Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies - kopš 2021. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga, tomēr šis pieaugums nav bijis vienmērīgs, norāda Swedbank.

Vērtējot ienākumus pēc nodokļu nomaksas un pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā bijis Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par 42% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamajiem bijis 29%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais – 24%. Taču kopumā Rīgas ģimenēm joprojām jārēķinās ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, vienlaikus sadzīvojot ne ar tām zemākajām izmaksām.

Ģimenes rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne vien alga “uz rokas”, bet arī pabalsts par bērniem, kas katrā valstī tiek piešķirts vecākiem. Arī šajā jomā Lietuva saglabā līdera pozīciju Baltijā – tur ikmēneša pabalsts par diviem bērniem ir 192 eiro, Igaunijā 160 eiro, bet Latvijā 100 eiro. Tiesa gan, Lietuvā šis pabalsts pilnībā aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo, kas Latvijā strādājošajiem tiek piemērots ikmēneša ietvaros pie algas izmaksas un Igaunijā reizi gadā kā pārmaksātā nodokļa atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Rezultātā ienākumu apmērs, kas paliek ģimenes rīcībā pēc ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un darbaspēka nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras – attiecīgi 3576 eiro, 3127 eiro un 2655 eiro.

Pēdējo divu gadu laikā Rīgā ir bijis manāms jauno projektu pieaugums, lai gan Viļņa jauno projektu būvniecībā aizvien saglabā līdera pozīcijas.

Tieši Viļņā tiek būvēti dzīvokļu skaita ziņā ievērojamākie projekti, Rīgai pēc šī rādītāja ieņemot otro vietu. Savukārt platības ziņā lielāki dzīvokļi jaunajos projektos ir Rīgā un Tallinā. Šīs un citas atšķirības iezīmējušās DNB bankas sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju Ober-Haus veiktajā apskatā par jauno projektu attīstību Baltijas valstu galvaspilsētās.

Kopš 2015. gada sākuma Rīgā uz 1000 iedzīvotājiem jaunajos projektos ir parādījies 5,1 pilnībā pabeigts dzīvoklis, kas ir par 2 dzīvokļiem vairāk nekā 2013. – 2014. gadā. Tallinā kopš 2015. gada jaunajos projektos ir pieejami 8,6 pabeigti dzīvokļi, kas ir par 4,7 vairāk nekā divus gadus iepriekš. Bet Viļņā attiecīgi - 13,4 pabeigtie dzīvokļi, kas ir par 5,6 dzīvokļiem vairāk nekā iepriekš.

Starptautisko autobusu operators "Lux Express" 22. maijā atsāks veikt regulārus reisus maršrutos Tallina-Rīga, Viļņa-Rīga un Tallina-Viļņa.

"Pašlaik atjaunojam tikai trīs no vienpadsmit starptautiskajiem maršrutiem, ko iepriekš nodrošinājām, un ar mazāk nekā pusi no iepriekš veiktā reisu skaita.

Jāpiebilst, ka regulāru starpvalstu braucienu atjaunošana ir mazs, bet svarīgs solis, lai pamazām atgrieztos iepriekšējā ritmā. Ceram, ka pēc iespējas ātrāk sasniegsim iepriekšējo reisu skaitu, tomēr paredzam, ka tam ir nepieciešami vismaz 18 mēneši," stāsta "Lux Express" starptautisko reisu biznesa attīstības vadītājs Raits Remmels.

"Lux Express" veiks sekojošus starptautiskos reisus no 22. maija:

Tallina-Rīga 7:00 (Lux Lounge); 10:00 (Lux Express); 12:30 (Lux Lounge); 18:00 (Lux Lounge)

Rīga-Tallina 7:00 (Lux Lounge); 12:30 (Lux Lounge); 15:00 (Lux Express); 18:00 (Lux Lounge)

Baltijas mērogā salīdzinot galvaspilsētas, Rīga izceļas ar pārliecinošu iedzīvotāju skaita zudumu, kopš Latvija atguvusi neatkarību, savukārt Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētas spējušas apturēt iedzīvotāju skaita kritumu. Tallinā tas izdevās jau pēc 2005. gada, savukārt Viļņā – pēc 2012. gada, liecina LDDK Finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa apkopotie dati.

Kurš ātrāks?

Pērnā gada nogalē Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs nāca klajā ar pētījumu par Rīgu Vai esam gatavi nākamajiem 820 gadiem? Rīgas paradīzes atslēgas meklējot. Tas angļu valodā atrodams LB interneta vietnē Makroekonomika.lv. Pētījumā tieši tiek nolikta Rīgas attīstība uz pārējo Baltijas galvaspilsētu fona. Galvenie secinājumi – Rīgā daudzi ekonomiskie rādītāji aug straujāk nekā valstī vidēji, piemēram, IKP uz vienu iedzīvotāju galvaspilsētā ir pat divas reizes lielāks nekā daudzos citos valsts reģionos. Tomēr izrādās, ka Tallinā un Viļņā viss notiek straujāk. Izaugsme ir vēl ātrāka, makroekonomiskie rādītāji vēl labāki.

Mājokļu pieejamība šogad trešajā ceturksnī starp Baltijas valstu galvaspilsētām uzlabojusies Rīgā un Tallinā, kamēr Viļņā mājokļu pieejamība nedaudz samazinājusies, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākajiem "Baltijas mājokļu pieejamības indeksa" datiem.

2020.gada trešajā ceturksnī pieejamākie mājokļi starp Baltijas valstu galvaspilsētām joprojām bija Rīgā, sekoja Tallina un Viļņa.

Šogad trešajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 180,9 punkti, kas ir par 4,1 punktu vairāk nekā pērn attiecīgajā ceturksnī. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi trešajā ceturksnī bija par 80,9% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Vienlaikus Tallinā Mājokļu pieejamības indekss trešajā ceturksnī bija 151,2 punkti, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaugums par 2,8 punktiem, bet Viļņā - 140,7 punkti, kas ir par 0,9 punktiem mazāk.

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpinājušas pieaugt arī 2020.gada pirmajā pusē, rāda "Global Property Guide" (GPG) indeksa dati. No Baltijas valstīm vismazākais nekustamā īpašuma cenu pieaugums gada pirmajā ceturksnī vērojams Latvijā, kur tas, salīdzinot ar gadu iepriekš, bija 0,83%.

Pandēmijas izraisītās situācijas dēļ nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā maijā saruka par 43%, un, vērtējot nekustamā īpašuma iegādes un īres cenu attiecību, Rīgā dzīvoklis šobrīd ir mazāk vērtīga investīcija nekā Viļņā un Tallinā, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

2020.gada pirmajā ceturksnī visstraujāk nekustamā īpašuma cenas augušas Lietuvā - vidēji par 5,52%. Līdzīga situācija bija vērojama arī Igaunijā, kur cenas pirmajā ceturksnī pieauga par 4,32%, bet visstabilākā situācija bija Latvijā, vidējām nekustamā īpašuma cenām pieaugot par 0,83%. Kopumā visstraujāk nekustamā īpašuma cenas saskaņā ar GPG indeksu gada sākumā augušas Portugālē (+16,37%), Vācijā (+12%) un Jaunzēlandē (+10,87%).

#Dārgākais benzīns šajā nedēļā pēc cenu pieauguma bija nopērkams Tallinā, seko Rīga.

Gan Rīgā, gan Viļņā, gan Tallinā pagājušajā darba nedēļā turpinājās benzīna cenu kāpums, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Dārgākais benzīns šajā nedēļā pēc cenu pieauguma bija nopērkams Tallinā, seko Rīga, bet zemākā benzīna cena bija Viļņā. Tāpat Tallinā bija augstākā cena dīzeļdegvielai, bet zemākā tā bija Viļņā.

Rīgā «Circle K» degvielas uzpildes stacijās aizvadītajā darba nedēļā 95.markas benzīna cena ir palielinājusies par 0,8% - līdz 1,272 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena nav mainījusies un bija 1,182 eiro par litru.

Viļņā 95.markas benzīna cena «Circle K» degvielas uzpildes stacijās bija 1,223 eiro par litru, kas ir par 0,7% vairāk nekā iepriekšējā piektdienā. Dīzeļdegvielas cena šonedēļ augusi par 1,3% un bija 1,148 eiro par litru.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pasažieru vilciena pārvadātāji “Vivi”, ‘’Elron’’ un “LTG Link” uzsākuši vilcienu kustības sarakstu savstarpēju saskaņošanu, lai jau no nākamā gada sākuma nodrošinātu pasažieriem iespēju pilnvērtīgi ceļot ar vilcienu starp Baltijas valstīm.

Plānots, ka saskaņotais vilcienu kustības maršruts, kas savienos Baltijas valstu galvaspilsētas, būs pieejams, sākot no 6. janvāra.

Paredzēts, ka sākotnēji savienojums tiks īstenots ar visu trīs pārvadātāju ritošo sastāvu un sastāvēs no divām pārsēšanās reizēm – vienas Rīgā, bet otras Valgā, pārsēšanās laikam starp reisiem sastādot aptuveni 10 līdz 20 minūtes. Vienlaikus turpinās darbs, lai tuvākajā laikā pārsēšanās reižu skaitu samazinātu.

AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors atklāj, ka sagatavošanās posms vilcienu satiksmes nodrošināšanai Baltijas līmenī tiks uzsākts vēl agrāk, sākot no šī gada 15. decembra, kad pasažieru pārvadātājs “Vivi” posmā Rīga – Valga sava dīzeļvilciena atiešanas laiku pielāgos no Viļņas uz Rīgu kursējošā Lietuvas pārvadātāja “LTG Link” dīzeļvilciena pienākšanas laikam. Savukārt no nākamā gada 6. janvāra no Valgas līdz Tartu un tālāk Tallinai pasažieru pārvadājumi tiks veikti ar Igaunijas pārvadātāja “Elron” norīkotu un kustības saraksta ziņā pielāgotu papildu dīzeļvilcienu.

Gan Tallinā, gan Viļņā aizvadītajā darba nedēļā bija novērojams degvielas cenu kritums, taču Rīgā degvielas cenas bijušas nemainīgas, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Dārgākais 95.markas benzīns arī šajā nedēļā bija nopērkams Tallinā, seko Rīga, bet zemākā benzīna cena bija Viļņā. Tāpat Tallinā bija augstākā dīzeļdegvielas cena, bet Viļņā - zemākā.

Rīgā «Circle K» degvielas uzpildes stacijās aizvadītajā nedēļā nav mainījusies ne 95.markas benzīna, ne dīzeļdegvielas cena un bija attiecīgi 1,272 un 1,192 eiro par litru. Jāatzīmē, ka benzīna cena Rīgā bijusi stabila jau piekto nedēļu pēc kārtas.

Vienlaikus Viļņā «Circle K» degvielas uzpildes stacijās degvielas cenas sarukušas trešo nedēļu pēc kārtas. Gan 95.markas benzīna, gan dīzeļdegvielas cena šonedēļ samazinājusies par 0,2% - līdz attiecīgi 1,203 eiro un 1,132 eiro par litru.

Pagājušajā darba nedēļā Baltijas valstu galvaspilsētās bija vērojamas atšķirīgas degvielas cenu tendences - Rīgā tās palielinājās, Viļņā degvielas cenas nemainījās, bet Tallinā bija atšķirīgas cenu izmaiņas, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Darba nedēļas beigās augstākā benzīna cena bija Rīgā, seko Tallina un Viļņa. Arī dīzeļdegviela visdārgākā bija Rīgā, seko Tallina, bet vismazāk dīzeļdegviela darba nedēļas beigās maksāja Viļņā.

Rīgā "Circle K" degvielas uzpildes stacijā Krasta ielā piektdien 95.markas benzīna cena palielinājās par 3% - līdz 1,714 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena kāpa par 1,8% - līdz 1,724 eiro par litru.

Viļņā "Circle K" degvielas uzpildes stacijā Savanorju prospektā piektdien 95.markas benzīns maksāja 1,534 eiro par litru, bet dīzeļdegviela - 1,654 eiro par litru, abiem produktiem maksājot tāpat kā pagājušajā nedēļā pirms Lietuvas valsts brīvdienas.

Tallinā "Circle K" uzpildes stacijās piektdien 95.markas benzīna cena palielinājās par 0,6% - līdz 1,689 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 3% - līdz 1,619 eiro par litru.

Rīgā un Viļņā aizvadītajā darba nedēļā bija novērojams 95.markas benzīna cenu kritums, vienlaikus Tallinā benzīna cena ir pakāpusies, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Dārgākais 95.markas benzīns arī šajā nedēļā par spīti cenas kritumam bija nopērkams Rīgā, seko Tallina, bet zemākā benzīna cena bija Viļņā. Savukārt augstākā dīzeļdegvielas cena bija Tallinā, bet zemākā - Viļņā.

Rīgā «Circle K» degvielas uzpildes stacijās 95.markas benzīna cena šonedēļ sarukusi par 0,7% un bija 1,332 eiro. Taču dīzeļdegvielas cena nav mainījusies un arī šajā piektdienā bija 1,262 eiro par litru.

Vienlaikus Viļņā, kur degvielas cenu kritums novērojams piekto nedēļu pēc kārtas, 95.markas benzīna cena sarukusi par 9,7% un bija 1,169 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena samazinājusies par 11% - līdz 1,079 eiro par litru. Jāatzīmē, ka būtiskais cenu kritums ir saistīts ar Lietuvas degvielas tirgotāju mārketinga aktivitātēm un, visticamāk, būs īslaicīgs.

Viļņā un Tallinā pagājušajā darba nedēļā bija vērojams degvielas cenu kāpums, savukārt Rīgā tās nav piedzīvojušas svārstības. Dārgākais benzīns arī šajā nedēļā bija nopērkams Tallinā, sekoja Rīga, bet zemākā benzīna cena joprojām bija Viļņā.

Tāpat augstākā dīzeļdegvielas cena bija Tallinā, bet zemākā - Viļņā. Rīgā degvielas cenas bijušas stabilas jau ceturto nedēļu pēc kārtas, un arī šo piektdien "Circle K" uzpildes stacijās litrs 95.markas benzīna maksāja 1,274 eiro, bet litrs dīzeļdegvielas - 1,214 eiro. Viļņā 95.markas benzīna cena šonedēļ palielinājās par 2% līdz 1,169 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena - par 0,9% līdz 1,095 eiro par litru atzīmei. Savukārt Tallinā "Circle K" uzpildes stacijās benzīna cena pakāpās par 0,9% un šīs darba nedēļas beigās bija 1,329 eiro par litru. Vienlaikus dīzeļdegvielas cena pieauga par 1,6% - līdz 1,328 eiro par litru.

Autogāzes cena šonedēļ nemainījās tikai Tallinā, noturoties pie 0,629 eiro par litru atzīmes. Rīgā tā saruka par 3,5% un bija 0,545 eiro par litru, bet Viļņā palielinājās par 3,6% līdz 0,549 eiro par litru.

Viļņā un Tallinā pagājušajā darba nedēļā bija novērojams degvielas cenu kritums, savukārt Rīgā tās nav mainījušās, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Dārgākais benzīns arī šajā nedēļā bija nopērkams Tallinā, seko Rīga, bet zemākā benzīna cena joprojām bija Viļņā. Tāpat augstākā dīzeļdegvielas cena bija Tallinā, bet zemākā - Viļņā. Rīgā šajā nedēļā «Circle K» uzpildes stacijās degvielas cenas bija stabilas, un, tāpat kā iepriekšējā piektdienā, litrs 95.markas benzīna maksāja 1,314 eiro, bet litrs dīzeļdegvielas - 1,224 eiro.

Savukārt Viļņā 95.markas benzīna cena samazinājās par 0,6% un bija 1,177 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena šonedēļ kritās par 1,6% - līdz 1,077 eiro par litru. Vienlaikus Tallinā «Circle K» uzpildes stacijās degvielas 95.markas benzīna cena šonedēļ saruka par 0,3% un piektdien bija 1,363 eiro par litru.

Gan Viļņā, gan Tallinā aizvadītajā darba nedēļā bija novērojams degvielas cenu kritums, vienlaikus Rīgā degvielas cenas bijušas nemainīgas jau desmito nedēļu pēc kārtas, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Par spīti cenu kritumam dārgākais 95.markas benzīns arī šajā piektdienā bija nopērkams Tallinā, seko Rīga, bet zemākā benzīna cena bija Viļņā. Tāpat augstākā dīzeļdegvielas cena bija Tallinā, bet Viļņā - zemākā.

Rīgā jau desmito nedēļu pēc kārtas 95.markas benzīna cena «Circle K» degvielas uzpildes stacijās nav mainījusies un bija 1,272 eiro par litru, bet litrs dīzeļdegvielas jau septīto nedēļu maksāja 1,192 eiro.

Savukārt Viļņā 95.markas benzīna cena samazinājusies par 0,4% - līdz 1,2 eiro. Arī dīzeļdegvielas cena šonedēļ kritusies par 0,4% un bija 1,131 eiro par litru.

Tallinā šajā nedēļā gan 95.markas benzīna, gan dīzeļdegvielas cena sarukusi par 1,7% - līdz attiecīgi 1,277 un 1,257 eiro par litru.

Aizvadītajā darba nedēļā gan Rīgā, gan Viļņā degvielas cenas bijušas stabilas, taču Tallinā tās ir pieaugušas, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Arī šajā piektdienā dārgākais 95.markas benzīns bija nopērkams Tallinā, seko Rīga, bet zemākā benzīna cena bija Viļņā. Tāpat arī augstākā dīzeļdegvielas cena bija Tallinā, bet Viļņā - zemākā.

Rīgā gan 95.markas benzīna, gan dīzeļdegvielas cena «Circle K» degvielas uzpildes stacijās arī šajā nedēļā bijusi stabila – attiecīgi 1,262 eiro un 1,182 eiro par litru.

Tāpat Viļņā degvielas cenas «Circle K» degvielas uzpildes stacijās šonedēļ nav mainījušās - litrs 95.markas benzīna arī šajā piektdienā maksāja 1,199 eiro, bet litrs dīzeļdegvielas - 1,13 eiro.

Savukārt Tallinā šajā nedēļā «Circle K» degvielas uzpildes stacijās 95.markas benzīna cena palielinājusies par 1,2% un bija 1,334 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena kāpusi par 2,1% - līdz 1,274 eiro par litru.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Baltijas valstu galvaspilsētās aizvadītajā darba nedēļā degvielas cenu izmaiņām bija pretējas tendences - Rīgā un Viļņā degvielas cenas samazinājās, bet Tallinā auga, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Dārgākais 95.markas benzīns arī šajā piektdienā bija nopērkams Tallinā, seko Rīga, bet zemākā benzīna cena bija Viļņā. Augstākā dīzeļdegvielas cena bija Tallinā, bet zemākā - Rīgā.

Rīgā pēc vairākām nedēļām, kuru laikā degvielas cenas praktiski nemainījās, beidzot piedzīvots cenu samazinājums. 95.markas benzīna cena «Circle K» degvielas uzpildes stacijās Rīgā bija 1,212 eiro par litru, kas ir par 4,7% mazāk nekā pirms nedēļas. Litrs dīzeļdegvielas maksāja 1,128 eiro, kas ir par 5,4% mazāk.

Viļņā 95.markas benzīna cena «Circle K» degvielas uzpildes stacijās samazinājās par 0,1% - līdz 1,199 eiro. Arī dīzeļdegvielas cena šonedēļ kritusies par 0,1% un bija 1,13 eiro par litru.

Nekustamā īpašuma cenas Latvijas galvaspilsētā Rīgā patlaban atpaliek no cenām abu pārējo Baltijas valstu galvaspilsētas – Tallinā un Viļņā, liecina Igaunijas kompānijas RIA.COM Marketplaces apkopotā informācija, analizējot nekustamo īpašumu portālu kv.ee, city24.ee, DOM.RIA.com, city24.lv, aruodas.lt un domoplius.lt datus.

Cena par vienu kvadrātmetru nekustamā īpašuma Rīgā patlaban ir vidēji 1390 eiro, kamēr Tallinā – 1800 un Viļņā 1500 eiro.

Rīgā, kur vidējā cena par 1 m² ir 1390 eiro, pēdējā mēneša laikā vērojams cenu pieaugums par 1%, kas ir diezgan liela atšķirība salīdzinājumā ar Tallinu, kur kāpums bija par 7,5%. Cena objektos 30–50 km attālumā no Rīgas ir vidēji 524 EUR/m². Rīgā liels pieprasījums ir pēc otrreizējā tirgus dzīvokļiem (700–900 EUR/m²) un vienistabas dzīvokļiem. Latvijā cilvēki labprāt pirktu īpašumu jaunceltnēs, taču to daudzums tirgū ir ļoti niecīgs, un cilvēki nevēlas maksāt 1500 EUR/m².

Igaunijas galvaspilsētā Tallinā 2017. gadā viens kvadrātmetrs nekustamā īpašuma maksāja aptuveni 1700 eiro, un gada laikā, atbilstoši Igaunijas Zemesgrāmatas statistikai, vidējā cena ir palielinājusies pat par apmēram 12%. 2018.gadā Tallinā vidējā cena par vienu kvadrātmetru nekustamā īpašuma svārstās ap 1800 eiro. Analizējot šīs valsts tirgu pa pilsētām, redzams, ka vislētākais nekustamais īpašums ir Meizakilā – apmēram 40 EUR/m², bet Tatru un Sauē – vidēji 168 eiro. Dažādos apriņķos šis skaitlis variējas no 168 līdz 1700 eiro. Liels pieprasījums vērojams ne tikai nelielo dzīvokļu, bet arī dārgo apartamentu sektorā.

Pagājušajā darba nedēļā degvielas cenas Rīgā turpināja sarukt, kamēr Tallinā un Viļņā degvielas cenas nemainījās, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Dārgākais benzīns bija nopērkams Tallinā, sekoja Viļņa, bet lētākā benzīna cena bija Rīgā. Augstākā cena dīzeļdegvielai bija Rīgā, bet zemākā tā bija Tallinā.

Rīgā "Circle K" degvielas uzpildes stacijās 95.markas benzīna cena samazinājās par 2,2% un maksāja 1,119 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena saruka par 2,4% - līdz 1,029 eiro par litru.

Viļņā degvielas cenas nedēļas laikā nemainījās, litrs 95.markas benzīna maksāja 1,136 eiro, bet litrs dīzeļdegvielas - 1,016 eiro par litru.

Tallinā "Circle K" uzpildes stacijās 95.markas benzīns tāpat kā iepriekšējā piektdienā maksāja 1,259 eiro par litru, bet dīzeļdegviela - 0,999 eiro par litru.

Autogāzes cena Rīgā nemainījās un litrs autogāzes maksāja 0,545 eiro. Savukārt Viļņā autogāzes cena samazinājās par 10,9% - līdz 0,48 eiro par litru, bet Tallinā autogāzes cena saruka par 0,9% - līdz 0,559 eiro par litru.

2020.gada jūnijā lielākajai daļai pārtikas produktu Viļņas mazumtirdzniecības tīklu veikalos cenas bija zemākas nekā Rīgā un Tallinā, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.

No apsekotajiem vairāk kā 40 produktiem lielākā daļa pārtikas produktu Lietuvā bija lētāki.

Neskatoties uz to, ka Latvijā ir samazināts PVN lielai daļai augļu un dārzeņu, arī šie produkti nebija lētākie Baltijā.

Kartupeļu kilograms Tallinā vidēji maksāja 0.25 EUR/kg, Viļņā 0.29 EUR/kg, bet Rīgā 0.51 EUR/kg. Savukārt burkāni Tallinā maksāja 0.67 EUR/kg, Viļņā 0.53 EUR/kg, Rīgā 0.70 EUR/kg. Toties Rīgas veikalos bija nopērkami lētākie vietējie gurķi un tomāti, šampinjoni, importa zemenes, plūmes un broileri (skat. tabulu).

*Cenas apsekotas no 2020.gada 5.jūnija līdz 12.jūnijam. LV Rimi, Maxima, Skay, Mego. LT Rimi, Maxima, Norfa, Iki. EST Rimi, Maxima, Prizma, Selver.

Lai gan Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā pārējās Baltijas valstīs, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Komentējot samazinātās PVN likmes ieviešanas rezultātus, Gulbe norādīja, ka šis solis ir vērtējams pozitīvi, jo to cenas ir zemākas nekā pirms samazinātās PVN likmes ieviešanas, kā arī palielinājušies PVN ieņēmumi valsts budžetā. «PVN ieņēmumi no augļiem un dārzeņiem valsts budžetā ir pieauguši, līdz ar to valsts nezaudē. Arī PVN maksātāju skaits ir pieaudzis,» sacīja Gulbe, norādot, ka nodokļu ieņēmumu ziņā valstij nav nekādu zaudējumu, un arī augļu un dārzeņu pārdošanas apmēri palielinājušies.

Vienlaikus viņa atzina, ka, neraugoties uz samazinātās PVN likmes ieviešanu, ne visi augļi un dārzeņi Latvijā ir lētāki kā pārējās Baltijas valstīs. «Daži produkti ir lētāki, bet ļoti daudzi nav,» atzina Gulbe, piebilstot, ka aizvadītajā nedēļā esot apmeklējusi kaimiņvalstu galvaspilsētas, lai salīdzinātu minētās produkcijas cenas starp Baltijas valstīm, un rastu izskaidrojumu to atšķirībām.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Bolt, sākot ar šodienu, piedāvās elektrisko skrejriteņu servisu arī Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, informē uzņēmums.

Līdz ar pakalpojuma atklāšanu Viļņā, Bolt pakalpojumi šobrīd ir pieejami visā Baltijā.

Jau iepriekš ziņots, ka šogad elektronisko skrejriteņu serviss tika atklāts Rīgā, Tallinā un Pērnavā. Piemēram, Tallinā elektrisko skrejriteņu skaits jau ticis divkāršots. Savukārt Bolt elektrisko skrejriteņu serviss Rīgā tika uzsākts ar 100 skrejriteņiem, taču Bolt pārstāvji Latvijā ziņo, ka tuvākajā laikā tiek plānots palielināt elektrisko skrejriteņu skaitu arī Rīgā.

Bolt Viļņā klientiem piedāvās arī cenu politiku un attīstības stratēģiju, kas jau ir pārbaudīta Madridē, Rīgā un Tallinā. Pakalpojums Viļņā tiek uzsākts ar dažiem simtiem elektrisko skrejriteņu, bet to skaits tiks palielināts.

Reālo ienākumu pieaugums un zemākas kredīta likmes šī gada otrajā ceturksnī sekmēja mājokļa pieejamības uzlabošanos Rīgā un Viļņā, kur iedzīvotājiem pieejamāki kļuva gan sērijveida dzīvokļi, gan jaunie dzīvokļi, liecina jaunākais SEB Mājokļu pieejamības indekss.

Savukārt Tallinā, kur tika novērots visstraujākais mājokļu pieejamības indeksa pieaugums vecajiem dzīvokļiem, dzīvokļiem jaunajos projektos pieejamības indekss mazinājies.

2016. gada 2.ceturksnī SEB Mājokļu pieejamības indekss sērijveida dzīvokļiem Rīgā palielinājās līdz 52,2 m², kas ir par 0,2 m² vairāk nekā 2016. gada 1.ceturksnī un par 0,3 m² vairāk nekā 2015. gada 2.ceturksnī. Viļņā šī gada otrajā ceturksnī indeksa vērtība vecajiem dzīvokļiem guļamrajonos salīdzinājumā ar 2015. gada otro ceturksni pieaugusi par 0,1 m² līdz 41,3 m². Savukārt visstraujāk indekss gada laikā pieaudzis Tallinā - par 0,7 m² līdz 42,8 m².