Tavex Grupas meitas uzņēmums Zviedrijā Tavex AB ir uzvarējis tiesvedībā, kas ilga vairāk nekā 5 gadus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Sākotnēji Zviedrijas prokuratūra ierosināja krimināllietu un pieprasīja sodīt Tavex ar 3 miljoniem Zviedrijas kronu (323 000 EUR). Prokuratūra izvirzīja apsūdzību, balstoties uz viedokli, ka Tavex grāmatvedības dokumenti kārtoti neatbilstošā veidā. Pagājušā gada novembrī jau pirmās instances tiesa, iepazīstoties ar lietas materiāliem, uzskatīja apsūdzību par nepamatotu, taču prokurors virzīja lietas izskatīšanu arī otrajā instancē.

«Manuprāt, jau sākotnēji bija skaidrs, ka lietas ierosināšanai nav pamata. Tiesai tika iesniegti visu oriģinālie dokumenti un paskaidrojumi, un tā apsūdzību ir uzskatījusi par nepamatotu. Kāpēc prokurors pieņēma lēmumu izskatīt lietu atkārtoti? Kas varētu parādīties jauns lietā, kur viss ir kā uz delnas? Atzīšu, bija bažas par to, vai pret mums kā pret uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu netiks izvirzītas kādas neobjektīvas prasības,» komentē Alars Tammings (Alar Tamming), Tavex Grupas īpašnieks.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju, kurā kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild valūtas maiņas uzņēmuma un zelta tirgotāja TAVEX valdes loceklis Andris Arhipenko. «Esam uzņēmums ar lielu pieredzi un know-how jeb zinātību valūtu un dārgmetālu jomā, kas nav raksturīgi visām finanšu iestādēm Latvijā,» viņš uzsver.

- Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Darbs Tavex ir dzīves aicinājums.

- Kas jūs iepriecina un kas apbēdina, kad raugāties uz jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Mani iepriecina tas, ka Latvijā pamazām pieaug finanšu pratības līmenis valūtas maiņas jomā un ieguldījumu tirgū. Mūsu filiālēs redzam, ka cilvēki arvien biežāk iegādājas vietējo naudu pirms ceļojuma, lai nebūtu rūpju par finanšu lietām atpūtas laikā. Kā arī cilvēki kļūst konservatīvi investīciju jautājumos un izvēlas zeltu kā labu alternatīvu pensiju fondiem vai uzkrājumam bērna nākotnei krājkontos.

Valūtas maiņas un zelta tirgotājs SIA Tavex šī gada martā plāno atvērt pirmo jauna koncepta klientu apkalpošanas filiāli, kuras izveidē investēs 100 000 eiro, informē uzņēmumā.

Jaunā filiāle tiks ierīkota tirdzniecības centrā Spice Home, jo saskaņā ar iepirkšanās centra plāniem, turp no Spices tiks pārceltas visas finanšu iestādes.

«Plānojam pakāpeniski renovēt arī citas mūsu klientu apkalpošanas filiāles, pielāgojot jaunajam korporatīvajam stilam. Kā arī šī gada pirmajā pusē gatavojamies startēt mūsdienīgu un klientu vajadzībām atbilstošu mājaslapu un e-veikalu,» skaidro Tavex valdes loceklis Andris Arhipenko.

Tavex klientu apkalpošanas filiāles atrodas 5 lielākajos tirdzniecības centros Rīgā.

Pēc provizoriskiem datiem, Tavex apgrozījums 2016.gadā bija 15,6 milj. eiro. Tavex ir finanšu grupas Tavex Group meitas uzņēmums Latvijā. Tavex Group darbojas 8 ES valstīs, apkalpojot vairāk kā 2 miljonus klientu gadā.

Ceturtdien atvērta sestā Tavex klientu apkalpošanas filiāle, kas atrodas modes un izklaides centrā Rīga Plaza, informē kompānijas valdes loceklis Andris Arhipenko.

Filiāles izveidē tika investēti vairāk nekā 100 000 eiro.

«2017. gadā esam vērojuši augstu pieprasījumu pēc ceļojumu valūtām, kas liecina par to, ka mūsu tautieši arvien vairāk ceļo. Pieprasījums pēc valūtām ir audzis 34 valūtu gadījumā, lielākais apmainītās valūtas apjoma kāpums bija Taizemes batam, Indonēzijas rūpijai, Malaizijas ringitam, Dienvidkorejas vonam, Īslandes kronai, Kazahstānas tengei, Gruzijas laram. Iepriekšējos gados Turcijas un Ēģiptes valūtas pieprasījums piedzīvoja strauju kritumu, toties šobrīd Ēģiptes mārciņas konvertāciju apjoms ir trīskāršojies, bet Turcijas liras – palielinājies par 45%. Nozīmīgs pieprasījuma kritums bija vērojams Meksikas peso un Brazīlijas reālam, kas var būt saistīts ar šo galamērķu mazāku pievilcību,» komentē tirgus situāciju Tavex pārstāvis.

Igaunijas valūtas un zelta tirdzniecības grupas Tavid meitasuzņēmums Zviedrijā Tavex tiek apsūdzēts par grāmatvedības krāpniecību 50 miljonu eiro apmērā, vēstīja laikraksts Postimees.

Zviedrijas policijas ekonomisko noziegumu nodaļa informēja, ka 2009.gadā zelta un valūtas 386 miljonu Zviedrijas kronu (41,8 miljonu eiro) vērtībā iepirkums no māteskompānijas Tavid un 78,5 miljonu kronu (8,5 miljonu eiro) vērtībā no citiem pārdevējiem Tavex grāmatvedībā tika neatbilstoši dokumentēts.

Prokuratūra pieprasa sodīt Tavex ar trīs miljoniem Zviedrijas kronu (325 tūkstošiem eiro) par apzinātu nolaidību, veicot grāmatvedības pienākumus. «Pārkāpums ir jāuzskata par ļoti smagu, jo tas bija sistemātisks un iesaistītās summas bija lielas,» norādīja Zviedrijas prokurors Tomass Langrots.

Tavid valdes loceklis Kuno Rēks Postimees teicis, ka kompānijai nav pilnībā skaidrs, par ko tieši tā tiek apsūdzēta. un tā nav saņēmusi oficiālu informāciju par apsūdzību. «Mūsu auditu ir veikusi gan Igaunijā, gan Zviedrijā atzīta auditorkompānija, un tā ir novērtējusi mūsu grāmatvedību kā likumam atbilstošu,» viņš teica. Turklāt Igaunijas Nodokļu un muitas pārvalde pērn pabeidza ilgstošu Tavid auditu, kura laikā pētīja visus kompānijas darījumus ar meitasuzņēmumiem, neatrodot nekādus trūkumus, piebilda Tavid valdes loceklis.

Ziemeļeiropā cilvēki biežāk lieto bezskaidru naudu, bet joprojām daudzviet Eiropā dominē skaidra nauda, piemēram, Bulgārijā 90% naudas aprites notiek skaidrā naudā, par to otrdien lasāms laikrakstā Dienas Bizness.

«Joprojām daudzi cilvēki dod priekšroku skaidrai naudai. Tam ir dažādi iemesli, tostarp arī pieradums,» saka Juri Martins (Jüri Martin), Tavex Group finanšu direktors un valdes loceklis. Skaidras un bezskaidras naudas lietošanas paradumi dažādās valstīs atšķiras. Tavex ir pārstāvniecība Bulgārijā, un šajā valstī aptuveni 90% iedzīvotāju lieto skaidru naudu. Turpretī Zviedrijā no kopējā naudas apgrozījuma skaidra nauda veidojot vien dažus procentus. «Ir tiešām liela starpība paradumos, kā cilvēki izmanto naudu, lai norēķinātos dažādās valstīs. Tomēr pat Zviedrijā mums ir klienti, kuri pērk skaidru naudu, un ir uzņēmējdarbība, kur tā ir vajadzīga. Tāpat skaidrai naudai komercdarbībā joprojām ir zemākas izmaksas, kā arī ne visur var maksāt ar karti, tāpēc ir vitāli nepieciešams nodrošināties ar skaidru naudu, īpaši ceļojot. Tāpat daudzās valstīs patērētājam ir iespēja ietaupīt, maksājot skaidrā naudā. Lai gan daudzās Eiropas valstīs tirgotājiem nav atļauts pieprasīt augstāku cenu no klientiem, kuri norēķinās ar maksājumu kartēm, šādu norēķinu kārtību var sastapt pat restorānā vai viesnīcā Dānijā, kur ir atļauts iekasēt papildu maksājuma administrēšanas maksu, ja klients izmanto maksājuma karti. Līdzīga kārtība novērojama daudziem e-pakalpojumiem pasaulē, jo par klienta kartes transakciju tirgotājs bankai maksā komisiju no pirkuma,» viņš stāsta.