli, savukārt pēc tam lēmumu par investora piesaisti pieņems parējie kompānijas kreditori.

Turcijas investori "Aslanli Metalurji" veikuši līgumā atrunātos maksājumus par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā, pavēstīja "Aslanli Metalurji" pārstāvji.

Šogad 30.aprīlī SIA "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

Tāpat investors detalizēti ir informējis Liepājas pilsētas administrāciju par pasākumiem, kuru pamatā ir pilsētas iedzīvotāju paustās bažas, lai novērstu negatīvu ietekmi uz vides un dzīves apstākļiem.

SIA "FeLM" noslēdzis līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu uzņēmumam "Liepāja Steel", kas pieder Turcijas kompānjias "Aslanli Metalürji ve Metal Ürünleri Sanayi ve Ticaret A.S." ("Aslanli Metalürji") īpašniekam Hamdi Alaedinam Ejuboglu, informē "FeLM" pārstāvji.

Pušu starpā noslēgtā līguma nosacījumi satur komercnoslēpumu un līdz ar to netiek izpausti.

Tā kā "FeLM" aktīvu pārdošana, izmantojot publisko elektronisko izsoļu platformu, nav devusi gaidīto rezultātu, ņemot vērā "FeLM" aktīvu specifiku, 2020.gada decembrī tika veiktas izmaiņas pārdošanas stratēģijā, organizējot konkursu.

Konkursā piedalījās vairāki potenciālie pircēji no Eiropas un Āzijas. Izvērtējot potenciālo pircēju iesniegtos saistošos piedāvājumus, par konkursā piedāvātās kustamās un nekustamās mantas ieguvēju izvēlēts pircējs, kas piedāvāja visaugstāko cenu, tas ir, "Aslanli Metalurji".

Pircējs iegūst īpašuma tiesības uz aktīviem pēc pirkuma summas samaksas pilnā apmērā un pie nosacījuma, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde neizmanto pirmpirkuma tiesības uz darījumā iekļautiem nekustamiem īpašumiem.

Iespējamie maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» mantas pircēji - AS «K-1 Liepaja Metallurgical Plant» - šonedēļ palielinājuši uzņēmuma pamatkapitālu no 35 000 eiro līdz 7,535 miljoniem eiro, liecina «Firmas.lv» informācija.

Pamatkapitāls palielināts, izlaižot 7 500 000 uzrādītāja akciju ar nominālvērtību viens eiro. Tostarp Luksemburgā reģistrētais uzņēmums «Kalior Invest SA» parakstījies uz 6 000 000 akciju jeb 80%, bet Šveicē reģistrētais uzņēmums «Trasteel Trading Holding SA» - uz 1 500 000 akciju jeb 20%. Pamatkapitāla apmaksas termiņš noteikts 16.oktobris.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka «K-1 Liepaja Metallurgical Plant» ir juridiska persona, kas nodibināta, lai pārņemtu maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» mantu.

«K-1 Liepaja Metallurgical Plant» vienīgais valdes loceklis ir Izraēlas pilsonis Igors Šamiss, kurš, pēc aģentūras LETA rīcībā esošas neoficiālas informācijas, ir «KVV Liepājas metalurga» ražotnes pircējs. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs ir Krievijas pilsonis Iļja Trifonovs, bet viņa vietnieks - Krievijas pilsonis Dmitrijs Baranovs. Padomes locekļi ir Šveices pilsonis Džanfranko Lauro Karlo Imperato un Latvijas pilsones Iveta Tīle un Gunta Zīverte.

Potenciālais maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» investors cer, ka, atsākoties ražošanai, uzņēmumā atgriezīsies arī daļa darbinieku, kuriem tikšot garantēts piecu gadu līgums. Ja trūks darbinieku, viņš iecerējis vest tos no citām valstīm, piemēram, astoņi cilvēki esot gatavi atbraukt no Itālijas, varētu vēl būt darbaspēks no Baltkrievijas un arī Krievijas - to Izraēlā dzīvojošais Krievijas izcelsmes uzņēmējs Igors Šamiss svētdien atklāja intervijā raidījumam «LNT Ziņu TOP 10».

Par «Liepājas metalurga» vadītāju Šamiss vēlas redzēt pašreizējo galveno inženieri Egilu Kupši.

Potenciālais investors gatavs jau tuvākajā laikā atsākt uzņēmumā ražošanu un sasniegt vēsturiski lielākos tā ražošanas apjomus. «Šajos divos, trīs mēnešos mēs izdarītu visu nepieciešamo, lai iedarbinātu tēraudkausēšanas krāsni,» apgalvo Šamiss. Viņa partneri darījumā ir Šveices tērauda tirgotājs «Trasteel Trading Holding», tā apgrozījums ik gadu mērāms simtos miljonos eiro. Šamisa Luksemburgā reģistrētais uzņēmums «Kalior Invest SA» kopā ar «Trasteel Trading Holding» metalurga mantas pārņemšanai Latvijā izveidojis uzņēmumu «K-1 Liepaja Metallurgical Plant» ar 7,5 miljonu eiro pamatkapitālu.

Sarunas ar potenciālajiem maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs pircējiem noslēgsies augusta beigās, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma maksātnespējas administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Maksātnespējas reģistra informācija liecina, ka ir iesniegts precizēts KVV Liepājas metalurga mantas pārdošanas plāns. Kompānijas maksātnespējas procesa administrators Guntars Koris ir pagarinājis mantas pārdošanas termiņu, lai mēneša laikā saskaņotu ar nodrošinātajiem kreditoriem sagatavotos pirkuma līgumus un pieņemtu lēmumu par investora (pircēja) galīgo izvēli. Termiņa pagarinājums nepieciešams arī investora pārstāvju, kuriem tiek kārtotas vīzas Latvijas apmeklējumam augusta beigās, vizītes nodrošināšanai.

Parādnieka ieķīlātās mantas pārdošanas termiņš pagarināts līdz 2017.gada 29.septembrim.

Hmieļevskis norādīja, ka patlaban sarunas ar potenciālajiem pircējiem ir noslēguma fāzē un ļoti aktīvas, tāpēc pagaidām papildu informācija netiks atklāta.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes aicinājusi Turcijas investora "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmumu SIA "Liepāja Steel" veikt nepieciešamās darbības elektrotēraudkausēšanas iekārtu rekonservācijai.

Lai kopīgi diskutētu par bijušās Liepājas metalurga teritorijas tālāko attīstību, 2021. gada 21. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde uz diskusiju aicināja teritorijas lokālplānojuma izstrādātājus AS “UPB”, inženierkomunikāciju turētājus, Valsts vides dienesta (VVD) Kurzemes reģionālās vides pārvaldes un Turcijas investora uzņēmuma SIA “Liepāja Steel” (īpašumā ir elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtas) pārstāvjus.

SIA “Liepāja Steel” ir izteicis vēlmi atjaunot ražošanu un ņemot vērā projekta mērogu, investīciju apjomu un projekta īstenošanai nepieciešamās teritoriju, Liepājas SEZ pārvalde aicināja uzņēmēju uz kopīgu tehnisko darba sanāksmi ar atbildīgajām valsts un pašvaldības institūcijām, infrastruktūras un pakalpojumu nodrošinātājiem, lai gūtu iespēju nepastarpinātai komunikācijai un informācijas apmaiņai par dažādiem projekta aspektiem.