Vašingtonā bāzētā SVF, kas saskaņā ar 2008.gada vienošanos nodrošina lielāko daļu no 20 miljardu eiro ārkārtas aizdevuma valstij, Ungārijas misijas vadītājs Kristofs Rozenbergs sacījis, ka «ir vairāki neatrisināti jautājumi». Valdībai ir jāpieņem «grūti lēmumi, jo īpaši attiecībā uz izdevumiem», lai ievērotu deficīta prasības, norādījusi ES.
Ungārija 2008.gadā saņēma atbalstu 20 miljardu eiro apmērā no SVF, ES un Pasaules Bankas. Tā termiņš beigsies oktobrī.
Bloomberg vēsta, ka kreditoru paziņojumi ir trieciens V. Orbana centieniem atjaunot investoru uzticību, kā arī varētu negatīvi ietekmēt valsts obligāciju un valūtas vērtību.
Raksti par tēmu
Ungārijas valdība centās pārliecināt kreditorus paplašināt valsts budžeta deficīta mērķi nākamajam gadam no 2,8% no iekšzemes kopprodukta līdz 3,8% no iekšzemes kopprodukta.
«Runājot par nākamo gadu, mazāks par 3% [no IKP budžeta deficīta mērķis] ir apņemšanās, ko Ungārija ir veikusi, un nav svarīgi, kura valdība ir to izdarījusi», akcentējis SVF pārstāvis.
«Visas puses atzina nepieciešamību samazināt budžeta deficītu, bet, cik daudz, paliek jautājums,» viņš piebildis.
ES un SVF arī ir bažas par Ungārijas attieksmi pret centrālās bankas neatkarību, stāstījis K. Rozenbergs. Kā vēstīts, Ungārijas valdība grib samazināt centrālās bankas vadošo darbinieku atalgojumu, pret ko iebildumus jau izteikusi Eiropas Centrālā banka.