Jaunākais izdevums

Administratīvā apgabaltiesa 25. janvārī pieņēma spriedumu, kurā noraidījusi SIA «Baltstor» un SIA «Lenoka» pieteikumu par Konkurences padomes (KP) 2018. gada 9. marta lēmuma atcelšanu, un atzina, ka KP pamatoti konstatējusi abu uzņēmumu darbībās Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NMPAL) pārkāpumu.

KP pērn pieņēma lēmumu sodīt veikalu Mego un Vesko preču zīmolu pārvaldītāju SIA «Baltstor» un tā mazumtirdzniecības kooperācijā ietilpstošo partneri SIA «Lenoka» par netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošanu preču piegādātājiem. Šis bija pirmais lēmumus, ar kuru KP konstatēja NMPAL pārkāpumu. Par NMPAL normu pārkāpumu KP piemēroja SIA «Baltstor» naudas sodu 13 533 eiro un SIA «Lenoka» 60 487 eiro apmērā.

Administratīvā apgabaltiesa spriedumā norādījusi, ka lietas pieteicējiem – SIA «Baltstor» un SIA «Lenoka» – nešaubīgi ir iepirkuma vara pār piegādātājiem, līdz ar to nav attaisnojama netaisnīgu un nesamērīgu sankciju piemērošana par darījuma partnera pieļauto pārkāpumu, tostarp par līgumsaistību neizpildi.

«Piegādātāji baiļu faktora ietekmē, proti, baidoties pazaudēt būtisku savu preču noieta kanālu, var arī neiebilst pret mazumtirgotāju uzspiestajiem noteikumiem, tostarp līgumsodu piemērošanu. Tomēr tas vien, ka piegādātāji neiebilst pret līdzpieteicēju īstenotajām darbībām pret viņiem, nenozīmē, ka līdzpieteicēju rīcība ir taisnīga un pamatota,» norādīts apgabaltiesas spriedumā.

Spriedums neliedz mazumtirgotājiem savstarpējās attiecībās ar piegādātājiem aizsargāt arī savas intereses, tajā pašā laikā līgumu noteikumiem, tostarp līgumsodiem jābūt pamatotiem, taisnīgiem un samērīgi noteiktiem ar pieļauto pārkāpumu. Šajā gadījumā abi uzņēmumi par neprecīzām cenām pavadzīmēs un nepilnīgu preču pasūtījumu izpildi piegādātājiem piemēroja sankcijas, kas veidoja pat vairāk nekā 400 % no pamatparāda summas.

Tiesa atzinusi, ka līguma noteikumi, kas nav faktiski izpildāmi, kas nav iepriekš skaidri definēti un kas var tikt vienpusēji interpretēti un piemēroti atkarībā no konkrētajiem apstākļiem, un kas katrā konkrētā gadījumā prasa otras līgumslēdzējas puses aktīvu iesaistīšanos, piemēram, ar iebildumu izteikšanu, nav uzskatāmi par samērīgiem un atbilstīgiem godīgai darījumu praksei.

NMPAL stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, un tā mērķis ir ierobežot mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem, lai līdzsvarotu piegādātāju un mazumtirgotāju intereses mazumtirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Par Tirdzniecības centra Mols vienīgo īpašnieci kļuvusi ar Mego partnera līdzīpašnieku saistīta kompānija

LETA,18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par SIA "Tirdzniecības centrs "Mols"" vienīgo īpašnieci kļuvusi kompānija SIA "F 8", liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

"F 8" īpašnieki vienādās daļās ir Kristīne Šulika-Meleša un Mihails Šuliks. Kompānija "F 8" reģistrēta 2015.gada beigās, un tās pamatkapitāls ir 3800 eiro. 2022.gadā kompānijas "F 8" apgrozījums bija 91 855 eiro, bet tās zaudējumi bija 877 560 eiro.

Šuliks ir arī pārtikas vairumtirgotāja SIA "Baltstor", kas ir veikalu "Mego" un "Vesko" partneris, viens no patiesajiem labuma guvējiem. Šuliks ir vienīgais AS "Magnons" īpašnieks, kurai "Baltstor" kapitālā pieder 61,98%. "Baltstor" 2022.gadā strādāja ar 49,242 miljonu eiro apgrozījumu un guva 349 641 eiro peļņu.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka Šuliks līdz 2008.gada martam bija arī 23,46% kapitāldaļu īpašnieks SIA "Mono" un 23,46% kapitāldaļu īpašnieks SIA "Monald".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par SIA "Tirdzniecības centrs "Mols"" vienīgo īpašnieku, kā arī par daudznozaru uzņēmuma SIA "Mono" līdzīpašnieku kļuvis uzņēmējs Mihails Šuliks, liecina "Firmas.lv" informācija.

Šuliks kopš pagājušā gada nogales ir SIA "F 8", kura 2023.gada decembrī kļuva par "Tirdzniecības centrs "Mols"" īpašnieci, vienīgais dalībnieks. Iepriekš "F 8" vienādās daļās piederēja Šulikam un Kristīnei Šulikai-Melešai. Attiecīgās izmaiņas iegrāmatotas 2023.gada 22.decembrī.

Vienlaikus Šuliks pagājušā gada nogalē kļuvis arī par "Mono" vienu no īpašniekiem - "Mono" kapitālā Šulikam šobrīd pieder 20,94%. Attiecīgi ASV pilsonis Aleksandrs Plotkins samazinājis līdzdalību "Mono" kapitālā no 32,67% līdz 23,46%, bet Biomins Kajems samazinājis līdzdalību no 17,9% līdz 6,17%.

Savukārt Mihailam Uļmanam "Mono" kapitālā joprojām pieder 49,43%. Ar Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 2022.gada 30.maija lēmumu ir piemērots arests Uļmana mantai - "Mono" 1 235 746 kapitāldaļām, lai nodrošinātu procesuālo izdevumu, cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu un arī iespējamo mantas konfiskāciju kā papildsodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas vairumtirgotājs SIA Baltstor, kas ir veikalu Mego un Vesko preču zīmolu pārvaldītājs, pagājušajā gadā strādāja ar 41,399 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11,1% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga vairākkārt un bija 1,129 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna veikala "Mego" izveidē Liepājā investēti 2,5 miljoni eiro, informē veikalu tīkla "Mego" pārstāvji.

Jaunais veikals, kas atradīsies Krūmu ielā, Liepājā, darbu sāks ceturtdien, 2.martā.

Veikalu tīkla mārketinga vadītājs Aleksandrs Afanasjevs atzīmē, ka līdz ar veikala atvēršanu, uzņēmums ir labiekārtojis arī apkārtējo teritoriju, uzstādot soliņus, apgaismojumu un velosipēdu novietnes.

Tādējādi turpmāk Liepājā būs divi "Mego" veikali, bet kopumā Latvijā ir 91. "Mego" veikals.

2021.gadā "Mego" grupa strādāja ar 187,689 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa saruka par 15,8% - līdz 4,255 miljoniem eiro.

Kompānija "Mego" reģistrēta 1999.gadā, un tās pamatkapitāls ir 20 000 eiro. Grupā ietilpst uzņēmumi SIA "Lenoka" un SIA "EzerMeg".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādreizējā kino Aurora ēkas vietā Rīgā, Tilta ielā, mazumtirdzniecības tīkls Mego, investējot teju 4 miljonus eiro, uzbūvējis jaunu veikalu. Šogad plānots atvērt vēl vairākus jaunus veikalus, informē uzņēmumā.

Veikala izveide un būvniecība Tilta ielā notikusi sadarbībā ar Sarkandaugavas attīstības biedrību, kopīgi veicinot apkaimes attīstību un cenšoties saglabāt pilsētas vēsturisko mantojumu, saka veikalu tīkla mārketinga vadītājs Aleksandrs Afanasjevs. Viņš piebilst, ka veikalā pēc iespējas precīzi tikusi atdarināta vēsturiskās ēkas arhitektūra un iekštelpu, kā arī tirdzniecības zāles labiekārtojums. Tāpat arī ēkas fasādes krāsu toņi ir izvēlēti maksimāli līdzīgi vēsturiskajai apbūvei. Papildus tam tika labiekārtota arī teritorija pie jaunā veikala – ierīkoti soliņi, apgaismojums un velo novietnes.

“Mego veikala būvniecība Rīgas pilsētā, Sarkandaugavas centrā, ir labas prakses piemērs, kā tiek veidota sadarbība ar apkaimes biedrību tai svarīgā, šajā gadījumā centra izskata, jautājumā. Mēs paredzam, ka veikala jaunbūve un atjaunotais laukums būs labs stimuls, lai arī pārējā apkaimes centra daļa iepretim tiktu sakārtota,” saka ainavu arhitekte Ilze Rukšāne, Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada 25 lielākie darījumi ar dzīvokļiem un telpām

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB,17.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Lielākais darījums pērn veikts pašā gada nogalē - 27.decembrī - SIA Lenoka nopirka 1919,3 kvadrātmetrus lielas neapdzīvojamās telpas Biķernieku ielā 16A

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Uzsākot publikāciju ciklu par 2019. gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā, šodien DB publicē datus par gada 25 lielākajiem darījumiem ar dzīvokļiem un telpām.

Dārgākās telpas pārdotas par 2,63 miljoniem eiro, bet pagājušā gada visdārgākais pirkums dzīvokļu vidū bijis Jūrmalā - divi dzīvokļi kopā pārdoti par 1,2 miljoniem eiro

1. 2,63 miljoni eiro

Pērn zemesgrāmatā reģistrēts darījums, kas veikts 2018.gada 27.decembrī: pērn pašā gada nogalē - 27.decembrī - SIA Lenoka nopirka 1919,3 kvadrātmetrus lielas neapdzīvojamās telpas Biķernieku ielā 16A. Tās pārdeva SIA YIT Latvija. Darījums veikts bez bankas finansējuma.

2. 1,2 miljoni eiro

SIA Dzintaru 28 pērn 21.oktobrī pārdeva divus dzīvokļus Dzintaru prospektā 28, Jūrmalā. Tos nopirka 1983.gadā dzimusī ārvalstniece Jeļena Zarucka. Viens no tiem ir 175,2 kvadrātmetrus liels, bet otrs - 174,9 kvadrātmetrus liels. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekmē cilvēki pierod iepirkties retāk un pēc saraksta; darbinieku aizplūšanu uz Lidl pārējie mazumtirgotāji nejūt.

Rimi uz 2020. gada finanšu rezultātiem augās pozitīvi. SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais teic, ka, neskatoties uz straujajām ekonomiskās situācijas izmaiņām pēdējo divu ceturkšņu laikā, pārtikas tirgus ir palicis stabils un, salīdzinot ar citiem ekonomikas sektoriem, piedzīvo nelielu izaugsmi.

“Redzam, ka cilvēki daudz biežāk gatavo mājās, iepērkas retāk, bet pirkuma grozi ir lielāki,” viņš norāda. Šogad Rimi plāno pabeigt Baltijas galvenā loģistikas centra būvniecību Rīgā, tādējādi šī brīža četru noliktavu vietā varēs izmantot vienu, kas ietaupīs izmaksas.

Pirmajā pusgadā Maxima ir vērojams aptuveni 5% apgrozījuma pieaugums, liecina provizoriskie dati. Tomēr vēl esot pāragri spriest par kopējiem 2020. gada rezultātiem. “Ekonomikā kopumā vērojama atdzišana, līdz ar to pašreiz koncentrējamies uz zemu cenu nodrošināšanu augstas kvalitātes produktiem drošā veikala vidē, tādējādi sniedzot iespēju cilvēkiem saglabāt esošo dzīves līmeni,” teic Viktors Troicins, SIA Maxima Latvija vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Būvvaldēs saskaņoti pirmie projekti depozīta sistēmas āra kiosku novietošanai

Db.lv,07.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot depozīta iepakojuma pieņemšanas infrastruktūru Latvijā, vairāku pašvaldību būvvaldēs saskaņoti pirmie projekti par āra kiosku novietošanu depozīta iepakojuma pieņemšanai tirdzniecības vietu teritorijās.

Āra kiosku novietošana šobrīd saskaņota Alūksnes, Balvu, Gulbenes, Ķekavas, Ludzas, Mārupes, Ogres, Rēzeknes, Rīgas, Salaspils, Saulkrastu, Salacgrīvas un Talsu pašvaldībās.

Pieteikumu iesniegšanas un skaņošanas process turpinās arī pārējās Latvijas pašvaldībās. No 2022. gada 1. februāra, kad Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma, lielākajās tirdzniecības vietās iedzīvotāju ērtībai tukšo depozīta iepakojumu varēs nodot arī āra kioskos, kas atradīsies tirdzniecības vietu tiešā tuvumā. Kopumā Latvijā paredzēts novietot aptuveni 200 āra kioskus.

“Esam ļoti pateicīgi pirmajām pašvaldībām, kuras operatīvi un ātri saskaņojušas tirgotāju iesniegumus par ārtelpu depozīta iepakojuma pieņemšanas kiosku novietošanu. Tas apliecina arī novadu ieinteresētību un izpratni par depozīta sistēmas ieviešanas nozīmīgumu. Sniedzot iespēju nodot tukšo iepakojumu āra kioskos, kur būs iespējams izvietot vairākus taromātus, vēlamies atvieglot iepakojumu nodošanas procesu tai iedzīvotāju daļai, kuru mājsaimniecībās ikdienā tiek patērēts liels iepakoto dzērienu daudzums – tādā veidā lielu iepakojumu apjomu varēs nodot vēl ātrāk un efektīvāk. Šāds āra kiosku risinājums paredzēts arī apkaimēs, kur atrodas vairākas tirdzniecības vietas, tādējādi vairāki tirgotāji saviem pircējiem piedāvās vienu kopīgu iepakojuma nodošanas punktu,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši līgumam ar SIA “Depozīta Iepakojuma Operators”, SIA “Tomra Collection Latvia” (Tomra) šonedēļ uzsācis depozīta iepakojuma pieņemšanas automātu jeb taromātu uzstādīšanu.

Taromātos tukšo depozīta iepakojumu varēs nodot, sākot no 2022. gada 1. februāra, kad Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma. Pirmie 5 taromāti uzstādīti “Maxima”, “Rimi”, “Mego” un “Alko Outlet” veikalos Rīgā, kā arī “Citro” veikalā Ventspilī. Līdz depozīta sistēmas darbības sākumam Latvijā paredzēts izvietot ap 800 taromātus, tajā skaitā apmēram 200 vietās taromātus plānots izvietot āra kioskos tirdzniecības vietu tuvumā.

“Šis ir nozīmīgs brīdis Latvijas depozīta sistēmas vēsturē un būtisks solis ceļā uz modernas depozīta iepakojuma pieņemšanas infrastruktūras izveidi – visu depozīta sistēmā iesaistīto pušu darbs nu sāk realizēties īstos, aptaustāmos darba augļos, kas ir šie uzstādītie taromāti. Taču priekšā vēl ir daudz darāmā. Lai sasniegtu mērķi par visaptveroša pieņemšanas tīkla izveidi, turpinām līgumu slēgšanu ar tirgotājiem par taromātu nodrošināšanu un depozīta iepakojuma pieņemšanu. Tāpat esam uzsākuši līgumu parakstīšanu par manuālo pieņemšanas punktu izveidi nelielos veikalos, kā arī norit aktīvs darbs pie līgumu slēgšanas ar depozīta iepakotājiem par depozīta iepakojuma apsaimniekošanu un laišanu tirgū. Kopīgi sadarbojoties, varēsim izveidot pasaules līmeņa depozīta sistēmu un padarīt Latviju tīrāku,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētajs Miks Stūrītis.

Komentāri

Pievienot komentāru