Ekonomika

SVF: Latvijas ekonomika pērn pārsteigusi ar spēcīgu un plašu izaugsmi

LETA,23.01.2018

Jaunākais izdevums

Pēc ekonomikas izaugsmes palēnināšanās 2016.gadā Latvijas tautsaimniecība pērn pārsteidza ar spēcīgu un plašu augšupeju, kas, visticamāk, pārsniedza 4,5%, noslēdzot kārtējo vizīti Rīgā, paziņojuši Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) eksperti.

Latvijas ekonomikas izaugsmes paātrināšanos veicināja investīciju kāpums, pateicoties uzņēmuma investīciju atlabšanai, straujākai Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apgūšanai, spēcīgam iedzīvotāju patēriņam un eksporta pieaugumam, ko veicina labvēlīga ārējā vide, norāda SVF.

Fonds skaidro, lai arī vidējā inflācija valstī ir sasniegusi 2,9%, fiskālais un kārtējo maksājumu konta deficīts saglabājas mērens, valsts parādsaistību apjoms ir zems un bezdarbs turpina samazināties.

SVF prognozes liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme saglabāsies spēcīga un pamazām sasniegs potenciālo augšupeju 3% apmērā. Lai nodrošinātu, ka ekonomika rāmi pārvar ciklisko augšupeju, būs svarīgi uzturēt piesardzīgus politiskos lēmumus, lai izvairītos no nelīdzsvarotības uzkrāšanās un novērstu, ka strauja atalgojuma izaugsme iedragā konkurētspēju.

Fonds vēsta, ka Latvijā strādājošās bankas ir labi kapitalizētas un likvīdas. Piesardzīgu regulējošo noteikumu turpmāka ieviešana un modra uzraudzība palīdzējusi saglabāt finanšu stabilitāti, un tā ir svarīga, lai nodrošinātu Latvijas lomu kā reģionālam finanšu centram. Taču, neskatoties uz labvēlīgajiem makroekonomikas apstākļiem un zemu procentu likmju vidi, kredītu izsniegšanas pieaugums saglabājas nomākts, jo banku piesardzīgā nostāja un uzņēmumu un mājsaimniecību mērenais pieprasījums pēc aizdevumiem liedz banku sistēmai nodrošināt ekonomikai lielāku atbalstu.

Komentējot 2018.gada budžetu, SVF eksperti norāda, ka īstenotie pasākumi, lai daļēji kompensētu ienākumu kritumu nesenās nodokļu reformas dēļ, ir atzīstams solis, lai saglabātu piesardzīgu fiskālo politiku un ierobežotu deficīta pieaugumu.

Fonds uzskata, ka cikliskā ekonomikas atlabšana nodrošina iespēju dubultot reformu pūliņus, lai atbalstītu ilgtspējīgu ilgtermiņa izaugsmi un mazinātu gaidāmo ekonomisko šķēršļu radīto ietekmi. Strukturālajām un institucionālajām reformām vajadzētu koncentrēties uz darbaspēka nodrošināšanas veicināšanu un strukturālā bezdarba samazināšanu, kā arī uz produktivitātes izaugsmes stimulēšanu un ēnu ekonomikas samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF misija: Latvijai vidējā termiņā ir jārada fiskālā telpa valsts ieguldījumu un izdevumu spiediena risināšanai

LETA,18.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā ekonomikas prognožu uzlabošanos, 2024.gadā Latvijai ir pamatota mazāk ekspansīva fiskālā nostādne, savukārt vidēja termiņa līdz ilgtermiņa fiskālajā stratēģijā būtu jārada fiskālā telpa, lai atbalstītu valsts ieguldījumus un risinātu ilgtermiņa izdevumu spiedienu, secināts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas provizoriskajā vērtējumā.

SVF misijas eksperti atgādina, ka 2023.gadā Latvijas ekonomika saruka par 0,3%, ko īpaši veicināja Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā un ar to saistītā ģeoekonomiskā fragmentācija, kas papildināja ilgstošās Latvijas problēmas ražīgumā, investīcijās un darbaspēkā, ko pastiprināja vairākas reformas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, enerģiju, sabiedrības novecošanos, darbaspēka trūkumu un pieaugošām aizsardzības izmaksām.

Neskatoties uz finanšu sektora stabilitāti, ir jāturpina uzraudzīt makrofinansiālās ievainojamības un blakusefekti. "Strukturālajā politikā galvenā uzmanība būtu jāpievērš ieguldījumu un produktivitātes veicināšanai, risinot jaunās problēmas, ko rada Krievijas karš Ukrainā un notiekošās daudzās pārejas, vienlaikus turpinot nodrošināt sociālo atbalstu un politikas prognozējamību," ieteikts SVF misijas vērtējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF norāda uz demogrāfijas problēmu, ārējo risku un finanšu sistēmas reputācijas ietekmi uz Latvijas ekonomiku

LETA,28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas vērtējumā secināts, ka Latvijas ekonomika ir stabila, bet to negatīvi var ietekmēt demogrāfijas problēmas, ārējie riski, kas kļūst arvien spēcīgāki, un finanšu sistēmas reputācijas riski.

SVF eksperti atzinuši, ka Latvijas ekonomika visā visumā ir stabila, valsts parāds ir zems un turpina samazināties, fiskālā un kārtējo maksājumu konta deficīti ir samērīgi, inflācija ir mērena un jaunā valdība ir apņēmusies veicināt labklājības izaugsmi.

Pēc SVF aplēsēm, šogad ekonomikas izaugsme Latvijā gaidāma nedaudz virs 3%, jo ārējā vide ekonomikai vairs nav tik labvēlīga. Lai gan pērn iekšzemes kopprodukts pieauga par 4,8%, vidējā termiņā ekonomikas izaugsmes temps saglabāsies 3% līmenī, kas ir spēcīgs rādītājs, lasāms ziņojumā.

SVF norāda, ka Latvijas ekonomikas elastība kopš globālās finanšu krīzes ir būtiski uzlabojusies.

Par ilgtermiņa prognožu lielāko risku SVF Latvijas ekonomikai norāda demogrāfijas problēmas, jo sarūk un noveco darbaspēks, kas ilgtermiņā samazinās produktivitātes pieaugumu un negatīvi ietekmēs ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi un dzīves līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar savām jaunākajām prognozēm par pasaules ekonomikas sniegumu šonedēļ klajā nāca Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Iestādes aplēse, salīdzinājumā ar iepriekšējo, bija optimistiskāka, lai gan uzmanība tika vērsta uz visai neviendabīgo ekonomiku atkopšanos.

SVF nu paredz, ka globālā tautsaimniecība šogad saruks par 4,4%, kas ir mazāk nekā iepriekš paredzētie 5,2%. Nākamajam gadam SVF pasaulei paredz pieaugumu par 5,2%, kur iepriekšējā prognozē bija 5,4% apmērā.

Latvijai prognozē straujāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs 

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad...

Jāsecina, ka vismaz pagaidām vel nav mainījies pamata pieņēmums, ka šā gada ekonomikas planēšanu zemāk nomainīs visai strauja atgūšanās. Pamatā prognoze uz augšu koriģēta, jo straujāk uz izaugsmes ceļa atgriezusies Ķīna, liecina pieejamā informācija. Tāpat labāk vismaz līdz šim klājies ASV un Eiropai.

Šogad tiek gaidīta ASV ekonomikas samazināšanās par 4,3%. Iepriekš SVF lēsa, ka tie būs veseli 8%. Savukārt nākamgad šī izaugsme varot būt 3,1% apmērā. No eirozonas IKP šogad tiek gaidīts kritums par 8,3%, kur iepriekš tika prognozēts “gāziens” par 10,2%.

Daudz labāk varētu klāties Ķīnai, kuras tautsaimniecība šogad varētu pat pieaugt - gandrīz par 2% un nākamgad – par 8,2%. Visai strauji izaugsmes prognozes cirptas Indijai – tās ekonomika šogad varētu saplakt vairāk nekā par 10%, paredz SVF (iepriekšējā prognoze tai bija -4,5% apmērā).

Kopumā gan jāteic, ka kāda veida prognozēšana jau nosacīti “normālos” laikos dažkārt spēj izpelnīties visai lielu (un pamatotu) skepsi. Šobrīd to daļēji, iespējams, varētu salīdzināt ar šaušanu tumsā.

Visai šai sāgai sekošot ievērojams parāda pieaugums. Attīstītajām ekonomikām tas augšot par 20 procentpunktiem un jau nākamgad sasniegšot 125% no to IKP.SVF arī lika noprast, ka, neskatoties uz šādiem pozitīva virzienā koriģētiem IKP skaitļiem, pandēmijai realitātē būs paliekoša un visai plaša negatīva ietekme.

Dzīves līmenim liela daļā pasaules saņemot pamatīgu triecienu, pirmo reizi divu desmitu gadu laikā palielināšoties, piemēram, ekstremālas nabadzības gadījumu skaits. Lielākā daļa pasaules ekonomiku arī saskaršoties ar paliekošu kaitējumu to piedāvājuma potenciālam un rētām no šīs dziļās recesijas, teic SVF pārstāvji un brīdina, ka dzīvotspējīgas vidējā termiņā var nebūt veselas nozares.

Ceļošanas kritums un bankroti turklāt izraisīšot “ievērojamus izlaides zaudējumus” arī pēc pandēmijas mazināšanās. “Īpaši sarežģītā vietā” būšot valstis, kas atkarīgas no tūrisma un izejvielu pārdošanas ieņēmumiem.“ Tas būs lēni. Tāpēc mēs to raksturojam kā ilgu, nevienmērīgu un neskaidru kāpumu. Var novērot, ka zemas kvalifikācijas darbiniekiem, jauniešiem un sievietēm darba tirgū klājas sliktāk. Tāpēc mēs redzam pieaugošu nevienlīdzību, kad nabadzīgie kļūst vēl nabadzīgāki,” Bloomberg norādījusi SVF galvenā ekonomiste.

Viņa arī piebilda, ka valstīm nevajadzētu pārtraukt stimulēšanu. Tieši valdību un centrālo banku rīcība pagaidām esot bijusi atbildīga par mīkstāku ekonomiku piezemēšanos. Proti, īstermiņā valstīm, kas var piekļūt finansējumam, vajadzētu aizņemties tik daudz, cik nepieciešams, lai pasargātu savus iedzīvotājus no veselības krīzes un ierobežotu ekonomisko izaicinājumu apmēru, uzvēra SVF.

Saskaņā ar SVF datiem, valdības visā pasaulē ir īstenojušas ekonomikas palīdzības pasākumus (nodokļu izmaiņu un papildu savu tēriņu ziņā) sešu triljonu ASV dolāru vērtībā. Iestāde arī ieskicēja, ka ļoti ticams ir tas, ka, lai pakarotu ekonomisko kaitējumu, nāksies paaugstināt nodokļus bagātniekiem un uzņēmumiem kā tādiem. Proti, kaut arī jaunu valdības ieņēmumu pasākumu pieņemšana krīzes laikā būšot sarežģīta, tām tāpat var nākties apsvērt progresīvo nodokļu paaugstināšanu turīgajiem un tām personām, kuras krīze skārusi salīdzinoši mazāk. Ar papildu nodokļiem varot tikt aplikti arī īpašumi, kapitāla pieaugums un cita veida bagātība.

SVF arī izceļ, ka Covid-19 pandēmija var būt nozīmīgs tests pasaules finanšu sistēmai. Kādi jauni vīrusa uzplūdi, politikas kļūdas un citi šoki varot mijiedarboties ar iepriekšējām “vājībām”, kas savukārt var nozīmēt papildu riskus visai ekonomikai. Piemēram, eksistenciālas problēmas varot skart kompānijām, kurām ir lielas parādsaistības un kuras atkarīgas no zemām procentu likmēm. Sevišķi bīstami laiki var būt arī mazākiem uzņēmumiem, kuriem ir grūtības piekļūt daudz maz lētam kapitālam vai kapitāla tirgum kā tādam. SVF neizslēdz, ka ievērojams bankrotu skaita pieaugums var novest pat pie stingrākiem kreditēšanas nosacījumiem, kas būs pretvējš ekonomikas atveseļošanās burās. Turklāt šāda situācija sevišķi aktuāla varot būt Eiropā, kur ir liels mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars un kur tie atbildīgi par divās trešdaļām no darbvietām.

Katrā ziņā visā notiekošajā var izcelt vismaz vienu citu interesantu aspektu. To, ka tā pati Ķīna, kas bija pandēmijas perēklis un ir iesaistījusies visai asā pretstāvē ar Rietumiem, pēc šīs krīzes var būt daudz spēcīgākās pozīcijas. Ja vērtē SVF aplēses, tad nākamā gada beigās globālais IKP tiek paredzēts par 0,6% lielāks nekā tas bija 2019. gada beigās. Tomēr par lielu daļu no šā kāpuma būs atbildīga tieši Ķīna.

Arī, piemēram, Financial Times ziņo, ka pandēmija izceļ Rietumu un Āzijas valstu diverģenci – kamēr Eiropa neskaidrība ir milzīga, liela daļa Āzija atgriezusies daudz maz uz ierastās takas (iekšējam tirgum nav tādi apdraudējumi). Protams, arī Āzijas gadījumā nav skaidrs, no kurienes radīsies pieprasījums, lai uzturētu globālo atveseļošanos 2021. gadā un pēc tam. Āzija lielā mērā atkarīga no tā paša Rietumu pieprasījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Puse pasaules valstu ir vērsušās Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF), lai saņemtu ārkārtas aizdevumus un tādējādi pārvarētu finanšu krīzi, ko izraisījusi globālā koronavīrusa pandēmija, ziņo "CNN".

Vairāk nekā 100 valstis līdz šim ir lūgušas ārkārtas palīdzību, pavēstījusi SVF vadītāja Kristalina Georgijeva.

Viņa sacīja, ka SVF ir gatavs izmantot "pilnu instrumentu komplektu un finansējumu 1 triljona ASV dolāru apmērā", atzīmējot, ka līdz šim 10 valstis ir saņēmušas ārkārtas palīdzību un pusei no pārējām valstīm to vajadzētu saņemt līdz aprīļa beigām.

SVF brīdinājis, ka pasaules ekonomika ir uz ceļa, kas ved uz dziļāko lejupslīdi kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, un valdībām un veselības aizsardzības iestādēm jāstrādā kopā, lai novērstu vēl sliktāku iznākumu.

SVF vadītāja arī mudinājusi centrālās bankas "tērēt tik daudz, cik varat".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika šogad augs lēni, lai gan palielināšanās tempi, visticamāk, nebūs tik gausi, kādi tie bija iepriekšējā gadā. Tā vismaz liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) jaunākās aplēses.

Minētā iestāde nu sagaida, ka globālā tautsaimniecība šogad palielināsies par 3,3%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā SVF oktobra aplēse (SVF savu 2020. gada izaugsmes prognozi cirpusi jau sešas reizes). Šajā pašā laikā SVF rēķina, ka globālā ekonomika 2019. gadā auga par 2,9%. Pagaidām tiek arī rēķināts, ka pasaules tautsaimniecība līdzīgos tempos augs nākamgad, proti, tās IKP palielināsies par 3,4%. Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā tika paredzēts oktobrī.

Cik stipri nošķaudīsies Ķīna?

Visai mazasinīgs tiek paredzēts attīstīto valstu ekonomiku pieaugums – gan šogad, gan nākamgad vien par 1,6%. Nedaudz virs šī līmeņa galvu noturēšot ASV, kuras IKP palielināsies par 2%. Savukārt eirozonas tautsaimniecībai šogad tiek paredzēta izaugsme par neizteiksmīgiem 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās pasaules vadošie prognozētāji nāca klajā ar savām aplēsēm par sagaidāmo pasaules tautsaimniecību sniegumu. Šajās aplēsēs acīs dūrās tas, ka atkal atpalikšana ekonomikas izaugsmes ziņā tiek paredzēta Eiropai.

Jānorāda, ka faktiski visu periodu pēc iepriekšējās finanšu krīzes pamatā ieskicēja tas, ka Eiropas izaugsme, salīdzinot ar citu vadošo pasaules ekonomiku pieaugumu, bija visai nīkulīga un neizteiksmīga.

Līderi būs citi

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nu paredz, ka eirozonas ekonomika šogad kopumā palielināsies par 4,2%, kas nebūtu slikti. Savukārt ASV ekonomikai un Ķīnai pieaugums tiek lēsts attiecīgi 5,1% un 8,1% apmērā. Tāpat SVF rēķina, ka tieši Eiropa pagājušajā gadā kopumā piedzīvoja lielāko sitienu pa savu ekonomiku, kur tā saruka par 7,2%. ASV ekonomika savukārt 2020. gadā esot samazinājusies par 3,4%, bet Ķīnas IKP pat esot pieaudzis par 2,3%, kas uzskatāms par izcilu sniegumu uz apkārtējās datu mīnusu vērtas fona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), noslēdzot misiju Latvijā, palielinājis valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma un inflācijas prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF šobrīd prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 2,5%, bet nākamgad - par 2,7%.

Aprīlī publiskotajās prognozēs fonds prognozēja, ka Latvijas IKP šogad un nākamgad palielināsies attiecīgi par 1% un 2,4%.

Vienlaikus SVF lēš, ka gada vidējā inflācija Latvijā šogad būs 14,5% apmērā, bet nākamgad tā būs 7,5%, nevis attiecīgi 10% un 3,9%, kā tika prognozēts iepriekš.

SVF norāda, ka cīņa pret kara Ukrainā negatīvajām sekām šobrīd ir galvenais izaicinājums, kas sagaida Latvijas valdību. Īstermiņā fiskālajai politikai vajadzētu palīdzēt mazināt kara radīto spiedienu, tostarp mazināt augsto enerģijas cenu ietekmi uz neaizsargātākajiem iedzīvotājiem, bet vienlaikus valstij būtu jāuzlabo investīcijas, lai garantētu energodrošību un atbalstītu ekonomikas atlabšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Muižnieks,22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) ir bažas par Latvijas paveikto finanšu noziegumu apkarošanas jomā, aicinot valsti aktīvāk ieviest Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas «Moneyval» rekomendācijas.

Latvijas un SVF sadarbība notiek pārraudzības jeb tā dēvēto IV panta konsultāciju ietvaros. Pēc SVF ekspertu Latvijas apmeklējuma starptautiskā organizācija augusta sākumā publicēja ziņojumu par valsts makroekonomisko stāvokli un sniedza arī Latvijas finanšu sektora novērtējumu.

Novērtējumā SVF norāda uz Latvijas kavēšanos finanšu noziegumu apkarošanās jomā, kas var novest pie tā, ka Latvija tiek ierindota tā dēvētajā valstu «pelēkajā sarakstā», pamatīgi iedragājot uzticību Latvijas finanšu sistēmai. Lai no tā izvairītos, SVF iesaka nekavējoties ieviest «Moneyval» rekomendācijas.

Tāpat kā riskantas tiek vērtētas Latvijas veiktās reformas finanšu sektorā, kas varētu iedragāt uzticību Latvijas finanšu sektoram un apdraudēt tā stabilitāti. Lai no tā izvairītos, SVF iesaka Latvijai aktīvāk veikt klātienes uzraudzību augsta riska bankās un pārliecināties, ka to darbība neapdraud finanšu stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti

Lelde Petrāne,08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) 16.jūlijā saglabāja nemainītu globālās izaugsmes prognozi 2024.gadam, lai gan samazināja prognozes ASV un Japānai, vienlaikus brīdinot par inflācijas risku un saspīlējumu tirdzniecībā.

Pēc SVF aplēsēm, pasaules ekonomika šogad pieaugs par 3,2% jeb tikpat, cik SVF prognozēja aprīlī.

2025.gadā SVF prognozē pasaules ekonomikas izaugsmi 3,3% apmērā jeb par 0,1 procentpunktu vairāk, nekā tika lēsts aprīlī.

SVF arī brīdina, ka inflācijas riski ir palielinājušies, jo pakalpojumu cenas kavē inflācijas samazināšanos.

Tas palielina iespēju, ka procentlikmes ilgāk saglabāsies paaugstinātas, "ņemot vērā pieaugošo saspīlējumu tirdzniecībā un lielāku nenoteiktību politikā".

Bažas rada tirdzniecības un rūpniecības politika, jo valstis, iespējams, veiks pasākumus, kas ietekmēs globālās tautsaimniecības integrāciju, norāda SVF galvenais ekonomists Pjērs Olivjē Gurinšā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos. Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka. Pasaules «vētru» ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā. Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Simtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%.

Izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē. Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums.

Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas valdība turpina funkcionēt, banku sistēma ir stabila un parādsaistību maksājumu veikšana īstermiņā ir iespējama, taču Krievijas iebrukums valstī varētu novest Ukrainas tautsaimniecību smagā recesijā, teikts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) paziņojumā.

Vienlaikus SVF brīdina, ka šim karam varētu būt arī plašākas sekas, tostarp apdraudēta globālā pārtikas drošība cenu kāpuma dēļ un nespēja sēt labību, tai skaitā kviešus.

Fonds prognozē, ka Ukrainas ekonomika šogad samazināsies par vismaz 10%, ja vien nekavējoties tiks panākts mierizlīgums. Taču fonds brīdina, ka šīs prognozes pakļautas ievērojamai neskaidrībai, un, ja karš turpināsies, situācija pasliktināsies.

Ukrainas ekonomika šogad varētu samazināties pat par 25%-35%, salīdzinot ar 3,2% izaugsmi pērn, ko nodrošināja rekordielā graudu raža un spēcīgs iekšzemes patēriņš.

Taču, neskatoties uz Krievijas militāro spēku Ukrainā nodarītajiem postījumiem, valdība un valsts turpina funkcionēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā kritums šogad varētu arī pārsniegt 10%, taču sekas no šāda iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma būs pilnīgi atšķirīgas nekā iepriekšējā ekonomikas krīzē, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš uzsvēra, ka šobrīd nenoteiktība ir ļoti augsta, tāpēc nav iespējams precīzi prognozēt ekonomikas sabremzēšanās apmēru.

"Runāt par ļoti konkrētiem cipariem ir krietni pāragri, jo mēs nezinām, kad un kā vīrusa izplatība beigsies. (..) Nenoteiktība ir ļoti augsta. Pašreizējā brīdī stāsts vairāk ir par to, vai šogad sabremzēšanās būs viencipara skaitlis, vai ieslīdēs teritorijā virs mīnus 10%," pauda Kazāks.

Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents uzsvēra - pat, ja šoreiz kritums ekonomikā būs dziļāks nekā 10%, tas būs nevis uzņēmumu bankrotu, strauja bezdarba kāpuma un milzīgas emigrācijas dēļ, kā tas bija iepriekšējā reizē, bet gan saistībā ar "ekonomikas uzlikšanu uz pauzes".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pilnveido Ziemeļvalstu un Baltijas valstu naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmu

Db.lv,04.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) īstenotā un koordinētā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tehniskās palīdzības projekta "Finanšu plūsmu analīze, NILLTPFN uzraudzība un finanšu stabilitāte" ziņojums, informē Latvijas Banka.

Tajā SVF eksperti novērtējuši projektā iesaistīto valstu – Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas – sasniegumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēmas pilnveidošanas jomā un snieguši savus ieteikumus turpmākajai rīcībai.

Projekts tika uzsākts 2020. gada nogalē. Tā mērķis ir turpināt uzlabot NILLTPFN sistēmas efektivitāti iesaistīto valstu un visa reģiona līmenī. Gan projektā izmantotās metodoloģijas, gan reģionālā tvēruma ziņā šis ir pirmais šāda veida SVF tehniskās palīdzības projekts NILLTPFN jomā. Īpaša uzmanība projektā pievērsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārrobežu legalizācijas risku novērtēšanai ar mašīnmācīšanās tehnoloģiju palīdzību, NILLTPFN uzraudzības instrumentu efektivitātes analizēšanai, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas šoku kvantitatīvās ietekmes uz finanšu stabilitāti izpētei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Argentīna lūdz SVF pagarināt 56 miljardu dolāru aizdevuma atmaksas termiņu

LETA,29.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Argentīna lūgusi Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) pagarināt pagājušajā gadā piešķirtā SVF 56 miljardu ASV dolāru vērtā aizdevuma atmaksas termiņu, trešdien paziņoja finanšu ministrs Ernans Lakunsa.

Viņš norādīja, ka valdība «ierosinājusi sākt dialogu, lai atliktu parāda atmaksu».

Pēc Lakunsas teiktā, sarunas ar SVF par parāda atmaksas termiņa pagarināšanu sāksies pirms 27.oktobrī paredzētajām prezidenta un parlamenta vēlēšanām, taču tās beigsies pēc 10.decembra, kad sāksies jaunās valdības pilnvaras.

Atmaksas termiņa pagarināšana ļaus jaunajai valdībai «īstenot savu politiku bez finansiāliem ierobežojumiem», piebilda ministrs.

Pēc pašreizējiem nosacījumiem, Argentīnai jāsāk atmaksāt SVF aizdevums 2021.gadā, bet pēdējo aizdevuma maksājumu 5,4 miljardu ASV dolāru apmērā tai paredzēts saņemt nākammēnes.

Pēc tam, kad pirms trim nedēļām uzņēmējdarbībai draudzīgais Argentīnas prezidents Maurisio Makri priekšvēlēšanās zaudēja kreisajam populistam Alberto Fernandesam, kritās Argentīnas valūtas kurss un akciju cenas biržā. Šomēnes kredītreitingu aģentūras «Fitch» un «Standard & Poor»s» pazemināja Argentīnas ilgtermiņa reitingus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF brīdina Lietuvu, ka turpmāka minimālās algas palielināšana var kaitēt konkurētspējai

LETA,13.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misija, kas pirmdien beidza darbu Lietuvā, brīdinājusi Lietuvas valdību, ka turpmāka minimālās algas palielināšana var kaitēt valsts konkurētspējai.

«Kopš 2013.gada algas ir augušas ātrāk nekā ražīgums. Patlaban nešķiet, ka šī tendence ir negatīvi ietekmējusi valsts konkurētspēju, bet, ja tā turpināsies, tas varētu negatīvi ietekmēt eksporta pieaugumu un palielināt inflāciju,» teikts SVF misijas Lietuvā vadītāja Borhas Garsijas paziņojumā.

«Šajā kontekstā vēl vairāk palielinot minimālo algu - kas tagad ir 50% no vidējās algas un līdz ar to jau tā ir augsta - vēl vairāk palielinātu riskus šajā jomā,» norādīja Garsija.

Pašlaik minimālā mēnešalga Lietuvā pirms nodokļu nomaksas ir 380 eiro, bet no 1.janvāra tā pieaugs līdz 400 eiro.

SVF eksperti ieteikuši Lietuvai pārvirzīt nodokļu slogu no darbaspēka uz kapitālu un uzlabot nodokļu iekasēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valde apstiprinājusi Kristalinu Georgijevas izpilddirektores amatā uz otru termiņu.

Tas nozīmē, ka Georgijeva, kura bija vienīgā kandidāte uz šo amatu, turpinās vadīt SVF arī pēc tam, kad 30.septembrī noslēgsies viņas pašreizējais amata termiņš.

SVF valde lēmumu šajā jautājumā pieņēmusi vienprātīgi.

70 gadus vecā bulgāru ekonomiste Georgijeva martā sacīja, ka būtu pagodināta SVF vadīt uz atkārtotu piecu gadu termiņu. Iepriekš viņa bijusi Eiropas Savienības komisāre un Pasaules Bankas izpilddirektore.

Georgijevas vadības laikā SVF palīdzējis valstīm, kas saskārās ar grūtībām koronavīrusa pandēmijas laikā un saistībā ar Krievijas pilna apmēra karadarbību Ukrainā.

SVF tradicionāli vada eiropietis, savukārt Pasaules Bankas prezidents ierasti ir ASV pilsonis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais valūtas fonds (SVF) otrdien paziņoja, ka ir panācis vienošanos ar Ukrainas iestādēm par aizdevuma paketi apmēram 15,6 miljardu ASV dolāru vērtībā, lai atbalstītu bruņotā konflikta skartās valsts ekonomikas atveseļošanos.

Ukraina ir iesaistīta karā ar Krieviju, kopš Krievijas karaspēks pērnā gada 24.februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

"Papildus šausmīgajiem humānajiem zaudējumiem, Krievijas iebrukums Ukrainā turpina postoši ietekmēt ekonomiku," paziņoja SVF Ukrainas misijas vadītājs Gevins Grejs.

Četru gadu plāns, kas vēl jāapstiprina SVF direktoru padomei, atbalstīs Ukrainas "notiekošo pakāpenisko ekonomikas atveseļošanos, veicinot ilgtermiņa izaugsmi pēckara atjaunošanas kontekstā," kā arī valsts ceļu uz iestāšanos Eiropas Savienībā, teikts paziņojumā.

Ukrainas ekonomiskā aktivitāte pērn samazinājās par 30%, savukārt pieauga nabadzība un tika iznīcināta liela daļa akciju kapitāla, sacīja Grejs.

Komentāri

Pievienot komentāru