Pēc grāmatas izdošanas par Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava biogrāfiju valstī ir uzliesmojis apjomīgs skandāls par karaļa privāto dzīvi, vēsta AP. Izrādās monarhs ir ārvalstīs apmeklējis striptīzklubus un izbaudījis slepenu mīlas afēru.

Viens no vadošajiem Zviedrijas laikrakstiem pat ir pieprasījis karalim nekavējoties atteikties no troņa, citi savukārt norāda, ka viņam vajadzētu to darīt tad, ja izrādītos, ka viņš ir melojies noliedzot, ka apmeklējis striptīzklubus vizītēs ASV un Slovākijā.

Skandālu ir izsaukusi grāmata «Negribīgais valdnieks», kurā ir aprakstīta Zviedrijas karaļa personīgā dzīve – tajā stāstīts stāstīts par monarha un viņa tuvāko draugu ballītēm deviņdesmito gadu sākumā, kurās plūdis alkohols un viesi izbaudījuši jaunu meiteņu skaistumu. Dažreiz monarhs izklaidējies dažādos skandalozu slavu ieguvušos Stokholmas naktsklubos, kā, piemēram, gangsterim Millem Markovičam piederošajā naktslokālā.

Striptīzklubus Rīgā nevar aizliegt, bet ir atklāts jautājums par to atrašanās vietu, uzskata Rīgas mērs Nils Ušakovs.

«Mans personīgais viedoklis ir, ka tie var atrasties kaut kur centrā, bet ne Vecrīgā,» intervijā laikrakstam The Baltic Times izteicies N.Ušakovs. Viņš arī atzinis, ka Rīga gribētu pilnībā izskaust tos britu tūristus, kas uz šejieni brauc tikai pēc alus un meitenēm un sagādā problēmas ar savu uzvedību. N.Ušakovs solījis vērsties ar visiem legālajiem līdzekļiem pret tiem 12 bāriem, kas minēti ASV vēstniecības melnajā sarakstā kā klientu apkrāpēji.

N.Ušakovs solījis, ka šajā ziemā pilsēta būs uzposta no Ziemassvētkiem līdz pat janvāra beigām, tā būs izgaismota kā īsta Ziemassvētku pilsēta. Sadarbībā ar privātajiem partneriem tiks veidota svētku programma. N.Ušakovs atgādinājis, ka Rīga ir izdevīga vieta 200 miljoniem cilvēku no Skandināvijas līdz Krievijai, kuri atrodas no Latvijas galvaspilsētas 2 stundu lidojuma attālumā.

Sods par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, neievērojot Finanšu instrumentu tirgus likuma parasības, sasniegs 100 tūkstošus latu.

Tas nozīmē, ka, salīdzinot ar pašlaik noteikto, sods pieaugs desmit reizes – līdz šim bija noteikts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) par šādiem pārkāpumiem ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei var izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10 tūkst. latu.

Grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā izstrādājusi Finanšu ministrija(FM), kas skaidro, ka ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas laikā finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem ir jāievēro virkne prasību, kuras neievērojot ieguldītājiem var rasties ievērojami zaudējumi. Pašreizējais maksimālās soda naudas apmērs 10 tūkst. latu ir nesamērojami zems, atzīst FM, paužot viedokli, ka atbildības palielināšana likumā liks tirgus dalībniekiem rūpīgāk attiekties pret likuma normu izpildi un kopumā sekmēs ieguldītāju interešu aizsardzību.

1.decembrī stāsies spēkā grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā, kas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) piešķir lielākas pilnvaras – veikt pārmeklēšanu un apskates darbības uz vietas, saņemot tiesneša atļauju un pieaicinot Valsts policiju.

Kā informēja FKTK, komisijas funkcijas paplašinātas, lai ļautu iegūt pierādījumus no tām personām, kas veic finanšu un kapitāla tirgu regulējošos normatīvajos aktos minētās darbības ar vai bez attiecīgas atļaujas, vai licences, kā arī aicināt jebkuru personu sniegt tās rīcībā esošo informāciju par iespējamiem likumu pārkāpumiem. Visas procesuālās darbības notiks Administratīvā procesa likuma ietvaros un tikai ārkārtas gadījumos nevis ikdienas uzraudzībā.

Grozījumu mērķis ir paplašināt FKTK funkcijas, kas aizsargātu visu licencēto finanšu sektora dalībnieku un sabiedrības intereses, lai tirgū strādātu profesionāli un godīgi tirgus dalībnieki, tādejādi nodrošinot finanšu stabilitāti, veicinot uzticību finanšu sistēmai kopumā un finanšu pakalpojumu saņēmēju interešu aizsardzību.

Latvijā nelicencēto interneta azartspēļu popularitāti sekmē iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanas kārtība azartspēļu laimestiem, intervijā sacīja azartspēļu rīkotāja SIA "Olympic Casino Latvia" valdes priekšsēdētājs Gints Pakārklis.

"Manuprāt, pati galvenā problēma ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Protams, katra valsts mēģina uzlikt ierobežojumus un kontrolēt to, kas notiek interneta vidē. It sevišķi tas attiecas uz azartspēlēm, kur ir kaut kādā veidā jāmēģina ierobežot klientu aktivitāte, lai tas nenoved pie pavisam bēdīgām sekām, tostarp atkarības. Tas viss ir saprotams. Bet Latvijā, un es atļaušos teikt, ka nezinu nevienu citu valsti, kur ir tāda veida regulējums kā pie mums, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana azartspēļu laimestiem," pauda Pakārklis.

Viņš minēja, ka nesaskata problēmu, ja ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par miljona eiro laimestu kādā no "Latvijas loto" loterijām, bet azartspēļu gadījumā problēmas ir veidā, kā nodoklis tiek piemērots, proti, klientiem nav iespējas atskaitīt azartspēlēs iztērētās summas, un nodoklis tiek ieturēts no visas laimestu summas, ko klients ir saņēmis. Piemēram, klients gada laikā azartspēlēs ir iztērējis 5000 eiro un pretī laimestos ir saņēmis 4000 eiro, kas faktiski nozīmē, ka klients zaudējis 1000 eiro. Latvijā regulējums nosaka, ka azartspēļu laimestiem virs 3000 eiro pie izmaksas tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis neatkarīgi no iemaksu apmēra, proti, šajā gadījumā pie izmaksas tiek ieturēti vēl 23% no 1000 eiro, kas pārsniedz 3000 eiro slieksni.

Nelegālo lombardu apkarošana rit smagi. Viena no galvenajām problēmām nelegālās kreditēšanas apkarošanā ir salīdzinoši nelielais sods par darbību bez licences, trešdien raksta laikraksts Diena.

Nesen Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis vairāk nekā desmit lēmumu, kas vērsti pret tiem lombardiem, kuri darbojas bez licences, tomēr lombardu nozarē legāli strādājošie uzņēmēji uzskata, ka ar to ir par maz, lai izskaustu nelicencētos tirgus dalībniekus. Asi pārmetumi tiek veltīti gan PTAC, gan citām par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu atbildīgajām institūcijām, norādot, ka cīņa ar nelicencētajiem lombardiem nav pietiekami intensīva.

Lai neiekristu nelicencēto lombardu tīklos, vērīgam jābūt ikvienam potenciālajam lombardu klientam, un, ieejot lombardā, jāskatās, vai ieraugāma licence. Ikvienā lombardā licencei vai tās kopijai jāatrodas redzamā vietā, mudina atcerēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa. Arī Latvijas Lombardu asociācijas (LLA) valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne uzsver, ja lombardā licence redzamā vietā nav novietota, «no tāda lombarda ieteicams steidzīgi iet prom».

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

Tas, ko šobrīd Vācijas iestādes nepasaka, ir, ka, iespējams, notikusi Eiropā vērienīgākā krāpšana vai naudas atmazgāšanas operācija nebanku sektorā. Ja tiešām "Wirecard" veikusi fiktīvus darījumus tikai tādēļ, lai izskatītos labāk klientu acīs, tad to vēlāk stāstīs kā anekdoti finanšu pasaulē.

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka fikciju 2 miljardu eiro apjomā ir iespējams veikt un maksājumu kompānijas ir nākamais posms naudas atmazgāšanas ķēdē. Kāpēc? Lai arī maksājumu kompāniju uzraudzība līdzinās banku uzraudzībai un tām jāizpilda visas tās pašas AML prasības kā bankām, to darbība pēc būtības ir daudz mazāk caurspīdīga, jo kompānijas strādā ar simtiem banku kontu visā pasaulē pat vienam klientam. Viena maksājumu kompānija var pārskaitīt naudu citai, tā var veikt iekšējus pārskaitījumus klientam, veikt fiktīvus darījumus finanšu gada garumā - līdz auditam, kas, protams, parādīs iztrūkumu, bet realitātē atmazgātie miljardi jau būs sasnieguši mērķi un likumsargiem vien paliks iespēja tiesāties ar amatpersonu.

Latvieši nerīkojas kā vācieši

Līdzībai - jūnija sākumā Latvijas tiesībsargi veica atkārtotas kratīšanas "ABLV bankā". Vairāk nekā divus gadus pēc bankas slēgšanas un ASV institūcijas FinCEN paziņojuma par "ABLV Bank" darbību! Kādēļ to nedarīja pirms diviem gadiem? Kas ir mainījies? Kāpēc mūsu likumsargi nerīkojas kā vācieši un uzreiz neizsludina vainīgo personu aresta orderus? Visa sāls šajā lietā ir motivācijā. Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas, savukārt mūsu tiesību sistēma rīkojas ar citu motīvu - aizpildīt budžeta robus, bet darbību likumību noskaidrot pēc tam. Tas, protams, ir cēli, laupīt tautas vārdā kā Robins Huds to kādreiz esot darījis, bet cik ļoti tas uzlabo mūsu valsts tēlu finanšu pasaulē - paliek jautājums.

Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece arī pirms vairākiem gadiem bija Inese Gise - tad, kad "ABLV Bank" lietu iesāka! Tieši viņa komentēja Kriminālprocesa likumā nepieciešamās izmaiņas no policijas viedokļa Saeimas Krimināltiesību apakškomisijā un liela daļa viņas, kā arī prokuratūras un Tieslietu ministrijas ieteikumu tika apstiprināti.

Procesuālās un materiālās tiesības

Runa ir par Kriminālprocesa likuma 124., 125., 126. pantiem, kuri pērnā gada 24. decembrī spēkā stājās pavisam jaunā redakcijā, runājot tieši par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ir vēl rinda izmainītu pantu tieši Krimināprocesa likumā, kas attiecināmi uz naudas atmazgāšanu, tomēr spilgtākie ir pieminētie.

Te ir pavisam viltīgi sapītas procesuālās un materiālās tiesības, kā arī tas, ko pierāda valsts un kas jādara apsūdzētajai personai, vai tikai vēl aizdomās turētai personai, atsevišķos gadījumos nonākot pie kāzusa, ka nauda var tikt iesaldēta uz praktiski neierobežotu laiku, tikai spēlējoties ar vārdu "aizdomas". Dažādi advokāti, jautāti par šiem pantiem, tā arī komentē, ka līdz brīdim, kad būs konkrēta prakse ar redzamu gala iznākumu - nav pamatojuma sūdzēties Satversmes tiesā.

Pie būtības - 124.pants runā par pierādīšanas priekšmetu un 6. daļā tas skaidri pasaka, ka domāt par mantas noziedzīgo izcelsmi var, ja "ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme". Proti, aizdomas ir visa sākums. Tā paša panta 7. daļā arī pateikts, ka, "lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav nepieciešams pierādīt konkrēti, no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti." Patiesībā šis pants nerunā par personas vainu. Runa ir par līdzekļiem, trivializējot par "naudas vainu" - faktiski neierobežotā laika periodā. 125. pants runā par fakta legālo prezumpciju, vai to, ko policists vai prokurors pieņem par noziedzīgu nodarījumu un kā to dara. Te parādījās panta 7. daļas 3. punkts: "Ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme." Šis ir tas brīdis, kad naudu var iesaldēt bez bēdām, cerot uz pozitīvu tiesas lēmumu un daudz nebaidoties par sekām valstij. Cik plašam ir jābūt pierādījumu kopumam - tas jau ir policijas un prokuratūras izvērtēšanas darbs un sākotnēji pietiek ar to, ka pārskaitījums izskatās aizdomīgi.

Visbeidzot, 126. pants, kas runā par pierādīšanas subjektu un pierādīšanas pienākumiem, satur dažus interesantus papildinājumus, atbrīvojot valsti no pārliekām finanšu saistībām, ja procesa virzītāji ir nošāvuši greizi. Proti, 3. daļā ierakstīts, ka, ja kāds no prezumētajiem faktiem ir nepatiess, tad apsūdzētais vai kāds cits pierāda tā aplamību. Atgādināšu, ka citādi mūsu valstī visu pierāda valsts. 3¹ un 4. daļā vēl ir papildinājums tieši par noziedzīgi iegūtu mantu. Personai ir jāpierāda, ka tā nav nelikumīgi iegūta, turklāt, ja persona nespēj to laikā izdarīt, tad atlīdzību par kaitējumu saņemt nevar. Īsāk sakot, ja valsts naudu arestē, tad var turēt aizdomas cik vēlas, bet, ja termiņš pirmajām aizdomām beidzas, var radīt jaunas aizdomas. Nesen žurnālā "Dienas Bizness" publicējām konkrētu piemēru, kā šāda naudas iesaldēšana 900 tūkstošiem eiro turpinās jau kopš "ABLV" slēgšanas, bet apsūdzības nevienam cilvēkam nav izvirzītas. Īsāk, praksē jau ir šīs triviālās situācijas precedents, ka vainīga praktiski ir nauda, bet cilvēki turpina dzīvot savu dzīvi bez tās. Savukārt, ja pilsonis nepaspēj pierādīt, ka viņa nauda ir likumīgi iegūta, tad, piemēram, pēc 10 gadiem saņems savu miljonu bez kādiem procentiem.

Laika limits neattiecas

Šajā līdzībā ar Vācijas likumsargu rīcību "Wirecard" gadījumā un Latvijas likumsargu darbību 2,5 gadu garumā pie ABLV lenkšanas ir viena galvenā atšķirība - vācieši rūpējas par pārskaitījumu sistēmas stabilu darbību nākotnē, bet latvieši lūkojas pagātnē, kur aizķēries kāds miljons vai desmit, ko varētu vēl arestēt, iesaldēt, ieskaitīt budžetā un, kur varētu piemērot nupat pieņemtus likumus par darbībām pirms diviem, pieciem vai pat desmit gadiem.

Uzsvēršu, es šeit neesmu pārteicies. Lasiet likumu - ja nauda ir nelikumīgi iegūta, tad uz šo faktu laika limits neattiecas. Cilvēks paliks nevainīgs, jo iepriekš šāda likuma nebija, sekojoši - arī nav soda. Cilvēktiesības paliek ievērotas, personu nesoda ar atpakaļejošu datumu, bet naudu gan!

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

Jau kādu laiku vairums no mums pamanījuši, kā Latvijā aug pelēkā ekonomika. Vienā vietā, neņemot čeku, pieejamas «atlaides», otrā vietā drīkst maksāt tikai skaidrā naudā, trešā vietā Tev rēķinu izraksta kaut kur ārvalstīs utt. Daudzi uzņēmēji nonākuši situācijā, kad, pat gribēdami legāli darboties, to vairs vienkārši nevar atļauties. Ja 90% konkurentu «neizsit čeku», maksā algas aploksnēs vai cenšas apiet PVN, nodokļu maksāšana līdzinās uzņēmuma pašnāvībai. Pelēkā ekonomika turpina augt un apstādināt to spēj tikai radikālas izmaiņas.

Ko darīt?

Šajā sakarā atcerējos veco labo ideju par nulles deklarāciju. Kur šī ideja palikusi? Tagad būtu ideāls brīdis to ieviest. Latvijā strauji aug pelēkā ekonomika un vienlaicīgi krīt nodokļu ieņēmumi. Valsts ieņēmumu papildināšanai tiek celti nodokļi, nevis apkarota ēnu ekonomika un uzlabota nodokļu iekasēšana (no ekonomikas viedokļa kopējais efekts neatšķiras, vai naudu iegūst, ceļot nodokļus, vai, apkarojot pelēko ekonomiku, taču tās apkarošana vismaz nediskriminē un „nesoda” godīgos nodokļu maksātājus). Arī vēlēšanas tuvojas. Nulles deklarācijas ieviešana ļautu VID vieglāk izsekot iedzīvotāju naudas plūsmai, attiecīgi daudz efektīvāk palīdzot apkarot pelēko ekonomiku.

Kad jau šķiet, ka tālāk vairs nav kur attīstīties, izrādās, nāk klāt jaunas intereses un vajadzības; galvenais – reaģēt. Par to ir pārliecināts SIA Hobiju kursi iniciators, reklāmists Dzintars Belogrudovs. Viņa SIA Visio paspārnē reiz izauklētie Hobiju kursi nostiprinājušies par patstāvīgu uzņēmumu, kurš prāvu peļņu nenes, taču priecē ar zinātkāriem un radošiem apmeklētājiem, kas uz kursiem jau nāk kā uz interešu klubu.

Krīzes produkts

Hobiju kursu ideja radās aptuveni 2009. gadā. «Manā pamatdarbā reklāmas jomā bija tieši krīzes apogeja, pilnīgi nekas negāja, bet parādījiās brīvs laiks, lai padomātu par kaut ko jaunu un mēģinātu realizēt ieceres. Tā sākām ar šūšanas kursiem – pats esmu šuvējs pēc izglītības,» atceras Dzintars. Tobrīd viņš gan sev, gan citiem centās mazināt no «laivas izmesto» sajūtu – iemācīt amata pamatus, uz ko arī atsaucās samērā daudz interesentu. «Šūšanas kursiem pievienojās ar pedagoģiskām dotībām apveltīts speciālists šūšanā, turklāt atbrīvojās telpas, ko veiksmīgi izmantojām – smalkie biroji pārvācās uz lētākām, mazākām telpām perifērijā, lielo telpu iznomātāji arī bija spiesti nolaist cenu, – telpu piedāvājums tajā brīdī bija milzīgs, par 4 eiro/m2, bet kursu organizēšanai vajadzēja lielas telpas šujmašīnām, piegriešanas galdiem, darbiniekiem un kursantiem – pārdevu mašīnu, par to arī visu sapirku. Tas bija risks un normālos apstākļos tā nedara, bet tajā brīdī vispār darbības bija citādas,» viņš stāsta.

«Ja salīdzina ar automobiļiem, domei vajag ekonomiskas klases opeļus, kamēr nekustamo īpašumu turētāji, kuru vidū liela daļa tagad ir bankas, mums piedāvā kaut ko tuvu mersedesiem,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, atbildot uz jautājumu, kādēļ dome neizmanto tukšos dzīvokļus Rīgā, sacījis Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (SC – LPP/LC).

«Iesāktie un iesaldētie projekti ar plašiem dzīvokļiem bija domāti vidēji turīgam slānim un virs tā. Dzīvokļu rindā stāv cilvēki ar pavisam citādiem – zemāka līmeņa ienākumiem, kuri pretendē uz kvalitatīviem, tomēr pieticīgiem divu un trīs istabu mājokļiem, kuru uzturēšanas izmaksas, komunālos maksājumus vēlāk spēs segt. Daudz konsultējāmies ar bankām, bet nospriedām, ka 90% viņu valdījumā nonākušo projektu tomēr nav piemēroti domei, jo tie ir virs vidējās klases dzīvokļu līmeņa. Šīs sarunas nav gluži apturētas, bet pārsvarā būvējam pēc savas iniciatīvas,» viņš skaidrojis.

Atbildot uz jautājumu: «Kā jūs, vadoša pilsētas persona, vērtējat plānus paaugstināt nekustamā īpašuma nodokli?», Ameriks sacījis: «Paceļot NĪN, tiek radīti draudi sociālam sprādzienam, jo parādi viscaur veļas kā sniega pika. Rīgas siltumam, piemēram, pilsētnieki ir parādā pusotru miljonu, un nebūt ne visi ir kategorijā ļaunprātīgi nemaksātāji. Kur ir risinājums – kas, kā un kad segs šos parādus? Dome pat juridiski nav tiesīga to darīt iedzīvotāju vietā, taču, tā kā esam lielākie akcionāri Rīgas siltumā, izvirzām mērķi, ka uzņēmums tomēr ar katra dzīvokļa īpašnieku slēdz līgumu par apkuri. Tā mēs nenonāksim situācijā, ka dažu personu dēļ salst arī tie mājas iemītnieki, kas godprātīgi līdz santīmam norēķinājusies par siltuma piegādi. Tādā gadījumā mēs vieglāk atšķirsim ļaunprātīgos nemaksātājus no tiem pilsētniekiem, kuri patiešām nonākuši nelaimē un kuriem būtu jāpalīdz ar papildu pabalstu.»

Saistošo noteikumu trūkums turpina kuģīšu operatoru karus, iesaistot dažādas institūcijas.

Kaut arī tūristu skaits, kas vēlas izmantot SIA Kanāla motorlaivu kompānija (KMK) un SIA Riga Tourism Agency (RTA) kanāla kuģīšus, abām kompānijām ir pietiekams, normatīvo aktu trūkums novedis pie asas savstarpējas retorikas un dažādu institūciju iesaistes konkurentu apkarošanā. To, ka klientu netrūkst un tūristu pārvadāšana pa Rīgas pilsētas kanālu ir pelnošs pasākums, apstiprina gan KMK īpašnieks Ainis Čaunāns, gan RTA īpašnieks Kaspars Laurovs. Tikmēr Rīgas domes Satiksmes departamentam maija beigās uzdots sadarbībā ar Mājokļu un vides departamentu izstrādāt saistošos noteikumus par pasažieru pārvadāšanu iekšējos ūdeņos.

Kopumā ieguldījumiem demogrāfijas jomā ir izšķirīga nozīme. Vairākas aptaujas liecina, ka ģimenes Latvijā vēlas vairāk par vienu bērnu, un šāda tendence ir arī citās valstīs, tomēr citur netiek īstenota «bezbērnu politika» un «valsts nesoda iedzīvotājus par bērniem», savu viedokli pauž demogrāfs Ilmārs Mežs.

Viņš uzskata, ka ierobežojumu samazinājums vecāku, paternitātes un maternitātes pabalsta apmērā iespaido situāciju, taču būtu naivi sagaidīt būtisku dzimstības pieaugumu pēc šī soļa.

Viņš uzsvēra, ka iepriekš noteiktie pabalstu griesti nav bijuši taisnīgi, līdz ar to ierobežojumu samazinājums ir šādas netaisnības daļējā likvidācija. Latvijā vajadzība pēc bērniem ir tik liela, ka šādus mazus soļus situācijas uzlabošanai būtu jāveic katru dienu, nevis reizi vairākos mēnešos, uzskata Mežs.

Demogrāfs arī pauda viedokli, ka šogad budžeta grozījumos valdība nav parādījusi, ka demogrāfija ir tās galvenā prioritāte. Tomēr Mežs pozitīvi vērtēja to, ka Labklājības ministrija «beidzot sadūšojusies» lūgt valdības atbalstu iecerei diferencēt ģimenes valsts pabalstu atkarībā no bērnu skaita, tomēr tas esot bijis jāizdara daudz agrāk.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Valsts amatpersonas statusa noteikšana maksātnespējas procesa administratoriem neatbilst Satversmei, secinājusi Satversmes tiesa (ST). ST uzskata, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam, informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Satversmes tiesā par apstrīdēto normu konstitucionalitāti vērsās vairāki advokāti, kuri savu advokāta darbību apvieno ar maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanu. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka ar apstrīdētajām normām noteiktais valsts amatpersonas statuss liedzot viņiem tupmāk darboties gan kā maksātnespējas procesa administratoriem, gan advokātiem. Tas ierobežojot viņiem Satversmes 106. pantā noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu un neatbilstot tiesiskās paļāvības principam.

Tiesa apstrīdētās normas vērtēja kā vienotu regulējumu, kas nosaka, ka maksātnespējas procesa administratori savā amata darbībā ir pielīdzināmi valsts amatpersonām un tādēļ uz viņiem attiecas likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. ST atzina, ka, vērtējot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 106.pantam, jāņem vērā konkrētā situācija, kādā atrodas pieteikumu iesniedzēji. Tādēļ Satversmes tiesa vērtēja apstrīdēto normu atbilstību Satversmei, ciktāl tās attiecas uz maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti.

Augstākā tiesa ir pieņēmusi spriedumu par zaudējumu piedziņu no maksātnespējas administratora sakarā ar nodrošinātā kreditora (bankas) interešu aizskārumu. Tiesas piespriestie zaudējumi sasniedz 1 300 000 eiro. Ciktāl ir zināms ZAB COBALT, tā ir pirmā šāda veida lieta Latvijas vēsturē.

Īsumā lietas būtība ir šāda. Banka izsniedza sabiedrībai aizdevumu, kas bija nodrošināts ar pirmās kārtas hipotēkām un komercķīlu. Faktiski par labu bankai bija ieķīlāta visa aizņēmēja manta. Pusotru gadu aizņēmējs pildīja savas saistības, bet vēlāk tam tika pasludināts maksātnespējas process. Kaut arī aizņēmējs ilgstošu laiku veica ikmēneša maksājumus bankai un aizdevums bija iegrāmatots aizņēmēja bilancē, administrators nav atzinis bankas pieteikto nodrošināto prasījumu. Banka pārsūdzēja šo administratora atteikumu tiesā, kas noraidīja sūdzību. Tāpēc banka cēla prasību par sava prasījuma atzīšanu.

Pirmās instances tiesa atzina bankas nodrošināto prasījumu gandrīz četru miljonu eiro apmērā. Taču dīvainā kārtā pēc šāda bankai labvēlīga sprieduma pasludināšanas administrators panāca to, ka tiesa atcēla piemēroto prasības nodrošinājumu, kā rezultātā administratoram radās iespēja pārdot aizņēmēja aktīvus. Īsā laikā tas arī tika izdarīts. Visa izsolēs iegūtā naudas summa tika izmaksāta citiem kreditoriem. Savukārt banka nesaņēma nevienu centu, kaut arī pārdotā manta bija ieķīlāta par labu bankai. Lielā ātrumā aizņēmējs tika likvidēts, un šī iemesla dēļ tiesas process par bankas prasījuma atzīšanu tika izbeigts.

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Latvijas uzņēmēji maz sūdzas ES Vispārējā tiesā, lai arī Eiropas regulējumi attiecināmi gandrīz uz visām dzīves sfērām, sākot no lauksaimniecības fondiem un pārtikas un beidzot ar pasažieru kompensācijām.

Par to, kas ir Eiropas Savienības Tiesa, kas ES Vispārējā tiesa, ko tām prasīt un ko tās spriež, Dienas Biznesa jautājumi ES Vispārējās tiesas tiesnesei Ingai Reinei.

Kas pēc būtības ir ES Vispārējā tiesa, kāds ir lietu tvērums, un kad tajā vēršas?

Tiesiskums ir viena no ES pamatvērtībām, tāpēc Eiropas Savienības Tiesas kā iestādes galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai ES tiesības visās ES dalībvalstīs tiktu piemērotas un interpretētas vienādi. Eiropas Savienības Tiesa kā iestāde sastāv no divām tiesām: ES Tiesas (EU Court of Justice - EST) un ES Vispārējās tiesas (EU General Court). ES Vispārējā tiesa nodrošina tieši pieejamu tiesiskās aizsardzības līdzekli privātpersonām un uzņēmumiem, kas vēlas apstrīdēt kādu ES iestādes tiesību aktu, praktisko rīcību vai bezdarbību, kas tiem ir adresēts vai skar tiešā veidā. ES Vispārējā tiesa skata arī zaudējumu atlīdzības prasības par ES iestāžu prettiesiska tiesību akta, rīcības vai bezdarbības rezultātā nodarītu kaitējumu. ES Vispārējās tiesas kompetenci var salīdzināt ar Latvijas Administratīvo tiesu, vispārējās jurisdikcijas tiesu un Ekonomisko lietu tiesu kompetenci.

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Šogad Tieslietu ministrija sadarbībā ar tiesām un Sertificētu mediatoru padomi uzsāka mediācijas pilotprojektu ar mērķi veicināt mediācijas izmantošanu tiesvedībā esošajās civillietās, informē Tieslietu ministrija.

Mediācijas pilotprojekts tika uzsākts 2016. gada 15. septembrī un jau šobrīd ir secināms, ka tas sekmējis mediācijas izmantošanu tiesvedībā esošajās civillietās. Pilotprojekta ietvaros ikvienam, kas bija nonācis līdz civiltiesiska strīda risināšanai tiesā, bija iespēja saņemt sertificēta mediatora bezmaksas konsultāciju (līdz vienai stundai), kuras laikā personas tika iepazīstinātas ar mediācijas procesa būtību, norisi un noteikumiem, kā arī tika izvērtēta iespēja konkrēto strīdu risināt mediācijas ceļā.

Projekta gaitā klienti kopumā ir saņēmuši 57 bezmaksas konsultācijas, no kurām reģionu tiesu namos (Jelgavā, Valmierā, Jūrmalā, Siguldā un Aizkrauklē) sniegtas 22 konsultācijas, bet Rīgā – (Latgales priekšpilsētas un Rīgas rajona tiesā, kā arī Vidzemes priekšpilsētas tiesā) – 35 mediācijas konsultācijas. Pamatojoties uz konsultācijām trešajā daļā gadījumu uzsākti mediācijas procesi, t.i. kopumā šobrīd uzsākti 19 mediācijas procesi, no kuriem 7 gadījumos jau ir panāktas vienošanās.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par vainīgu tika atzīta viena persona.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka pret pārējiem lietā apsūdzētājiem ir taisāms attaisnojošs spriedums, jo viņu rīcībā nevarēja saskatīt prokuratūras inkriminētos noziegumus, šodienas preses konferencē par Zolitūdes traģēdijas tiesas spriedumu sacīja tiesnesis Erlens Ernstsons.

Tiesnesis uzsvēra, ka no deviņām fiziskām personām notiesāts tikai viens apsūdzētais, jo tiesa nevarēja izvērtēt, kuras normas pārējie apsūdzētie nevarēja ievērot vai izpildīt. "Vērtējot tiesā sniegtās ekspertīzes, izkristalizējas, ka galvenais jeb tiešais cēlonis veikala sabrukšanai bija nepareizs kopnes apakšējā mezgla aprēķins, līdz ar to, prokuratūra nebija sniegusi pierādījumus, vai citas nu jau attaisnotās personas ir vainīgas pie šī cēloņa," sacīja Ernstsons.

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja: