Jebkurš klients ārzemēs, kurš ir no Latvijas, šodien ir pārāk riskants, neskatoties uz to, vai viņam ir valsts garantijas, vai nav. Tā intervijā laikrakstam Diena norāda Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons.
Viņš stāsta, ka bankām pašlaik nav naudas, ko izsniegt kredītos, tāpat ir problēmas ar sindicēto kredītu pārfinansēšanu vai naudas iegūšanu no mātes bankām, tāpēc bankas nav tik pretimnākošas, kā gribētos klientiem.
T. Tverijons norāda: «Valsts garantijas ir fiksētas valsts budžetā, bet, neskatoties uz to, pat pati valsts, šajā gadījumā Parex banka, nevar pārkreditēties, tāpēc visas šīs garantijas faktiski neko nedod. Ja Vācija, Francija vai Zviedrija reāli var atļauties iepludināt naudu savos uzņēmumos, tad Latvijā šādas iespējas nav. Uz garantiju pamata aizņemties šo naudu ir praktiski neiespējami.» Tas nozīmē, ka valsts garantijas nedod pašām bankām papildu iespējas aizņemties naudu, līdz ar to, nav naudas, ko izsniegt kredītos.
T. Tverijons arī teicis, ka apmēram divas trešdaļas no kreditēšanas resursiem ir noguldījumi, kas pašlaik iet uz leju. Pateicoties notikumiem ar Parex banku, arī nerezidentu noguldījumi gājuši uz leju. Līdz ar to Komercbanku asociācija paredz, ka kredītu kvalitāte pasliktināsies arī turpmāk, un tas nozīmē tālāku banku pašu kapitāla samazināšanos, jo bankas veido uzkrājumus nedrošajiem parādiem. Ja pērn šie uzkrājumi veidoja 0.55 % no kredītportfeļa, tad decembrī tie bija jau 2.3 %. Patlaban uzkrājumos ir ieskaitīti 365 miljoni latu. Ja samazinās banku pašu kapitāls, tad brūk banku sistēma. Bet, ja brūk banku sistēma, tad sabrūk visa valsts ekonomika, norāda T. Tverijons.
Atbildot, kādēļ pašas bankas nebija piesardzīgākas kredītu izsniegšanā, T. Tverijons paskaidroja, ka kreditēšana sāka augt 2004. gadā, kad kļuva ieejami finanšu resursi, turklāt radās tieksme uzlabot sadzīves apstākļus. Šī tieksme joprojām nav apmierināta. «Toreiz nebija neviena indikatora, ka liecinātu, ka izaugsme pēc diviem gadiem apstāsies. Tomēr arī tad bankas bija piesardzīgas, un apmēram 18 % iedzīvotāju, kas gribēja paņemt kredītu, to nedabūja, jo banka nedeva.» T. Tverijons arī teica, ka bankas nāca un ies pretī saviem klientiem, jo bankām nav vajadzīgi klientu īpašumi. Viņš arī norāda, ja Kredītreģistrs būtu izveidots pirms pieciem gadiem, tad vismaz 10 - 15 % no izsniegtajiem kredītiem nebūtu izsniegti, jo būtu redzams, ka cilvēka reālā maksātspēja neatbilst viņa deklarētajam.