Darba samaksa (jeb algu fonds ekonomikā) 4.ceturksnī pret attiecīgo periodu pērn samazinājās par 35%. Darba samaksas krituma tempi sabiedriskajā un privātajā sektorā izlīdzinājās. Tomēr stratēģijas joprojām atšķīrās – privātajā sektorā aptuveni 3/4 no algu fonda sarukuma veidoja darbinieku atlaišana un/vai darba stundu samazināšana, kamēr sabiedriskajā sektorā aptuveni 2/3 no algu fonda samazināšanas tika balstītas uz algu apcirpšanu.
Kamēr īstermiņā un atsevišķu uzņēmumu līmenī darbinieku samazināšana varētu būt visefektīvākais risinājums, ilgtermiņā un visas ekonomikas līmenī tas rada vairākas problēmas – ilgtermiņa bezdarbs un emigrācija, kas saasina sociālo spriedzi un palielina nevienlīdzību, kā arī papildus valsts budžeta izdevumi, augstāku nodokļu risks nākotnē, norāda bankas eksperti. Lielāka sabalansētība starp algu un nodarbinātības samazināšanu būtu efektīvāka izvēle.
Produktivitātes ieguvumi līdz šim panākti, galvenokārt balstoties uz darbinieku skaita un darba stundu samazināšanu, kas ir relatīvi vienkārši īstenojami pasākumi. Taču tie nevar nodrošināt ilgstošu produktivitātes izaugsmi un konverģenci ar ES vidējo līmeni.