Rīgas dome sadarbībā ar AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» (ALTUM) aicina jaunos uzņēmējus uz bezmaksas semināru «Kā pieteikties grantu programmai «Atspēriens»».

Seminārs notiks 8. martā plkst. 17.00 ALTUM Konferenču zālē (Doma laukumā 4).

Semināra apmeklētāji tiks informēti par programmas aktualitātēm konkursa norisē, kā arī uzzinās par pieejamo atbalstu jauno uzņēmējdarbības ideju sagatavošanai un attīstībai. Seminārā būs iespēja uzdot jautājumus par konkursa nolikumu, līdzšinējo grantu programmas īstenošanas pieredzi, kā arī citām tēmām. Semināra mērķis ir dalīties praktiskos jautājumos par pieteikšanos un veidlapu aizpildīšanu, tādējādi palielinot kvalitatīvu pieteikumu apjomu un grantu pretendentu iespējas.

Pieteikties: https://www.altum.lv/lv/notikumi/seminars-ka-pieteikties-grantu-programmai-atsperiens-2018-03-08

Rīgas domes grantu programmas Atspēriens 2017. gada rudens konkursā iesniegti 59 pieteikumi no esošajiem un topošajiem Rīgas uzņēmējiem, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Pieteikumus līdz oktobra vidum izvērtēs konkursa žūrija, labāko biznesa ideju autoriem tiks sniegta iespēja sagatavot profesionālus reklāmas video, kuri tiks nodoti publiskajai balsošanai, lai noteiktu konkursa finālistus.

Pašvaldībā atgādina, ka kopumā šoruden grantu programmā Atspēriens jauno uzņēmēju atbalstam tiks piešķirti vairāk nekā 50 tūkstoši eiro. Labāko ideju autoriem, kurus izvēlēsies konkursa žūrija, būs iespēja izveidot sava produkta vai pakalpojuma reklāmas video.

Pretendenti par to tiks informēti līdz oktobra vidum. Finālistu biznesa ideju video prezentācijas tiks nodotas publiskam balsojumam, balsot varēs izmantojot Facebook vai Draugiem.lv kontus vienu reizi dienā. Sabiedrības balsojumā tiks noskaidroti vairāki uzvarētāji, kas grantos katrs saņems līdz 12 tūkstošiem eiro.

Rīgas domē otrdien tika atklāta grantu programmas Atspēriens rudens sezona. Uzvarētājus, kuri katrs saņems līdzfinansējumu līdz 12 000 eiro apmērā idejas īstenošanai, noteiks publiskais balsojums, savukārt kopējais grantu apjoms rudens sezonā ir 55 000 eiro, informē Rīgas domes (RD) Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Šajā grantu programmas Atspēriens kārtā labāko ideju autoriem, kurus izvēlēsies konkursa žūrija, būs iespēja izveidot sava produkta vai pakalpojuma reklāmas video. Finālistu biznesa ideju video prezentācijas tiks nodotas publiskam balsojumam. Sabiedrības balsojumā tiks noskaidroti vairāki uzvarētāji, kas grantos katrs saņems līdz 12 000 eiro.

RD Sabiedrisko attiecību nodaļa informē, ka līdz ar šo sezonu par Atspēriena sadarbības partneri ir kļuvusi Attīstības finanšu institūcija Altum. Jaunajiem uzņēmējiem būs iespēja saņemt padomus no pieredzējušiem ALTUM finanšu ekspertiem, kā arī saņemt profesionālas konsultācijas savas idejas īstenošanai un virzīšanai tirgū.

Šodien paziņoti seši Rīgas domes un Swedbank kopīgi rīkotās grantu programmas Atspēriens konkursa uzvarētāji, kuriem piešķirts finansējums kopumā 78 735 eiro apmērā biznesa ideju īstenošanai un attīstībai. Šis ir noslēdzošais Atspēriens konkurss, kurā no programmas dibināšanas brīža piedalās Swedbank.

Rīgas dome un Swedbank izveidoja grantu programmu Atspēriens 2009. gadā, un šajā laikā atbalstītas 145 uzņēmējdarbības idejas. Rīgas dome plāno grantu programmu Atspēriens īstenot arī turpmāk.

Jaunākās grantu programmas Atspēriens atbalstītās uzņēmēju idejas un tām piešķirtā granta izlietojuma mērķi:

SIA Plus Pedal – elektroniskās mūzikas efektu ierīces ražošanas uzsākšana. Granta mērķis - spiedienliešanas formas sagatave.

SIA GEO LUX – zemes virsmas 3D skanēšana mērniecības nolūkos ar bezpilota lidaparātiem. Granta mērķis - speciālas programmatūras un datortehnikas iegāde, darbinieku apmācības.

SIA Zefirs concrete design – dekoratīvā betona dizaina produkti. Granta mērķis - specifisku ražošanas iekārtu iegāde.

Grantu programma "Atspēriens" ir noskaidrojusi desmit 2020. gada finālistus un aicina sekot publiskai ideju vērtēšanai tiešsaistē.

Grantu programmas "Atspēriens" finālisti šogad ir:

SIA "Aptolux" - modulārie gaismas paneļi;

SIA "BeeSage" - attālināta bišu stropu uzraudzības sistēma;

SIA "ROBOEATZ" - robotizēts ātrās ēdināšanas restorāns;

SIA "getUgo" - transporta iekārtu attālinātas vadības platforma;

SIA "Dont Panic" - automatizēts roku dezinfekcijas stends;

SIA "Loranet" - lietu interneta tīkla izbūve dažādu skaitītāju attālinātai nolasīšanai;

SIA "BIMSynch" - papildinātās realitātes risinājums būvniecībā;

SIA "RockTerms" - vizualizācijas rīks viegli uztveramu lietošanas noteikumu un citu juridisku dokumentu izstrādei;

SIA "Xtimer" - sprinta laika mērīšanas sistēma sporta treniņu vajadzībām;

Grantu programmā «Atspēriens» ir izvērtētas iesniegtās idejas un noteikti 10 finālisti, kuriem būs iespēja izveidot sava produkta vai pakalpojuma reklāmas video, lai maija vidū tos nodotu publiskam sabiedrības balsojumam.

Balsot varēs vienu reizi dienā, izmantojot sociālā tīkla Facebook.com kontu. Ar sabiedrības balsojuma palīdzību tiks noskaidroti tie uzvarētāji, kas saņems līdz pat 12 000 eiro lielu atbalstu savas idejas attīstībai. Pie atbalstāmajām izmaksām tiek pieskaitīta telpu īre, ražošanas iekārtu iegāde un citas ar uzņēmējdarbības attīstību saistītas izmaksas, kā arī pirmo reizi programmas īstenošanas vēsturē – arī apgrozāmie līdzekļi. Lai uzvarētu konkursā, uzņēmējdarbības idejai jābūt inovatīvai un dzīvotspējīgai ilgtermiņā.

Grantu programmu «Atspēriens» administrē Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Attīstības finanšu institūciju «Altum». Kopumā grantu programmā «Atspēriens» šī gada pavasara konkursā vērtēšanai tika iesniegti 35 pieteikumi.

Par grantu programmas «Atspēriens» šīs sezonas uzvarētājiem, kas grantos saņems līdz 12 tūkstošiem eiro, ir kļuvuši uzņēmumi SIA «Your Move», SIA «Minku» un SIA «ENME». Šajā sezonā finālā bija 10 pretendenti, par kuriem sabiedrība varēja balsot 10 dienas. Kopējais saņemtais balsu skaits ir lielāks par 19 tūkstošiem balsu.

Uzņēmumam «Your Move» ir darba un informācijas portāls reemigrantiem, kas savieno pasaules pieredzi guvušus profesionāļus ar mūsdienīgiem un maksātspējīgiem uzņēmumiem Latvijā, tādējādi veicinot izbraukušo profesionāļu atgriešanos Latvijā.

SIA «Minku» komercdarbības pamatā ir pakalpojums, kurš nodrošina patērētājam viegli pieejamu, lētu un, galvenais, augsti kvalificētu medicīnas speciālistu programmu, kas ļauj bērniem pirmsskolas mācību iestādē saņemt kompleksu ārstnieciskās vingrošanas kursu veselības un stājas normālai attīstībai.

Savukārt SIA «ENME» uzņēmuma komanda ir izstrādājusi produktu, kas paredzēts lietošanai biznesa struktūrvienību un personāla vadītājiem. «ENME» ir darbinieku iesaistes un apmierinātības monitoringa rīks (datorprogramma – mākoņpakalpojums), kas paredzēts lietošanai maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Līdzās dažādiem atbalsta instrumentiem arī pašvaldības veicina jaunu uzņēmumu veidošanos savās teritorijās ar īpašiem grantu konkursiem.

"Aptuveni 90% gadījumu pašvaldībām ir grantu konkurss jauno uzņēmēju atbalstam konkrētajā teritorijā – pašvaldības izraugās savus biznesa uzsācējus, kam piešķirt finansiālu atbalstu," teic Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos. Ir pašvaldības, kas krīzes ietekmē grantu programmas ir paplašinājušas un tās ir pieejamas ne tikai jaunajiem uzņēmējiem, bet arī vecākiem, kas raduši iespēju transformēt savu biznesu un atraduši jaunas noieta platformas, izstrādājuši jaunus produktus vai pakalpojumus. Finansējuma apmērs ir dažāds, bet vidēji tie ir divi līdz trīs tūkstoši eiro. Visbiežāk tie tiek gradēti pa vietām, piemēram, pirmajai vietai 3000 eiro, otrajai 2500 eiro, bet trešajai – 2000 eiro. Ir arī pašvaldības, kas trim labāko ideju autoriem piešķir vienādu summu.

Rīgas pašvaldība izsludina ikgadējo pieteikšanos grantu programmai "Atspēriens".

Programmai līdz 5. jūlijam aicināti pieteikties radoši un inovatīvi uzņēmumi, kas attīsta tehnoloģijās vai zināšanās balstītus risinājumus.

Konkursa rezultātā Rīgas pašvaldība atbalstu sniegs vismaz 3 uzņēmumiem. Kopējais grantu apjoms programmas ietvaros ir 75 000 EUR.

Grantu programmā "Atspēriens" aicināti piedalīties uzņēmumi, kas nav vecāki par 5 gadiem. Uzņēmums, kas piesakās konkursā, var nebūt reģistrēts Rīgā, taču granta realizācija jāveic Rīgas administratīvajā teritorijā. Maksimālā granta summa, ko var saņemt projekta iesniedzējs, ir 25 000 EUR ar atbalsta intensitāti 100% apmērā (atbalstāmajām izmaksām).

Pieteikumi elektroniskā veidā tiks pieņemti līdz 5. jūlijam (ieskaitot). Pieteikums, kas parakstīts ar e-parakstu, jāsūta uz e-pasta adresi [email protected]. Konkursa nolikums un pieteikuma veidlapas pieejamas šeit.

Grantu programma «Atspēriens» ir noskaidrojusi desmit 2019. gada finālistus un aicina uz publisku ideju vērtēšanas pasākumu.

Finālistu idejas vērtēs: Aigars Rostovskis – augtskolas «Turība» īpašnieks, Renārs Zeltiņš – šovmenis un TV raidījumu vadītājs, Kitija Tigule – «Amadeus Latvija» valdes locekle un pārdošanas direktore Skandināvijā un Centrāleiropā, kā arī Edgars Grandāns – «Latvijas Mobilais Telefons» korporatīvo klientu dienesta vadītājs.

Ideju vērtēšanas pasākums notiks šā gada 24.oktobrī plkst. 18:00, Latvijas Universitātes Zinātņu mājas konferenču zālē «Alfa», Jelgavas ielā 3, Rīgā. Pasākumu apmeklēt ir aicināts ikviens interesents un līdzjutējs.

Grantu programmas «Atspēriens» finālisti šogad ir SIA ARConstruction, SIA DzĪB Pārvaldnieks, SIA EVLAB, SIA FOREN Technology, SIA KONG MOBILITY, SIA Luksts, SIA MOBIO, SIA ParVaiPret.lv, SIA Servix grupa un SIA SIZZAPP.

Rīgas domes rīkotajā grantu programmas «Atspēriens» rudens konkursā godalgotas četras biznesa idejas - SIA «Babbit and Friends», SIA «Lowtech», Arturs Burņins un Ēvalds Urtāns, informē Rīgas domē.

Konkursa laureāti saņems līdz pat 12 000 eiro lielu naudas summu no Rīgas pašvaldības savas biznesa idejas attīstībai.

SIA «Babbit and Friends» ir ģimenes uzņēmums, kas izveidots ar mērķi ražot un tirgot unikālu un ilgtspējīgu mūzikas atskaņošanas iekārtu Babbit music. Tās tehnoloģiskā funkcionalitāte paredz, ka to var patstāvīgi lietot gan pieaugušie, gan mazi bērni bez vecāku palīdzības. Mūzikas atskaņošanai tiek izmantotas kartītes vai rotaļlietas, kurās ir iestrādāts čips. Novietojot šo kartīti vai rotaļlietu uz iekārtas tā uztver, atpazīst un atskaņo tai piesaistīto saturu no mūzikas straumēšanas servisiem, interneta radio vai USB/MP3. Izmantojot Spotify dziesmu bibliotēku, tiek izstrādāta bērniem domāta muzikālā bāze Babbit rainbow - 49 kartīšu (atskaņošanas sarakstu) komplekts ar aptuveni 1500 dziesmām. Tāpat ir izveidota iespēja vecākiem pašiem izvēlēties un piesaistīt saturu tukšajās kartītēs.

Pievienojoties diviem jauniem partneriem – Ropažu un Stopiņu novadiem, kopējais jaunajiem uzņēmējiem pieejamo grantu apmērs programmā «(ie)dvesma» šogad ir pieaudzis līdz 80 000 eiro, informē AS SEB banka pārstāve Ieva Bethere.

Programmas «(ie)dvesma» grantus varēs saņemt gan jau strādājoši uzņēmumi, gan vēl neīstenotu biznesa ideju autori. Projektu pieņemšana sāksies 2. septembrī, bet jau šobrīd programmas īstenotāji aicina visus interesentus iepazīties ar konkursa nosacījumiem.

Grantu programmas aizsācējiem un iepriekšējā gada sadarbības partneriem - SEB bankai, Jūrmalas pilsētai, Mārupes, Olaines, Ķekavas un Siguldas novadiem, šogad pievienojušies arī Ropažu un Stopiņu novadi, paplašinot grantu programmas darbības teritoriju un finansējuma apjomu. Katrs no partneriem piešķirs 10 000 eiro finansējumu, uz kuru varēs pretendēt uzņēmumi, kas veic vai plāno veikt saimniecisko darbību kādā no septiņām grantu programmā iesaistītajām pašvaldībām un uzņēmumi, kuri ir dibināti pirms ne vairāk kā trim gadiem.

Grantu programmā «(ie)dvesma» šogad jaunajiem uzņēmējiem plānots izsniegt vismaz sešus grantus, ceturtdien preses konferencē žurnālistiem pastāstīja «SEB bankas» valdes loceklis Arnis Škapars.

Viņš atgādināja, ka grantu programmā «(ie)dvesma» šogad jaunajiem uzņēmējiem būs pieejami 60 000 eiro. Grantu programmas aizsācējiem - «SEB bankai», Jūrmalas pilsētai, kā arī Mārupes un Olaines novadiem, šogad pievienojušies arī Siguldas un Ķekavas novadi, paplašinot grantu programmas darbības teritoriju un finansējuma apmēru.

Pēc viņa sacītā, maksimālā naudas summa vienam grantam ir 10 000 eiro, un granta līdzekļus uzņēmēji varēs izmantot mērķiem esošā biznesa attīstīšanai vai arī jauna uzņēmuma izveidei, lai uzsāktu savu biznesu.

«Esam partneri, kuri kopā strādā, meklējot saprātīgas idejas, ko atbalstīt,» sacīja Škapars.

Viņš atgādināja, ka grantu programma (ie)dvesma tika aizsākta 2017.gadā. No pirmajā sezonā saņemtajiem vairāk nekā 30 projektiem žūrija atbalstīja sešus grantu ieguvējus, kopumā tiem piešķirot 40 000 eiro. Starp šiem projektiem, pēc viņa teiktā, bija «pilnīgi trakas, jaunas, »zaļas« idejas». Piemēram, rotaļlietas bērniem - koka dārzeņu dobes, kur stādīt tamborētus dārzeņus. Ražotājs iegādājies tehnoloģisko iekārtu, lai varētu paplašināt darbību.

Noslēdzoties jauno uzņēmēju atbalsta programmai (ie)dvesma, ko īsteno SEB banka kopā ar Jūrmalas pilsētu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Siguldas un Stopiņu novadiem, izvēlētas deviņas perspektīvākās biznesa idejas, kuru autori to īstenošanai saņems finansiālu atbalstu. Kopējais šogad piešķirto grantu apjoms ir 70 000 eiro.

Šogad grantu programmā (ie)dvesma tika saņemts rekordliels pieteikumu skaits jaunu biznesa ideju attīstīšanai Pierīgā - 77. Visvairāk uzņēmēju ieceres un darbības jomas saistītas ar tekstilizstrādājumu un pārtikas produktu ražošanu, e-platformu un aplikāciju izstrādi, kā arī tūrisma pakalpojumu un atpūtas vietu attīstīšanu. Vairākas idejas saistītas arī ar medicīnas un skaistumkopšanas pakalpojumiem, bērnu un pieaugušo izglītību un sporta aktivitātēm.

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: "Četru gadu laikā grantu programmas ietvaros kopā ar Pierīgas pašvaldībām esam atbalstījuši jau teju 30 jaunos uzņēmējus, un tas ir labs sadarbības piemērs, kā kopīgi izdarīt vairāk, nekā katram atsevišķi. Ir liels prieks redzēt, ka ar katru nākamo gadu iesniegto ideju skaits kļūst arvien lielāks. Tas apliecina, ka mūsu sabiedrībā ir ļoti daudz aktīvu, pozitīvu un neatlaidīgu iedzīvotāju, kuri uzdrīkstas darīt to, kas pašiem patīk, un mērķtiecīgi izmanto pieejamos atbalsta mehānismus savu ideju īstenošanā. Lai arī visā pasaulē ekonomika Covid-19 pandēmijas dēļ piedzīvo lielas svārstības, vienlaikus tieši šobrīd ir radusies ļoti pateicīga augsne jauniem attīstības virzieniem, ilgtspējīgām idejām un straujākai izaugsmei, nekā tas būtu normālos apstākļos. Esmu pārliecināts, ka arī šī gada grantu saņēmēji šajā situācijā būs tikai ieguvēji, un saņemtais atbalsts palīdzēs vēl pārliecinošāk sasniegt savus biznesa mērķus."

Noslēgusies Visa grantu programma “She’s Next”, kurā 15 000 eiro grantu un uzņēmējdarbības apmācības viena gada garumā saņēma divas Latvijas uzņēmējas – veikala “NorthernGrip” īpašniece Beāte Korte Vītola un veikala “Rūme” īpašniece Lelde Ceplīte.

Iniciatīvas mērķis ir nodrošināt labākas iespējas uzņēmumu īpašniecēm, vadot un attīstot savu biznesu. Sievietes–uzņēmējas no visas Baltijas bija aicinātas pieteikties programmai, kļūstot par vienu no četrām granta saņēmējām šajā reģionā.

Visa kā globāls maksājumu tīkls ar spēcīgu vietējo klātbūtni spēlē izšķirošu nozīmi, atbalstot Ziemeļvalstu un Baltijas tirgu noturību. Visa vēlas stiprināt indivīdus, biznesa vidi un sabiedrību kopumā Ziemeļvalstīs un Baltijā, lai veidotu iekļaujošāku un ilgtspējīgāku ekonomisko vidi.

Iniciatīva tapusi sadarbībā ar Luminor banku un globālo mērķfinansējuma platformu IFundWomen. Četras sievietes Baltijā saņēma 10 000 eiro grantu savas uzņēmējdarbības attīstīšanai un 5000 eiro reklāmai medijos, kā arī viena gada dalību uzņēmējdarbības apmācību programmā. Lai uzņēmējas varētu pretendēt granta saņemšanai, bija jābūt Latvijā reģistrētam uzņēmumam, kas darbojas jau vismaz gadu, tam bija jābūt ar fizisku vai digitālu atrašanās vietu, kā arī vismaz 51% uzņēmuma jāpieder sievietei.

ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) paziņojis par izlīgumu ar Latvijas "Swedbank" saistībā ar Krimas sankciju pārkāpumu.

"Swedbank" ir piekritusi pārskaitīt 3 430 900 ASV dolāru (3 144 179 eiro), lai nokārtotu savu iespējamo civiltiesisko atbildību par OFAC noteikto Krimas sankciju pārkāpumu.

2015. un 2016.gadā Latvijas "Swedbank" klients izmantoja Latvijas "Swedbank" elektroniskās bankas platformu no interneta protokola adreses Krimā, lai nosūtītu maksājumus personām Krimā, izmantojot ASV korespondentbankas. Izlīguma summa atspoguļo OFAC konstatējumu, ka Latvijas "Swedbank" acīmredzamie pārkāpumi netika brīvprātīgi pašaizliedzīgi atklāti.

Kā teikts OFAC paziņojumā, pirms Krievijas 2014.gada iebrukuma Ukrainas Krimas reģionā "Swedbank" bija piesaistījusi kuģniecības nozares klientu Krimā, kuram piederēja trīs īpašam nolūkam dibinātas kompānijas, kurām katrai bija konts Latvijas "Swedbank". Laika posmā no 2015.gada 5.februāra līdz 2016.gada 14.oktobrim klients iniciēja 386 darījumus par kopējo summu 3 312 120 ASV dolāru (3 035 326 eiro), izmantojot kontus, kas piederēja kompānijām, kuri tika apstrādāti, izmantojot ASV korespondentbankas.

Par Rīgas domes grantu programmas «Atspēriens» 2019. gada uzvarētājiem atzīti SIA «Evlab», SIA «ARConstruction» un SIA «Kong», kas no pašvaldības katrs saņems 25 000 eiro savu ideju realizēšanai.

SIA «Evlab» uzņēmuma darbības pamatā ir velo koplietošanas tīkla izveide un attīstība, ņemot par pamatu zīmolu «Nextbike Latvia». Uzņēmumam jau ir veiksmīgas iestrādes šajā nozarē, tādēļ ir pārliecība, ka bizness ne tikai darīs Rīgas mikromobilitātes infrastruktūru daudzveidīgāku, iedzīvotājiem un tūristiem pieejamāku, bet spēs attīstīties arī citās pilsētās.

SIA «ARConstruction» uzņēmuma mērķis ir ar granta līdzekļiem izveidot prototipu, lai attīstītu savu viedās pilsētas risinājumu – daudzstāvu stāvvietas sistēmu apvienojumā ar elektriskās uzlādes stacijām. Šis risinājums ļauj ne tikai novietot līdz pat četrām reizēm vairāk automašīnu, nekā tradicionālā viena līmeņa stāvvietā, bet sniedz iespēju elektroauto īpašniekiem arī uzlādēt savu auto. Pieaugot arī Eiropas vadošo auto ražotāju interesei par elektroauto ražošanu, tam novirzot arvien lielākus līdzekļus, tiek paredzēts būtisks pieprasījums pēc jaunas uzlādes infrastruktūras.

"Swedbank" peļņa Latvijā pērn bija 135 miljoni eiro, kas ir par 55,17% jeb 48 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi. Bankas izdevumi šajā laika posmā arī ir auguši, skaidro bankas pārstāvji.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 103,992 miljoni eiro, kas ir par 41,45% vairāk nekā 2021.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa pērn pieaugusi par 40,4% un bija 103,070 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada decembra beigās bija 8,514 miljardi eiro, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Bankā norāda, ka tīrie procentu ienākumi 2022.gadā ir palielinājušies par 49%, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9%. Finansēšanā bankas kredītportfeļa apmērs ir pieaudzis par 7%. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 8%, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 7%. Depozīti, salīdzinot ar 2021.gadu, ir pieauguši par 12%. Savukārt kopējie bankas izdevumi 2022.gadā ir sasnieguši 119 miljonus eiro. Savukārt kredītuzkrājumi 2022.gadā ir bijuši 2,4 miljoni eiro, kas ir līdzīgi kā 2021.gadā, kad kredītuzkrājumu apmērs bija 2,5 miljoni eiro.

Eiropas fondu ērai jeb Kohēzijas politikai šogad tiek svinēti 30 gadi. ES naudas atdeve un efektivitāte ir atkarīga ne vien no projektu kvalitātes un ieviesēju godaprāta, bet arī no atbalsta piešķiršanas veida – naudu var aizdod ar atliktu maksājumu vai citiem atvieglotiem nosacījumiem, to var dāvināt (grants), biznesu var veicināt arī ar ne–finanšu atbalstu.

Šo atbalsta veidu pareiza «kompozīcija» bieži vien ir izšķiroša auglīgam projekta rezultātam. Viena no būtiskām ES atbalsta jomām ir biznesa veicināšana – ieguldījumu efektivitāte te ir īpaši aktuāla. Mūsu pieredze rāda, ka ilgtermiņā vislabāk strādā tie veicināšanas instrumenti, kur ir sabalansēti vairāki atbalsta veidi. Piemēram, grants kombinācijā ar izdevīgu aizdevumu dod lielāku atdevi un rada būtisku multiplikatora efektu, nevis tikai naudas dāvinājums vien.

Te vietā būtu pāris cipari – granta ietekme uz tautsaimniecību matemātiski ir 1 pret 1, proti, katrs dāvinātais eiro tautsaimniecībā ienes to pašu vienu eiro. Finanšu instrumentu gadījumā multiplikatora efekts ir kā minimums 1 pret 4, proti, katrs eiro sev piesaista vēl vismaz četrus, dažos gadījumos pat 1 pret 8 un vairāk. Labākais piemērs finanšu instrumentu efektam ir mūsu mājokļu garantiju programma ģimenēm ar bērniem – valdība programmas īstenošanai līdz šim piešķīrusi 16 miljonus eiro, Altum izsniegusi bankām garantijas vairāk nekā 60 miljonu eiro, savukārt bankas ar mūsu garantiju palīdzību hipotekārajos kredītos izsniegušas jau vairāk nekā pus miljardu eiro. Grantos šie 16 miljoni eiro būtu vienkārši uzdāvināti, un viss.

Rīgas pašvaldības grantu programmai "Atspēriens" šogad saņemti 70 projektu pieteikumi, informē pašvaldībā.

Programmai bija aicināti pieteikties radoši un inovatīvi uzņēmumi, kuri attīsta tehnoloģijās vai zināšanās balstītus risinājumus. Maksimālā granta summa, ko uzvaras gadījumā būs iespēja saņemt projekta iesniedzējs ir 25 000 eiro.

Rīgas dome konkursa rezultātā sniegs atbalstu vismaz trīs uzņēmumiem.

Piektdien, 17.jūlijā, notiks 10 labāko ideju publisks vērtēšanas pasākums, kurā piedalīsies Latvijas un ārvalstu uzņēmējdarbības vidē atpazīstami cilvēki. Savukārt nedēļu pēc publiskās vērtēšanas pasākuma komisija pieņems gala lēmumu par trīs uzņēmumiem, kuri katrs saņems līdz 25 000 eiro lielus grantus savas konkursa idejas realizācijai.

Jau kopš 2009.gada Rīgas dome īsteno grantu programmu "Atspēriens", kuras mērķis ir veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību pilsētā, kā arī sekmēt jaunas uzņēmējdarbības un uzņēmēju produktu popularitāti. Šogad kopējais grantu programmas finansējums ir 75 000 eiro.

"Swedbank" Latvijā veidos holdingkompāniju, kura kļūs par Baltijā strādājošo grupas banku īpašnieci, informē "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Swedbank" grupa nolēmusi stiprināt klātbūtni Baltijas valstīs, izveidojot jaunu holdingkompāniju, kura tiks reģistrēta Latvijā un apvienos "Swedbank" grupas bankas Baltijā. Šādā veidā "Swedbank" formalizēs jau pastāvošo operatīvās darbības modeli, vienlaikus nodrošinot plašākas pilnvaras Latvijas un Baltijas līmeņa vadībai.

Holdingkompānijas vienīgā īpašniece būs Zviedrijas "Swedbank", un jaunā kompānija būs 100% īpašnieks meitasbankām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Paredzēts, ka "Swedbank" grupas prezidents būs jaunā holdinguzņēmuma padomes priekšsēdētājs, savukārt "Swedbank" vadītājs Baltijā kļūs par holdinkompānijas valdes priekšsēdētāju. Holdingkompānijas valdes priekšsēdētājs būs arī padomes priekšsēdētājs katrā no Baltijas valstu meitasbankām.

Konkurētspēja teju vienmēr sākas ar ikdienišķiem, šķietami «nelieliem» lēmumiem.

Ar precīzi noformulētu, viegli uztveramu produkta vai pakalpojuma nosaukumu. Ar savlaicīgi modernizētām tehnoloģijām, ar ieguldījumiem efektivitātē. Ja šie lēmumi nezinātājam paliek apslēpti, to sekas ar laiku kļūst uzskatāmi redzamas ikvienam – no konkurences cīņas izstājas zaudētāji, tie, kas savu nozīmīgā lēmuma mirkli ir nogulējuši. Viens no šādiem izšķirošiem momentiem ir šī vasara, kad ražošanas sektora uzņēmējiem ir unikāla iespēja ieplānot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, gudri kombinējot vairākas valsts atbalsta programmas un tādējādi stiprināt savu konkurētspēju mērķa tirgos.

Energoefektivitāte ir joma, par kuru uzņēmēji cenšas nedomāt vai vismaz nedomāt par to katru dienu. Priekšstats, ka tas ir dārgi, lieki, pat nevienam īsti nevajadzīgi un sarežģīti, aizvien vēl ir dzīvs. Taču greizie pieņēmumi mainās, tiklīdz šī joma ir iepazīta rūpīgāk. Jo energoefektivitātē ieguldījumus veikušu uzņēmumu pieredze liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, un energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem. Turklāt, globālie tirgus spēlētāji, piemēram, lai zināmais IKEA un daudzi citi uz saviem piegādātājiem un partneriem pamazām attiecina tos pašus ilgtspējas standartus, kurus ir ieviesuši savā darbā. Energoefektivitāte un uzņēmuma arvien mazāks klimata nospiedums te ir un būs uzmanības degpunktā.

No 2009.gada Rīgas domes un «Swedbank» grantu programmā «Atspēriens» atbalstītas 139 uzņēmējdarbības idejas, piešķirot kopējo līdzfinansējumu vairāk nekā 1 150 000 eiro apmērā.

Šis būs noslēdzošais «Atspēriena» konkurss, kurā kopš programmas dibināšanas piedalās «Swedbank».

Arī šajā konkursa kārtā grantu programma turpinās piedāvāt ne tikai finansiālu atbalstu konkursa uzvarētājiem, bet arī jaunas zināšanas, organizējot bezmaksas seminārus par uzņēmējdarbībā svarīgām tēmām, kas būtiskas ikvienas labas idejas īstenošanai.

Grantu programmas “Atspēriens” aktualitātēm iespējams sekot līdzi arī sociālajā vietnē Twitter – (@Atsperiens) un Facebook.

Rīgas domes grantu programmā «Atspēriens» ir izvērtētas iesniegtās idejas un noteikti 10 finālisti, kuriem būs iespēja izveidot sava produkta vai pakalpojuma reklāmas video un pretendēt uz 12 000 eiro lielu atbalstu no pašvaldības. Idejas tiks nodotas sabiedrības balsojumam šā gada 1. novembrī.

Balsot par saviem favorītiem varēs vienu reizi dienā, izmantojot sociālā tīkla Facebook kontu. Sabiedrības balsojums būs viens no kritērijiem, uz kā pamata tiks pieņemts lēmums par uzvarētājiem. Pirms video veidošanas, 17. oktobrī, finālistiem tiks organizētas «Atspēriens» apmācības Zanes Daudziņas vadībā, lai apgūtu papildu prasmes sevis prezentēšanā.

Šajā rudens konkursā, kas tiek rīkots sadarbībā ar Attīstības finanšu institūciju ALTUM, par finālistiem ir kļuvuši: SIA «Staffin» (produkts – personāla atlases automatizācijas programmatūra «Staffin»), SIA «JM Industry» (tērpu konstruēšanas un modelēšanas vietne, to ražošana no ekoloģiskiem modes audumiem), SIA «Print Art» (stāju koriģējoša T-kreklu ražošana), SIA «LOWTECH» (viedo tehnoloģiju lādētāja ražošana), SIA «Babbit and Friends» («BABBIT» unikāla mūzikas atskaņošanas iekārta ģimenēm ar maziem bērniem), SIA «Gudrāk Labāk Vieglāk» (enerģijas batoniņu ražošana) un fiziskās personas: Arturs Burņins («ATOM» – elektrisko skūteru koplietošanas platforma), Pēteris Potapovs (pakalpojums - elektrisko skrejriteņu noma viesnīcās), Jānis Jansons («Velozinis» – attīstošs velo parks pilsētvidē) un Ēvalds Urtāns («Aysa.ai» - mobilā lietotne komunikācijas spēju uzlabošanai ar mākslīgā intelekta palīdzību).

Konstatējot naudas atmazgāšanas risku, AS «Swedbank» nekavējoties informē attiecīgās iestādes un izvērtē sadarbības turpināšanu ar klientu, aģentūrai LETA sacīja «Swedbank» Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs.

«Jebkurā laikā, kad saņemam brīdinājuma signālus vai novērojam darbības, kas varētu liecināt par naudas atmazgāšanas risku, mēs rīkojamies nekavējoties, informējot attiecīgās valsts iestādes un izvērtējot sadarbības turpināšanu ar klientu,» viņš norādīja.

Savukārt, aizbildinoties ar klientu konfidencialitāti, banka nekomentē Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju, ka, iespējams, «Swedbank» izmantota naudas atmazgāšanai, norādīja Bogdanovs.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bija Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.